Court allows revocation of verbal warning due to lack of administrative offense elements under retroactive liability rules.

NORAKSTS Lieta Nr.A420516510 A01718-11/39

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2011.gada 31.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs piedaloties pieteicējai L.S., pieteicējas pārstāvei V.J., atbildētāja Daugavpils pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas pārstāvei I.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu L.S. (personas kods /personas kods/) pieteikumā par Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2009.gada 1.decembra lēmuma Nr.D29-2024 atcelšanu daļā par izteikto L.S. mutvārdu aizrādījumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 23.novembrī Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta būvvaldes būvinspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CR702149 par to, ka 2009.gada 23.novembrī, plkst.10.30, tika konstatēts, ka /adrese/, L.S. (turpmāk arī pieteicēja) ir uzstādījusi zemes gabalu sadalošu ţogu. Ar šādām darbībām ir pārkāptas Daugavpils pilsētas domes 2009.gada 12.februāra saistošo noteikumu Nr.5 5.14.3.9 punktā noteiktās prasības. Pieteicēja atteicās parakstīt sastādīto protokolu. Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisija (turpmāk arī – atbildētāja) 2009.gada 1.decembrī pieņēma lēmumu Nr.D29-2024 (turpmāk arī – Lēmums), saskaņā ar kuru par Daugavpils pilsētas saistošo noteikumu Nr.20 „Daugavpils pilsētas administratīvās atbildības noteikumi” 7.3.punktā noteikto administratīvo pārkāpumu, tas ir, par Daugavpils pilsētas apbūves noteikumu un apbūves plānojuma neievērošanu, L.S. izteikts mutvārdu aizrādījums un nolemts izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, atbrīvojot L.S. no administratīvās atbildības. [2] Nepiekrītot Lēmumam daļā, pieteicēja 2010.gada 7.janvārī Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu, kurā lūdz atcelt Lēmumu daļā, ar kuru viņai izteikts mutvārdu aizrādījums. Pieteicēja pieteikumā norāda turpmāk minēto. [2.1] Administratīvās komisijas sēdes laikā, pieteicējai un viņas pārstāvei D.N., uzklausot abu paskaidrojumus un izvērtējot iesniegtos pierādījumus, tika paziņots, ka sakarā ar to, ka L.S. darbībās nav administratīvā pārkāpuma sastāva, administratīvā lietvedība tiek izbeigta un nekāds mutvārdu aizrādījums pieteicējai netika izteikts. Pie šādiem apstākļiem administratīvajai komisijai pieņemto lēmumu nācās pamatot ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk LAPK) 239.panta 1.punktu, jo pieteicējas darbības nav administratīvā pārkāpuma sastāva. [2.2] No Lēmuma teksta ir izdarāms secinājums, ka administratīva komisija ir secinājusi, pretēji komisijas sēdes laikā izskanējušajam, ka pieteicējas darbības tomēr satur administratīvā pārkāpuma sastāvu, taču no Lēmuma teksta nav saprotams, kādas tieši L.S. darbības veido administratīvā pārkāpuma sastāvu.

1.lappuse no 8 Administratīvajā protokolā ir norādīts, ka minētais ţogs ir nelikumīga celtniecība. Savukārt pieteicēja iesniedza administratīvajai komisijai inventarizācijas plānu, saskaņā ar kuru minētais ţogs ir šajā inventarizācijas plānā gruntsgabalam jau kopš 1984.gada, tādēļ minētais ţogs nevar tikt uzskatīts par netikumīgu celtniecību. Attiecīgi nav strīda arī par termiņiem, kad šis ţogs tika uzstādīts, t.i., lietā ir pietiekoši dokumenti, kas apliecina faktisko apstākli, ka jau 1984.gadā šis ţogs pastāvēja un atbilstoši vispārējiem tiesību principiem, kas ir nostiprināti arī Latvijas Republikas Civillikuma 3.pantā, ka katra civiltiesiska attiecība apsprieţama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījušies vai izbeigusies.

Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Pie šādiem apstākļiem, kā minēts augstāk, minētais strīdus ţogs, kas ir uzstādīts ne vēlāk kā 1984.gadā, un ir iekļauts atbilstoši tā laika likumdošanai inventarizācijas plānā, nevar tikt uzskatīts par nelikumīgu celtniecību un atbilstoši pieteicējas darbības, uzstādot šo ţogu 1984.gadā, nevar kvalificēt, kā prettiesiskas, jo tās tika veiktas atbilstoši tā laika pastāvošajai likumdošanai. Tādejādi L.S. darbības nesatur administratīvo pārkāpumu un viņai nevar būt izteikts mutvārdu aizrādījums, bet iesāktā administratīvā lietvedība jāizbeidz, pamatojoties uz LAPK 239.panta 1.punktu, ka tas arī tika paziņots administratīvās komisijas sēdes laikā.

Administratīvajai komisijai lietas izskatīšanas gaitā, kā norādīts augstāk, pieteicēja iesniedza pierādījumu par augstāk izklāstītajiem faktiem, komisija šos faktus pieteicējas un viņas pārstāvja klātbūtnē izvērtēja un pieņēma attiecīgu lēmumu – izbeigt lietvedību administratīvajā lietā, sakarā ar to, ka pieteicējas darbībās nav administratīva pārkāpuma sastāva. Pieņemot rakstisku lēmumu, komisija minēto pierādījumu — inventarizācijas plānu ar iezīmēto ţogu, nevērtēja, inventarizācijas lietu vairs nevērtēja, tādēļ arī pieņēma citu lēmumu, kas nav ne tiesiski, ne faktiski pamatots, un daļā ar kuru L.S. izteikt mutvārdu aizrādījums. [2.3] Nekorekta Lēmumā ir atsauce uz judikatūru, bet tieši uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu lietā Nr.A42354806, jo bez LAPK 37.panta noteikumiem, ir vēl arī APK 238.1pants, kurš regulē termiņu, kad šādam procesuālajam dokumentam – pieteicējas gadījumā administratīvajam protokolam jābūt sastādītam - tam jābūt sastādītam diennakts laikā no attiecīgu dokumentu saņemšanas, izņēmuma gadījumā to var pieņemt desmit dienu laikā. [3] Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisija lietā sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteicējas pieteikumu neatzīst un norāda turpmāk minēto. [3.1] Saskaņā ar LAPK 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. 2009.gada 23.novembrī Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta (turpmāk tekstā - departaments) būvvaldes būvinspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CR 702149, konstatējot, ka L.S. uzstādīja zemes gabalu sadalošu ţogu.

Saskaņā ar 2009.gada 23.novembra departamenta atzinumu Nr.8.2-17.1/752, uz zemes gabala ar kadastra numuru /kadastra numurs/ pēc adreses /adrese/, kas saskaņā ar Daugavpils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas datiem pieder Latvijas valstij Latvijas Republika Finanšu ministrijas personā, atrodas dzīvojamā māja ar piecām palīgēkām. Ēkas reģistrētas Zemesgrāmatā uz V.R., S.K. un L.S. vārda. Izvērtējot situāciju dabā, konstatēts, ka uz zemes gabala pagalma pusē uzstādīts ţogs, kurš sadala zemesgabalu divās daļās, platībās, kas aptuveni atbilst zemes īpašuma domājamām daļām.

Pamatojoties uz Daugavpils pilsētas domes 2009.gada 12.februāra saistošo noteikumu Nr.5 ,,Par Daugavpils pilsētas teritoriālā plānojuma 2006.-2018. gadam grafisko daļu un pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk tekstā - Apbūves noteikumi) 5.14.3.9. punktu, kas noteic, ka namīpašumā, kuram ir vairāki

2.lappuse no 8 līdzīpašnieki, aizliegta ţogu veidošana, atdalot īpašuma daļas, departaments atzina, ka uzstādītais ţogs /adrese/, atdala īpašuma daļas un tas ir jānojauc. [3.2] LAPK 32.panta pirmā daļā nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Atbildība par Daugavpils pilsētas apbūves noteikumu un apbūves plānojuma neievērošanu ir paredzēta Daugavpils pilsētas 2006.gada 9.novembra saistošo noteikumu Nr.20 ,,Daugavpils pilsētas administratīvās atbildības noteikumi” 7.3. punktā.

