Court partially allowed debt collection claim against defendant for unpaid loan and interest.

Lietas arhīva Nr. C-4509-24/5

ECLI:LV:KURT:2024:1106.C69450924.4.S

Kurzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2024. gada 6.decembrī

Tiesnese Inta Pūce rakstveida procesā izskatīja civillietu /Nosaukums A/ vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Kurzemes rajona tiesā 2024.gada 7.augustā prasītājas /Nosaukums A/ pilnvarotais pārstāvis cēlis vienkāršotās procedūras prasību pret

atbildētāju /pers. A/ par naudas 870,68EUR un tiesāšanās izdevumu piedziņu, kā arī noteikt tiesību saņemt likumiskos sešus procentus gadā līdz

sprieduma izpildei.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja un AS “4finance” 2022.gada 25.jūnijā tīmekļa vietnē noslēguši kredītlīnijas līgumu, izsniedzot

pavisam aizdevumu 528EUR, ko atbildētāja nav pilnībā atmaksājusi.

[1.2] Aizdevēja ar prasītāju 2022.gada 22.jūlijā noslēdza cesijas līgumu Nr.FSL-2022-48, cedējot visas prasījuma tiesības pret atbildētāju,

kas izriet no 2022.gada 25.jūnija aizdevuma līguma – speciālie noteikumi Nr. 9804697001 (turpmāk – līgums).

[1.3] Aizdevēja aprēķinājusi lietošanas procentus 33,16EUR no 2022.gada 25.jūnija līdz 2022.gada 23.augustam un nokavējuma procentus –

76,22EUR no 2022.gada 22.decembra līdz 2023.gada 5.martam līdz lietas cedēšanai. Savukārt prasītāja pēc lietas cedēšanas aprēķinājusi nokavējuma

procentus 258,96EUR no 2023.gada 6.marta līdz 2024.gada 18.februārim.

[1.4] Atbildētājai ir pienākums samaksāt aizdevējas parāda atgūšanas izdevumus 17EUR par informatīvo ziņojumu izsūtnēm un datu pārbaudi

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likums un Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda apgūšanas

izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi 2.punkts noteic atbildētājas pienākumu atlīdzināt prasītājas parāda atgūšanas izdevumus

17EUR.

[1.5] Prasītāja nav vēlējusies uzklausīšanu tiesas sēdē, kā arī izmantot mediāciju. Nauda iemaksājama kontā Nr. /konta numurs/AS

“Swedbank”.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1589., 1753., 1756., 1757., 1759., 1793., 1801., 1805., 1806., 1838., 1934.,

1943., 1946.pantu, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.,10.pantu, Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 5.,6.pantu, Civilprocesa likuma 24., 26.,

34., 41., 44., 82., 250.20, 250.25 un Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.61.

[2] Atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumu un nav prasību apstrīdējusi.

[3] Lietas dalībnieki informēti par lietas izskatīšanu, izskaidrojot Civilprocesa likuma 250.25pantā noteiktās tiesības.

[4] Ievērojot Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu un panta otro daļu, tiesa vienkāršotās procedūras lietā 2024.gada

6.novembrī sastādīja saīsinātu spriedumu.

[4.1] Tiesā 2024.gada 6.novembrī saņemts prasītājas pilnvarotā pārstāvja lūgums par sprieduma teksta sastādīšanu, kas iesniegts, ievērojot

Civilprocesa likuma 250.25panta 2.1daļā noteikto desmit dienu termiņu no saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas.

Motīvu daļa

[5] Tiesa atzīst, ka prasība ir daļēji apmierināma.

[6] Prasība tiesā celta uz tā pamata, ka AS “4finance” atbildētājai, ievērojot pušu starpā noslēgto kredītlīnijas līgumu, ir aizdevusi naudu, bet

atbildētāja nav izpildījusi no līguma izrietošās maksājuma saistības (Civillikuma 1934. pants), t. i., aizdoto naudu un ar to saistītos blakus maksājumus nav

atmaksājusi, tāpēc prasītāja, kā cesionāre, lūdz saistību izpildi tiesas ceļā.

