Court dismissed bid protest regarding general agreement price cap exceeding 25% of tender price.

Lietas Nr.A420147715

A42-01477-15/40

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

LIEPĀJAS TIESU NAMS

S P R I E D U M

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā 2015.gada 3.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente S.Sērdiene un

tiesneses S.Blūma un K.Brokane,

piedaloties pieteicējam /pers. E/ un

atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes VAS „Latvijas valsts meži” pārstāvjiem /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. E/ pieteikuma par Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas

komisijas 2014.gada 15.decembra lēmuma Nr.4-1.2/14-359 atcelšanu daļā, kurā izvērtēts vispārīgās vienošanās 5.punkts.

Aprakstošā daļa

[1] AS „Latvijas valsts meži” (turpmāk – Pasūtītājs), pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 8.panta septīto daļu, izsludināja iepirkumus par

Publisko iepirkumu likuma 2.pielikuma „Pakalpojumu līgumu nomenklatūra” B daļā minētajiem pakalpojumiem – „Jaunaudžu kopšana, meža stādīšana,

atjaunoto meža platību agrotehniskā kopšana Ziemeļkurzemes mežsaimniecībā 2015. – 2017.gadā, slēdzot vispārīgo vienošanos” (iepirkuma

identifikācijas Nr.AS LVM ZK_2014_534_) un „Jaunaudžu kopšana, meža stādīšana, atjaunoto meža platību agrotehniskā kopšana Dienvidkurzemes

mežsaimniecībā 2015. – 2017.gadā, slēdzot vispārīgo vienošanos” (iepirkuma identifikācijas Nr.AS LVM DK_2014_536_) (turpmāk kopā –

Iepirkumi).

2014.gada 14.novembrī Iepirkumu uzraudzības birojā (turpmāk – Birojs) saņemti pieteicēja /pers. E/ iesniegumi, kuros pieteicējs citstarp

nepiekrita Iepirkumu nolikumiem daļā par Iepirkuma līguma noslēgšanas kārtību, kas noteikta nolikumu 4.pielikuma „Vispārīgā vienošanās” (turpmāk –

Vispārīgā vienošanās vai Vienošanās) 5.punktā.

[2] Izskatot pieteicēja iesniegumu, Biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija (turpmāk – Komisija) 2014.gada 15.decembrī pieņēma lēmumu Nr.4-

1.2/14-359 (turpmāk – Lēmums), ar kuru pieteicēja iesniegumus par Pasūtītāja rīkoto Iepirkumu nolikumos iekļautajām prasībām atzina par

nepamatotiem un nolēma atļaut Pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumus Iepirkumos, atstājot spēkā Iepirkumu dokumentos noteiktās prasības.

Biroja Komisijas Lēmuma pārsūdzētajā daļā norādīts, ka, ņemot vērā Publisko iepirkumu likuma 1.panta 15.punktā ietverto vispārīgās

vienošanās skaidrojumu, pieteicēja iebildumi nav pamatoti. Savukārt, ņemot vērā Publisko iepirkumu likuma 65.panta septītajā daļā noteikto, ir

nepamatots pieteicēja arguments, ka cenu samazināšana neatbilst Publisko iepirkumu likumam.

Publisko iepirkumu likuma 65.panta septītajā daļā ir tieši paredzēta kārtība, kādā pasūtītājs vispārīgās vienošanās ietvaros var slēgt konkrētos

iepirkuma līgumus, tai skaitā atkārtoti vērtējot cenas.

No Vispārīgās vienošanās 5.1.punkta ir nepārprotami skaidrs, ka apliecinājumā par gatavību slēgt līgumu (turpmāk – Apliecinājums) ietilpst šajā

punktā norādītie elementi – informācija par līguma priekšmeta (konkrētā darba uzdevuma) apjomu, termiņu u.tml., līdz ar to Apliecinājuma formas

neesamība nolikumos vispārīgās vienošanās ietvaros paredzēto līgumu noslēgšanai neietekmē piegādātāja iespējas sagatavot piedāvājumu atbilstoši

nolikumu prasībām.

[3] Pieteicējs iesniedzis tiesā pieteikumu, pārsūdzot Lēmumu daļā, kurā izvērtēts Vispārīgās vienošanās 5.punkts.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

Pasūtītāja rīkoto Iepirkumu Vispārīgās vienošanās liedz Iepirkumu pretendentam ar viszemāko piedāvāto cenu iegūt līguma slēgšanas tiesības, kas

ir pretrunā Publisko iepirkumu likuma 1.panta 6.punktam. Proti, Iepirkums nedod tiesības uz tā izpildi, bet dod tikai tiesības piedalīties Pasūtītāja rīkotajā

aptaujā, kas norāda uz to, ka iepirkuma līgumi netiks slēgti vadoties no Iepirkuma rezultātiem.

Iepirkums jau ir beidzies, bet tā rezultātā Pasūtītājs nav noteicis ne potenciālos Iepirkuma izpildītājus, ne cenas, par kādām tas tiks izpildīts, ne

katram izpildītājam piešķiramo apjomu. Tā kā Iepirkums nav veicis savu uzdevumu, tad tas nav uzskatāms par iepirkumu, bet gan par Pasūtītāja motivētu

Publisko iepirkumu likuma „apiešanas” shēmu, kuras rezultātā tas mēģinās manipulēt ar Iepirkuma cenām.