Par minēto pārkāpumu, saskaņā ar normas sankciju, uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 250 latiem. Apbūves noteikumu 1.2. punkts noteic, ka apbūves noteikumi attiecas uz visu Daugavpils pilsētas administratīvo teritoriju un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic šajos noteikumos paredzētās darbības. Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, ir nepieciešams konstatēt administratīvā pārkāpuma sastāvu. Daugavpils pilsētas 2006.gada 9.novembra saistošo noteikumu Nr.20 ,,Daugavpils pilsētas administratīvās atbildības noteikumi” 7.3.punkta administratīvā pārkāpuma sastāvu veido: administratīvā pārkāpuma objekts - apbūves noteikumi, objektīvā puse - aktīvas darbības, kas, izdarītas apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, subjekts - persona, kura sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, un subjektīvā puse - ar nodomu izdarīts pārkāpums. [3.3] Administratīvā komisija konstatēja, ka: 1) 2009.gada 23.novembrī departaments veica pārbaudi un konstatēja, ka uz zemes gabala /adrese/, pagalma pusē uzstādīts ţogs, kurš sadala zemesgabalu divās daļās, platībās, kas aptuveni atbilst zemes īpašuma domājamām daļām.

Departaments atzina, ka uzstādītais ţogs /adrese/, atdala īpašuma daļas un tas ir jānojauc; 2) 2009.gada 23.novembrī departamenta būvvaldes būvinspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CR702149, konstatējot, ka L.S. uzstādīja zemes gabalu sadalošu ţogu, pārkāpjot Apbūves noteikumu 5.14.3.9. punktu;

3) Ar 2009.gada 23.novembra departamenta atzinumu konstatēts pārkāpums; Izskatot lietu, Administratīvā komisija secināja, ka L.S. darbībās, uzstādot zemes gabalu sadalošu ţogu, ir konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs. Bez tam, Administratīvā komisija, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, konstatēja, ka zemes robeţu plānā, kurā norādīts, ka robeţas noteiktas atbilstoši Daugavpils pilsētas Zemes komisijas 2006.gada 18.aprīļa lēmumam Nr.61, nav konstatējams, ka L.S. uzstādītais zemes gabalu sadalošs ţogs ir likumīga būve. [3.4] Administratīvā komisija pamatoti atsaucās uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 12.augusta spriedumu lietā Nr.A42354806 SKA-238/2009.

Dotajā lietā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzina, ka ziņu saņemšana par administratīvo pārkāpumu var būt pietiekama, lai sāktos LAPK 37.panta pirmajā daļā minētais noilguma termiņš tikai tad, ja šīs ziņas ir nostiprinātas noteiktā procesuālā formā. Administratīvo pārkāpumu lietvedībā šī forma ir administratīvā pārkāpuma protokols vai lēmums par administratīva pārkāpuma lietvedības ierosināšanu. Kopš šā brīţa administratīvais pārkāpums ir atklāts, respektīvi, iestādei ir ienākušas ziņas par administratīvo pārkāpumu, un četru mēnešu laikā iestādei jāpieņem lēmums par personas sodīšanu vai cits lēmums.

Arī persona, pret kuru uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, var paļauties, ka tiesiskā noteiktība iestāsies četru mēnešu laikā, respektīvi, persona tiks vai netiks sodīta vai lietvedība tiks izbeigta. Jebkādas iestādes rīcībā nonākušas ziņas par iespējamu administratīvu pārkāpumu bez to procesuālas noformēšanas šādu noteiktību nerada un nav pietiekamas, lai iesāktos noilguma tecējums. Tādējādi jēdziens „atklāšanas diena” ir tulkojams kā diena, kad iestāde

3.lappuse no 8 sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu vai pieņēmusi lēmumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību. [3.5] Lietā nav strīda, ka L.S. uzstādīja zemes gabalu sadalošu ţogu, pārkāpjot Apbūves noteikumu 5.14.3.9. punktu. Lietas izskatīšanas laikā Administratīvā komisija objektīvi, pilnīgi un vispusīgi pārbaudīja un novērtēja lietas faktiskos apstākļus, lietā esošus pierādījumus, t.sk., administratīvā pārkāpuma protokolu, tam pievienotus pierādījumus un citus materiālus, secinot, ka lietā nepastāv apstākļi, kas ir pamats lietvedības izbeigšanai LAPK 239.panta izpratnē.

Bez tam, izvērtējot lietas apstākļus un sniegtos paskaidrojumus, ņemot vērā to, ka lietā netika konstatēts, ka L.S. izdarītais administratīvais pārkāpums ir radījis materiālu zaudējumu vai citas kaitīgas sekas, ka lietā netika konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, ka no lietas apstākļiem neizrietēja, ka viņa būtu iepriekš izdarījusi šādu pārkāpumu, un ņemot vērā arī to, ka viņa paskaidroja, ka jautājums par zemes gabalu sadalošu ţogu tiek risināts, Administratīvā komisija atzina L.S. administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgumu, tāpēc Administratīvā komisija uzskatīja, ka, izvēloties ietekmēšanas līdzekli, nav tik būtiski sodīt personu. [4] Tiesas sēdē pieteicēja un pieteicējas pārstāve uzturēja prasījumu saskaņā ar pieteikumā norādīto motivāciju.

Pieteicējas pārstāve paskaidroja, ka skatot lietu, bija pasludināts viens lēmums, bet rakstveida lēmums atšķiras no pasludinātā. Ar rakstveida saņemto lēmumu, pieteicēja tika atzīta par vainīgo un tika piemērota sankcija. Strīds ir par to, vai uz zemes gabala esošais ţogs atrodas likumīgi vai nelikumīgi, nav strīda, ka ţogs tika uzstādīts 1984.gadā. Šis ţogs parādās visos dokumentos. Inventarizācijas plānā ir atzīmēts šis ţogs, to arī neapstrīd dome. Lietā ir 2009.gada 24.jūlija Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vēstule, kurā arī norādīts, ka uz /adrese/ patvaļīgā būvniecība nav konstatēta.

Domes lēmums ir pretrunā ar likumiem. Pieteicēja lietošanas tiesības uz ţogu ieguva likumīgi, bet tas, ka mainījās likumdošana, nedod tiesības, atzīt to par nelikumīgo. Piemērot saistošus noteikumus nav iespējams, jo ţogs uzstādīts sen. Tagad ţogs atrodas tur, kur viņš visu laiku bija. Ar kaimiņiem strīda nav. Strīds radās no tā, ka kādreiz bija savstarpējs strīds ar kaimiņu, jo īpašums bija atsavināts un domājamās daļas tika sadalītas ar ţogu. Atbildētāja pārstāve iepazīstas ar iesniegtiem dokumentiem.

Bija jauns robeţu plāns, un jaunajā robeţu plānā ţogs nav iekļauts. Pieteicēja vērsās pašvaldības institūcijās. Lēmumu, ka tur bija patvaļīga būvniecība nebija. Reģistrējot nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, bija nepieciešams jauns inventarizācijas plāns un uzmērīšana bija veikta. Zemes robeţu plānā ţogs nav iezīmēts. [5] Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteicējas prasījumu neatzina. Paskaidroja, ka komisijai kļuva zināms par šo pārkāpumu, administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas brīdī, kurš pamatojas uz būvniecības departamenta atzinumiem, kurā tika konstatēts, ka uz zemes gabala tika uzstādīts ţogs, kurš sadala zemes gabalu divās daļās. Saistošie noteikumi nosaka, ja namīpašumam ir vairāki līdzīpašnieki, ţoga veidošana ir aizliegta, un komisija, izvērtējot situāciju un paskaidrojumus, to , ka strīds ir no 2004.gada un ņemot vērā arī Augstākas tiesas Senāta atzinumu, komisija pieņēma lēmumu izteikt tikai mutisko aizrādījumu un nesodīt pieteicēju.