[6.1] Lietā nav strīda, ka 2022. gada 25.jūnijā atbildētāja veica reģistrācijas maksājumu, kas atbilstoši kredītlīnijas līguma vispārīgo

noteikumu lietoto terminu skaidrojumam, ir aizņēmēja reģistrācijas komisijas maksa vismaz 0,01 EUR apmērā, ko saskaņā ar līguma vispārīgo noteikumu

2.1.3. punktu aizņēmējs maksā aizdevējam par reģistrāciju, kas tiek izmantots arī kā identifikācijas maksājums, lai aizdevējs pārliecinātos par aizņēmēja

identitāti. Tiesiskās sekas reģistrācijai un minētā maksājuma veikšanai ir tādas, ka aizdevuma līgums stājas spēkā un aizņēmējs apstiprina, ka ir iepazinies

un atzīst sev par saistošiem līguma vispārīgos un speciālos noteikumus, vienošanos par izmaksājamās kredītlīnijas summas apmēru un grafiku (sk.

Kredītlīnijas līguma vispārīgo noteikumu 1.2. un 1.3., 2.5.4. punktu). Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10. panta pirmajai daļai šis

aizdevuma līgums ir distances līgums, jo tas noslēgts ar distances saziņas līdzekļu starpniecību (tīmeklis), pusēm vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā

vietā.

[6.2] Atbilstoši līguma vispārīgo noteikumu 1.1. un 2.4. punktam pēc līguma spēkā stāšanās aizņēmējs ir tiesīgs nosūtīt aizdevējam

pieprasījumu, norādot izmaksājamās kredītlīnijas summas apmēru, grafiku un termiņu. Pēc pieprasījuma saņemšanas aizdevējs izmaksā pieprasīto

aizdevuma summu uz aizņēmēja kontu. Kopā ar aizdevuma summu aizdevējs nosūta aizņēmējam arī speciālos līguma noteikumus, kuros ietverts grafiks

un rēķins (sk. kredītlīnijas līguma vispārīgo noteikumu 2.4.3., 3.1. punktu).

[6.3] Lietā iesniegtās maksājumu izdrukas pierāda, ka atbildētājai uz norēķinu kontu izsniegts aizdevums par kopējo summu 528 EUR.

Prasītāja ir pierādījusi, ka atbildētājai uz līguma pamata tika nodota nauda ar konkrētiem nosacījumiem - tā bija jāatdod pielīgtajā termiņā kopā ar

pielīgtajiem blakus maksājumiem.

[6.4] Atbilstoši līguma vispārīgo noteikumu 6.2. punktam, gadījumā, ja aizņēmējs ir izmantojis līguma 3.3. punktā paredzētās tiesības pieprasīt

atkārtotu kredītlīnijas summas izmaksu iepriekšējā grafika spēkā esamības laikā, tad šī, no jauna izsniegtā kredītlīnijas summa, tiek pieskaitīta jau

izsniegtajai kredītlīnijas summai un par kopējo summu tiek sagatavoti aktualizēti speciālie līguma noteikumi un grafiks, kas aizstāj iepriekš sagatavotos

speciālos līguma noteikumus. Minētais līguma nosacījums pēc savas tiesiskās būtības nozīmē, ka atbildētājs, pieprasot papildu aizdevuma summu, ierosina

un aizdevēja, izsniedzot papildu aizdevuma summu, akceptē pārjaunojuma līguma slēgšanu (Civillikuma 1867. pants), jo pārjaunojums paredz divu

darbību apvienojumu: vienas saistības atcelšanu un jaunas saistības radīšanu, kas kaut kādā veidā atkārto, bet ar izmaiņām, atceltajā saistībā ietverto.

Pārjaunojuma tiesiskās sekas ir norādītas Civillikuma 1869. pantā – agrākais prasījums ar visām pie tā piederīgām blakus tiesībām (ķīlu, galvojumu,

procentiem, līgumsodu) izbeidzas, it kā tas būtu izpildīts, un tā vietā nodibināts jauns prasījums, uz kuru agrākā prasījuma blakus tiesības neattiecas. Tiesa

atzīst, ka atbildētājs katru pieprasījumu par papildu aizdevuma summas izmaksu, veicis laikā, kad iepriekšējais atmaksas grafiks vēl bija spēkā. Pēdējais

pieprasījums un līdz ar to aktuālie speciālā līguma noteikumi un aizdevuma atmaksas grafiks, pēc kura prasītāja prasa saistības izpildi, ir 2022. gada

3.septembris.

