Court dismissed appeal for unpaid wages, ruling failure to pay monthly salary violates constitutional rights.

NORAKSTS

Lieta Nr.134006014/1

102AA-0082-14/13

S P R I E D U M S

2014.gada 8.decembrī, Liepājā

Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

Tiesnese referente I.Junghāne

tiesneši V.Vaiteika, I.Rozīte

rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par SIA „WORK EUROPE HL”, reģistrācijas numurs

48503021013, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 41.panta pirmās

daļas, sakarā ar SIA „WORK EUROPE HL” apelācijas sūdzību par Saldus rajona tiesas 2014.gada 3.oktobra spriedumu.

Tiesas kolēģija, pārbaudot lietas materiālus,

konstatēja

2013.gada 23.decembrī Kurzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas (turpmāk – Iestāde) Liepājas sektora inspektors Juris Leimants SIA

„WORK EUROPE HL” (iepriekšējais nosaukums SIA „WORK EUROPE HYRLETT”) sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu AM Nr.022215

(turpmāk – Protokols) par to, ka SIA „WORK EUROPE HL” darbiniekam A.M., personas kods /personas kods/, nav izmaksājusi darba samaksu

par 2013.gada aprīli, savukārt darba samaksa par 2013.gada jūniju un jūliju ir izmaksāta 2013.gada 6.septembrī, līdz ar to SIA „WORK EUROPE HL”

nav izmaksājusi darba samaksu A.M. vienu reizi mēnesī – nākamā mēneša 25.datumā par darbu, kas veikts iepriekšējā mēnesī, saskaņā ar 2013.gada

2.aprīlī noslēgto darba līgumu Nr.076-13. Pārkāpta Darba likuma 69.panta pirmā daļa, administratīvā atbildība paredzēta Latvijas APK 41.panta

pirmajā daļā (Iestādes lietas materiālu 8.-9.lapa).

Ar Kurzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas Liepājas sektora inspektora Jura Leimanta 2014.gada 10.janvāra lēmumu Nr.12N-1040-

2014-001 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) SIA „WORK EUROPE HL” izteikts brīdinājums (Iestādes lietas materiālu 6.-7.lapa).

Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, SIA „WORK EUROPE HL” to apstrīdēja Valsts darba inspekcijas direktoram, kas ar 2014.gada 10.jūnija

lēmumu (turpmāk – Lēmums) Sākotnējo lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu atstāja negrozītu, bet SIA „WORK EUROPE HL” sūdzību

noraidīja.

Par Lēmumu SIA „WORK EUROPE HL” Saldus rajona tiesā iesniedza sūdzību, lūdzot to atcelt un atlīdzināt SIA „WORK EUROPE HL”

nodarīto morālo kaitējumu 500 euro apmērā. SIA „WORK EUROPE HL” norādīja, ka Lēmumā nav vispusīgi izvērtēts arguments par Darba likuma

69.panta neattiecināmību uz gadījumiem, kad darbinieks rīkojies pretlikumīgi, vienpusēji izbeidzot darba attiecības, nenākot uz darbu. darba likuma

69.pants ir piemērojams darba attiecībām tajā periodā, kad darbinieks patiesībā veic darbu pie darba devēja. Šis pants nav piemērojams laika periodam,

kad darbinieks neveic darbu pie darba devēja un tādējādi nepelna sev algu. Par to liecina ne vien minētās tiesību normas tulkojums pēc gramatiskās

tulkošanas metodes, bet arī panta tulkojums kopsakarā ar citām Darba likuma normām. Darba likuma 69.pants neattiecas, piemēram, uz to laiku, kad

darba attiecības ir izbeigušās vai vēl nav nodibinātas, kā arī uz laika periodu, kad darbinieks sastāv darba attiecībās ar darba devēju, bet ilgstoši slimo.