Lieta bija izbeigta. Šobrīd tiek apstrīdēts tieši lēmuma pamatojums. Kāpēc līdz 2009.gadam netika sastādīts protokols, pārstāve paskaidrot nevarēja. Pienākums nojaukt ţogu nav uzlikts. Mutvārdu aizrādījums paredzēts ar LAPK. Lietvedība tika izbeigta saskaņā ar LAPK 21.panta pirmo daļu. Komisija izvērtēja apstākļus un paziņoja lēmumu. [6] Tiesas sēdē tika nopratināta lieciniece D.N.. Lieciniece liecināja, ka viņa piedalījās kopā ar pieteicēju komisijas sēdē un pārstāvēja pieteicējas intereses. D.N. kopā

4.lappuse no 8 ar pieteicēju ieradās uz administratīvas komisijas sēdi. Lietas izskatīšanas gaitā tika iesniegti plāni, no kuriem bija redzams, ka ţogs bija iezīmēts 1984.gadā. Namīpašums kādreiz piederēja pieteicējas vecākiem, pēc vecāku nāves, pieteicēja mantoja īpašumu, bet, ņemot vērā materiālo stāvokli, vienu īpašuma daļu viņa atsavināja. Pieteicēja, ar jauno vienas daļas īpašnieci sadalīja zemes gabalu un noţogoja to. Īrniece pārdeva savu daļu civilvīram un civilsievai un uz šodien dienu ir vēl divi saimnieki. Viņi piebūvēja savas mājas daļai vēl vienu istabu līdz ar to mainījās mājas daļa, bet uz zemi tas neattiecas. Kaimiņi pieprasīja nomainīt ţogu un pieteicēja griezās Daugavpils tiesā. Tiesa, izvērtējot apstākļus, spriedumā noteica, ka pietiecējai saglabājas 63/100 daļas zemes. Šis zemes gabals ir iesniegts reģistrēšanai zemes grāmatā. Zeme bija sadalīta 1984.gadā un tas tika paziņots komisijai, un komisija apsprieda jautājumu pieteicējas un viņas pārstāves klātbūtnē. Komisija arī pieņēma lēmumu, izbeigt lietvedību. Pieteicēja un viņas pārstāve bija apmierinātas un aizgāja, bet pēc pāris dienām tika saņemts pavisam cits lēmums. Pārkāpuma vispār nav. Būvvaldes vadītājs, V.Ļ. uzstāja, ka ir jāpiemēro mutvārdu aizrādījums. Lietvedība ir izbeidzama, jo tur nav sastāva un komisijas rīcība ir neētiska. Dokumenti tika iesniegti nostiprināšanai zemesgrāmatā. Pēc nostiprināšanas tas arī būs kopīpašums. Tas ļaus privatizēt 63/100 zemes. Komisija piekrita Daugavpils tiesas sprieduma minētajam un piekrita izbeigt lietvedību. Ţogs ir un atbilst spriedumam.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietā esošos materiālus, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir apmierināms. [8] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus. [8.1] Daugavpils tiesa 2001.gada 1.marta spriedumā lietā Nr.C12232800 tostarp nosprieda izbeigt tiesvedību lietā pret V.R. un S.K., kā arī apmierināt L.S. prasību un apstiprināt L.S. lietošanā 63/100 daļas zemes nogabala, kas atrodas /adrese/ (lietas 28.- 29.lapa). [8.2] Atbilstoši 1984.gada 6.martā sastādītajam inventarizācijas plānam /adrese/, Daugavpilī ţogs ir iekļauts (lietas 26.lapa). [8.3] Atbilstoši zemes robeţu plānam ēku un būvju īpašumam ar kadastra Nr./kadastra numurs/ /adrese/, ţogs nav iekļauts (lietas 16.lapa). [8.4] Atbilstoši departamenta 2009.gada 24.jūlija vēstulei Nr.8.2-20/418 tika veikta L.S. 2009.gada 6.jūlija iesniegumā minēto faktu pārbaude dabā, tas ir, iesniegumā tika lūgts pārbaudīt metāla kāpņu, jumta augstuma izmaiņas, virtuves loga ierīkošanas, metāla šķūņa, un nojumes būvniecības likumību pēc adreses /adrese/, ko veikuši S.K. un V.R. Pārbaudes rezultātā objektā pēc adreses /adrese/ patvaļīga būvniecība nav konstatēta. Minētajā vēstulē L.S. tiek atgādināts, ka līdz šim brīdim nav izpildītas 2009.gada 19.jūnija vēstulē norādītā patvaļīgi uzbūvētā ţoga nojaukšanas prasības. Ja tas netiks veikts tuvākajā laikā, L.S. tiks sastādīts administratīvā pārkāpumu protokols (lietas 27.lapa). [8.5] Saskaņā ar departamenta 2009.gada 23.novembra atzinumu Nr.8.2-17.1/752, uz zemes gabala ar kadastra numuru /kadastra numurs/ pēc adreses /adrese/, kas saskaņā ar Daugavpils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas datiem pieder Latvijas valstij Latvijas Republika Finanšu ministrijas personā, atrodas dzīvojamā māja ar piecām palīgēkām. Ēkas reģistrētai Zemesgrāmatā uz V.R., S.K. un L.S. vārda. Izvērtējot situāciju dabā, konstatēts, ka uz zemes gabala pagalma pusē uzstādīts ţogs, kurš sadala zemesgabalu divās daļās platībās, kas aptuveni atbilst zemes īpašuma domājamām daļām. L.S. mutiski apliecināja, ka augstākminēto ţogu viņa uzstādījusi pati. Kopš 2004.gada 26.jūlija L.S. jau vairākas reizes bija paziņots, ka augstākminētais ţogs ir nelikumīga būve un ir jānojauc (lietas 15.lapa).

5.lappuse no 8 [8.6] 2009.gada 23.novembrī Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta būvvaldes būvinspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CR702149 par to, ka 2009.gada 23.novembrī, plkst.10.30, tika konstatēts, ka /adrese/, L.S. ir uzstādījusi zemes gabalu sadalošu ţogu. Ar šādām darbībām ir pārkāptas Daugavpils pilsētas domes 2009.gada 12.februāra saistošo noteikumu Nr.5 5.14.3.9 punktā noteiktās prasības (lietas 14.lapa). [8.7] Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisija 2009.gada 1.decembrī pieņēma lēmumu Nr.D29-2024, saskaņā ar kuru par Daugavpils pilsētas saistošo noteikumu Nr.20 „Daugavpils pilsētas administratīvās atbildības noteikumi” 7.3.punktā noteikto administratīvo pārkāpumu, tas ir, par Daugavpils pilsētas apbūves noteikumu un apbūves plānojuma neievērošanu, L.S. izteikts mutvārdu aizrādījums un nolemts izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, atbrīvojot L.S. no administratīvās atbildības (lietas 6.-7.lapa). [9] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai pamatoti atbildētāja, izbeidzot lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, pieteicējai izteica mutvārdu aizrādījumu. [10] Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis, kas tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiesību pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Atbilstoši minētā kodeksa 32.panta otrajai daļai, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. LAPK 21.panta pirmā daļa noteic, ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās atbildības un aprobeţoties ar mutvārdu aizrādījumu (tiesību norma norādīta redakcijā, kāda bija spēkā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī).

Kā atzīts Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta praksē, administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā pārkāpuma raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura) līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu (skat.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-15/2009 14.punktu). Ņemot vērā iepriekšminēto tiesa secina, ka institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot personu no administratīvās atbildības, uzliekot mutvārdu aizrādījumu, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, ja administratīvais pārkāpums tiek atzīts par maznozīmīgu. Tiesa konstatē, ka pieteicēja uzskata, ka viņa nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu vispār. [11] Tiesa konstatē, ka 2009.gada 23.novembrī Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta būvvaldes būvinspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CR702149 par to, ka 2009.gada 23.novembrī, plkst.10.30, tika konstatēts, ka /adrese/, L.S. ir uzstādījusi zemes gabalu sadalošu ţogu.

Ar šādām darbībām ir pārkāptas Daugavpils pilsētas domes 2009.gada 12.februāra saistošo noteikumu Nr.5 5.14.3.9 punktā noteiktās prasības (lietas 14.lapa). Savukārt Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisija 2009.gada 1.decembrī pieņēma lēmumu Nr.D29-2024, saskaņā ar kuru par Daugavpils pilsētas saistošo noteikumu Nr.20 „Daugavpils pilsētas administratīvās atbildības noteikumi” 7.3.punktā noteikto administratīvo pārkāpumu, tas ir, par Daugavpils pilsētas apbūves noteikumu un apbūves plānojuma neievērošanu, L.S. izteikts mutvārdu aizrādījums un