[6.5] Atbilstoši 2022. gada 3.jūlija speciālajiem līguma noteikumiem atbildētāja ir uzņēmusies saistību atmaksāt aizdevuma pamatsummu

528EUR un aizdevuma lietošanas procentus, ikmēnesi maksājot 39,34EUR. Ar prasību prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas visu nesamaksāto

aizdevuma pamatsummu 468,34EUR un aizdevuma lietošanas procentus 33,16EUR līguma darbības laikā.

[7] Atbilstoši Civillikuma 1838. pantam pierādīšanas nasta par to, ka parāds jau ir samaksāts, ir atbildētājam.

Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus lietā, ka parādu būtu samaksājusi. Tiesa atzīst, ka prasība par pamatparāda piedziņu 468,34EUR ir

apmierināma.

[8] Prasība daļā par līgumisko aizdevuma lietošanas procentu 33,16 EUR par laiku no 2022.gada 25.jūnija līdz 2022. gada 23.augustam ir

apmierināma.

[8.1] Procentu maksāšanas pienākumu noteic Civillikuma 1753. pants, kas ir atlīdzība par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Tiesību doktrīnā par procentu tiesisko dabu norādīts, ka procentu kā atlīdzības par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas

kavējumu galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci, kas ietver pieņēmumu, ka kapitāls parasti nes augļus (sk. Torgāns K.

Saistību tiesības I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 145. lpp.).

[8.2] Aizdevuma līguma vispārīgo noteikumu terminu skaidrojumā norādīts, ka procenti ir atlīdzība aizdevējam par kredītlīnijas summas

lietošanu, ko aizņēmējs maksā aizdevējam un kas fiksēti speciālajos līguma noteikumos. Savukārt līguma 6.1. punkts noteic aizņēmēja pienākumu maksāt

procentus par izsniegtajām kredītlīnijas summām. Ņemot vērā, ka šis maksājums pielīgts par izsniegtās summas lietošanu noteiktā termiņā, tad tiesa atzīst,

ka šis maksājums atbilst līgumisko lietošanas procentu tiesiskajai dabai.

[8.3] Prasītāja lūdz lietošanas procentus piedzīt līguma darbības laikā, tāpēc nav pamata tos aprobežot.

[9] Atbilstoši Civillikuma 1652. panta 3. punktam parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts [..] ar līgumu.

No 2021. gada 6.jūlija kredītlīnijas summas atmaksas grafikā noteiktajiem termiņiem un prasības pieteikumā norādītajiem atbildētājas

veiktajiem maksājumiem, tiesa konstatē, ka atbildētāja veica divus maksājumus.

[9.1] Prasītāja lūdz piedzīt nokavējuma procentus 76,22EUR no 2022. gada 22.decembra līdz 2023. gada 5.martam līdz lietas cedēšanai, kā

arī pēc lietas cedēšanas tie aprēķināti 258,96EUR no 2023.gada 6.marta līdz 2024.gada 18.februārim.

[9.2] Atbilstoši līguma 6.2.punktam puses vienojušās, ka procentus maksā par visu faktisko kredītlīnijas summas lietošanas laiku.

Atbildētāja nav apstrīdējusi aprēķināto nokavējuma procentu summu. Tādējādi tiesa atzīst, ka apmierināma prasība par nokavējuma procentu

piedziņu no atbildētājas.

[10] Prasība daļā par parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumiem ir apmierināma daļēji.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas sākotnējās kreditore izdevumus parāda atgūšanā 17EUR, ko veido informatīvo ziņojumu izsūtne un datu

pārbaude Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, atsaucoties uz līguma vispārīgo noteikumu 7.5., 7.4., 7.8., 7.9.punktu un cenrādi. Savukārt prasītājas

izdevumus parāda atgūšanā 17EUR veido 4EUR par brīdinājuma izsniegšanu saistību piespiedu izpildīšanas lietā un kā uzskata prasītāja tai ir tiesības

saņemt no atbildētājas šo summu, jo tā licencēta parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēja.