Pasūtītājs slēpj no Iepirkuma pretendentiem aptaujas anketas saturu, kura sevī ietver Iepirkumu „īstās” cenas noteikšanu. Pasūtītājs, Iepirkuma

nolikumā nenorādot aptaujas anketas saturu, ir maldinājis pretendentus, kā arī liedzis pretendentiem aprēķināt Iepirkuma cenas, kas ir pretrunā

Civillikuma 1441.pantam un Publisko iepirkumu likuma 2.panta 1.punktam.

Pieteicējs nepiekrīt Lēmumā norādītajam, ka Pasūtītājs ir ievērojis Publisko iepirkumu likuma 65.panta septīto daļu. Pasūtītājs, slēdzot ar

pretendentiem vispārīgās vienošanās līgumus, ir ietvēris visus nosacījumus, noteicis Iepirkuma veicējus un pretendentam piešķiramo apjomu, izvērtējis tā

atbilstību nolikuma prasībām, noteicis Iepirkuma cenas, kuras publicējis Biroja mājaslapā. Pasūtītāja vēlēšanos atkārtoti vērtēt pretendentu cenas

pieteicējs uzskata par apzināti veidotu pretlikumīgu „shēmu”, kuru Birojs mēģina „piesegt” ar domu, ka Pasūtītājs it kā aizmirsis vispārīgās vienošanās

līgumos norādīt vēl kādu nosacījumu (iepirkuma cenu noteikšanas nosacījumu atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 65.panta septītajai daļai).

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2015.gada 28.janvāra lēmumu nolemts pieņemt pieteicēja pieteikumu par Lēmuma atcelšanu daļā,

kurā izvērtēts Vispārīgās vienošanās 5.punkts, un ierosināt administratīvo lietu. Ar tiesneses lēmumu atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātas

iestādes – Komisija un Pasūtītājs.

[5] Pasūtītājs tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, norādot turpmāko.

[5.1] Iepirkumu nolikumi ir izstrādāti pēc vienotiem noteikumiem saskaņā ar Mežkopības direktora apstiprināto procedūru „Mežkopības

iepirkumu veikšanas kārtība” (apstiprināta ar 2014.gada 22.septembra rīkojumu Nr.3.1-2.1_002v_200_14_71).

[5.2] Ņemot vērā Publisko iepirkumu likuma 1.panta 15.punktā un 65.panta pirmajā daļā, kā arī Eiropas Komisijas skaidrojošā paziņojuma par

vispārīgo vienošanos 2.1.punktā noteikto, pasūtītājam ir tiesības veikt iepirkumu, kura rezultātā iepirkuma uzvarētājiem tiek piešķirtas vai nu iepirkuma

līguma slēgšanas tiesības, vai arī vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesības, nosakot kārtību iepirkuma līgumu noslēgšanai vispārīgās vienošanās ietvaros.

Ņemot vērā Iepirkumu nolikuma 1.1. un 1.4.1.punktā noteikto, Vispārīgās vienošanās projekta 1. un 2.punktā noteiktais regulējums ir saistīts ar

pašas vispārīgās vienošanās būtību – slēgt iepirkuma līgumus atbilstoši tajā paredzētajiem noteikumiem, ik reizi nerīkojot jaunu iepirkumu, ja Pasūtītājam

ir radusies nepieciešamība pēc papildu pakalpojumiem.

[5.3] Lai sasniegtu Pasūtītāja mērķi meža atjaunošanā, atsevišķos gadījumos iepriekš neparedzamu apstākļu rezultātā, Pasūtītājam objektīvi var

rasties nepieciešamība pēc iepriekš neplānotiem papildu pakalpojuma apjomiem. Taču, ievērojot meža atjaunošanas pakalpojumu specifiku, īpaši –

salīdzinoši īso meža stādīšanas sezonu, Pasūtītājam meža atjaunošanas sezonas laikā nav iespējams nodrošināt iepirkuma veikšanu, lai nopirktu

nepieciešamo papildu pakalpojumu apjomu. Pasūtītājs Iepirkumus veica, lai papildus iepirkuma līgumiem, kas tiek slēgti citu Pasūtītāja rīkoto iepirkumu

rezultātā un paredz darba uzdevumu izsniegšanu par noteiktu pakalpojumu apjomu līguma darbības laikā, Pasūtītājam būtu iespēja saņemt nepieciešamos

jaunaudžu kopšanas, meža stādīšanas un atjaunoto meža platību agrotehniskās kopšanas pakalpojumus, kad radīsies nepieciešamība pēc tiem un būs

zināma izpildes vieta un apjoms. Tādējādi Pasūtītājs nodrošina Publisko iepirkumu likuma normu ievērošanu un samazina risku meža apsaimniekošanas

pakalpojumu sezonas laikā nesaņemt pakalpojumus plānotajā apjomā.

Ievērojot, ka Iepirkumu rezultātā tika slēgta vispārīgā vienošanās, Iepirkumi noslēdzās līdz ar vispārīgās vienošanās noslēgšanu atbilstoši

Iepirkuma rezultātiem pēc tam, kad pretendenti tika izvēlēti atbilstoši nolikumā paredzētajām atlases prasībām, tajā skaitā novērtējot pretendentu

tehniskās spējas, un saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju – piedāvājums ar viszemāko cenu katrā Iepirkuma daļā, kā to paredz nolikuma

10.2.punkts.

Savukārt vispārīgās vienošanās administrēšana nav uzskatāma par iepirkumu, jo pretendenti un to piedāvājumi vispārīgās vienošanās ietvaros

netiek atkārtoti vērtēti. Šāds secinājums izriet no Augstākās tiesas judikatūras.

[5.4] Iepirkumu rezultātā Pasūtītājs saskaņā ar Iepirkumu nolikuma 12.2.punktu noteica vispārīgās vienošanās dalībnieku loku katrā Iepirkuma

daļā; saskaņā ar nolikuma 9.3.5.punktu noteica katra vispārīgās vienošanās dalībnieka tehniskās spējas (darbu apjomu, ha/dienā); saskaņā ar nolikuma

6.1.punktu noteica katra pretendenta (vienošanās dalībnieka) Iepirkumā piedāvāto cenu katrā attiecīgajā pakalpojumu veidā.

Tādējādi Pasūtītājs Iepirkumu norises gaitā ir veicis pretendentu un to piedāvājumu izvērtēšanu secīgos Iepirkuma posmos (piedāvājuma

noformējuma pārbaude, pretendentu atlase, piedāvājumu atbilstības pārbaude un finanšu piedāvājumu vērtēšana) un noteicis Iepirkumu uzvarētājus, tas ir,

pretendentus, kuriem Iepirkumu rezultātā piešķiramas vispārīgās vienošanas slēgšanas tiesības.

[5.5] Vispārīgās vienošanās projekta 5.punktā noteiktā Iepirkuma līguma noslēgšanas kārtība paredz vispārīgās vienošanās dalībnieku iekšēju

konkurenci iepirkuma līgumu noslēgšanai. Tādēļ, pirmkārt, Pasūtītājs nolikuma 12.2.punktā noteica, ka vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesības tiks

piešķirtas 30 ar viszemāko cenu attiecīgajā Iepirkuma daļā nolikuma prasībām atbilstošiem pretendentiem, kuri iesnieguši nolikuma prasībām atbilstošu

piedāvājumu, bet, piešķirot Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības vispārīgās vienošanās ietvaros, piemēros piedāvājuma izvēles kritēriju – piedāvājums ar

viszemāko cenu. Otrkārt, Vispārīgās vienošanās projekta 5.punktā paredzēja Iepirkuma līguma noslēgšanas kārtību.

Saskaņā ar Vispārīgās vienošanās projekta 5.6.punktu tiesības noslēgt Iepirkuma līgumu tiek piešķirtas vienošanās dalībniekam, kurš piedāvā

zemāko cenu. Tādējādi Iepirkuma uzvarētāji iegūs tiesības noslēgt vispārīgo vienošanos, taču Iepirkuma līgumu slēgšanas kārtība ir noteikta Vispārīgajā

vienošanās. Šāda iepirkuma līgumu noslēgšanas kārtība vispārīgās vienošanās ietvaros ir atbilstoša Publisko iepirkumu likuma 1.panta 15.punktā

ietvertajam vispārīgās vienošanās skaidrojumam un 65.panta septītajai daļai.

Gadījumā, ja Pasūtītājam vispārīgās vienošanās darbības laikā radīsies nepieciešamība saņemt attiecīgus pakalpojumus, tad vispārīgās vienošanās

dalībnieki tiks aicināti iesniegt apliecinājumus. Savukārt vispārīgās vienošanās dalībniekam, izvērtējot pasūtītājam nepieciešamo pakalpojumu apjomu, tā

izpildes vietu un termiņu, ir tiesības izvērtēt un pašam noteikt, vai piedāvāt tādu pašu cenu par vienu darbu apjoma vienību kā Iepirkuma finanšu

piedāvājumā vai atbilstoši Vispārīgās vienošanās 5.4.2.apakšpunktam to mainīt ne vairāk kā +/- 25% robežās no finanšu piedāvājumā norādītās cenas.

Tādējādi vispārīgās vienošanās ietvaros piedāvātā cena ir saistīta ar Iepirkuma finanšu piedāvājumā norādīto cenu, vienlaicīgi paredzot noteikumus

Iepirkumā piedāvātās cenas maiņai vispārīgās vienošanās ietvaros, attiecīgi nodrošinot vienlīdzīgas attieksmes ievērošanu pret visiem piegādātājiem.

[5.6] Paredzamās un piedāvātās līgumcenas (Iepirkuma kopējās paredzamās līgumcenas) aprēķinos tika piemērota atšķirīga pieeja, proti,

aprēķinot Iepirkuma kopējo paredzamo līgumcenu, Komisija ņēma vērā pretendentu finanšu piedāvājumos norādīto cenu iespējamo palielinājumu par

25%, slēdzot iepirkuma līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros, kas izriet no Vispārīgās vienošanās 5.4.2.punkta.

Piešķirot iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, Pasūtītājs vērtēs piedāvāto cenu atbilstību pasūtītāja budžeta/finanšu resursiem, kas paredzēti

samaksai par Iepirkuma priekšmetā ietvertajiem pakalpojumiem (attiecīgo pakalpojumu vienības cena, euro/ha).

[5.7] Apliecinājums par gatavību slēgt iepirkuma līgumu pretendentam nav jāiekļauj Iepirkuma piedāvājumā, kā arī Apliecinājuma formas paraugs

nekādā veidā neietekmē pretendenta piedāvājamās cenas aprēķinu un piedāvājuma sagatavošanu Iepirkumā, tādēļ Apliecinājuma forma nav iekļauta

Iepirkuma dokumentācijā.