6.lappuse no 8 nolemts izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, atbrīvojot L.S. no administratīvās atbildības (lietas 6.-7.lapa). Daugavpils pilsētas domes 2009.gada 12.februāra saistošo noteikumu Nr.5 „Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 2006.-2018.gadam” (turpmāk – Noteikumi Nr.5) 5.14.3.9 punkts noteic, ka namīpašumā, kuram ir vairāki līdz īpašnieki, aizliegta ţogu veidošana, atdalot īpašuma daļas. Savukārt Daugavpils pilsētas 2006.gada 9.novembra saistošo noteikumu Nr.20 ,,Daugavpils pilsētas administratīvās atbildības noteikumi” 7.3. punkts noteic, ka par Daugavpils pilsētas apbūves noteikumu un apbūves plānojuma neievērošanu

– uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 1000 latiem. Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par minēto tiesību normu pārkāpumu ir jākonstatē, ka persona ir izveidojusi ţogu ka namīpašumā, kuram ir vairāki līdzīpašnieki, atdalot īpašuma daļas. [11.1] Ar lietas materiāliem ir konstatēts, ka /adrese/, pieteicēja ir uzstādījusi zemes gabalu sadalošu ţogu, minētais zemes gabals ir kopīpašums. Par to lietā nav strīda. Lietā strīds ir par to, vai pieteicēja ir pārkāpusi Noteikumu Nr.5 5.14.3.9 punkta prasības.

Tiesa konstatē, ka Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.5 „Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 2006.-2018.gadam” pieņemti 2009.gada 12.februārī. Līdz ar to minēto noteikumu prasības ir iespējams pārkāpt pēc 2009.gada 12.februāra. [11.2] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve paskaidroja, ka kopīpašumā esošo zemes gabalu sadalošais ţogs, tika uzstādīts 1984. gadā un tas arī ir norādīts 1984.gadā izgatavotajā inventarizācijas plānā (lietas 26.lapa).

To, ka strīdus ţogs uzstādīts pirms Noteikumu Nr.5 pieņemšanas, t.i. pirms 2009.gada 12.februāra, apstiprina Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta 2009.gada 23.novembra atzinumā Nr.8.2-17.1/752 (lietas 15.lapa) norādītais, ka kopš 2004.gada 26.jūlija L.S. jau vairākas reizes bija paziņots, ka augstākminētais ţogs ir nelikumīga būve un ir jānojauc. [11.3] Daugavpils pilsētas 2006.gada 9.novembra saistošo noteikumu Nr.20 ,,Daugavpils pilsētas administratīvās atbildības noteikumi” 1.4. punkts noteic, ka (..)Administratīvais sods par saistošo noteikumu pārkāpumu uzliekams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajā procesuālajā kārtībā, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktos soda uzlikšanas pamatprincipus.

LAPK 8.panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Savukārt LAPK 8.panta otrā daļa noteic, ka aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas. Aktiem, kas nosaka vai pastiprina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, atpakaļejoša spēka nav. Ņemot vērā minēto [11.1]-[11.3] tiesa secina, ka par kopīpašumā esošo zemes gabalu sadalošā ţoga uzstādīšanu 1984. gadā, pieteicēja nav saucama pie administratīvās atbildības par Daugavpils pilsētas domes 2009.gada 12.februāra saistošo noteikumu Nr.5 „Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 2006.-2018.gadam” 5.14.3.9 punkta pārkāpšanu. [12] Pastāvot nodibinātajiem apstākļiem tiesa atzīst, ka Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2009.gada 1.decembra lēmums Nr.D29-2024 daļā par izteikto L.S. mutvārdu aizrādījumu ir atceļams, jo nav konstatēts administratīvais pārkāpums no pieteicējas puses, līdz ar to nav pamata izteikt mutvārdu aizrādījumu. 7.lappuse no 8 Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

apmierināt L.S. (personas kods /personas kods/) pieteikumu par Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2009.gada 1.decembra lēmuma Nr.D29-2024 atcelšanu daļā par izteikto L.S. mutvārdu aizrādījumu. Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) S.Linkevičs

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ____________________ S.Linkevičs Rēzeknē, 2011.gada 31.janvārī.nistratīvās rajona tiesas

8.lappuse no 8