Tāpat Darba likuma 69.panta regulējums nav attiecināms uz izskatāmo gadījumu, kad darbinieks A.M. vienpusīgi izbeidza darba attiecības, paziņojot, ka

ir atradis citu darbu un uz darbu vairs nav nācis. Uz šādu gadījumu attiecas Darba likuma normas, kas nosaka darba samaksas izmaksu pie darba

attiecību izbeigšanās. Saskaņā ar Darba likuma normām, ja darbinieks nav veicis darbu pēdējā darba dienā, tad visas viņam pienākošās izmaksas ir

veicamas pēc darbinieka pieprasījuma. Darba devējs to arī ir izdarījis, izmaksājot A.M. pienākošās summas pēc A.M. rakstiska pieprasījuma

saņemšanas.

Pieņemot Lēmumu, nav ievērots Administratīvā procesa likumā noteiktais termiņš (1 mēnesis) iesnieguma izskatīšanai. Sākotnējais lēmums tika

pārsūdzēts 2014.gada 3.februārī, bet Lēmums pieņemts 10.jūnijā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumā 49.panta trešo daļu šāda Iestādes rīcība ir

uzskatāma par morālo kaitējumu, kas ir atlīdzināms. Morālais kaitējums novērtējams uz 500 euro.

Ar Saldus rajona tiesas 2014.gada 3.oktobra spriedumu Lēmums atstāts negrozīts, bet SIA „WORK EUROPE HL” sūdzība noraidīta (lietas

10.-11.lapa).

Pirmās instances tiesa spriedumā atzinusi, ka lietā nav Latvijas APK 289. 12 panta pirmajā daļā noteikto obligāto apstākļu Lēmuma atcelšanai,

tādēļ sūdzība ir noraidāma.

Pirmās instances tiesa norādījusi, ka no tiesai iesniegtās administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 2.aprīlī noslēgtajā

darba līgumā Nr.075-13 starp SIA „WORK EUROPE HYRLETT” un A.M. noteikts, ka no 2013.gada 4.aprīļa A.M. uzsāk darbu par palīgstrādnieku

un saskaņā ar minētā darba līguma 2.4.punktu puses vienojas, ka darba alga tiek izmaksāta vienu reizi mēnesī 25.datumā par iepriekšējā mēnesī paveikto

darbu. Saskaņā ar līguma 2.5.punktu darbinieka darba samaksa un pārējie maksājumi pārskaitāmi uz darbinieka bankas kontu. Savukārt Darba likuma

137.panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas,

darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

Atsaucoties uz Latvijas APK 289.13 panta trešo daļu, tiesa pievienojusies Lēmumā ietvertajam pamatojumam.

Tiesa norādījusi, ka, ievērojot Latvijas APK 286.panta pirmo daļu, Iestāde ir pieļāvusi termiņa nokavējumu Lēmuma pieņemšanai par 99

dienām. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 8.novembra spriedumā lietā SKA-337 norādīts, ka procesuālā pārkāpuma dēļ

var atcelt lēmumu tad, ja procesuālais pārkāpums ietekmēja vai varēja ietekmēt lēmumu pēc satura (būtības). Konkrētajā gadījumā Iestādes pieļautais

termiņa nokavējums Lēmuma pieņemšanai neizmainīja lietas faktiskos apstākļus, jo neietekmēja pārsūdzēto Lēmumu pēc satura vai kā citādi neradīja

nelabvēlīgas sekas, līdz ar ko tas nevar būt pamats lietvedības izbeigšanai.

Tiesa secinājusi, ka SIA „WORK EUROPE HL” kļūdaini norādījusi, ka, pieņemot Lēmumu, nav ievērots Administratīvā procesa likumā

noteiktais termiņš (1 mēnesis) iesnieguma izskatīšanai par administratīvā akta pārsūdzēšanu. Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas 5.punkts

viennozīmīgi nosaka, ka lēmums, kas pieņemts lietvedībā administratīvā pārkāpuma lietā, nav administratīvais akts. Tādējādi Administratīvā procesa

likuma 49.panta trešajā daļa nav tieši piemērojama uz Lēmumu un nedod tiesības SIA „WORK EUROPE HL” prasīt atlīdzinājumu par morālu kaitējumu

Administratīvā procesa likuma izpratnē.

