Court partially allowed bank's small claims suit for credit card debt including interest and penalties.

Lietas Nr. C29712914

Lietas arhīva Nr. C-3225-15/24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 18.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Ušakova

izskatīja rakstveida procesā civillietu AS „Norvik Banka” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 13.oktobrī AS „Norvik banka” (prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/

(atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.

2008.gada 12.februārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr. VK10032347 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu,

saskaņā, ar kuru atbildētājai tika piešķirts atļautais kredīts 284,57 EUR (200 LVL), ar ikmēneša procentu likmi 1,99 %.

Saskaņā ar līguma 1.12.punktu, kredīts ir aizdevums, kuru prasītājs piešķir atbildētājam un kas tiek ieskaitīts kartes kontā. Kredīts sastāv no

atļautā un neatļautā kredīta summas. Līguma 1.13.punktā noteikts, ka atļautais kredīts ir kredīts prasītāja noteiktā limita ietvaros, savukārt līguma

1.14.punkts noteic, ka neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz prasītāja noteikto limitu. Atbilstoši līguma 1.9. un 1.10.punktam atbildētājai katra

norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bija jānorēķinās ar prasītāju, t.i., jāveic ikmēneša maksājumi. Saskaņā ar līguma 5.3.punktu, ar ikmēneša

maksājumu veikšanu tiek dzēstas atbildētāja saistības pret prasītāju, tajā skaitā tiek atgriezts izmantotais kredīts, tiek maksāti procenti par atļautā kredīta

izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi, saskaņā ar tarifiem obligātie maksājumi. Saskaņā ar līguma 1.22.punktu tarifi ir spēkā esošs prasītāja

pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un līgumsodu apmēri. Tarifi, to grozījumi un papildinājumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa. Saskaņā

ar līguma 5.10.punktu par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētājs maksā līgumsodu par pārtēriņu, saskaņā ar līguma tarifiem (0,167 % par pārtēriņu

dienā no neatļautā kredīta apjoma). Līgumsodi par pārtēriņu tiek aprēķināti no dienas, kad prasītājs saņem informāciju par darījuma, kura rezultātā

pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu līdz tā dzēšanas dienai. Saskaņā ar līguma 1.11. un 5.11.punktu, ja atbildētājs līdz maksājuma datumam nav

samaksājis ikmēneša maksājumu, atbildētājam jāmaksā līgumsods par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas, saskaņā ar līguma

tarifiem (0,25 % dienā). Saskaņā ar līguma noteikumiem, atbildētājam ikmēneša maksājumi bija jāveic līdz katra mēneša 15.datumam, nodrošinot pilnīgu

ikmēneša saistību dzēšanu pret prasītāju.

Atbildētāja nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem. Pēdējais maksājums ir saņemts

2009.gada 11.maijā 14,23 EUR apmērā.

Saskaņā ar 12.3 punkta noteikumiem, prasītājam ir tiesības izbeigt līgumu vienpusējā kārtībā bez iepriekšēja brīdinājuma, ja atbildētājs nepilda

savas saistības saskaņā ar līgumu un līguma noteikumiem. Līguma 5.8.punktā noteikts, ka prasītāja ir tiesīga bez brīdinājuma samazināt atļautā kredīta

apmēru vai slēgt kredītu, ja atbildētājs nepilda savas saistības, saskaņā ar līguma noteikumiem.

Sakarā ar līguma uzņemto saistību nepildīšanu prasītāja 2012.gada 23.augustā izbeidza līgumu vienpusējā kārtībā un slēdza atbildētājai kredītu

atbilstoši līguma 5.8.punktam.

Galvenais parāds ir 291,48 EUR, kas sastāv no atļautā kredīta 284,57 EUR un neatļautā kredīta 6,91 EUR. Nolīgtie procenti 218,03 EUR, bet

līgumsods 291,47 EUR (līgumsods par neatļautā kredīta izmantošanu 8,01 EUR un līgumsods par ikmēneša maksājumu samaksas nokavējumu 283,46

EUR).

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas galveno parādu 291,48 EUR, procentus 218,03 EUR un līgumsodu 291,47 EUR, kopā 800,98 EUR.

Piedzīt no atbildētājas tiesas izdevumus.

Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumisko procentus - 6 %gadā no piespriestās, bet neizpildītās

summas.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1720.panta 2.punktu, 1753., 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu, 1762.panta 1.punktu,

1764., 1765. panta pirmo daļu, 1811., 1934., 1943., un 1946.panta pirmo daļu.

Samaksa veicama uz AS „Norvik banka” bankas kontu: Nr.LV03 LATB 0000 VIVAKARTE, SWIFT: LATBLV22, saistības pēc līguma

Nr.VK10032347.

[2] Atbildētāja paskaidrojumus par prasību nav iesniegusi.

[3] Prasītāja lūgusi izskatīt lietu, nerīkojot tiesas sēdi.

Paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu pusēm nosūtīts 2015.gada 11.jūnijā.

Atbildētāja, kurai 2014.gada 21.oktobrī nosūtīts prasības pieteikums maza apmēra prasībā paskaidrojumu sniegšanai uz deklarēto adresi /adrese/,

savukārt 2015.gada 11.jūnijā paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu, uz atbildētāja deklarēto

dzīvesvietas adresi – /adrese/, paskaidrojumus noteiktajā termiņā nav sniegusi, nav arī lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē. Tiesā saņemts atpakaļ atbildētājai

nosūtītais prasības pieteikums un paziņojums ar atzīmi adresāts nebija mājās, atstāts uzaicinājums, beidzies glabāšanas laiks.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pirmajai daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka

personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti: septītajā

dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir

piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi [..] un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti

atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu [..].

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar prasības pieteikumu, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, bet

apmierināma daļēji.

[4.1] 2008.gada 12.februārī starp AS „Norvik banka” un atbildētāju noslēgts līgums Nr. VK10032347 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un

lietošanu. Saskaņā ar Līguma noteikumiem banka izsniedza un atbildētāja saņēma kredītkarti Viva Maestro, kā arī prasītāja atvēra kredītkartei piesaistītu

kontu Nr. /konta numurs/ un piešķīrusi atļauto kredītu 200 LVL apmērā, ar ikmēneša procentu likmi (saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem), ikmēneša

maksājumu 10,56 LVL apmērā un 24 mēnešu kredīta atmaksas termiņu (lietas 13.lapa). Līguma 12.1.punktā noteikts, ka līgums noslēgts uz nenoteiktu

laiku.

2008.gada 12.februāra līgums nav apstrīdēts un ir spēkā, to ir parakstījusi atbildētāja, savu parakstu uz līguma atbildētāja nav apstrīdējusi, jo

pierādījumi par pretējo tiesai nav iesniegti.

Parakstot šo līgumu, atbildētāja apstiprinājusi, ka pirms līguma parakstīšanas ir iepazinusies ar līgumu un līguma par Viva norēķinu karšu

izsniegšanu- to saturs ir saprotams, piekrīt noteikumiem un apņemas tos izpildīt.

No atbildētājas konta Nr. /konta numurs/ izraksta par laika periodu no 2008.gada 12.februāra līdz 2013.gada 31.decembrim un no 2014.gada

1.janvāra līdz 2014.gada 9.oktobrim tiesa secina, ka konta atlikums ir negatīvs -291,48 EUR.

Līguma Nr. VK10032347 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu noteikumu 1.12., 1.13. un 1.14., 5.2.punkts paredz, ka kredīts ir

aizdevums, kuru prasītāja piešķir atbildētājai un kas tiek uzskaitīts kartes kontā. Kredīts sastāv no atļautā un neatļautā kredīta summas. Atļautais kredīts ir

kredīts prasītājas noteiktā limita ietvaros, savukārt neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz prasītājas noteikto limitu. Tiek uzskatīts, ka atbildētājs,

lietojot karti, izmanto kredītu vai tā daļu katru reizi, kad prasītāja saņem informāciju par darījumu, kura rezultātā pārsniegts atbildētājas pašas līdzekļu

atlikumu kartes kontā, veikšanu. No minētās informācijas saņemšanas dienas tiek skaitīts izmantotās kredīta summas atmaksas termiņš un tiek aprēķināti

procenti par atļautā kredīta izmantošanu. Atļautais kredīts tā neizmantotās vai izmantotās atmaksātās summas apmērā ir pieejams visā kartes lietošanas

laikā.

Atbilstoši minēto noteikumu 5.3.punktam, ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas klienta saistības pret banku, tajā skaitā, tiek atgriezts

izmantotais kredīts, tiek maksāti procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi, saskaņā ar tarifiem, klientam obligāti maksājumi.

Saskaņā ar līguma noteikumu 1.22.punktu tarifi ir spēkā esošs prasītāja pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un līgumsodu apmēri.

Tarifi, to grozījumi un papildinājumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa.

Prasītāja norādījusi, ka atbildētāja nepildīja ar VIVA līgumu uzņemtās saistības, jo izmantoja kredītu, bet neveica maksājumus atbilstoši VIVA

līguma apmaksas noteikumiem, ko tiesai nav pamata apšaubīt, jo pierādījumi par pretējo tiesai nav iesniegti.

Prasītāja norādījusi, ka atbildētāja pēdējo maksājumu veikusi 2009.gada 11.maijā 14,23 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar VIVA līguma noteikumu 5.8.punktu banka ir tiesīga bez brīdinājuma samazināt atļautā kredīta apmēru vai slēgt kredītu, ja klients

neizpilda savas saistības saskaņā ar noteikumiem.

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2012.gada 10.septembra lēmuma redzams, ka saistības izpildes

termiņš iestājies 2012.gada 23.augustā, kas liek secināt, ka prasītāja šajā datumā ir atkāpusies no līguma un pieprasījusi saistības izpildi.

Atbilstoši prasītājas parāda aprēķinam atbildētājas neizpildītās saistības, kas izriet no līguma par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, ir

291,48 EUR (284,57 EUR veido atļautā kredīta parāds, bet 6,91 EUR neatļautā kredīta parāds).

Ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošanu īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas

pašas šķiras un labuma lietās (Civillikuma 1934.pants). Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis (Civillikuma

1943.pants).

Atbildētāja pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu nokārtojusi, nav iesniegusi, prasības summu nav apstrīdējusi un

iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, tostarp, parāda apmēru nav izteikusi Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas

izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tā kā tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētājas parāda summu, tiesa atzīst, ka prasība

apmierināma, un no atbildētājas piedzenams – atļautā kredīta parāds 284,57 EUR un neatļautā kredīta parāds 6,91 EUR.

[4.2] Civillikuma 1753.pants, kas nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu un Civillikuma 1756.pants, kas nosaka, ka pienākums maksāt

procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1946.punkta pirmo daļu procenti par aizdevumu dodami tad, ja tieši

norunāti.

Līguma noteikts, ka par atļautā kredīta izmantošanu atbildētāja maksā bankai procentus saskaņā ar Tarifiem (1,99 %).

VIVA līguma noteikumu 5.2.puntā noteikts, ka tiek uzskatīts, ka atbildētāja lietojot karti, izmanto kredītu vai tā daļu katru reizi, kad prasītājs

saņemt informāciju par darījumu, kura rezultātā pārsniegts atbildētāja paša naudas līdzekļu atlikums kartes kontā, veikšanu. No minētās informācijas

saņemšanas dienas tiek skaitīts izmantotās kredīta summas atmaksas termiņš un tiek aprēķināti procenti par atļautā kredīta izmantošanu. Atļautais kredīts

tās neizmantotās vai izmantotās un atmaksātās summas apmērā ir pieejams visa kartes lietošanas laikā.

Ņemot vērā, ka saistības, kas izriet no noslēgtā līguma atbildētājai ir saistošas, kā arī pamatojoties uz prasītājas iesniegto parāda aprēķinu, tiesa

atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt procentus par atļautā kredīta izmantošanu.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas līgumiskos procentus 218,03 EUR, norādot, ka procenti aprēķināti par laika periodu no 2009.gada 26.jūnija

līdz 2012.gada 23.augustam. No parāda aprēķina (lietas 22. lapa) tiesas secina, ka procenti 218,03 EUR aprēķināti no 2009.gada 26.jūnija līdz

2012.gada 23.augustam, tas ir līdz brīdim, kad prasītāja ir atkāpusies no līguma un pieprasījusi saistības izpildi.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par līgumisko procentu 218,03 EUR par laika posmu no 2009.gada 26.jūnija līdz 2012.gada 23.augustam

piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[4.3] Prasītāja ir lūgusi piedzīt līgumsodu 291,47 EUR (līgumsods par neatļautā kredīta izmantošanu 8,01 EUR laika periodu no 2009.gada

26.jūnija līdz 2011.gada 23.maijam un līgumsods par ikmēneša maksājumu samaksas nokavējumu 283,46 EUR par laika posmu no 2009.gada 27.jūnija

līdz 2011.gada 25.aprīlim.

Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību

neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas

(Civillikuma 1717.pants). Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā

par neizpildīšanu īstā laikā (Civillikuma 1720.panta 2.punkts).

Saskaņā Viva līguma 5.11.punktu, ja atbildētājs līdz maksājuma datumam nav samaksājis ikmēneša maksājumu, atbildētājam ir jāmaksā līgumsods

par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas saskaņā ar Viva līguma Tarifiem 0,25% par katru ikmēneša kavējuma dienu (lietas 19.lapa).

Saskaņā Viva līguma 5.10.punktu, par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētājai pielīgts pienākums maksāt līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar

Viva līguma Tarifiem 0,167% par pārtēriņu dienā no neatļautā kredīta apjoma (lietas 19. lapa).

Tiesa atzīst, ka atbildētāja ir atzīstama par patērētāju, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.

Augstākās tiesas 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212/2008 Senāts ir pievērsies līgumsoda jautājumu risinājumam atbilstoši

mūsdienīgai civiltiesību izpratnei un pārvarot iesīkstējušu priekšstatu, ka likumā noteicošais ir tā burts, nevis jēga. Vispārīgā veidā tas Latvijā netiek

noliegts. Uz to norādījis prof. V.Sinaiskis, rakstot, ka „tiesas lēmums jeb spriedums nozīmē realizācijas tiesības – piepildījušos taisnību” (V.Sinaiskis.

Personība un personiskās tiesības jaunajā Civillikumā. Rīga: TM Vēstnesis, Nr.2, TM izdevums, 1938, 251.lpp.).

Taisnīguma princips ietverts Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā, kā to norādījusi Satversmes tiesa 2003.gada 4.februāra spriedumā lietā

Nr.2002-06-01, bet proti, par to, ka tiesas spriešanas uzdevums ir atrast patiesu un taisnīgu lietas risinājumu – tiesas darba rezultātam, t.i., tiesas

spriedumam bez šaubām ir jābūt „taisnīgam spriedumam” (secinājumu daļas 2.4. un 4.punkts).

Tiesa ņem vērā, ka 2013.gada 20.jūnijā tika pieņemti grozījumi Civillikumā, ierobežojot līgumsoda apmēru līdz 10 % no pamatparāda, kas

stājušies spēkā 2014.gada 1.janvārī, šo grozījumu mērķis ir aizsargāt patērētājus no nesamērīga parāda pieauguma.

Minētos grozījumus Civillikumā nevar attiecināt uz šo lietu, taču ar minēto normatīvo aktu daudz izvērstāk un detalizētāk tiek risināti jautājumi par

līgumsoda būtību un funkciju izpratni, lai pārmērīgi nesodītu parādnieku. Minētais liecina par likumdevēja vēlmi modernizēt līgumsoda institūtu, jo

„pašreizējais tiesiskais regulējums veicina sociālās noslāņošanas tendences” (Likumprojekta „Grozījumi Civillikuma apspriede. Jurista Vārds,

9.04.2013, Nr.10, 10.lpp.).

Attiecībā uz maksājumu kavējumu raksturojošiem apstākļiem, tiesa konstatē, ka atbildētāja maksājumus sākusi kavēt jau 2009.gadā, pieprasīta

samaksa 2012.gada 23.augustā, bet prasība tiesā celta 2014.gada oktobrī, kas savukārt liecina par to, ka Banka, savlaicīgi nepieprasot samaksu, ir ne

tikai uzkrājusi ievērojamu parādu, bet bezdarbības rezultātā, radījusi sev ieguvumu, no līgumsoda piemērošanas, kas liecina par prasītājas ļaunprātīgu

vilcināšanos pieteikt prasību.

Atbildētāja ilgstošā laika periodā nav veikusi maksājumus, līdz ar to atbildības piemērošana ir saprātīga un taisnīga reakcija pret pārkāpumu.

Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija, un sodam ir jābūt samērīgam, taču līgumsods nevar kļūt par nepamatotu iedzīvošanās

iespēju sakarā ar cita subjekta kļūdām, neizdarībām, vai pat apzinātu pārkāpumu. Civillikuma 1.pantā ietvertais princips ir spēkā civiltiesībās kopumā,

kas ir jāievēro jebkuras subjektīvās tiesības īstenošanā un jebkura subjektīvā pienākuma izpildē. Katram savas tiesības jāīsteno labā ticībā un viņš

nedrīkst nepamatoti iedzīvoties uz cita rēķina.

Tiesa vadās pēc taisnības apziņas un atzīst, ka pieprasītais līgumsods ir pārmērīgs un nesamērīgi apgrūtina parādnieku, līdz ar ko pieprasītais

līgumsods ir samazināms. Līgumsods, kas būtu uzskatāms par saprātīgu un samērīgu, ievērojot, parāda lielumu, ir nosakāms 10 % apmērā no

pamatparāda summas, līdz ar to prasība šajā daļā ir apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētājas par labu prasītājai līgumsodu par laiku no 2009.gada

26.jūnija līdz 2011.gada 23.maijam 8,01 EUR un līgumsodu par ikmēneša maksājuma samaksas nokavējumu laika posmā no 2009.gada 27.jūnija līdz

2011.gada 25.aprīlim 28,35 EUR.

Prasība daļā par līgumsoda 255,11 EUR piedziņu noraidāma.

[4.4] Ievērojot sprieduma [4.1] - [4.3] punktā minēto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji un no atbildētājas piedzenams atļautā kredīta

parāds 284,57 EUR un neatļautā kredīta parāds 6,91 EUR, līgumiskie procenti 218,03 EUR par laika posmu no 2009.gada 26.jūnija līdz 2012.gada

23.augustam, līgumsods par neatļautā kredīta izmantošanu 8,01 EUR laika par laika posmu no 2009.gada 26.jūnija līdz 2011.gada 23.maijam un

līgumsods 28,35 EUR par laiku no 2009.gada 27.jūnija līdz 2011.gada 25.aprīlim, kopā 545,87 EUR.

Prasība daļā par līgumsoda 255,11 EUR piedziņu noraidāma.

[4.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta

1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par

sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa noteic prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus par to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[4.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Apmierinot prasību daļēji un piedzenot no atbildētājas 545,87 EUR, no atbildētājas piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram 81,88 EUR (saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu – 15 % no 545,87

EUR), prasītājas samaksātie tiesas izdevumi 4,70 EUR, kopā 86,58 EUR.

Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 6,38 EUR (lietas 3.lapa), ko veido izdevumi par paziņojumu nosūtīšanu prasītājai, prasības pieteikuma

nosūtīšanu atbildētājai. Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi 4,70 EUR apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas

izskatīšanas saistītie izdevumi 1,68 EUR apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem ir piedzenami no atbildētājas par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 193.,195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

AS „Norvik Banka” maza apmēra prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Norvik banka”, reģistrācijas Nr.40003072918, atļautā kredīta parādu 284,57

EUR, neatļautā kredīta parādu 6,91 EUR, līgumiskos procentus 218,03 EUR par laika posmu no 2009.gada 26.jūnija līdz 2012.gada 23.augustam,

līgumsodu par neatļautā kredīta izmantošanu 8,01 EUR laika par laika posmu no 2009.gada 26.jūnija līdz 2011.gada 23.maijam, līgumsods 28,35 EUR

par laika posmu no 2009.gada 27.jūnija līdz 2011.gada 25.aprīlim, tiesas izdevumus 86,58 EUR, kopā 632,45 EUR (seši simti trīsdesmit divi eiro un 45

centi).

Samaksa veicama uz kontu uz AS „Norvik banka” bankas kontu: Nr.LV03LATB0000VIVAKARTE, SWIFT: LATBLV22.

AS „Norvik banka” prasību daļā par līgumsoda 255,11 EUR piedziņu – noraidīt.

Noteikt AS „Norvik banka”, reģistrācijas Nr.40003072918, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/,

personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešus) gadā no neatmaksātā pamatparāda.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,68 EUR (viens eiro un 68 centi), kas

iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C 29 7129 14, C 3225-15/24.

Noteikt atbildētājai /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu par labu valstij, maksājumu apliecinoši dokumenti (oriģināli) nekavējoties

iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 1.stāvā 105.kabinetā vai nosūtāmi pa pastu, lai netiktu uzsākta piespiedu izpilde.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2015.gada 18.septembra, Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Ušakova