Court dismisses administrative penalty case due to police protocol failure to specify violated article subsection.

Lietas arhīva Nr. 1-0263-18

ECLI:LV:RIRT:2018:0312.133026318.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 12.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I. Ozoliņa - Kļaviņa

izskatījusi tiesā reģistrētos, no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa (turpmāk VP RRP Jūrmalas iecirkņa) saņemtos materiālus

attiecībā uz /pers. B/ (turpmāk Persona), personas kods /personas kods/, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk Latvijas APK)

200.1 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2018.gada 12.februārī VP RRP Jūrmalas iecirkņa KPN vecākais inspektors majors Nikolajs Čerņavskis sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu Nr.PC319040 par to, ka 2017.gada 14.oktobrī, plkst.10.00 /pers. B/, personas kods /personas kods/, neieradās uz militārajām

mācībām - Sauszemes spēku kājnieku brigādē, Kadagā, Ādažu novadā kā rezerves karavīrs bez attaisnojoša iemesla.

Protokolā norādīts, ka atbildība par šādu pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1pantā.

[2] Tiesas sēdē Persona savu vainu atzina. Piekrita protokolā norādītajam. Paskaidroja, ka uz militārajām mācībām neaizbrauca, jo

dzīvesbiedre bija stāvoklī ar otro bērnu, nevarēja atstāt viņu vienu. Nepaziņoja, ka neieradīsies uz mācībām.

Motīvu daļa

[3] Uzklausījusi pie administratīvās atbildības saucamo personu, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka lietvedība

administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

[4] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmo daļu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti,

uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās

atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus. Šī panta otrā daļa nosaka, ka viens no faktu konstatēšanas līdzekļiem ir protokols par administratīvo

pārkāpumu.

[5] Tiesa atzīst, ka uz administratīvā pārkāpuma protokolā izklāstīto apstākļu pamata Personu nevar atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 200.1pantā paredzēta pārkāpuma izdarīšanā.

[6] No administratīvā pārkāpuma protokola redzams, ka Persona saukta pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 200.1pantā paredzēta pārkāpuma izdarīšanu, taču Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1pants paredz atbildību par rezerves

karavīra pienākumu nepildīšanu un tas sastāv no divām daļām. Panta pirmajā daļā paredzēta atbildība par rezerves karavīra neierašanos uz kārtējām vai

pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā, panta otrajā

daļā paredzēta atbildība par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas.

[7] Judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā tiek fiksētas procesuālās darbības,

norādītas lietas izlemšanai nepieciešamās ziņas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 246., 248.pantu, kā arī administratīvā pārkāpuma

protokols atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantam ietver ziņas par faktiem, kas apliecina pārkāpuma esamību.

[8] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.pantu administratīvā pārkāpuma protokolā jānorāda arī normatīvais akts un

norma, kas paredz atbildību par konkrētu pārkāpumu. No tā secināms, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir galvenais dokuments, kurā fiksē ziņas

par izdarīto pārkāpumu, kā arī normatīvo aktu un normu, kas ir pārkāpta. Konkrētajā lietā administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīts, kādu panta

daļu Persona pārkāpa.

[9] Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols neatbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta pirmās daļas

prasībām. Tiesas kompetencē nav grozīt administratīvā pārkāpuma protokola saturu un norādīt pareizo panta daļu. Līdz ar to lietvedība administratīvā

pārkāpuma lietā ir izbeidzama, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, 289.16pantu, tiesa

no s pri e da

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. B/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1pantā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot

sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese I. Ozoliņa - Kļaviņa