Turklāt saskaņā ar Vispārīgās vienošanās projekta 5.1.3.punktu Ap liecinājuma par gatavību slēgt līgumu forma tiks izstrādāta, nosūtot

uzaicinājumu vispārīgās vienošanās ietvaros, un, kā izriet no Vispārīgās vienošanās projekta 5.punkta noteikumiem, tajā tiks norādīta informācija, kas

nepieciešama vispārīgās vienošanās dalībniekam pakalpojuma cenas piedāvāšanai un pasūtītājam – iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, īpaši

attiecībā uz nepieciešamā pakalpojuma veidu, apjomu, tā dalījumu daļās, pakalpojumu sniegšanas vietu, termiņu un cenu.

Tādējādi Iepirkumu nolikumi ir izstrādāti atbilstoši publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasībām un Pasūtītājs, izvirzot prasības

pretendentiem un to piedāvājumiem, kā arī, nosakot piedāvājumu izvērtēšanas kārtību, Vispārīgās vienošanās un Iepirkumu līgumu projekta noteikumus,

ir ievērojis Publisko iepirkumu likuma mērķus.

[6] Birojs tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un uzskata par nepamatotu, balstoties uz Lēmumā minētajiem

argumentiem, papildus norādot, ka pieteicējs ir maldīgi pieņēmis, ka iepirkuma līgums ir vienīgais iepirkuma procedūras rezultāts. Birojs paskaidrojumā

skaidrojis vispārīgās vienošanās būtību, specifiku un kārtību, kādā vispārīgās vienošanās ietvaros likums paredz konkrēto preču piegādes vai darbu

izpildes līgumu slēgšanu.

Birojs norāda, ka konkrētajā situācijā Pasūtītājs rīkotajos Iepirkumos kā izvēles kritēriju vispārīgās vienošanās dalībnieku atlasei ir noteicis

zemāko cenu un paredzējis piemērot zemākās cenas kritēriju katra attiecīgā darbu izpildes līguma piešķiršanai, nosakot, ka piedāvātās cenas

līgumslēgšanas tiesību iegūšanai nedrīkst pārsniegt cenu, kādu piegādātājs iepriekš piedāvāja, sacenšoties par vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesību

iegūšanu.

Birojs norāda, ka Vispārīgās vienošanās 5.punkts nekādā veidā neierobežo piegādātāju, tai skaitā arī pieteicēja, iespējas iesniegt piedāvājumus

Iepirkumos. Publisko iepirkumu likuma regulējums un Iepirkumu dokumentācijas nosacījumi negarantē, ka pretendenti varētu iegūt garantētu darbu

izpildes apjomu par fiksētu cenu jau uz vispārīgās vienošanās noslēgšanas brīdi. Iepirkuma mērķis nav pretendentu ekonomisko interešu apmierināšana,

līdz ar to nav pamata aizliegt pasūtītājam izvēlēties tādu līguma veidu, kādu tas uzskata par visizdevīgāko.

Biroja ieskatā pieteicēja pieteikums ir vērsts uz Pasūtītāja rīcības brīvības ierobežošanu Iepirkuma procedūras rezultātā slēgt tādas vienošanās un

pakalpojumu līgumus, kas ir tieši paredzēti Publisko iepirkumu likuma 1.panta 15.punktā un 65.pantā, it īpaši 65.panta septītās daļas 4.punktā.

[7] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.

Atbildētājas pusē pieaicinātās iestādes – VAS „Latvijas valsts meži” pārstāvji pieteikumā ietverto prasījumu neatzina, balstoties uz rakstveida

paskaidrojumā ietverto argumentāciju.

Biroja Komisijas pārstāvji uz tiesas sēdi neieradās. Lietā iesniegts iesniegums par lietas izskatīšanu bez Biroja pārstāvju klātbūtnes.

Motīvu daļa

[8] Pieteicējs nepiekrīt Biroja Komisijas secinājumiem attiecībā uz Vispārīgās vienošanās 5.punktā ietvertajiem nosacījumiem, no kuriem izriet, ka

pēc Vispārīgās vienošanās noslēgšanas Pasūtītājs turpina veikt tās dalībnieku izvērtēšanu, pamatojoties uz Vispārīgās vienošanās dalībnieku no jauna

iesniegtajiem Apliecinājumiem (cenu piedāvājumiem) pēc Pasūtītāja uzaicinājuma, līdz ar ko var rasties situācija, ka Vienošanās dalībnieks, kam strīdus

Iepirkumos iesniegtajos finanšu piedāvājumos bijusi zemākā cena, var neiegūt Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības.

Tādēļ tiesa secina, ka pieteicēja mērķis ir panākt Iepirkumu nolikumu daļas, kas paredz Iepirkumu līgumu noslēgšanas kārtību un noteikta

Vispārīgās vienošanās 5.punktā, pārbaudi.

Tiesa atzīst, ka ar Biroja Komisijas Lēmuma atcelšanu pieteicējs sev vēlamo rezultātu panākt nevar. Vēlamo rezultātu iespējams sasniegt tikai ar

tāda administratīvā akta izdošanu, ar kuru Iepirkuma nolikumu attiecīgajā daļa tiktu atzīta par prettiesisku.