[10.1] Parādu ārpustiesas atgūšanas likums reglamentē kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus parāda

atgūšanas jomā ar mērķi parāda atgūšanas procesā nodrošināt taisnīgumu, samērīgumu un saprātīgumu (Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 2. panta 1.

un 2. punkts). Atbilstoši minētā normatīvā akta anotācijai, likumdevējs to pieņēma nolūkā citstarp risināt parāda atgūšanas izdevumu atlīdzināšanas

jautājumu un izveidot kreditoriem un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem vienotus principus un kārtību parāda atgūšanai un nodrošināt parādnieka

tiesību un ekonomisko interešu aizsardzību parāda atgūšanas procesā (sk. likumprojekta “Parāda atgūšanas likums” anotāciju. Pieejama:

https://titania.saeima.lv/LIVS11/ SaeimaLIVS11.nsf/0/9728B10CEA3D95B6C 2257953004A7F11?OpenDocument).

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. panta trešajā daļā Ministru kabinetam ietverts deleģējums noteikt samērīgus un objektīvi pamatotus

parāda atgūšanas izdevumus.

Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumi Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem,

kuri nav atlīdzināmi (redakcijā, kas bija spēkā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 11. jūlijam jeb redakcijā, kas bija spēkā parāda ārpustiesas

atgūšanas procesa laikā) noteic maksimālo atlīdzināmo parāda atgūšanas izdevumu apmēru, t. i., 1) ne vairāk par 7 EUR par rakstiska paziņojuma

sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par

nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams; 2) ne vairāk kā 10 EUR par citām

parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām.

Līdz ar to ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumu atlīdzināmo apmēru noteic pēc minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, nevis pēc pušu

starpā noslēgtā līguma un aizdevēja cenrāža noteikumiem.

[10.2] Prasītāja prasībā norādījusi, ka nosūtījusi atgādinājumus atbildētājam par parādu un veikusi darbības atbildētājas kontaktinformācijas

noskaidrošanai, pievienojot rakstveida pierādījumus par šo darbību veikšanu, par ko prasītāja ir tiesīga saņemt 17EUR (sk. minēto Ministru kabineta

noteikumu 2.2. punktu).

[10.3] Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumi 17EUR, bet daļā par izdevumu

17EUR piedziņu prasība noraidāma.

Tiesas vērtējumā parāda piedziņa no atbildētāja tiek veikta pēc vienas saistības, un tas, ka mainās kreditori (CL 1801.p) nemaina saistību,

ko uzņēmies parādnieks. Prasītāja savas tiesības nav izlietojusi atbilstoši labas ticības principam, kā to paredz Civillikuma 1.pants.

[10.4] Vienlaicīgi tiesa ņem vērā, ka atbildētāja ir atzīstama par patērētāju un tādējādi, vērtējot noslēgto darījumu un no tā izrietošās

tiesiskās sekas, kas saista līgumslēdzējpusi, ir piemērojams patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskais regulējums. Kritērijs darījuma atzīšanai par tādu, kas

pakļauts patērētāju tiesību tiesiskajam regulējumam, ir līguma subjekts – patērētājs (fiziska persona, kas neizmanto preci vai pakalpojumu saimnieciskās

vai profesionālās darbības nodrošināšanai), nevis sniegtā pakalpojuma vai pirkuma veids.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkts paredz, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi tādi, kas uzliek

patērētājam, kurš nepilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju. Saskaņā ar Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmito daļu tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja

noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos

netaisnīgos noteikumus.

Kā atzinis Senāts, minētās tiesību normas formulējums ļauj secināt, ka likums noteic tiesai pienākumu izvērtēt līguma, kas noslēgts ar patērētāju,

noteikumu atbilstību labticīguma prasībām un tos nepiemērot, ja šādi noteikumi ir netaisnīgi no patērētāju tiesību viedokļa neatkarīgi no tā, vai patērētājs

cēlis kādus konkrētus iebildumus (sk., Augstākās tiesas 2013.gada 12.marta spriedumu lietā Nr.SKC-108/2013 (C39122208), 2015.gada

20.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-19/2015 (C28280410), 2016.gada 30.decembra spriedumu lietā Nr.SKC-459/2016 (C33417911),

2017.gada 31.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-99/2017 (C12172813), 2017.gada 30.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-313/2017 2018.gada

26.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-71/2018, 2018.gada 14.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-63/2018).