Pirmās instances tiesa norādījusi, ka lietas materiāli apstiprina, ka, izmaksājot A.M. darba algu par jūniju un jūliju tikai 2013.gada 6.septembrī,

SIA SIA „WORK EUROPE HYRLETT” ir pārkāpusi Darba likuma69.panta pirmo daļu, jo atbilstoši darba stundu uzskaitei, darba devējam bija

pienākums tās apmaksāt un darba samaksu izmaksāt pušu starpā noslēgtā darba līgumā noteiktajā datumā - vienu reizi mēnesī, nākošā mēneša

25.datumā. Darbinieka neattaisnota prombūtne nevar tikt uzskatīta par darba tiesisko attiecību izbeigšanos. No lietas materiāliem redzams, ka SIA

„WORK EUROPE HYRLETT” darba tiesiskās attiecības ar A.M. pārtraukusi ar 2013.gada 26.augustu. Līdz ar to ir pamats konstatēt, ka ir noticis

Latvijas APK 41.panta pirmajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums un SIA „WORK EUROPE HYRLETT” kā juridiska persona vainojama

šāda administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, par ko arī sodāma.

Atsaucoties uz Latvijas APK 244.pantu, tiesa konstatējusi, ka sods sūdzības iesniedzējam noteikts minimālās sankcijas robežās, ko paredz

Latvijas APK 41.panta pirmās daļas sankcija, līdz ar ko tiesas ieskatā Iestāde izvērtējusi visus apstākļus, kas varēja ietekmēt soda noteikšanu un kas

noteikti Latvijas APK 32.panta pirmās un otrās daļas tiesību normās. Ne Iestāde, ne tiesa nevar ignorēt likumdevēja noteiktās tiesību normas, kas paredz

konkrēta soda piemērošanu, ja ir iestājušies tiesību normā paredzētie priekšnoteikumi.

Tiesa uzskatījusi, ka izdarītais administratīvais pārkāpums konkrētajā situācijā nav atzīstams par maznozīmīgu, jo personas tiesības uz veiktajam

darba atbilstošu darba samaksu paredzētas Satversmes 107.pantā, atzīstot tās par cilvēka pamattiesībām. Vienlaikus izvērtējot vai izdarītais

administratīvais pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu, ir jāvērtē pie administratīvās atbildības sauktās personas attieksme pret izdarīto pārkāpumu, vai

ir novērstas ar pārkāpumu radītās kaitīgās sekas, vai pārkāpums ir izdarīts aiz neuzmanības, vai nepastāv administratīvo atbildību pastiprinoši apstākļi

u.t.t. SIA „WORK EUROPE HYRLETT” nav iespējams atbrīvot no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu, jo persona savu

pārkāpumu nav atzinusi, un šādos apstākļos tiesa neuzskata par iespējamu sūdzības iesniedzēju atbrīvot no administratīvās atbildības.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza SIA „WORK EUROPE HL”, lūdzot izskatīt Lēmumu vēlreiz pēc būtības.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka sprieduma nepareizība izpaužas tajā, ka tiesa ir piemērojusi neatbilstošu tiesību normu konkrētās tiesiskās situācijas

risināšanai. Izvērtējot pārkāpuma smagumu, tiesa atsaucas uz Satversmes 107.pantu, kas nosaka personas tiesības uz veiktajam darbam atbilstošu darba

samaksu. SIA „WORK EUROPE HL” uzskata, ka minētā tiesību norma ir saprotama tā, ka saņemtajam atalgojumam par darbu ir jābūt atbilstošam, tas

ir, pietiekami augstam, vismaz Latvijā ar likumu noteiktās minimālās algas apmērā. Konkrētajā lietā nav runas par atbilstošas algas izmaksu darbiniekam.

Uzņēmums tika administratīvi sodīts par to, ka saskaņā ar Iestādes viedokli alga darbiniekam tika izmaksāta nepareizā laikā. Tātad uz lietu ir attiecināmas

tiesību normas, kas regulē algas maksas brīdi, nevis algas lieluma atbilstību veiktajam darbam.

Saldus rajona tiesa, izvērtējot SIA „WORK EUROPE HL” lūgumu atlīdzināt morālo kaitējumu, izdarījusi neatbilstošu atsauci uz Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 8.novembra spriedumu lietā SKA-337 pausto atziņu, ka procesuālā pārkāpuma dēļ var atcelt lēmumu tad,

ja procesuālais pārkāpums ietekmēja vai varēja ietekmēt lēmumu pēc satura (būtības). Sūdzībā pirmās instances tiesai tika lūgts atlīdzināt morālo

kaitējumu, kas radies Iestādei pieļaujot ar likumu noteikta termiņa kavējumu (lietas 13.lapa).

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu, tiesas kolēģija atzīst, ka Saldus rajona tiesas 2014.gada 3.oktobra

spriedums ir atstājams negrozīts, bet SIA „WORK EUROPE HL” sūdzība noraidāma.

Tiesas kolēģija konstatē, ka SIA „WORK EUROPE HL” saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 41.panta pirmās daļas par

darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kas noteikti šā panta otrajā un trešajā daļā. Par minētā pārkāpuma

izdarīšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīsdesmit pieciem līdz trīssimt

piecdesmit euro, juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz tūkstoš simt euro.

Latvijas APK 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un

likumā noteiktā kārtībā, un lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Tiesas kolēģija secina, ka viens no

būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana.

Latvijas APK 243.pants paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,

lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Kā pierādījumus var

izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem, iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Tiesas kolēģija secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu

iegūšana. Tikai uz likumā noteiktajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem ir pamats izdarīt secinājumu par prettiesiskas un administratīvi sodāmas rīcības

esamību tās personas darbībās, par kuras saukšanu pie administratīvās atbildības tiek lemts.

Novērtējusi pierādījumus izskatāmajā lietā, tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai nav iemesla, jo SIA „WORK

EUROPE HL” vaina Latvijas APK 41.panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar tiem pierādījumiem, kurus pirmās instances

tiesa un Iestāde analizējusi savā nolēmumā. Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa un Iestāde, atbilstoši Latvijas APK 243.pantam, pareizi

novērtējusi pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā, un saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 panta trešo daļu apelācijas instances tiesa tiem pievienojas,

atzīstot, ka to atkārtota izvērtēšana nav lietderīga.

Papildus apelācijas instances tiesa norāda turpmāk minēto.

Latvijas APK 261.panta piektajā daļā noteiktas cietušā tiesības, tostarp pieteikt kaitējuma vai mantiskā zaudējuma apmēru un izmantot savas

procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai.

Latvijas APK 39.panta pirmā un otrā daļa noteic, ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums vai zaudējums dabas

resursiem, tad, administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanas ietvaros vienlaicīgi var lemt par minēto zaudējumu atlīdzināšanu.

Savukārt Latvijas APK 39.panta trešā daļa noteic, ka citos gadījumos jautājumu par administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīta mantiskā

zaudējuma vai morālā kaitējuma atlīdzināšanu izlemj civilās tiesvedības kārtībā.

Ņemot vērā minēto, tiesas kolēģija norāda, ka no Latvijas APK normām konkrētajā gadījumā neizriet SIA „WORK EUROPE HL” tiesības uz

morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Administratīvo pārkāpumu lietvedības ietvaros tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzināšanu ir cietušajam, un konkrētajā

gadījumā tiesai nav pamata lemt par SIA „WORK EUROPE HL” nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Attiecībā uz SIA „WORK EUROPE HL” apelācijas sūdzībā norādīto argumentu par to, ka pirmās instances tiesa, vērtējot SIA „WORK

EUROPE HL” tiesības uz morālo kaitējumu, nepamatoti atsaukusies uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 8.novembra

spriedumu lietā Nr. SKA-337, tiesas kolēģija norāda turpmāk minēto.

Pirmās instances tiesa atsaukusies uz minēto Augstākās tiesas spriedumu, minot argumentus, kādēļ Lēmums nav atceļams, taču tālāk atsaucas uz

Administratīvā procesa likuma 1.panta 5.punktu, norādot, ka Administratīvā procesa likuma 49.panta trešā daļa konkrētajā situācijā nav piemērojama.

Minētā tiesību norma regulē tiesības uz atlīdzinājumu, tostarp tiesības uz morālo kaitējumu, līdz ar to pirmās instances tiesa ir minējusi argumentus, kādēļ

SIA „WORK EUROPE HL” nav tiesību uz morālā kaitējuma atlīdzinājumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma normām, uz kurām SIA „WORK

EUROPE HL” pamatojusies sūdzībā pirmās instances tiesai.

Par Latvijas APK 41.panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam —

fiziskajai personai vai amatpersonai no trīsdesmit pieciem līdz trīssimt piecdesmit euro, juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz tūkstoš simt euro.

Lietā nav konstatēti Latvijas APK 33. un 34.pantā noteiktie atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Pirmās instances tiesa ir atzinusi, ka, ņemot vērā Latvijas APK 21.panta pirmo daļu, administratīvais pārkāpums konkrētajā situācijā nav

atzīstams par maznozīmīgu, jo personas tiesības uz veiktajam darbam atbilstošu samaksu paredzētas Satversmes 107.pantā, atzīstot tās par

cilvēktiesībām. Savukārt SIA „WORK EUROPE HL” apelācijas sūdzībā norādījusi, ka pirmās instances tiesa nepamatoti atsaukusies uz Satversmes

107.pantu.

Lai gan Satversmes 107.pants noteic darbinieku tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kā arī tiesības uz brīvdienām, kas

pienākas darbiniekam, tiesas kolēģija uzskata, ka minētās tiesību normas saturs ir interpretējams plašāk, tā regulē tiesības uz darba samaksu plašākā

nozīmē, kas ir cilvēka pamattiesības.

Vienlaikus tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesas atsaukšanās uz Satversmes 107.pantu neietekmē lietas izskatīšanu pēc būtības.

Administratīvais pārkāpums konkrētajā lietā nav atzīstams par maznozīmīgu, pamatojoties arī uz Lēmumā minētajiem argumentiem. Proti, Darba

likuma 69.panta pirmās daļas neievērošana negatīvi ietekmē darbinieka ekonomiskās intereses, un, neizmaksājot darba samaksu vismaz vienu reizi

mēnesī, darba devējs pasliktina darbinieka stāvokli, tādējādi būtiski aizskarot viņa tiesības.

Apelācijas instances tiesa konstatē, ka sods piemērots, ievērojot Latvijas APK 32.pantā noteiktos vispārīgos noteikumus soda uzlikšanai par

administratīvo pārkāpumu. Tiesas kolēģija atzīst, ka SIA „WORK EUROPE HL” piemērotais administratīvais sods – brīdinājums ir minimālais sods par

Latvijas APK 41.panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, tas ir samērīgs un atbilstošs izdarītajam pārkāpumam, un sods

piemērots Latvijas APK 41.panta pirmās daļas sankcijā minētajā apmērā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesas kolēģija atzīst, ka pārsūdzētais spriedums ir atstājams negrozīts, bet apelācijas sūdzība noraidāma.

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.22 pantu, 289.12.panta otrās daļas 1.punktu, tiesas kolēģija

n o s p r i e d a

Saldus rajona tiesas 2014.gada 3.oktobra spriedumu atstāt negrozītu, bet SIA „WORK EUROPE HL” sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Motivēts spriedums sastādīts un pieejams no 2014.gada 8.decembra.

Tiesnese referente I.Junghāne

Tiesneši V.Vaiteika

I.Rozīte