Taču, tā kā ar Vispārīgo vienošanos noslēgšanu strīdus Iepirkumi ir noslēgušies, par pieteikuma priekšmetu konkrētajā gadījumā var būt vienīgi

Iepirkumu nolikumu daļas, kas paredz Iepirkumu līgumu noslēgšanas kārtību un noteikta Vispārīgās vienošanās 5.punktā, prettiesiskuma konstatēšana

(sal. skat., piem., Augstākās tiesas 2012.gada 17.aprīļa lēmuma lietā SKA-476/2012 17.punktu).

[9] Izvērtējusi lietas materiālus un procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums ir noraidāms turpmāk

norādīto apsvērumu dēļ.

[10] Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 1.panta 15.punktu vispārīgā vienošanās ir tāda vienošanās starp vienu vai

vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos

līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto

daudzumu).

Publisko iepirkumu likuma 65.panta otrajā daļā noteikts, ka vispārīgās vienošanās ietvaros līgumus slēdz saskaņā ar šā

panta piektās, sestās un septītās daļas noteikumiem.

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 65.panta septīto daļu, ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairākiem

piegādātājiem, konkrētos līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz, piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus un atkārtoti

neizvērtējot piedāvājumus. Ja vispārīgās vienošanās noteikumos nav paredzēti visi nepieciešamie nosacījumi un piedāvājumi

jāizvērtē atkārtoti, šos noteikumus papildina, pamatojoties uz tiem pašiem (ja nepieciešams, sīkāk regulētiem) noteikumiem vai

arī citiem noteikumiem atbilstoši vispārīgās vienošanās specifikācijām saskaņā ar šādu procedūru: 1) lai noslēgtu konkrēto

līgumu, pasūtītājs rakstveidā konsultējas ar piegādātājiem, kas spēj izpildīt šo līgumu; 2) pasūtītājs nosaka termiņu, kas ir

pietiekams attiecīgā piedāvājuma iesniegšanai, ņemot vērā tādus faktorus kā līguma priekšmeta sarežģītība un nepieciešamais

laiks piedāvājumu sagatavošanai; 3) pretendents iesniedz piedāvājumu rakstveidā, un tā saturs paliek konfidenciāls līdz

iesniegšanai noteiktā termiņa beigām; 4) pasūtītājs konkrēto līgumu slēdz ar to pretendentu, kurš ir iesniedzis atbilstošāko

piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājuma izvēles kritēriju, kas noteikts vispārīgās vienošanās specifikācijās.

No minētā izriet, ka vispārīgā vienošanās ir vienošanās par līguma noslēgšanu noteiktā laika periodā un par noslēdzamā

līguma noteikumiem par iepirkuma priekšmetu. Vispārīgā vienošanās var arī nesaturēt pilnīgu noslēdzamo līgumu noteikumu

kopumu, tostarp arī attiecībā ne tikai uz līguma pakalpojuma apjomu (daudzumu), bet arī pakalpojuma cenu, kas var tikt

konkretizēti, noslēdzot pakalpojuma līgumu.

Tādējādi vispārīgās vienošanās, kas neaptver konkretizētus pakalpojuma līguma saistību noteikumus, ietvaros var tikt

paredzēta atkārtota pretendentu piedāvājumu iesniegšana un attiecīgi – to izvērtēšana, kas savukārt automātiski nevar radīt

pārliecību iepirkuma pretendentam ar zemākās cenas piedāvājumu iepirkumā par to, ka ar viņu tiks noslēgts iepirkuma līgums.

Atbilstoši tiesiskajam regulējumam vispārīgās vienošanās noslēgšanas būtība nav sniegt tās dalībniekam garantiju ne tam, ka ar

viņu katrā ziņā tiks noslēgts iepirkuma līgums, turklāt par tādu cenu, kāda ir pretendenta iesniegtajā finanšu piedāvājumā, ne

tam, ka no dalībnieka tiks iepirkts noteikts garantēts pakalpojumu apjoms.

[11] Kā izriet no lietas materiāliem, organizējot Iepirkumus, iespējamie pretendenti jautājumā par pakalpojuma sniegšanas

vietu un apjomu tiek informēti, publikācijā vienīgi norādot Pasūtītājam zināmo pakalpojuma sniegšanas teritoriju – attiecīgi,

Ziemeļkurzemes vai Dienvidkurzemes mežsaimniecību.

No Pasūtītāja sniegtā skaidrojuma lietā secināms, ka strīdus Iepirkumi veikti, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas

nepārtrauktību atsevišķos gadījumos, kad iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ nevar tikt nodrošināta noteiktu pakalpojumu

sniegšana vispārējā kārtībā saskaņā ar līgumiem, kas tiek slēgti citu Pasūtītāja rīkoto iepirkumu rezultātā un paredz darbu

veikšanu, pamatojoties uz konkrētiem darba uzdevumiem.

Tā kā Pasūtītājs Iepirkumu līgumu slēgšanu šādā kārtībā paredzējis tikai atsevišķiem, iepriekš neparedzētiem gadījumiem,

kad pēc būtības nav iespējams paredzēt visus konkrētu pakalpojumu sniegšanai nepieciešamos nosacījumus, likumā noteiktā

piedāvājumu atkārtotā izvērtēšana, ievērojot Publisko iepirkumu likuma 65.panta septītajā daļā noteiktos procedūras

nosacījumus, ir atzīstama par pieļaujamu.

[12] Saskaņā ar Vispārīgās vienošanās 5.punktu pakalpojumu nepieciešamības gadījumā Pasūtītājs, nosūtot uzaicinājuma vēstuli elektroniski,

izmantojot drošu elektronisko parakstu, uz Vispārīgās vienošanās dalībnieka elektroniskā pasta adresi vai elektroniskā pasta adreses neesamības

gadījumā – pa pastu, informē visus Vispārīgās vienošanās dalībniekus par: 1) nepieciešamo Līguma priekšmeta apjomu, tā sadalījumu daļās un

Pakalpojumu sniegšanas vietu; 2) Līguma darbības termiņu; 3) Apliecinājuma formu un iesniegšanas termiņu; 4) citiem būtiskiem nosacījumiem, ja tādi

pastāv (5.1.apakšpunkts).

Vienošanās dalībnieks, kurš var nodrošināt Pakalpojumu sniegšanu atbilstoši Pasūtītāja uzaicinājuma vēstulē norādītajiem noteikumiem,

uzaicinājuma vēstulē noteiktajā kārtībā un termiņā Pasūtītājam iesniedz Apliecinājumu (5.2.apakšpunkts).

Pēc Pasūtītāja uzaicinājuma vēstulē norādītā Apliecinājumu iesniegšanas termiņa beigām Pasūtītājs slēgtā sēdē atver un izvērtē iesniegtos

Apliecinājumus (5.3.apakšpunkts).

Pasūtītājs nevērtē vai noraida Vienošanās dalībnieka iesniegto Apliecinājumu, ja: 1) Vienošanās dalībnieks iesniedzis piedāvājuma variantus;

2) Vienošanās dalībnieka piedāvātā cena vairāk par 25 % atšķiras no Vienošanās 2.punktā noteiktās Iepirkumā piedāvātās Pakalpojumu vienības cenas;

3) Vienošanās dalībnieka piedāvātā cena ir nepamatoti lēta (5.4.apakšpunkts).

Pasūtītājs sastāda sarakstu, kurā Apliecinājumus iesniegušo Vienošanās dalībnieku piedāvājumi tiek sarindoti pēc to piedāvātajām cenām augošā

secībā. (5.5.apakšpunkts). Tiesības noslēgt Līgumu tiek piešķirtas Vienošanās dalībniekam (-iem), kurš (-i) piedāvā zemāko cenu līdz Pasūtītājam

nepieciešamajam Pakalpojumu apjomam, ņemot vērā Vienošanās dalībnieku tehniskās spējas (5.6.apakšpunkts). Gadījumā, ja vairāki Vienošanās

dalībnieki ir piedāvājuši vienādu vērtējamo cenu, tiesības noslēgt Līgumu tiek piešķirtas tam Vienošanās dalībniekam, kuram ir mazāks kopējais

Pakalpojumu saistību apjoms ar Pasūtītāju (5.7.apakšpunkts).

Pasūtītājam ir tiesības pieņemt lēmumu neslēgt Līgumu, ja tam ir objektīvs pamatojums, t.sk., ja vērtējamā cena pārsniedz Pasūtītāja plānoto cenu

par Pakalpojumu sniegšanu (5.8.apakšpunkts). Pasūtītājs, nosūtot vēstuli elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu, uz Vienošanās dalībnieka

elektroniskā pasta adresi vai elektroniskā pasta adreses neesamības gadījumā – pa pastu, informē visus Apliecinājumus iesniegušos Vienošanās

dalībniekus par Apliecinājumu izvērtēšanas rezultātiem un aicina attiecīgo Vienošanās dalībnieku (-us) noslēgt Līgumu (5.9.apakšpunkts). Vienošanās

dalībniekam, kurš ir uzaicināts noslēgt Līgumu, 3 (trīs) darba dienu laikā no Apliecinājumu izvērtēšanas rezultātu nosūtīšanas dienas ir pienākums noslēgt

Līgumu saskaņā ar Iepirkuma nolikuma 5.pielikumā pievienoto Līguma projektu (5.10.apakšpunkts).

Gadījumā, ja Līgums netiek noslēgts Vienošanās 5.10.punktā noteiktajā termiņā, uzskatāms, ka attiecīgais Vienošanās dalībnieks ir atteicies

noslēgt Līgumu, un Pasūtītājam ir tiesības aicināt noslēgt Līgumu Vienošanās dalībnieku, kurš piedāvā nākamo zemāko cenu (5.11.apakšpunkts).

Izvērtējot Vispārīgās vienošanās 5.punkta nosacījumus, tiesa nav konstatējusi to neatbilstību likumā noteiktajām

procedūras prasībām.

Tiesa arī atzīst, ka Vispārīgās vienošanās 5.punkta nosacījumi, kas no vienas puses Vispārīgās vienošanās dalībniekiem

nosaka iesniegt Apliecinājumu par gatavību slēgt līgumu par mežsaimniecisko darbu pakalpojumu sniegšanu (skat. lietas

191.lapa), kas citstarp ietver sevī arī cenas piedāvājumu par pakalpojuma sniegšanu konkretizētā objektā, savukārt no otras puses

Pasūtītājam – pienākumu izvērtēt minētos Apliecinājumus, saskaņā ar Vispārīgās vienošanās 5.4.2.apakšpunkta nosacījumiem

atzīstot par pieļaujamām cenu svārstības 25 % robežās no Vispārīgās vienošanās 2.puntā noteiktās Iepirkumā piedāvātās

Pakalpojumu vienības cenas un paturot prātā Iepirkumu nolikumos paredzēto viszemākās cenas kritēriju katra attiecīgā darbu izpildes

līguma piešķiršanai, noteikt Vienošanās dalībniekus, ar kuriem tiks noslēgti līgumi, nav atzīstami par Publisko iepirkumu likuma

garam un konkrētām tiesību normām neatbilstošiem. Turklāt Vispārīgās vienošanās 5.punkts nekādā veidā neierobežo piegādātāju iespējas

iesniegt piedāvājumus Iepirkumos un savstarpējā godīgā konkurencē, ņemot vērā Pasūtītāja izvirzītos kritērijus, pretendēt vispirms uz Vispārīgās

vienošanās noslēgšanu, bet turpinājumā – uz Iepirkuma līguma slēgšanas tiesībām.

Par to, ka Pasūtītājs, lemjot par Iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, realitātē ievēro strīdus Iepirkumos kā izvēles kritēriju Vispārīgās

vienošanās dalībnieku atlasei noteikto zemākās cenas kritēriju katra attiecīgā darbu izpildes līguma piešķiršanai, kā arī Vispārīgās vienošanās 5.punktā

noteikto kārtību, kas ir atbilstoša Publisko iepirkumu likuma 65.panta septītajā daļā paredzētajiem procedūras nosacījumiem, tiesa pārliecinājusies,

iepazīstoties ar Pasūtītāja iesniegto dokumentu – Uzaicinājuma visiem Vispārīgās vienošanās dalībniekiem iesniegt Apliecinājumu par

gatavību slēgt līgumu par mežsaimniecisko darbu veikšanu ar pielikumiem (lietas 186. – 190. lapa), iesniegto Apliecinājumu

izvērtēšanas rezultātu apkopojuma (lietas 192.lapa) un Vispārīgās vienošanās dalībniekiem, kas iesnieguši Apliecinājumu,

adresētās vēstules par Apliecinājumus izvērtēšanas rezultātiem (lietas 193. – 194.lapa), saturu.

[13] Kā pamatoti norāda Birojs, pieteicējs ir maldīgi pieņēmis, ka iepirkuma līgums ir vienīgais iepirkuma procedūras rezultāts. Publisko

iepirkumu likuma 51.panta pirmās daļas 6.punkts paredz pasūtītāja rīcības brīvību noteikt, vai iepirkuma procedūras rezultātā slēgt iepirkuma līgumu vai

vispārīgo vienošanos. Pieteicēja minētās līguma sastāvdaļas (izpildītāji, līgumcenas, darbu apjomi u.tml.) ir iepirkuma līguma sastāvdaļas atbilstoši Publisko

iepirkumu likuma 67.panta otrajai daļai. Savukārt vispārīgās vienošanās, kādas Pasūtītājs paredzējis slēgt Iepirkumos, ir specifisks saistību veids, kas

noteikts Publisko iepirkumu likuma 1.panta 15.punktā. Kārtība, kādā vispārīgās vienošanās ietvaros notiek konkrēto preču piegādes vai darbu izpildes

līgumu slēgšana, noteikta Publisko iepirkumu likuma 65.panta septītajā daļā. Minētā norma paredz divus rīcības variantus – vai nu līgumu slēgšanu,

atkārtoti neizvērtējot piedāvājumus, vai arī piedāvājumu atkārtotu izvērtēšanu.

Izvērtējot strīdus Iepirkumu nolikumu daļu, kas paredz Iepirkumu līgumu noslēgšanas kārtību un noteikta Vispārīgās vienošanās 5.punktā,

atkāpes no tiesību normām tiesa nav konstatējusi. Tiesa nekonstatē, ka šādi Vispārīgās vienošanās nosacījumi būtu pretrunā Publisko iepirkumu likuma

mērķiem. Tiesa arī nekonstatē, ka šādi nosacījumi būtu atzīstami par diskriminējošiem, kā arī nevienlīdzību vai priekšrocības veicinošiem, jo tie attiecas uz

visiem Vispārīgās vienošanās dalībniekiem un ir saistoši visiem pretendentiem, ar kuriem strīdus Iepirkumu rezultātā tiks noslēgta Vispārīgā vienošanās.

Ievērojot minēto, pieteicēja pieteikuma apmierināšanai, pamatojoties uz argumentiem, kas pēc būtības vērsti uz Vispārīgās vienošanās 5.punkta

neatbilstību Publisko iepirkumu likuma normām, nav pamata.

[14] Pieteicējs norādījis, ka pretendentiem nav bijusi iespēja iepazīties ar Apliecinājuma veidlapas formu par gatavību slēgt līgumu par

mežsaimniecisko darbu pakalpojuma sniegšanu. Pieteicēja ieskatā, nenorādot Iepirkumu nolikumos aptaujas anketas (Apliecinājuma) saturu, Pasūtītājs ir

maldinājis pretendentus, kā arī liedzis tiem aprēķināt iepirkuma cenas.

Lai arī nav atrodams tiesisks pamatojums tam, kāpēc Apliecinājuma, uz kuru satur atsauces Nolikuma 4.pielikumā ietvertā Vispārīgā vienošanās,

veidlapa pretendentiem nav bijusi pieejama, tiesa, iepazīstoties ar Apliecinājuma veidlapas saturu (attiecībā uz konkrēta pakalpojuma sniegšanu), ko

Pasūtītājs iesniedzis lietas izskatīšanas gaitā, pieteicēja minētos argumentus par konkrēto tiesību aizskārumu – pretendentu maldināšanu un iespējas

liegšanu aprēķināt cenas – noraida kā nepamatotus.

Tiesa konstatē, ka saskaņā ar strīdus Iepirkumu nolikumiem, pretendenti savus finanšu piedāvājumus izstrādā, izmantojot Iepirkumu nolikumu

3.pielikuma formu (lietas 50., 102.lapa). Saskaņā ar minēto pielikuma formu, pretendents finanšu piedāvājumā norāda savu piedāvāto cenu par darbu

apjoma vienību EUR/ha bez PVN par katru iepirkuma daļu. Finanšu piedāvājuma veidlapa arī satur iedrukātu informāciju, ka visas pretendenta izmaksas,

kas saistītas ar Iepirkuma priekšmetu, izņemot PVN, iekļaujamas veiktajos aprēķinos. Papildus izmaksas, kas nav iekļaujamas aprēķinos un norādītas

finanšu piedāvājumā, netiks ņemtas vērā pie Vispārīgās vienošanās un Iepirkuma līguma noslēgšanas un to darbības laikā. Iepirkumā piedāvātā cena tiks

norādīta Iepirkuma rezultātā noslēgtajā Vispārīgā vienošanās. Pretendenta (Vispārīgās vienošanās dalībnieka) piedāvātā cena Vispārīgās vienošanās

ietvaros slēdzamajam Iepirkuma līgumam nedrīkst atšķirties vairāk par 25 % no Iepirkumā piedāvātās cenas, ar atsauci uz Vispārīgās vienošanās

5.4.2.punktu.

Tādējādi kārtību, kā sagatavojami finanšu piedāvājumi, paredz strīdus Iepirkumu nolikumi.

Kā redzams no Apliecinājuma, tajā paredzēts, ka Vispārīgās vienošanās dalībnieks apliecina, ka piedāvā sniegt Pasūtītājam konkrētu

pakalpojumu, konkrētā apjomā, konkrētā mežsaimniecībā un konkrētā mežsaimniecības iecirknī, konkrētā Iepirkuma daļā, norādot savu piedāvāto cenu

(bez PVN) par 1 ha attiecīgā pakalpojuma sniegšanu un norādot kopējo cenu; apņemas Pasūtītāja noteiktā termiņā un vietā noslēgt līgumu par

pakalpojuma sniegšanu, uzņemties un pildīt visas tajā noteiktās saistības; apliecina, ka visas Pretendenta izmaksas, kas saistītas ar Iepirkuma priekšmetu

un visu tehniskajā specifikācijā paredzēto prasību izpildi, ir iekļautas šajā Apliecinājumā norādītajā cenā un paliks nemainīgas līguma darbības laikā;

apliecina personu, kura no Vispārīgās vienošanās dalībnieka puses ir pilnvarota administrēt un parakstīt līgumu; apliecina, ka Apliecinājuma

dokumentācijā ietvertā informācija ir patiesa un Vienošanās dalībnieks neliks šķēršļus tās pārbaudei (lietas 191.lapa).

Izvērtējusi Apliecinājuma saturu, tiesa atzīst, ka tas vispārīgi nav pretrunā finanšu piedāvājumā ietveramajai informācijai un Vispārīgās vienošanās

nosacījumiem. Apliecinājums nesatur neko tādu, par ko strīdus Iepirkumu pretendenti nebūtu informēti.

Uz ko citu, kas, pieteicēja ieskatā, varēja radīt pretendentiem pieteicēja norādīto tiesību aizskārumu, pēc iepazīšanās ar Apliecinājuma veidlapas

saturu pieteicējs nav norādījis.

Ņemot vērā konstatēto, tiesa atzīst, ka Apliecinājuma formas nepievienošana strīdus Iepirkumu nolikumiem nevarēja ietekmēt pretendentu

iespējas sagatavot piedāvājumus atbilstoši Iepirkumu nolikumu prasībām.

Papildus tiesa norāda, ka atbilstoši lietas materiālos esošajiem pierādījumiem pieteicējs nav lūdzis Pasūtītājam iepazīstināt viņu ar Apliecinājuma

saturu. Pieteicējs Pasūtītājam vienīgi uzdevis jautājumu, kāpēc uzrādītā vienošanās līguma projekta 5.1.3.punktā norādītā Apliecinājuma forma un saturs

nav norādīta Iepirkuma nolikumā (lietas 142.lapa), uz ko Pasūtītājs pieteicējam sniedzis atbildi (lietas 144.lapa).

[15] Ņemot vērā to, ka pieteicējs, iebilstot strīdus Iepirkumu prasībām, tiesā pārsūdzējis Biroja Lēmuma 2.punktu „Par vispārīgās vienošanās

5.punktu” (skat. pieteikuma ievaddaļu, lietas 4.lapa), pārējie pieteicēja argumenti, t.sk. attiecībā uz Pasūtītāja iepirkuma cenu noteikšanas politiku,

nevar ietekmēt tiesas secinājumus par strīdus Iepirkumu nolikumu 4.pielikumā ietvertās Vispārīgās vienošanās 5.punkta atbilstību tiesību normām.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. E/ pieteikumu pilnībā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Sērdiene

Tiesnese S.Blūma

Tiesnese K.Brokane