Appeal court dismisses claim to cancel land use rights termination due to procedural errors and missed privatization deadline.

Lietas Nr. A420562912

Lietas arhīva Nr. AA43-1350-14/16

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 19.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente L.Konošonoka,

tiesneses I.Amona un S.Gintere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ pieteikumu par Saldus novada

domes 2012.gada 23.augusta lēmuma (sēdes protokols Nr.16, 14.§, 1.2.punkts) atcelšanu, sakarā ar /pers. B/ apelācijas

sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 21.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Saldus novada domes 2012.gada 23.augusta lēmumu (sēdes protokols Nr.16 14.§, 1.2.punkts) (turpmāk –

Lēmums) nolemts izbeigt pieteicējam /pers. B/ zemes lietošanas tiesības uz diviem zemes gabaliem /adrese/ un zemes

gabaliem noteikt statusu – pašvaldībai piekritīgas zemes.

Lēmums pieņemts, jo pieteicējs līdz 2011.gada 30.decembrim nav noslēdzis zemes izpirkuma līgumu ar valsts akciju

sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka” (turpmāk – Banka).

[2] Nepiekrītot Lēmumam, /pers. B/ to pārsūdzējis tiesā.

Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.

[2.1] Pieteicējam nebija iespējams noslēgt zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar Banku Valsts un pašvaldību īpašuma

privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums)

23.panta divpadsmitajā daļā noteiktajā termiņā, jo Valsts ieņēmumu dienests saistībā ar veikto nodokļu uzrēķinu bija

apķīlājis visus pieteicēja aktīvus, tajā skaitā bankas kontus. Valsts ieņēmumu dienesta lēmums tika atcelts ar Administratīvās

apgabaltiesas 2012.gada 6.marta spriedumu, kas stājās spēkā 2012.gada 6.aprīlī. Tikai pēc tam pieteicējam kļuva iespējams

veikt darbības kredītiestādēs. Valsts ieņēmumu dienesta prettiesiskā lēmuma dēļ pieteicējs bija izslēgts no civiltiesiskās

apgrozības.

[2.2] Pašvaldība, pieņemot Lēmumu, balstījās tikai uz Valsts zemes dienesta sniegto informāciju. Pieteicējs netika

uzaicināts un sēdi, lai varētu sniegt paskaidrojumus un pierādījumus.

[2.3] Neviens normatīvais akts neregulē tiesiskās attiecības gadījumā, ja privatizācijas subjektam ir liegta iespēja

Privatizācijas pabeigšanas likumā noteiktajā termiņā pabeigt privatizācijas procesu prettiesiska administratīvā akta dēļ, kurš

kavē īstenot privatizācijas procesā nepieciešamās darbības. Tādēļ, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 8.pantā

ietverto tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu un 15.panta divpadsmito daļu, piemērojama Privatizācijas

pabeigšanas likuma 37.panta pirmā daļa.

[3] Saldus novada dome paskaidrojumos pieteikumu neatzīst, norādot, ka pašvaldībai saskaņā ar tiesību normām

bija jāizdod obligātais administratīvais akts. Privatizācijas pabeigšanas likumā noteiktais termiņš ir materiāltiesisks termiņš.

To nevar atjaunot, un šā termiņa nokavēšanas gadījumā personai zūd likumā noteiktās tiesības. Pieteicēja neuzklausīšana

neietekmēja Lēmuma rezultātu.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 21.jūnija spriedumu pieteikums apmierināts daļēji, atzīstot par

prettiesisku un atceļot Lēmumu daļā, kurā nolemts zemes vienībām piešķirt pašvaldībai piekritīgu zemju statusu. Pārējā daļā

pieteikums noraidīts.

Spriedums attiecībā uz zemes lietošanas tiesību izbeigšanu motivēts šādi.

[4.1] Lietā konstatējami šādi faktiskie apstākļi.

[4.1.1] Valsts zemes dienests 2012.gada 28.jūnija vēstulē pašvaldībai sniedzis informāciju, ka pieteicējs līdz

2011.gada 30.decembrim nav noslēdzis izpirkuma līgumu ar Banku par lietošanā piešķirtajām zemēm (lietas 41.-42.lapa).

[4.1.2] 2012.gada 23.augustā Dome pieņēma Lēmumu (lietas 40.lapa).

Lēmums pamatots ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 25.panta pirmās daļas 4.punktu, otro un 2.1daļu, likuma „Par

valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 3.panta piektās daļas 2.punktu un

Valsts zemes dienesta vēstulē sniegto informāciju.

[4.1.3] 2012.gada 26.novembrī starp pašvaldību kā iznomātāju un pieteicēju kā nomnieku noslēgts zemes nomas

līgums par zemes vienības/adrese/ (kopējā platība 76,31 ha, zemes vienības kadastra apzīmējums Nr./numurs A/un /numurs

B/) nomu (lietas 51.- 56.lapa).

[4.2] Privatizācijas pabeigšanas likuma 25.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka juridiskajām un fiziskajām

personām, kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeidzas, ja līdz 2011.gada

30.decembrim nav noslēgts zemes izpirkuma (pirkuma) līgums ar Banku, arī tādā gadījumā, ja līdz zemes kadastrālajai

uzmērīšanai un izpirkuma (pirkuma) līguma slēgšanai ir veikta priekšapmaksa.

Saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 25.panta otro daļu persona, kurai zemes pastāvīgās lietošanas tiesības

izbeidzas šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos vai kurai zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeigušās saskaņā ar

likumu „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”, iegūst zemes nomas pirmtiesības uz tās lietošanā bijušo zemi.

Tātad gadījumā, ja fiziska persona, kurai pastāvīgā lietošanā piešķirta zeme, Privatizācijas pabeigšanas likuma

25.panta pirmajā daļā noteiktajos termiņos neveic konkrētas zemes izpirkšanas darbības, tai izbeidzas zemes pastāvīgās

lietošanas tiesības. Vienlaicīgi šī persona iegūst zemes nomas pirmtiesības uz tās lietošanā bijušo zemi.

[4.3] Likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 4.panta otrās daļas 3.punktā noteikts, ka Valsts zemes

dienesta teritoriālā struktūrvienība sagatavo un iesniedz pašvaldībām kadastra datus līdz 2012.gada 30.jūnijam par tām

zemes vienībām, par kurām nav noslēgti zemes izpirkuma (pirkuma) līgumi ar Banku līdz 2011.gada 30.decembrim.

Likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 4.panta trešā daļa noteic, ka pašvaldības, pamatojoties uz

šā panta otrajā daļā norādītajiem kadastra datiem, pieņem lēmumu par to, ka zemes lietotāja tiesības lietot viņam piešķirto

zemi ir izbeigušās, un līdz 2013.gada 30.septembrim iesniedz to Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai.

No šā tiesiskā regulējuma izriet, ka pašvaldībai, saņemot informāciju no Valsts zemes dienesta, jālemj par zemes

lietošanas tiesību izbeigšanu.

[4.4] Lietā nav strīda par to, ka zemes gabali pieteicējam piešķirti pastāvīgā lietošanā un ka pieteicējs nav izpildījis

vienu no obligātajām darbībām pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai, proti, līdz 2011.gada 30.decembrim nav

noslēdzis zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar Banku.

Tātad, saņemot informāciju no Valsts zemes dienesta, Saldus novada domei bija kā tiesisks pamats, tā arī pienākums

lemt par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu uz pieteicējam pastāvīgā lietošanā nodotajiem zemes gabaliem.

[4.5] Pieteicējs uzskata, ka piemērojams Privatizācijas pabeigšanas likuma 37.pants, jo Valsts ieņēmumu dienests bija

apķīlājis pieteicēja aktīvus, tādējādi izslēdzot pieteicēju no civiltiesiskās apgrozības.

Privatizācijas pabeigšanas likuma 37.pants reglamentē kārtību darbību veikšanai, ja rodas strīdi zemes reformas

jautājumos.

Privatizācijas pabeigšanas likuma 37.panta pirmā daļa noteic, ja šajā likumā, likumā „Par zemes privatizāciju lauku

apvidos”, likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”, likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

un likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” paredzētās darbības objektīvi nevar veikt noteiktajos termiņos, visas

atlikušās darbības veic ne vēlāk kā gada laikā no Centrālās zemes komisijas lēmuma, pilsētas zemes komisijas lēmuma

zemes robežu strīda lietā, Valsts zemes dienesta lēmuma vai tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā vai, ja tiesa atcēlusi

vai atzinusi par spēkā neesošu kompetentās institūcijas lēmumu, - ne vēlāk kā gada laikā no jauna kompetentās institūcijas

lēmuma stāšanās likumīgā spēkā, ja ir ierosināts strīds vai tiesvedība par šāda lēmuma pieņemšanu vai rīcību:

1) par pašvaldības lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā;

2) par pašvaldības lēmumu par zemes pastāvīgās lietošanas tiesību izbeigšanos;

3) par zemes iekļaušanu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā vai Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā;

4) par lēmumu saistībā ar priekšapmaksas izziņas izdošanu;

5) par lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu;

6) par Bankas lēmumu;

7) par zemes izpirkuma (pirkuma) līguma noslēgšanu;

8) par zemes robežu strīdu.

Kā secināms no Privatizācijas pabeigšanas likuma 37.panta pirmās daļas, likumdevējs atzinis, ka termiņi atlikušo

darbību veikšanai uzsāktajā privatizācijas procesā var būt ilgāki vien gadījumos, ja radušies strīdi zemes reformas

jautājumos.

Konkrētajā gadījumā pieteicējs līdz 2011.gada 30.decembrim nebija noslēdzis zemes izpirkuma līgumu ar Banku.

Līdz minētajam datumam nebija ierosināts strīds vai tiesvedība par līguma noslēgšanu starp pieteicēju un Banku. Pieteicējs

ar iesniegumu par privatizācijas procesa turpināšanu Bankā vērsies tikai 2012.gada 23.augustā (lietas 50.lapa). Turklāt no

pieteikumā norādītā secināms, ka pieteicējs to izdarījis tikai pēc Lēmuma pieņemšanas. Tādēļ nav pamata Privatizācijas

pabeigšanas likuma 37.panta piemērošanai.

Līdz ar to lietā nav konstatējami apstākļi, kas dotu pamatu tiesai atzīt, ka Saldus novada dome, pieņemot Lēmumu,

būtu rīkojusies prettiesiski.

[4.6] Attiecībā uz uzklausīšanas principa pārkāpumu konstatējams tālāk minētais.

[4.6.1] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmo daļu, ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka

izdodams konkrēta satura administratīvais akts (obligātais administratīvais akts), iestāde izdod šādu administratīvo aktu.

Kā atzīts tiesību zinātnē, likumdevējs, pieņemot konkrēto tiesību normu, jau ir izdarījis samērīguma un citus

apsvērumus un šo likumdevēja samērīguma apsvērumu rezultātu, kas izpaužas likumā noteiktajās standarta tiesiskajās sekās,

iestāde vairs nedrīkst aizstāt ar saviem apsvērumiem un piemērot citas tiesiskās sekas. Likumdevējs nav pilnvarojis iestādi

izdarīt lietderības apsvērumus un likuma ietvaros izvēlēties piemērotākās tiesiskās sekas. Šādā gadījumā iestādei ir

jāpiemēro likuma normā paredzētās tiesiskās sekas. Administratīvā akta izdošanas gadījumā tas nozīmē, ka iestādei ir

jāizdod obligātais administratīvais akts (Levits E. Samērīguma princips un obligātais administratīvais akts. Jurista vārds.

27.03.2007., Nr.13).

[4.6.2] Administratīvā procesa likuma 14.1pantā ietvertais procesuālā taisnīguma princips paredz, ka iestāde un tiesa,

pieņemot lēmumus, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt

pierādījumus.

Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmā daļa noteic, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš

varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un

argumentus šajā lietā.

Saskaņā ar šā panta otro daļu personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja:

1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību,

vidi, personas dzīvību, veselību vai mantu;

2) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;

3) no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta.

Savukārt panta trešā daļa noteic, ka, ja administratīvais akts ir izdots rakstveidā un personas viedoklis un argumenti

nav noskaidroti, administratīvā akta pamatojumā norāda iemeslu.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 1.punktam iestāde izvērtē lietas apstākļus un izdod

obligāto administratīvo aktu pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas.

[4.6.3] No minētajām tiesību normām secināms, ka administratīvā akta obligātais raksturs neatbrīvo iestādi no

uzklausīšanas pienākuma, jo jebkura administratīvā akta izdošanai ir jāpamatojas uz pareizi noskaidrotiem tiesiskiem un

faktiskiem apstākļiem. Līdz ar to Saldus novada domei, pieņemot Lēmumu, bija jāievēro Administratīvā procesa likuma

14.1panta un 62.panta pirmās daļas nosacījumi.

Lai arī pašvaldībai konkrētajā gadījumā bija jāizdod obligātais administratīvais akts par zemes lietošanas tiesību

izbeigšanu personai, kura likumā noteiktajā termiņā nav noslēgusi zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar Banku, uzklausot

pieteicēju, pašvaldībai bija iespējams noskaidrot, vai nepastāv Privatizācijas pabeigšanas likuma 37.pantā paredzētie

apstākļi. Turklāt Administratīvā procesa likums paredz tikai atsevišķus gadījumus, kad personas viedokļa un argumentu

noskaidrošana nav nepieciešama. Personas viedokli un argumentus nenoskaidrot iestāde drīkst tikai tad, ja administratīvā

akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību,

veselību vai mantu, ja gadījums ir objektīvi mazsvarīgs vai no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana

nav iespējama, vai nav adekvāta.

Tātad pašvaldība, neuzklausot pieteicēju, ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu.

[4.6.4] Atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai procesuālā pārkāpuma dēļ administratīvais akts ir jāatceļ tad, ja

procesuālais pārkāpums ietekmēja vai varēja ietekmēt administratīvo aktu pēc satura (sk., piem., Augstākās tiesas

2005.gada 22.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-374/2005 10.punktu).

Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē, ka procesuālajam pārkāpumam būtu ietekme uz Lēmuma saturu. Tātad

pārkāpums ir nebūtisks, un Lēmums šā iemesla dēļ nav atceļams.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 21.jūnija spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums, pieteicējs

iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar pieteikumā minētajiem argumentiem, papildus norādot turpmāk minēto.

[5.1] Saldus novada dome, pieņemot Lēmumu, ir pārkāpusi labas pārvaldības principu, jo nav noskaidrojusi

pieteicēja viedokli, turklāt pieteicējam nelabvēlīgo administratīvo aktu tā atbilstoši likuma „Par zemes reformas pabeigšanu

lauku apvidos” 4.panta trešajai daļai varēja pieņemt līdz pat 2013.gada 30.septembrim, kas ir pēdējais termiņš, kad Lēmums

būtu jāiesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā.

[5.2] Pieteicējs nepiekrīt tiesas secinājumam, ka konkrētajā situācijā nav piemērojama Privatizācijas pabeigšanas

likuma 37.panta pirmā daļa, jo pieteicēja kavējums noslēgt pirkuma līgumu par zemes izpirkšanu bija radies no viņa

neatkarīgu iemeslu dēļ, tātad uzskatāms par objektīvu iemeslu.

[5.3] Pieteicējs vērš uzmanību uz to, ka gadījumā, ja apelācijas instances tiesa atzīs Lēmumu par prettiesisku,

pieteicējam saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 37.panta otro daļu būs iespēja izpirkt zemi.

[6] Saldus novada dome paskaidrojumus par pieteicēja apelācijas sūdzību nav iesniegusi.

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa lietu izskata rakstveida

procesā.

Motīvu daļa

[8] Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējusi procesa dalībnieku argumentus kopsakarā ar lietā esošajiem

pierādījumiem, atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pieteikums sprieduma pārsūdzētajā daļā ir noraidāms.

[9] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 302.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības

sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Pieteicējs ir iesniedzis apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums.

Apelācijas sūdzībā izteikti iebildumi pret Lēmumu daļā, ar kuru izbeigtas zemes lietošanas tiesības. Līdz ar to apelācijas

instances tiesa pārbaudīs Lēmuma tiesiskumu šajā daļā.

[10] Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu pēc būtības, atzīst, ka pirmās instances tiesa kopumā ir pareizi

konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un sprieduma pārsūdzētajā daļā ietvertais pamatojums (izņemot šā

sprieduma 4.3.punktā norādīto termiņu, līdz kuram pašvaldībai jāiesniedz informācija Valsts zemes dienestam par

pieņemtajiem lēmumiem par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu) ir pareizs un pietiekams, tādēļ apgabaltiesa atbilstoši

Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtajai daļai pievienojas pirmās instances spriedumā izteiktajai motivācijai (sk.

šā sprieduma 4.1.-4.6.4.punktu) un atkārtoti to nenorāda.

[11] Pieteicēja apelācijas sūdzības galvenais arguments ir saistīts ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 37.panta pirmās

daļas piemērošanu, proti, pieteicējs uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējami apstākļi, kas ļauj nepieciešamās

darbības zemes izpirkšanai īstenot ilgākā termiņā.

[11.1] No Privatizācijas pabeigšanas likuma 37.panta pirmās daļas tiesiskā regulējuma (sk. šā sprieduma 4.5.punktu)

secināms, ka tiesību normas noteic termiņus, kādos personai jāveic darbības zemes izpirkšanai. Ja persona tos neievēro, tā

zaudē zemes lietojuma un tādējādi arī izpirkšanas tiesības. Privatizācijas pabeigšanas likuma 37.panta pirmā daļa regulē

gadījumus, kad persona minētos termiņus objektīvi nevar ievērot, jo par kādu no minētajā normā noteiktajiem

jautājumiem ir strīds. Šādā gadījumā attiecīgās darbības izpildāmas gada laikā pēc strīda atrisināšanas, tas ir, pēc

Centrālās zemes komisijas lēmuma, pilsētas zemes komisijas lēmuma zemes robežu strīda lietā, Valsts zemes dienesta

lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 30.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-177/2013

7.punktu). Respektīvi, šis tiesiskais regulējums runā par strīda izšķiršanu kā šķērsli termiņa ievērošanai un strīdu izšķiršanas

institūcijas (komisijas, dienesta, tiesas) nolēmumu kā atskaiti cita termiņa skaitījumam.

[11.2] Apgabaltiesa nekonstatē, ka konkrētajā gadījumā līdz likumā noteiktā termiņa beigām (2011.gada

31.decembrim) būtu radies strīds zemes reformas jautājumā, kurš turklāt būtu nodots izšķiršanai kompetentajai institūcijai

(tajā skaitā līdz 2011.gada 31.decembrim nebija ierosināts strīds vai tiesvedība par pašvaldības lēmumu par zemes

pastāvīgās lietošanas tiesību izbeigšanos). Kā pamatoti norādījusi pirmās instances tiesa, pieteicējs ar iesniegumu par

privatizācijas procesa turpināšanu Bankā vērsies tikai 2012.gada 23.augustā – jau pēc Lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to

nepastāv priekšnoteikumi Privatizācijas pabeigšanas likuma 37.panta pirmās daļas piemērošanai.

[12] Attiecībā uz pieteicēja argumentiem par labas pārvaldības principa pārkāpumu un uzklausīšanas principa

neievērošanu apgabaltiesa norāda, ka Saldus novada dome ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu administratīvā akta izdošanā,

neuzklausot pieteicēju. Tomēr, apsverot šā pārkāpuma ietekmi uz administratīvo aktu, jāņem vērā, ka administratīvā akta

izdošanas gadījumā uzklausīšanas pienākuma neizpildīšana ietekmē administratīvā akta atcelšanu tiktāl, ciktāl uzklausīšanas

pienākuma neievērošana ir ietekmējusi administratīvā akta saturu, t.i., ja uzklausīšanas gadījumā varētu būt izdots satura ziņā

citāds administratīvais akts. Ja uzklausīšanas pienākuma nepildīšana nekādā veidā nevarēja ietekmēt administratīvā akta

saturu, nav jālemj par administratīvā akta atcelšanu (sk. Briede J. 62.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa

likuma komentāri. A un B daļa. Briede J. (Zin. red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 592.lpp.).

Gan pirmās instances tiesa spriedumā, gan arī pieteicējs kļūdaini norāda uz likuma „Par zemes reformas pabeigšanu

lauku apvidos” 4.panta trešajā daļā noteikto termiņu – 2013.gada 30.septembri (datumu, līdz kuram pašvaldībām bija

jāiesniedz Valsts zemes dienestā pieņemtie lēmumi par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu). Minētais termiņš tika noteikts ar

2012.gada 15.novembra likumu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Savukārt pārsūdzētā

Lēmuma pieņemšanas brīdī likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 4.panta trešā daļa paredzēja, ka

lēmums par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu Valsts zemes dienestā ir jāiesniedz līdz 2012.gada 30.septembrim. Tādēļ

nav pamata pārmest pašvaldībai, ka tā nav ievērojusi labas pārvaldības principu, jo pieteicējam nelabvēlīgo lēmumu varēja

pieņemt līdz 2013.gada 30.septembrim.

Ievērojot minētos apsvērumus, nav pamata atzīt, ka pašvaldības procesuālais pārkāpums būtu radījis ietekmi uz

Lēmuma saturu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. B/ pieteikumu par Saldus novada domes 2012.gada 23.augusta lēmuma (sēdes protokols Nr.16, 14.§,

1.2.punkts) atcelšanu daļā, ar kuru /pers. B/ izbeigtas zemes lietošanas tiesības.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) L.Konošonoka

Tiesneses (paraksts) I.Amona

(paraksts) S.Gintere