[11] Prasītāja, ceļot prasību, apgalvo, ka prasījuma tiesības pret atbildētāju ieguva cesijas darījuma rezultātā, ar kuriem tika cedēta ne tikai

pamatsaistība, bet arī no aizdevuma līguma izrietošās blakus prasības.

[11.1] Civillikuma 1793. panta 3. punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska

darījuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1798. pantu par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, [..] starp tiem arī tādi,

kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.

Lietā nav strīda, ka cedentei piederēja prasījums par no kredītlīnijas līguma izrietošo saistību piedziņu un tai bija tiesības rīkoties ar šo

prasījumu.

[11.2] Prasītāja prasījuma tiesības pret atbildētāju no konkrētā līguma ieguvusi cesijas darījuma rezultātā - ar 2022. gada 22.jūlija cesijas

līgumu Nr.FSL-2022-48 un 2023. gada 6.marta pārejas aktu Nr. 9_FSL par prasījuma portfeli – aizdevēja AS “4finance” cedēja prasītājai prasījuma

tiesības, kas tai radušās pret atbildētāju un izriet no ar attiecīgo parādnieku savstarpēji noslēgtā aizdevuma līguma. Puses vienojušās, ka prasības tiesības

tiek cedētas ar visām pastāvošajām un nākotnē iespējamām no prasības izrietošajām galvenajām un blakus tiesībām un blakus prasījumiem, tai skaitā

līgumsodiem, pielīgtiem un likumiskiem procentiem.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, ņemot vērā Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces 2021. gada

15. decembra lēmumā sniegto skaidrojumu, kā arī pamatojoties uz Civillikuma 1759. panta pirmo daļu un 1765. pantu, prasītājai un valstij nosakāmas

tiesības par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos procentus – 6 %

gadā – no ar spriedumu viņu labā piedzītās summas, ievērojot Civillikuma 1763. pantā noteiktos ierobežojumus.

[13] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunktu un 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas

prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva proporcionāli apmierināto prasījumu daļai 128,05 EUR.

[14] Ievērojot Civilprocesa likuma 39. pantu un 42. panta pirmo daļu no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi ir 9EUR.

[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no tā spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10., 97.,187., 195., 250.26pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt daļēji prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu 853,68EUR, tai

skaitā, pamatsumma 468,34EUR, lietošanas procenti 33,16EUR no 2022.gada 25.jūnija līdz 2022.gada 23.augustam, nokavējuma procenti

335,18EUR no 2022.gada 22.decembra līdz 2024.gada 18.februārim un parāda atgūšanas izdevumi 17EUR; kā arī tiesas izdevumus 128,05EUR,

kopā 981,73EUR (deviņus simtus astoņdesmit vienu euro septiņdesmit trīs centus).

Nauda iemaksājama AS “Swedbank” kontā Nr. /konta numurs/, lieta 4financeLB9/0115.

Atzīt /Nosaukums A/ tiesību saņemt sešus procentus gadā no piespriestās nesamaksātās summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai), bet ne vairāk kā tā.

Noraidīt prasību par 17EUR (septiņpadsmit euro) parāda piedziņas izdevumu piedziņu no /pers. A/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9EUR (deviņus euro).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami: Saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, konta Nr.

LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Noteikt valstij tiesību saņemt sešus procentus gadā no piespriestās nesamaksātās summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai),

bet ne vairāk kā tā.

Noteikt /pers. A/ minēto maksājumu labprātīgas nomaksas termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas tā labprātīgai izpildei.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, tas stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai,

ko var iesniegt Kurzemes rajona tiesā 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma - 2024.gada 6.novembra.

Ja kāda no pusēm iesniegs sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums tiks sastādīts un būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2024. gada

6.decembrī. To lietas dalībnieki var 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, ja pastāv kāds no

Civilprocesa likuma 440.2 panta noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Spriedums pieejams tiešsaistes sistēmā 2024.gada 6.decembrī.

Tiesnese I.Pūce

Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu