A420186925 / A42-00460-26 · Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams

Lietas Nr. A420186925

A42-00460-26/18

ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0407.A420186925.9.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2026. gada 7. aprīlī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Arlita Zariņa,

piedaloties pieteicēja /Persona A/ (/Persona A/) pārstāvim /Persona C/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē

pieaicinātās iestādes Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvei /Persona D/,

atklātā tiesas sēdē, izmantojot videokonferenču platformu Microsoft Teams, izskatīja administratīvo lietu, kas

ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumu par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2025. gada 14.

marta lēmuma Nr. 485/2025 atzīšanu par prettiesisku, par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2025. gada

21. maija lēmuma Nr. 830/2025 atzīšanu par prettiesisku un par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru

/Persona A/ tiktu izsniegta Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja.

Aprakstošā daļa

[1] 2025. gada 10. janvārī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē reģistrēts pieteicēja Krievijas Federācijas

(turpmāk – Krievija) pilsoņa /Persona A/ pieprasījums Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās

atļaujas pieprasīšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 675 „Kārtība, kādā

Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā” (turpmāk – noteikumi Nr. 675)

27.6. apakšpunktu (lietas 81. lapa).

[2] Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2025. gada 6. februāra lēmumu Nr. 1295/2025 (turpmāk –

lēmums Nr. 1295/2025) pieteicēja lietas izskatīšanas termiņš pagarināts līdz 2025. gada 20. martam (lietas 87.–

89. lapa). Lēmumā Nr. 1295/2025 norādīts, ka pieteicējam līdz 2025. gada 3. martam iestādē jāiesniedz šādi

dokumenti:

1) ar apliecinājumu apostille apliecinātas laulības apliecības Nr. 053743 ar tulkojumu apliecināta kopija;

2) dokumenti, kas apliecina, ka pieteicēja laulātā /Persona E/ ir izmantojusi tiesības uz brīvu personu kustību un

kādu laika periodu dzīvojusi citā dalībvalstī, vai ir bijusi pakalpojumu sniedzēja, kura veic komercdarbību

Latvijas Republikā (turpmāk – Latvija) un sniedz pakalpojumus personām, kas veic komercdarbību citā

dalībvalstī;

3) Krievijas pilsoņiem aizpildāmās papildjautājumu anketas I, II un III daļa;

4) pieteicēja, viņa laulātās, viņa un viņa laulātās vecāku, viņa māsu, brāļu, pusmāsu, pusbrāļu, viņa un viņa

laulātās visu pilngadīgo bērnu CV, kā arī viņa un viņa laulātās bankas kontu izdrukas par pēdējo gadu.

Pieteicējs apstrīdēja lēmumu Nr. 1295/2025 (lietas 94.–98. lapa).

[3] Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2025. gada 14. marta lēmumu Nr. 485/2025 (turpmāk – lēmums

Nr. 485/2025) lēmums Nr. 1295/2025 atstāts negrozīts (lietas 99.–102. lapa). Lēmums Nr. 485/2025 pamatots ar

turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Lēmums Nr. 1295/2025 pieņemts pamatoti. Tā kā objektīvu iemeslu dēļ nebija iespējams ievērot

Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajā daļā noteikto termiņu, pieteicēja lietas izskatīšanas termiņš

pagarināts, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 64. panta otro daļu, lai administratīvais process

varētu notikt saskaņā ar normatīvajiem aktiem un lai dotu iespēju pieteicējam iesniegt lēmumā Nr. 1295/2025

minētos dokumentus.

[3.2] Lēmumā Nr. 1295/2025 norādītie dokumenti pieprasīti, ievērojot normatīvo aktu prasības. Iestādei ir

tiesības tos pieprasīt, pamatojoties uz noteikumu Nr. 675 46. punktu, Imigrācijas likuma 2.1 panta pirmo daļu, 4.

panta astoto daļu un Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 554 „Noteikumi par valstīm, kuru

pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi” (turpmāk – noteikumi Nr. 554) 2.

punktu un pielikuma 15. punktu.

[3.3] Lēmuma Nr. 485/2025 sagatavošanas brīdī pieteicējs nav iesniedzis dokumentus, kas apliecina, ka viņa

laulātā ir izmantojusi tiesības uz brīvu personu kustību un uzturējusies citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī

papildu pārbaužu veikšanai nepieciešamos dokumentus.

[4] Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2025. gada 20. marta lēmumu Nr. 2612/2025 (turpmāk – lēmums

Nr. 2612/2025) pieteicējam atteikts izsniegt Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju

(lietas 116., 117. lapa). Lēmumā Nr. 2612/2025 norādīts, ka no dokumentiem, kas pieprasīti ar lēmumu Nr.

1295/2025, pieteicējs ir iesniedzis tikai ar apliecinājumu apostille apliecinātas laulības apliecības Nr. 053743 ar

tulkojumu apliecināta kopiju. Tā kā pārējie iestādes pieprasītie dokumenti nav iesniegti, saskaņā ar noteikumu

Nr. 675 55.2. apakšpunktu pieteicējam Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja nav

izsniedzama.

Pieteicējs apstrīdēja lēmumu Nr. 2612/2025 (lietas 119.–123. lapa).

[5] Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2025. gada 21. maija lēmumu Nr. 830/2025 (turpmāk – lēmums

Nr. 830/2025) lēmums Nr. 2612/2025 atstāts negrozīts (lietas 22.–25. lapa). Lēmums Nr. 830/2025 pamatots ar

turpmāk minētajiem argumentiem.

[5.1] Pieteicējs nav iesniedzis visus dokumentus, kas nepieciešami, lai saņemtu Eiropas Savienības pilsoņa

ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju. Pieteicējs nav iesniedzis noteikumu Nr. 675 37.8. apakšpunktā minētos

dokumentus, kas apliecina, ka pieteicēja laulātā ir izmantojusi tiesības uz brīvu personu kustību un kādu laika

periodu dzīvojusi citā dalībvalstī, vai ir bijusi pakalpojumu sniedzēja, kura veic komercdarbību Latvijā un

sniedz pakalpojumus personām, kas veic komercdarbību citā dalībvalstī. Tāpat pieteicējs nav iesniedzis

Krievijas pilsoņiem aizpildāmās papildjautājumu anketas I, II un III daļu, kā arī pieteicēja, viņa laulātās, viņa un

viņa laulātās vecāku, viņa māsu, brāļu, pusmāsu, pusbrāļu, viņa un viņa laulātās visu pilngadīgo bērnu CV, kā

arī viņa un viņa laulātās bankas kontu izdrukas par pēdējo gadu.

[5.2] Pieteicēja laulātās pasē esošie robežšķērsošanas zīmogi neapliecina, ka viņa ir izmantojusi tiesības uz

brīvu personu kustību un uzturējusies citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Minētie zīmogi pierāda, ka pieteicēja

laulātā ir šķērsojusi Melnkalnes un Horvātijas Republikas (turpmāk – Horvātija) robežu konkrētos datumos.

Tomēr tie neapliecina, ka pieteicēja laulātā ir reāli uzturējusies Horvātijā noteiktu laika periodu, jo pieteicēja

laulātā varēja izmantot Horvātiju arī kā tranzītvalsti.

[5.3] Iestāde pamatoti noteica pieteicēja papildu pārbaudi un pieprasīja informāciju no pieteicēja. Pieteicēja kā

Krievijas pilsoņa papildu pārbaude noteikta, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 2.1 panta pirmo daļu, 4. panta

astoto daļu un noteikumu Nr. 554 2. punktu un pielikuma 15. punktu. Iestādei saskaņā ar noteikumu Nr. 675 46.

punktu ir tiesības pieprasīt papildu informāciju no pieteicēja.

[5.4] Kompetentās valsts drošības iestādes nevarēja veikt pieteicēja papildu pārbaudi. Pieteicējs neiesniedza

visus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pieprasītos dokumentus, tāpēc tā nevarēja tos iesniegt

kompetentajām valsts drošības iestādēm, lai tās varētu veikt papildu pārbaudi. Līdz ar to Pilsonības un

migrācijas lietu pārvalde nav saņēmusi pieprasīto informāciju šīm iestādēm.

[6] 2025. gada 25. jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu izsniegta Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa

uzturēšanās atļauja, un par lēmuma Nr. 485/2025 atzīšanu par prettiesisku (lietas 4.–16. lapa). 2025. gada 10.

jūlijā tiesā saņemti pieteikuma precizējumi (lietas 130.–144. lapa). Pieteikums un tā precizējumi pamatoti ar

turpmāk minētajiem argumentiem.

[6.1] Lēmumā Nr. 830/2025 nav sniegts vērtējums par to, kāpēc iestāde pieņēma pieteicēja dokumentus Eiropas

Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai tikai 2025. gada 10. janvārī. Pieteicējs

bija iesniedzis dokumentus minētās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai jau 2024. gada 7. oktobrī, 18. oktobrī un

19. decembrī.

[6.2] Iestāde nepamatoti vērtēja, vai pieteicēja laulātā kādu laika periodu ir dzīvojusi Melnkalnē. Melnkalne nav

Eiropas Savienības dalībvalsts, tāpēc šim apstāklim nav nozīmes, lemjot par Eiropas Savienības pilsoņa

ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas izsniegšanu pieteicējam. Tomēr šis apstāklis ir vērtēts lēmumā Nr.

2612/2025. Lēmumā Nr. 830/2025 nav sniegts vērtējums par to, kāpēc šim apstāklim ir nozīme.

[6.3] Pieteicējs ir iesniedzis pietiekami daudz pierādījumu, kas apliecina, ka viņa laulātā ir uzturējusies

Horvātijā. Pieteicēja laulātās pases kopijā esošie robežšķērsošanas zīmogi apliecina, ka pieteicēja 2023. gada 7.

janvārī ir izlidojusi no Melnkalnes uz Horvātiju, kur atradās līdz 2023. gada 15. martam, kad no Horvātijas

devās uz Bosniju un Hercegovinu. Šajā laikā pieteicēja laulātā atradās Horvātijā divus mēnešus un astoņas

dienas. 2023. gada 17. aprīlī pieteicēja laulātā atkārtoti izlidoja no Melnkalnes uz Horvātiju, kur atradās līdz

2023. gada 5. augustam, kad no Horvātijas devās uz Melnkalni. Šajā laikā pieteicēja laulātā atradās Horvātijā

trīs mēnešus un 19 dienas. Iestāde nav norādījusi uz racionāliem apsvērumiem, kas liktu apšaubīt pieteicēja

laulātās uzturēšanos Horvātijā minētajos laika posmos vai kas liktu domāt, ka viņa ir izmantojusi Horvātiju kā

tranzītvalsti.

[6.4] Iestāde nepamatoti norādījusi, ka pieteicēja laulātās uzturēšanās Horvātijā jāapliecina ar Horvātijā

izsniegtu Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību vai citiem dokumentiem. Saskaņā ar Eiropas

Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvas Nr. 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu

ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr.

1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK,

90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (turpmāk – direktīva) 21. un 25. pantu pieteicēja laulātās uzturēšanos

Horvātijā var apliecināt jebkādi pierādījumi, direktīvas 8. pantā minētā reģistrācijas apliecība nav vienīgais

pierādījums. Arī citi dokumenti, piemēram, iestādes norādītie dokumenti par īres vai komunālo maksājumu

samaksas veikšanu, paši par sevi nevar pierādīt, ka pieteicēja laulātā samaksas veikšanas laikā ir atradusies

Horvātijā, jo šos maksājumus var veikt arī attālināti.

[6.5] Pieteicējs atbilst direktīvas 2. panta 2. punkta „a” apakšpunktā noteiktajam statusam. Tā kā pieteicēja

laulātā vairāk nekā trīs mēnešus ir dzīvojusi citā Eiropas Savienības dalībvalstī, viņai ir piemērojams direktīvas

3. panta 1. punktā noteiktais statuss, tādējādi pieteicējam ir piemērojams direktīvas 2. panta 2. punkta „a”

apakšpunktā noteiktais statuss. Iestāde nav minējusi apsvērumus, kas liecinātu par pretējo.

[6.6] Lēmumā Nr. 830/2025 nav norādīts, uz kāda tiesiskā pamata un kādam leģitīmajam mērķim iestāde ir

pieprasījusi visu lēmumā Nr. 1295/2025 minēto informāciju. Šī informācija ir plaša apjoma un sensitīva,

pieteicējam nemaz nav iespējas iegūt informāciju no visām lēmumā Nr. 1295/2025 norādītajām personām, jo tās

ir mirušas vai pieteicējs ar tām nekomunicē. Papildus tam, pieteicējs vairākkārt bija iesniedzis visus noteikumu

Nr. 675 37. punktā minētos dokumentus. Iestāde nav norādījusi, uz kāda pamata tā no pieteicēja pieprasīja

noteikumos Nr. 675 neminētus papildu dokumentus – pieteicēja un viņa radinieku CV un pieteicēja un viņa

laulātās bankas kontu izdrukas.

[6.7] Iestādes rīcībā jau atrodas informācija, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, vai pieteicējs rada apdraudējumu

Latvijai. Iestāde šo informāciju ieguva tad, kad tika izvērtēts, vai pieteicējam ir piešķirams patvērums Latvijā.

Patvēruma lietas ietvaros secināts, ka pieteicējs nerada apdraudējumu Latvijai. Tā kā iestādei jau ir šī

informācija, tai nav pamata pieprasīt to no pieteicēja. Tas, ka iestāde nav saņēmusi tās pieprasīto informāciju no

kompetentajām valsts drošības iestādēm, nenozīmē, ka iestādei būtu jāpieprasa šī informācija no pieteicēja.

[6.8] Pieņemot lēmumu Nr. 485/2025, iestāde ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu. Lēmums Nr. 1295/2025 bija

apstrīdams mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, proti, līdz 2025. gada 10. martam. Tomēr lēmumā Nr.

1295/2025 norādītie dokumenti iestādē bija jāiesniedz līdz 2025. gada 3. martam. Tādējādi iestāde ierobežoja

Administratīvā procesa likumā paredzētās tiesības apstrīdēt lēmumu Nr. 1295/2025 mēneša laikā no tā spēkā

stāšanās dienas. Ar lēmumu Nr. 485/2025 iestāde atbalstīja ar lēmumu Nr. 1295/2025 noteikto pieteicēja tiesību

ierobežojumu. Lēmuma Nr. 485/2025 atzīšana par prettiesisku nepieciešama atlīdzinājuma pieprasīšanai un lai

novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

[7] Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde rakstveida paskaidrojumos pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz

pārsūdzētajos lēmumos konstatēto un norādot turpmāk minētos argumentus (lietas 152.–154. lapa).

[7.1] Pieteicēja laulātās pasē esošie robežšķērsošanas zīmogi neapliecina, ka pieteicēja laulātā ir atradusies

Horvātijā no 2023. gada 7. janvāra līdz 2023. gada 15. martam un no 2023. gada 17. aprīļa līdz 2023. gada 5.

augustam. Pieteicējs patvēruma lietas ietvaros gan iestādei, gan tiesai ir norādījis, ka no 2022. gada decembra

līdz 2023. gada septembrim viņš un viņa laulātā ir uzturējušies Bosnijā un Hercegovinā, Melnkalnē un Serbijas

Republikā (turpmāk – Serbija).

[7.2] Iestāde pamatoti pieprasīja informāciju no pieteicēja. Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 26. maija

noteikumu Nr. 365 „Kārtība, kādā veic pieejamās informācijas pārbaudi, izskatot ārzemnieka vīzas vai

uzturēšanās atļaujas pieprasījuma dokumentus” (turpmāk – noteikumi Nr. 365) 11.1. apakšpunktu iestādei

informācija par pieteicēju bija jānosūta Valsts drošības dienestam pārbaudes veikšanai. Pieteicējam bija

jāiesniedz visa pieprasītā informācija, lai Valsts drošības dienests varētu veikt pārbaudi, taču pieteicējs to

neizdarīja.

[7.3] Iestāde nav ierobežojusi pieteicēja tiesības uz ģimenes dzīvi tik ļoti, lai šīs tiesības varētu uzskatīt par

pārkāptām. Pieteicējs nav sadarbojies ar iestādi un iesniedzis visus tās pieprasītos dokumentus. Papildus tam,

iestāde vairākkārt pieteicējam ir norādījusi, ka viņam nav liegtas tiesības pieprasīt un saņemt uzturēšanās

tiesības Latvijā saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.1 panta otrās daļas 1. vai 6. punktu vai kādu citu šīs daļas

punktu. Tādā gadījumā pieteicējam nebūtu jāiesniedz dokumenti, kas apliecina, ka viņa laulātā ir izmantojusi

brīvu personu kustību Eiropas Savienībā.

[8] Pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz pieteikumā un tā precizējumos

norādītajiem argumentiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina,

pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[9] Imigrācijas likuma 2.1 panta otrā daļa noteic, ka kārtību, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi

ieceļo un uzturas Latvijā, kā arī uzturēšanās ierobežojumus šīm personām nosaka Ministru kabinets.

Noteikumu Nr. 675, kas izdoti saskaņā ar Imigrācijas likuma 2.1 panta otro daļu, 2.2. apakšpunkts paredz, ka

šajos noteikumos iekļautās normas attiecina uz Latvijas pilsoņa ģimenes locekli, ja Latvijas pilsonis ir

izmantojis tiesības uz brīvu personu kustību un uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas

Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā vai viņš ir pakalpojumu sniedzējs, kurš veic komercdarbību

Latvijā un sniedz pakalpojumus personām, kas veic komercdarbību citā dalībvalstī.

Direktīvas 3. panta 1. punktā noteikts, ka šo direktīvu piemēro visiem Savienības pilsoņiem, kas pārceļas uz

dzīvi vai uzturas dalībvalstī, kurai tie nav valstiski piederīgi, un uz viņu ģimenes locekļiem atbilstīgi 2. panta 2.

punkta definīcijai (ģimenes loceklis ir laulātais), kuri tos pavada vai pārceļas kopā ar tiem. Ja attiecīgais

Savienības pilsonis nekad nav izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, uz šo pilsoni neattiecas ,,tiesību

subjekta” jēdziens direktīvas 3. panta 1. punktā izpratnē un tādējādi šī direktīva tam nav piemērojama. Ja

Savienības pilsonis neatbilst “tiesību subjekta” jēdzienam direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē, tā laulātais,

ņemot vērā, ka šajā direktīvā tiesību subjekta ģimenes locekļiem piešķirtās tiesības nav šo locekļu personiskās

tiesības, bet gan atvasinātas tiesības, kas iegūtas tiesību subjekta ģimenes locekļa statusā, arī neatbilst šim

jēdzienam (Eiropas Savienības Tiesas 2011. gada 5. maija sprieduma lietā „McCarthy”, C‑434/09,

ECLI:EU:C:2011:277, 39., 42. punkts).

Ievērojot minēto, iestāde pārsūdzētajā lēmumā pamatoti pārbaudīja, vai pieteicēja laulātā izmantoja savas

tiesības uz brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā. Ja pieteicēja laulātā nav izmantojusi tiesības uz brīvu personu

kustību Eiropas Savienībā, tad pieteicējam nav tiesību saņemt Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa

uzturēšanās atļauju.

[10] Noteikumu Nr. 675 37.8. apakšpunkts paredz, lai pieprasītu reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās

uzturēšanās apliecību, ja ģimenes loceklis ir Savienības pilsonis, vai uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās

uzturēšanās atļauju, ja ģimenes loceklis nav Savienības pilsonis, Savienības pilsoņa ģimenes loceklis uzrāda

derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 2. punktā minētos apstākļus,

ja uzturēšanās tiesības pieprasa Latvijas pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis. Tiesa atzīst par

pamatotu iestādes secinājumu, ka pieteicējam, pieprasot pastāvīgo uzturēšanās atļauju, bija pienākums iesniegt

pierādījumus, ka viņa laulātā bija izmantojusi tiesības uz brīvu personu kustību un uzturējusies citā Eiropas

Savienības dalībvalstī. Nepamatots ir pieteicēja paustais viedoklis, ka šāda prasība bija prettiesiska un

nesamērīga. Tiesa tālāk spriedumā pārbaudīs, vai pieteicēja iesniegtie dokumenti pierāda, ka viņa laulātā

izmantoja tiesības uz brīvu personu kustību Eiropas Savienībā.

[11] Lietā ir iesniegts 2023. gada 21. septembra izraksts no laulības reģistra Nr. 209/2023, tajā redzams, ka

pieteicējs 2023. gada 18. septembrī Melnkalnē, Barā salaulājās ar Latvijas pilsoni /Persona F/ (lietas 50.–54.

lapa). No laulības izraksta ir secināms, ka pieteicējs salaulājās Melnkalnē, bet ne kādā no Eiropas Savienības

valstīm. Pieteicēja laulātā 2025. gada 20. janvāra rakstveida paskaidrojumā iestādei norādīja, ka viņa no 2023.

gada 7. janvāra līdz 15. martam un no 2023. gada 17. aprīļa līdz 5. augustam uz laiku uzturējās Horvātijas

teritorijā ar nolūku apmesties tur uz dzīvi pēc kāzām (lietas 158. lapa). Paskaidrojumam pievienota pases kopija

ar spiedogiem par robežu šķērsošanu. Iepazīstoties ar spiedogiem iesniegumam pievienotās pases kopijā, tiesa

secina, ka tajā ir spiedogi par /Persona F/ ieceļošanu un izceļošanu no Serbijas, Melnkalnes, Bosnijas un

Hercegovinas 2021., 2022., 2023. gadā (lietas 39.–‍42. lapa). Minētie spiedogi nepierāda /Persona F/

uzturēšanos Horvātijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Pieteicēja pasē ir redzama 2023. gada 20.

novembrī Podgoricā izsniegta Horvātijas vīza ieceļošanai Eiropas Savienībā, tā bija derīga no 2023. gada 20.

novembra līdz 2024. gada 20. aprīlim. Minētajā pasē ir arī spiedogs par to, ka pieteicējs 2023. gada 27.

novembrī ieceļoja Eiropas Savienībā caur Stara Gradiškā, Horvātijā (lietas 46. lapa). Lai pieteicējs legāli

ieceļotu Eiropas Savienībā, viņam bija nepieciešama vīza, taču pieteicēja pasē nav atrodama cita vīza

ieceļošanai Eiropas Savienībā.

[12] Pieteicējs 2024. gada 26. janvārī bija vērsies Valsts robežsardzē ar iesniegumu par patvēruma piešķiršanu

Latvijā. 2024. gada 1. februārī minētā procesa ietvaros pieteicējs tika uzklausīts sākotnējā intervijā. Sākotnējā

intervijā pieteicējs sadaļā par pastāvīgo dzīvesvietu pēdējo piecu gadu laikā norādīja, ka no 2020. līdz 2022.

gadam viņš dzīvoja Latvijā, Rīgā, bet no 2022. līdz 2023. gadam viņš dzīvoja Serbijā, kur īrēja dzīvokli,

pieteicējs norādīja, ka gada laikā viņš dzīvoja Serbijā, Melnkalnē, Bosnijā un Hercegovinā (lietas 175. lapa).

Sākotnējā intervijā sadaļā par izceļošanu ārpus savas valsts pieteicējs norādīja, ka 2021. gadā viņš izceļoja uz

Serbiju, lai palīdzētu pārvākties bijušajai sievai, 2021. gadā viņš izceļoja uz Latviju, lai saņemtu uzturēšanās

atļauju, 2021. gadā viņš izceļoja uz Serbiju, lai apciemotu bērnu, 2022. gadā viņš tūrisma nolūkos devās uz

Zviedriju, bet 2024. gadā ieceļoja Latvijā, lai pieprasītu patvērumu (lietas 178., 179. lapa). Sākotnējā intervijā

sadaļā par ceļošanu ārpus savas mītnes valsts pieteicējs norādīja, ka 2022. gada decembrī viņš izceļoja no

Latvijas un ieceļoja Serbijā, Belgradā, līdz 2023. gada septembrim viņš kopā ar sievu uzturējās Serbijā,

Melnkalnē, Bosnijā un Hercegovinā. Pieteicējs norādīja, ka 2023. gada 27. septembrī viņi izceļoja no

Podgoricas, Melnkalnes ar sabiedrisko transportu, tad tranzītā caur Horvātiju, no Austrijas ar lidmašīnu ielidoja

Latvijā 2023. gada 29. septembrī (lietas 180., 181. lapa). 2024. gada 8. marta personiskajā intervijā patvēruma

piešķiršanas procesa laikā pieteicējs, atbildot uz iestādes jautājumu par viņa dzīvesvietām no 2015. gada,

norādīja, ka no 2015. līdz 2020. gadam viņš uzturējās Baltkrievijas Republikā, tad Latvijā, no 2022. gada

pieteicējs ar ģimeni braukāja pa Balkānu valstīm, proti, viņi uzturējās starp Serbiju, Melnkalni, Bosniju un

Hercegovinu, jo tur bija sarežģīti uzreiz iegūt uzturēšanās atļauju (lietas 172. lapa). Pieteicējs paskaidrojumos

Administratīvajai rajona tiesai norādīja, ka viņš ar sievu Latvijā neieceļoja 2023. gada 29. septembrī, šajā laikā

viņi vēl atradās Melnkalnē, Latvijā viņi ieceļoja 2023. gada 29. novembrī, par to liecina robežšķērsošanas

zīmogi pieteicēja un viņa laulātās pasēs (lietas 186. lapa).

No pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem patvēruma lietas ietvaros izriet, ka no 2022. gada viņš ar sievu

neuzturējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Horvātijā, kā to pieteicējs norāda iestādē procesā par

Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas piešķiršanu. No pieteicēja sniegtajiem

paskaidrojumiem dažādās patvēruma lietas izskatīšanas stadijās izriet, ka pieteicējs un viņa laulātā no 2022.

gada decembra līdz 2023. gada novembrim uzturējās Serbijā, Melnkalnē, Bosnijā un Hercegovinā. Pieteicējs un

viņa laulātā Latvijā ieceļoja 2023. gada 29. novembrī tranzītā caur Horvātiju. Pieteicēja sniegtie paskaidrojumi

patvēruma procesa ietvaros saskan ar pieteicēja un viņa laulātās pasēs redzamajiem spiedogiem.

No lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un pieteicēja iepriekš sniegtajiem paskaidrojumiem tiesa secina, ka

pieteicēja laulātā neizmantoja savas tiesības uz brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā. Līdz ar to arī pieteicējam

nav tiesību saņemt Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju saskaņā ar noteikumiem Nr.

675. Tiesai nav pamata lemt par pieteicējam labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

[13] Imigrācijas likuma 2.1 panta pirmā daļa paredz, ka uz Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem cita

starpā attiecas šā likuma 4. panta trešā, piektā, sestā, astotā un devītā daļa.

Imigrācijas likuma 4. panta astotā un devītā daļa paredz, ka, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju

ārzemniekam, kurš ir šā panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis, vai ārzemniekam, kuram

ārvalstī piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss, amatpersona pārbauda pieejamo informāciju par to, vai

ārzemnieka ieceļošana neradīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Papildu pārbaudes

kārtību nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu

vai uzturēšanās atļauju, tiek veikta papildu pārbaude.

Noteikumu Nr. 554, kas izdoti saskaņā ar Imigrācijas likuma 4. panta devīto daļu, 2. punkts un tā pielikuma 15.

punkts paredz, ka, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, papildu pārbaudi veic arī Krievijas pilsoņiem.

Noteikumu Nr. 365, kas izdoti saskaņā ar Imigrācijas likuma 4. panta astoto daļu, 1. punkts paredz, ka

noteikumi nosaka kārtību, kādā veic pieejamās informācijas pārbaudi par to, vai ārzemnieka ieceļošana neradīs

draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai, izskatot vīzas vai uzturēšanās atļaujas

pieprasījuma dokumentus ārzemniekam, kurš ir tādas valsts pilsonis, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai

uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi, vai kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss.

Tiesa secina, ka noteikumi Nr. 554 un noteikumi Nr. 365 ir piemērojami arī lemjot par Eiropas Savienības

pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja laulātais ir Krievijas pilsonis.

[14] Noteikumu Nr. 675 46. punkts paredz, ka pārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju, kas saistīta

ar Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļa uzturēšanos Latvijā, gan no minētajām personām, gan no Latvijas

valsts pārvaldes institūcijām un tiesām, kā arī ir tiesības pieprasīt no citas dalībvalsts informāciju par Savienības

pilsoņa un viņa ģimenes locekļa iepriekšējiem likumpārkāpumiem. Informāciju par likumpārkāpumiem no

personas iepriekšējās mītnes valsts var pieprasīt triju mēnešu laikā pēc dokumentu iesniegšanas dienas

uzturēšanās tiesību pieprasīšanai, un šādu informāciju pieprasa tikai gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka

Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis varētu radīt draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

Noteikumu Nr. 365 11.1. apakšpunkts paredz, ja saņemts uzturēšanās atļaujas pieprasījums, to papildus

pārbauda šādā kārtībā – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, saņemot ārzemnieka uzturēšanās atļaujas

pieprasījuma dokumentus, nekavējoties tos elektroniski nosūta Valsts drošības dienestam.

Konkrētajā gadījumā 2025. gada 30. janvārī Valsts drošības dienests lūdza pagarināt pieteicēja lietas

izskatīšanas termiņu, jo pieteicējam papildus jāiesniedz dzīves apraksti par viņu un tuvākajiem radiniekiem,

bankas kontu izdrukas (pieteicēja un viņa laulātās) un aizpildītās anketas Krievijas pilsoņiem I., II. un III. daļu

(lietas 170. lapa).

No minētajām tiesību normām izriet, ka iestādei bija tiesības pieprasīt papildu informāciju no pieteicēja. Iestāde

pieprasīja to informāciju, kuru drošības iestādes atzina par nepieciešamu. Tiesa norāda, ka pieteicējam tika lūgts

aizpildīt standarta veidlapu, kas sagatavota Krievijas pilsoņu pārbaudei, kā arī iesniegt standarta informāciju, ko

parasti pieprasa Krievijas pilsoņu pārbaudei. Ievērojot minēto, nepamatots ir pieteikuma papildinājumos

norādītais, ka iestāde nepamatoti pieprasīja nesamērīga apjoma informāciju par pieteicēja ienākumiem, viņa

radiniekiem, kā arī anketas Krievijas pilsoņiem I, II un III daļas.

Pieteicējs iestādē nav iesniedzis nevienu papildus pieprasīto anketu vai papildus pieprasīto informāciju par viņa

ģimenes locekļiem. Ievērojot minēto, pieteicējam pamatoti tika atteikts izsniegt Eiropas Savienības pilsoņa

ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju, jo pieteicējs neiesniedza informāciju, kas bija nepieciešama papildu

pārbaudes veikšanai.

[15] Pieteicējs pieteikuma precizējumos norāda, ka iestāde pieteicēja iesnieguma izskatīšanas laikā pieļāva

būtiskus procesuālus pārkāpumus, tāpēc pārsūdzētais lēmums ir atzīstams par prettiesisku (lietas 142. lapa).

Pieteikuma precizējumos norādīts, ka iestāde nepamatoti uzlika pienākumu iesniegt ar apostille apliecinātu

laulības apliecības tulkojumu; iestāde nepamatoti uzlika pienākumu iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka

pieteicēja laulātā izmantoja tiesības uz brīvu personu kustību; iestāde nepamatoti uzlika pienākumu iesniegt

anketas I, II un III daļu, kā arī iesniegt radinieku CV, iesniegt pieteicēja un viņa laulātās bankas konta izdrukas.

Kā tas norādīts iepriekš šajā spriedumā, pieteicējam bija pienākums iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka

Latvijas pilsonis ir izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā (noteikumu Nr. 675 37.8.

apakšpunkts), kā arī pienākums iesniegt dzīves aprakstus par viņu un tuvākajiem radiniekiem, bankas kontu

izdrukas (pieteicēja un viņa laulātās) un aizpildītas anketas Krievijas pilsoņiem I, II un III daļu. Prasība iesniegt

dokumentus, kas apliecina laulības faktu, norādīta noteikumu Nr. 675 37.2. apakšpunktā. Tā kā laulība tika

noslēgta ārpus Eiropas Savienības, tad pieteicējam bija arī pienākums iesniegt ar apostille apliecinātas laulības

apliecības ar tulkojumu apliecinātu kopiju (Dokumentu legalizācijas likuma 3. panta otrā daļa, 10., 11. pants).

Pieteicējs nav norādījis juridiskus apsvērumus, kāpēc šādas prasības ir nepamatotas. Ievērojot minēto,

nepamatots ir pieteicēja norādītais, ka šādu prasību izvirzīšana bija prettiesiska.

[16] Pieteikuma precizējumos lūgts atzīt par prettiesisku Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2025. gada 14.

marta lēmumu Nr. 485/2025 par lietas izskatīšanas termiņa pagarināšanu. Pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē

norādīja, ka iestāde prettiesiski novilcināja lietas izskatīšanu. Tiesa norāda, ka pieteicēja iesnieguma

izskatīšanas termiņš tika pagarināts, lai dotu iespēju pieteicējam iesniegt šādus papildu dokumentus: ar apostille

apliecinātu laulības apliecības ar tulkojumu apliecinātu kopiju; dokumentus, kas apliecina, ka pieteicēja laulātā

izmantoja tiesības uz brīvu personu kustību; Krievijas pilsoņiem aizpildāmās anketas I, II un III daļu, kā arī

radinieku CV, pieteicēja un viņa laulātās bankas kontu izdrukas (lietas 88. lapa). Lietā nav strīda par to, ka

pieteicējs iesniedza ar apostille apliecinātu laulības apliecības ar tulkojumu apliecinātu kopiju, apstrīdot

sākotnējo lēmumu par lietas izskatīšanas termiņa pagarināšanu, vienlaikus lietā nav arī strīda par to, ka

pieteicējs līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai tiesā nav iesniedzis pārējos lēmumā par lietas

izskatīšanas pagarināšanu norādītos dokumentus. Tā kā iestādes pieprasītie dokumenti bija būtiski lietas

izlemšanā, bet pieteicējs tos nebija iesniedzis, iestāde pamatoti pagarināja pieteicēja lietas izskatīšanas termiņu

iestādē.

[17] Pieteikuma papildinājumos norādīts, ka iestāde nepamatoti atstāja bez izskatīšanas pieteicēja 2024. gada 7.

oktobrī iesniegtos dokumentus.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas 2024. gada 11. jūnija lēmumā Nr.

927/PLN/2024 par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvā statusu pieteicējam kā papildu apsvērums norādīts,

ka bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršana nav vienīgais juridiskais pamats iegūt uzturēšanās tiesības Latvijā.

Ievērojot, ka pieteicēja laulātā ir Latvijas pilsone, pieteicējs var vērsties iestādē Imigrācijas likuma kārtībā

uzturēšanās atļaujas piešķiršanai (lietas 36. lapa).

Pieteicējs 2024. gada 7. oktobrī, patvēruma lietas izskatīšanas laikā tiesā, iesniedza iestādē 2024. gada 4.

oktobra anketu Eiropas Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa uzturēšanās tiesību piešķiršanai, pielikumā

pievienojot pases vienas lapas kopiju (lietas 164.–167. lapa). Kā to tiesa sēdē atzina arī pieteicēja pārstāvis,

anketai nebija pievienoti visi noteikumu Nr. 675 37. punktā minētie dokumenti. Pieteicējs, piemēram, nebija

pievienojis dokumentus, kas apliecina laulības faktu (noteikumu Nr. 675 37.2. apakšpunkts), derīgu veselības

apdrošināšanas polisi un dokumentus par pietiekamu iztikas nodrošinājumu (37.3. apakšpunkts), dokumentus,

kas apliecina, ka Latvijas pilsonis ir izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā (37.8.

apakšpunkts).

Pieteicējam 2024. gada 8. oktobrī tika nosūtīts e-pasts par to, ka iesniegtie dokumenti tiek atstāti bez

izskatīšanas, jo Krievija nav Eiropas Savienības valsts, pieteicējs nav noteikumu Nr. 675 subjekts, savukārt

termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, nav samaksāta valsts

nodeva, nav iesniegta pilna derīga ceļošanas dokumenta kopija, nav noformēts izsaukums uzturēšanās atļaujas

pieprasīšanai (lietas 38. lapa).

/Persona C/ 2024. gada 18. oktobra iesniegumā iestādei lūdza izskaidrot, kāpēc tika atteikta /Persona A/

uzturēšanās atļaujas noformēšana, kas /Persona A/ ir jādara, lai iegūtu uzturēšanās tiesības Latvijā, ja jau

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 2024. gada 11. jūnija lēmumā Nr. 927/PLN/2024 norādīja, ka /Persona

A/ ir tiesības iegūt uzturēšanās tiesības Latvijā kā Latvijas pilsones laulātajam saskaņā ar Imigrācijas likumu

(lietas 27.–29. lapa). Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 2024. gada 5. novembra vēstulē Nr. 24/1-

44/5882/N izskaidroja, ka iesniegumu ir parakstījis /Persona C/, notariāli apliecināta pilnvara pārstāvēt

pieteicēju visos ar migrāciju saistītos jautājumos iesniegumam nav pievienota (lietas 59. lapa). Iestāde pamatoti

atzina, ka iesniegums neatbilda Administratīvā procesa likuma 56. panta 1.1daļas prasībām par pilnvarojuma

apliecinošu dokumentu pievienošanu. Tiesu administrācija bija norīkojusi /Persona C/ sniegt juridisko palīdzību

/Persona A/ patvēruma lietā, taču /Persona C/ nebija pilnvarots pārstāvēt pieteicēju visos ar migrāciju saistītos

jautājumos.

Pēc atbilstošas pilnvaras saņemšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 2024. gada 28. novembra vēstulē

Nr. 24/1-44/6355/N izskaidroja, ka lēmumā par atteikšanos piešķirt bēgļa statusu ir minētas tiesības pieteicējam

saņemt uzturēšanās atļauju uz Imigrācijas likuma 23.1 panta otrās daļas 1. vai 6. punkta pamata kā Latvijas

pilsones laulātajam vai kā Latvijas pilsoņa dabiskajam aizbildnim (lietas 69., 70. lapa). Lai saņemtu šo

uzturēšanās atļauju, ir jāiesniedz atbilstoša anketa, iestāde vēstulē norādīja tīmekļvietni, kur pieejama visa

informācija par iesniedzamajiem dokumentiem. Vēstulē arī skaidrots, ka pieteicēja 2024. gada 7. oktobrī

saņemtajai anketai bija pievienota pieteicēja ceļošanas dokumenta pirmā lappuse, anketā kā uzturēšanās iemesls

tika norādīts ģimenes apvienošana, bet laulības apliecība netika iesniegta, netika iesniegti dokumenti, kas

apliecina noteikumu Nr. 675 2. punktā minētos apstākļus, kā arī netika sniegta nekāda informācija, ka pieteicējs

kā Krievijas pilsonis ir vēlējies pieprasīt uzturēšanās atļauju saskaņā ar noteikumiem Nr. 675 kā Latvijas pilsoņa

laulātais, kurš izmantojis tiesības uz brīvu personu kustību un uzturējies citā dalībvalstī. Vēstulē arī skaidrots, ka

anketas izvēle, kādu ārzemnieks aizpilda, pieprasot uzturēšanās atļauju, nav noteicošais faktors, kas apliecina,

ka Krievijas pilsonis ir vēlējies pieprasīt uzturēšanās atļauju kā Savienības pilsoņa laulātais, neiesniedzot

dokumentus, kas apliecina, ka Latvijas pilsone un viņas laulātais Krievijas pilsonis ir izmantojuši tiesības uz

brīvu personu kustību un uzturējušies kādā citā dalībvalstī. Līdzīga satura atbilde 2024. gada 18. decembrī

sniegta arī pieteicēja pārstāvim (lietas 72.–74. lapa).

2024. gada 19. decembrī pieteicējs vērsās ar iesniegumu iestādē, norādot, ka viņš vēlas, lai iestāde viņam piešķir

uzturēšanās atļauju saskaņā ar noteikumiem Nr. 675 kā Latvijas pilsones laulātajam, iesniegumam pievienota

gan pieteicēja pilna pases kopija, gan pieteicēja laulātās Latvijas pilsones pase, laulības apliecības ar tulkojumu

kopija, pieteicēja dēla dzimšanas apliecība un veselības apdrošināšanas polise. 2024. gada 28. decembrī ar

identiska satura iesniegumu iestādē vērsās pieteicēja pārstāvis (lietas 78., 79. lapa).

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 2025. gada 27. un 28. janvāra vēstulēs atkāroti izskaidroja pieteicēja par

viņa tiesībām saņemt uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likumu, vienlaikus informējot, ka pieteicēja

iesniegums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu saskaņā ar noteikumiem Nr. 675 ir pieņemts izskatīšanai (lietas

82., 84., 85. lapa).

Tiesa norāda, ka pieteicēja sākotnējais iesniegums netika pieņemts izskatīšanai, jo iestāde objektīvi nevarēja

identificēt pieteicēja prasījumu. No vienas puses, pieteicējs atsaucās uz iestādes 2024. gada 11. jūnija lēmumu

par atteikšanos piešķirt bēgļa statusu, kurā minētas pieteicēja tiesības saņemt uzturēšanās atļauju saskaņā ar

Imigrācijas likumu. No otras puses, pieteicējs iesniedza noteikumos Nr. 675 minēto anketu, nepievienojot

nepieciešamos dokumentus un nenorādot nepieciešamos datus. Iestāde šajā situācijā nekavējoties reaģēja,

identificējot ticamāko no iespējām saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā (saskaņā ar Imigrācijas likumu, bet ne

noteikumiem Nr. 675) un izskaidrojot iesniedzamos papildu dokumentus. Pieteicēja tiesības apstrīdēt iestādes

lēmumu tas nav ietekmējis, pieteicējs un viņa pārstāvis ir izmantojuši savas tiesības apstrīdēt atteikumu piešķirt

uzturēšanās tiesības, līdz iestāde pati pieņēma lēmumu pieņemt iesniegumu izskatīšanai. Pieteicēja tiesības

savlaicīgi saņemt labvēlīgu lēmumu tas arī nav ietekmējis, jo pieteicējs līdz šim brīdim nav iesniedzis visus

nepieciešamos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai saskaņā ar noteikumiem Nr. 675. Iestāde konkrētajā

gadījumā rīkojās pieteicēja interešu nodrošināšanai, izskaidrojot un atbildot uz pieteicēja uzdotajiem

jautājumiem, kādu tieši uzturēšanās atļauju tad viņam varētu būt tiesības saņemt, tostarp saskaņā ar Imigrācijas

likumu. Tā kā pieteicējs vēlākajos iesniegumos precizēja un uzstāja, ka viņš vēlas saņemt uzturēšanās atļauju

saskaņā ar noteikumiem Nr. 675, tad iestāde lietu par šādu prasījumu arī pieņēma izskatīšanai. Pieteikumā un tā

precizējumos ir detalizēti aprakstītas visas iespējamās nepilnības, kuras, pieteicējaprāt, iestāde pieļāva līdz

pieteicēja iesnieguma pieņemšanai izskatīšanai. Tiesai nav pienākuma atbildēt uz katru iebildumu, šīs lietas

izskatīšanas rezultātu tas nemaina.

[18] Pieteikumā norādīts, ka ar pārsūdzēto lēmumu ir aizskartas pieteicēja tiesības uz ģimenes dzīvi.

No iepriekš šajā spriedumā aprakstītā izriet, ka iestāde kopš 2024. gada 11. jūnija lēmuma par atteikšanos

piešķirt bēgļa statusu pieņemšanas informēja pieteicēja par viņa tiesībām saņemt uzturēšanās atļauju,

pamatojoties uz Imigrācijas likumu, jo pieteicēja laulātā ir Latvijas pilsone. Par pieteicēja iespējām saņemt

uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.1 panta otrās daļas 1. vai 6. punktu (Latvijas pilsones

laulātais vai Latvijas pilsoņa dabiskais aizbildnis), kā arī iesniedzamajiem dokumentiem Pilsonības un

migrācijas lietu pārvalde informēja pieteicēju vai viņa pārstāvi 2024. gada 28. novembra vēstulē Nr. 24/1-

44/6355/N, 2024. gada 18. decembra vēstulē Nr. 24/1-44/6709/N, 2025. gada 27. janvāra vēstulē Nr. 24/1-

44/446/N, 2025. gada 28. janvāra vēstulē Nr. 24/1-44/467/N (lietas 69., 70., 72.–74., 82., 84., 85. lapa). Tiesa

arī norāda, ka minētā jautājuma precizēšana, proti, kādas tieši uzturēšanās tiesības pieteicējs pieprasa, bija viens

no iemesliem, kāpēc pieteicēja sākotnējais iesniegums netika uzreiz pieņemts izskatīšanai pēc būtības. Pieteicējs

nebija iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus Eiropas Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa

uzturēšanās tiesību piešķiršanai; pieteicējam bija pamats pieprasīt uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz

Imigrācijas likuma 23.1 panta otrās daļas 1. vai 6. punktu, bet šādu anketu ar nepieciešamajiem dokumentiem

pieteicējs nebija iesniedzis. Pieteicējs līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pēc būtības tiesā nebija vērsies iestādē

ar iesniegumu par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 23.1 panta otrās daļas 1.

vai 6. punktu. Ne iestāde, ne tiesa nav tiesīga piešķirt pieteicējam tādas uzturēšanās tiesības, kuras pieteicējs nav

prasījis piešķirt. Tā ir pieteicēja atbildība un izvēle nepieprasīt uzturēšanās atļauju Latvijā kā Latvijas pilsones

laulātajam vai kā Latvijas pilsoņa tēvam. Vienlaikus pieteicējam nav pamata vainot valsti tiesību uz ģimenes

dzīvi aizskārumā, ja viņš pats nav pieprasījis uzturēšanās atļauju, kas šādas tiesības aizsargā.

[19] Ievērojot šajā spriedumā norādītos apsvērumus, tiesa secina, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes

2025. gada 14. marta lēmums Nr. 485/2025 ir tiesisks, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2025. gada 21.

maija lēmums Nr. 830/2025 ir tiesisks, iestāde pieteicēja iesnieguma izskatīšanas laikā nav pieļāvusi tādus

būtiskus procesuālus pārkāpumus, kas būtu ietekmējuši lietas izskatīšanas rezultātu vai būtu radījuši būtiskus

pieteicēja tiesību aizskārumu. Tiesa secina, ka nav pamata piešķirt pieteicējam Eiropas Savienības pilsoņa

ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251., 289.–291. pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /Persona A/ pieteikumu par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2025. gada 14. marta lēmuma Nr.

485/2025 atzīšanu par prettiesisku, par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2025. gada 21. maija lēmuma

Nr. 830/2025 atzīšanu par prettiesisku un par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /Persona A/ tiktu

izsniegta Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese A. Zariņa