Court dismissed appeal against traffic fine, upholding radar speed measurement accuracy and evidence sufficiency.

NORAKSTS Lieta Nr.A42573607 143/AA43-0467-10/17

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 18.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Amona, tiesneses Z.Kupce un S.Zakrevska,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Saldus rajona policijas pārvaldes pārstāvim U.P., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc S.O., personas kods /personas kods/, pieteikuma par Saldus rajona policijas pārvaldes priekšnieka 2007.gada 28.maija lēmuma Nr.036/PB299793 atcelšanu, sakarā ar S.O. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 9.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 16.maijā Saldus rajona policijas pārvaldes (turpmāk arī - Saldus RPP) Kārtības policijas biroja (turpmāk – KPB) 3.nodaļas jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.036/299793 par to, ka 2007.gada 16.maijā plkst.16:25 S.O. vadīja automašīnu VW Caddy, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ Blīdenes pagastā pa autoceļu Rīga - Liepāja virzienā uz Liepāju, ceļa 78.kilometrā ar ātrumu 122 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 90 km/h. Kļūda +/– 1km/h. Minimālais ātrums 121 km/h.

Ātrums fiksēts ar radaru, video, „Stalker Dual” Nr.94387. Pārkāpts Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr. 571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 115.1.punkts. Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.8 panta devītajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu S.O. sodīts ar Ls 40 naudas sodu. S.O. šo lēmumu apstrīdēja, un ar Saldus RPP priekšnieka 2007.gada 28.maija lēmumu Nr.036/PB299793 (turpmāk - Lēmums) tas atstāts negrozīts. Lēmumā norādīts turpmāk minētais. [1.1] 2007.gada 16.maijā, veicot satiksmes kustības kontroli, Saldus RPP KPB 3.nodaļas inspektori S.G. un I.L. izmantoja ātruma kontroles mērīšanas ierīci „Stalker Dual” Nr.94387, kura darbojās videoieraksta režīmā un pārkāpums fiksēts videokasetē TDK HS240, Nr.56, kasetes izdošana reģistrēta braukšanas ātruma mērīšanas ierīces, kura aprīkota ar video iekārtu, videokasetes izsniegšanas žurnālā 2007.gada 16.maijā ar Nr.466. [1.2] Veicot videoieraksta, kurš tika veikts 2007.gada 16.maijā ar dienesta automašīnā uzstādīto video iekārtu (videokasete TDK HS240, Nr.56), pārbaudi, redzams, ka plkst.16:23 Saldus RPP KPB inspektori ar dienesta automašīnu pārvietojās pa autoceļu Rīga – Liepāja virzienā no Liepājas uz Rīgu un ar braukšanas ātruma kontroles mērīšanas ierīci „Stalker Dual” Nr.94387, kas aprīkota ar video iekārtu, veica pretimbraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroli un šajā laikā videokasetē fiksēts sekojošais: -plkst.16:23:29, dienesta automašīnai pretim Liepājas virzienā pabrauc automašīna ar piekabi un aiz šīs automašīnas transportlīdzekļi, kas varētu ietekmēt radara darbību un traucēt uztvert no Rīgas puses braucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrumu neatrodas; -plkst.16:23:30 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:30 MAY-16-07 04271 P 83M T M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo vai prombraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums; -plkst.16:23:32 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:32 MAY-16-07 04271 P 83M T 130M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo vai prombraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums; -plkst.16:23:34 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:34 MAY-16-07 04273 P 82M T 117M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo vai prombraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums; -plkst.16:23:36 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:36 MAY-16-07 04274 P 81M T 128M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo vai prombraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums; -plkst.16:23:37 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:37 MAY-16-07 04274 P 81M T 126M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo vai prombraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums; -plkst.16:23:39 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:39 MAY-16-07 04276 P 81M T 123M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo vai prombraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums; -plkst.16:23:41 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:41 MAY-16-07 04276 P 81M T 94M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo vai prombraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums; -plkst.16:23:50 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:50 MAY-16-07 04282 P 81M T 43M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo vai prombraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums.

Redzams, ka automašīna VW Caddy, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ir radaram tuvākā automašīna un distance starp automašīnu VW Caddy un aiz tās braucošo automašīnu ir aptuveni 100 – 150 m; -plkst.16:23:55 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:55 MAY-16-07 04284 P 81M T 25M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – aiz automašīnas VW Caddy braucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums, tas ir laiks, kad automašīna VW Caddy tika apturēta; -plkst.16:35:30 uz ekrāna parādās uzraksts 16:35:30 MAY-16-07 04298 P

88M T 25M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – Rīgas virzienā braucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums; -plkst.16:43:10 redzams, ka automašīna VW Caddy, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, uzsāk kustību un aizbrauc Liepājas virzienā. No videoieraksta redzams, ka automašīnas VW Caddy braukšanas ātrums

123 km/h ir fiksēts 2007.gada 16.maijā plkst.16:23:39, savukārt administratīvā pārkāpuma protokolā laiks ir ierakstīts ar cipariem un tie ir ierakstīti neskaidri. Apskatot ciparus, kas ierakstīti protokolā, tos var uztvert gan kā 16:23, gan kā 16:25, bet, pat pieņemot, ka inspektors protokolā ierakstījis laiku 16:25, protokolā fiksētā laika atšķirība no laika, kad reāli tika fiksēts braukšanas ātrums, nekādā gadījumā nav 7-9 minūtes, kā rakstīts pieteicēja iesniegumā. Laika, kas norādīts protokolā (ja tas ir 16:25), atšķirība izskaidrojama ar to, ka inspektori vairāk vērības pievērsa uz ceļa notiekošajam un nav veikuši ieraksta apskati (tas inspektoriem nav atļauts un ieraksta pārbaudi var veikt tikai pēc darba maiņas beigām). [1.3] Kā redzams no Saldus RPP KPB inspektoru S.G. un I.L. ziņojumiem, 2007.gada 16.maijā plkst.16:20 viņi ar dienesta automašīnu Renault Megane (valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/), veica satiksmes kustības kontroli Saldus rajonā, Blīdenes pagastā, autoceļa Rīga – Liepāja 78. kilometrā un, pārvietojoties ar dienesta automašīnu Rīgas virzienā ar radaru „Stalker Dual” Nr.94387, patrulēšanas režīmā veica pa autoceļu Rīga – Liepāja virzienā no Rīgas uz Liepāju braucošo transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroli un ap šo laiku redzēja, ka viņiem pretim ar ievērojami lielāku braukšanas ātrumu brauc vieglā automašīna (kā vēlāk noskaidrojās, tā bija automašīna VW Caddy).

Brīdī, kad pirmo reizi tika fiksēts automašīnas VW Caddy braukšanas ātrums, ātruma mērīšanas ierīcē tika fiksēts braukšanas ātrums 130 km/h un šajā brīdī automašīna VW Caddy radara uztveršanas zonā bijusi vienīgā, bet abas pārējās automašīnas, kas braukušas aiz šīs automašīnas, radara uztveršanas zonā parādījās nedaudz vēlāk, jo tās braukušas viena aiz otras ar distanci aptuveni 100-200 m. Inspektori turpinājuši mērījumu veikšanu, vienlaicīgi vizuāli sekojot tuvojošos transportlīdzekļu kustībai, lai vizuāli novērtētu situāciju un identificētu transportlīdzekli, kurš pārvietojas ar lielāku braukšanas ātrumu.

Ar radaru fiksētais braukšanas ātrums 122 – 123 km/h apstiprinājās ar inspektoru vizuālo novērtējumu. Līdz ar to uzskatīts, ka ir iegūti pietiekoši pierādījumi, kas apstiprināja, ka braukšanas ātrumu pārsniedzis automašīnas VW Caddy vadītājs, vadot automašīnu ceļa posmā, kur atļautais maksimālais braukšanas ātrums noteikts 90 km/h ar braukšanas ātrumu 122 km/h, ņemot vērā radara „Stalker Dual” maksimāli pieļaujamo kļūdu 1 km/h, braukšanas ātrums noteikts 121 km/h, kas bija par 31 km/h lielāks, nekā atļautais braukšanas ātrums šajā ceļa posmā.

Ar to pieteicējs bija izdarījis CSN 115.1.apakšpunktā minēto prasību pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta LAPK

149.8 panta devītajā daļā. Tādējādi inspektori nolēma šo automašīnu apturēt, lai noformētu protokolu par izdarīto pārkāpumu. [1.4] Iekšlietu ministrijas Valsts policijas 2005.gada 11.februāra pavēlē

Nr.172 „Par braukšanas ātruma kontroles mērierīces, kura aprīkota ar videokameru izmantošanas kārtību” noteikts, ka videoierakstu neaptur visā patrulēšanas laikā līdz darba maiņas beigām, un šajā gadījumā inspektoriem nebija tiesību apturēt videoierakstu, lai noskatītos veikto ierakstu. [1.5] Instrukcija par radara „Stalker Dual” pielietošanu, izmantošanu un ekspluatācijas prasībām noteic, ka policista veiktais vizuālais novērtējums par ātruma pārsniegšanu, ja to apstiprina radara rādījums un ja ātrumu pārsniedzošais transportlīdzeklis ir vistuvākais radaram, ir pietiekošs transportlīdzekļa identifikācijai. [1.6] Lēmumā secināts, ka Saldus RPP KPB 3.nodaļas inspektori 2007.gada 16.maijā plkst.16:23, veicot pa autoceļu Rīga – Liepāja Liepājas virzienā braucošās automašīnas VW Caddy, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, braukšanas ātruma mērījumu ar radaru „Stalker Dual” Nr.94387, mērījumu veikuši atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu un radara lietošanas instrukcijas prasībām un šajā gadījumā nav pamata apšaubīt inspektoru objektivitāti. [1.7] To apstiprina administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums Nr.036PB299793, Saldus RPP KPB 3.nodaļas jaunāko inspektoru S.G. un I.L. ziņojumi, pieteicēja 2007.gada 16.maija iesniegums, radara verificēšanas sertifikāts Nr.E1081V06, videokasetē TDK HS240 Nr.56 fiksēts ieraksts, fototabula un izdruka no Ceļu policijas reģistra datu bāzes. [1.8] Papildus pārbaudes gaitā apstākļi, kas atbilstoši LAPK 33.panta izpratnei būtu vērtējami kā apstākļi, kas mīkstina atbildību par izdarīto pārkāpumu, netika konstatēti, jo pieteicējs savu vainu pārkāpuma izdarīšanā nav atzinis un izdarīto nav nožēlojis.

Ņemot vērā to, ka 2007.gada 13.maijā pieteicējs jau ir izdarījis līdzīga rakstura pārkāpumu, par kura izdarīšanu saukts pie administratīvās atbildības, tas, atbilstoši LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktam, ir atzīstams par atbildību pastiprinošu apstākli. [1.9] Vispusīgi un objektīvi izvērtējot visus lietā esošos pierādījumus, konstatēts, ka ir pietiekoši pierādījumi, kas apstiprina pieteicēja vainu izdarītajā pārkāpumā. Lēmums pamatots ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 55.panta pirmās daļas 1.punktu, 56.panta pirmo daļu, 67.pantu, 81.panta otrās daļas 1.punktu, LAPK 32.pantu, 34.panta pirmās daļas 2.punktu, 149. 8 panta devīto daļu, 214.panta trešo daļu, 243., 244., 269.pantu, 270.panta ceturto daļu, 275.panta pirmo daļu, 279., 280.pantu, 286.panta pirmās daļas 1.punktu, CSN 115.1.apakšpunktu, Ceļu satiksmes likuma 43.4 pantu.

[2] S.O. Lēmumu pārsūdzēja tiesā, pieteikumā norādot, ka viņa autovadītāja stāžs ir 13 gadi un pieteicējs pārzina automašīnas vadīšanu. Minētajā datumā pieteicēja automašīna VW Caddy veda smagu kravu, tādēļ pieteicējs ir pārliecināts, ka nevarēja braukt ar ātrumu 120 km/h, kā norādīts protokolā. Turklāt pēc apstādināšanas pieteicējam tika atteikts uzrādīt radara rādījumus. Pieteicējs uzskata, ka Saldus RPP nevēlas atzīt savu darbinieku kļūdas un cenšas fiktīvi mainīt datus, un lūdz atcelt vai samazināt uzlikto sodu.

[3] Saldus RPP paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un papildus Lēmumā norādītajam paskaidro, ka braukšanas ātruma mērīšanas ierīču pielietošanas kārtību un iegūto pierādījumu izmantošanas nosacījumus nosaka Ceļu satiksmes likuma 43.4 pants, Ministru kabineta 2007.gada 12.janvāra noteikumi Nr.40 „Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”, Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumi Nr.981 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm”, kā arī Iekšlietu ministrijas iekšējie normatīvie dokumenti – Iekšlietu ministrijas 2003.gada 30.decembra iekšējā normatīvā akta Nr.22 „Ceļu policijas darba organizēšanas instrukcija” 33., 34., 80.-82.punkts, Iekšlietu ministrijas 1999.gada 1.jūnija pavēle Nr.391 „Instrukcija par transportlīdzekļu braukšanas ātruma noteikšanas ierīču pielietošanas kārtību” un Valsts policijas 2005.gada 11.februāra pavēle Nr.172 „Par braukšanas ātruma kontroles mērierīces, kura aprīkota ar videokameru, izmantošanas kārtību”, kā arī instrukcija par ātruma mērīšanas ierīces (radara) „Stalker Dual” pielietošanu, izmantošanu un ekspluatācijas prasībām.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 9.aprīļa spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedumā norādīts turpmāk minētais. [4.1] Lietā konstatēti turpmāk norādītie faktiskie apstākļi. [4.1.1] 2007.gada 17.maija dienesta ziņojumā jaunākais inspektors I.L. norāda, ka 2007.gada 16.maijā no plkst.14:00 līdz plkst.23:00 pildīja dienesta pienākumus kopā ar jaunāko inspektoru S.G. Ap plkst.16:00 tika veikta ātruma kontrole Blīdenes pagastā uz autoceļa Rīga – Liepāja ar videoradaru „Stalker Dual” Nr.094387, pretim braucošās automašīnas ātrums bija lielāks par atļauto un S.G. apturēja dienesta automašīnu, lai viņš varētu apturēt pretim braucošo automašīnu, kura pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu. Pretimbraucošā automašīna tika apturēta, paskaidrots apturēšanas iemesls un sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Pārkāpuma izdarīšanas laiku piefiksējis savā pulkstenī, jo videoieraksts netika pārtraukts un pilnīgi precīzi pārkāpuma izdarīšanas laiku nebija iespējams uzzināt. Administratīvo protokolu viņš sācis aizpildīt plkst.16:27, bet pārkāpuma izdarīšanas laiks pēc sava pulksteņa fiksēts 16:25 (lietas 27.lapa). [4.1.2] 2007.gada 17.maija dienesta ziņojumā jaunākais inspektors S.G. norāda, ka 2007.gada 16.maijā strādājis uz autoceļa Rīga – Liepāja kopā ar jaunāko inspektoru I.L., izmantojot dienesta automašīnu Renault Megane, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/. Plkst.16:20 veikuši ātruma kontroli Saldus rajonā, Blīdenes pagastā pa autoceļu Rīga – Liepāja virzienā uz Rīgu, patrulēšanas režīmā, izmantojot video radaru „Stalker – Dual” Nr.94387, ar rīkojumu Nr.298. Ievērojis, ka ceļa 78.kilometrā pretim – virzienā uz Liepāju brauca automašīna ar lielāku ātrumu nekā atļautais, aiz kuras tai pašā virzienā vēl tuvojās divas automašīnas lielā distancē. Viņš ar pults palīdzību fiksējis automašīnas ātrumu, kura atradās vistuvāk dienesta automašīnai, tās ātrums bija

122 km/h – 123 km/h. Nekavējoties ieslēdzis labo pagriezienu un apturējis dienesta automašīnu uz nomales, otrs inspektors izkāpis no dienesta automašīnas un apturējis automašīnu, kura bija pārkāpusi kustības ātrumu. Viņš tajā brīdī paskatījies uz video radara ekrānu un piefiksējis laiku 16:25. Otrs inspektors atnācis un pateicis, ka vadītājs izdarītajam pārkāpumam piekritis un pārbaudījis ziņas par apturēto vadītāju – pieteicēju. Noskaidrots, ka pieteicējs jau ir sodīts par tādu pašu pārkāpumu. Pieteicējam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par ātruma pārsniegšanu vairāk kā 31 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 90 km/h, administratīvā pārkāpuma protokols tika sastādīts 12 minūšu laikā.

Pēc iepazīšanās ar protokolu pieteicējs protokola saturam nepiekrita un pienāca pie dienesta automašīnas un uzstājīgi prasīja uzrādīt nofilmēto materiālu. Viņš atbildējis, ka nofilmētais video materiāls kalpo par pierādījumu administratīvajā lietā un nav tiesīgs to rādīt, izskaidrojis, ka pieteicējs ar sūdzību var vērsties Saldus RPP. Pieteicējs atteicies no paskaidrojumu sniegšanas (lietas 36.lapa). [4.1.3] 2007.gada 16.maijā pieteicējs iesniedza Saldus RPP sūdzību, norādot, ka nepiekrīt inspektoru G. un L. darbībām, kā arī nepiekrīt protokolā norādītajam laikam, kurš atšķīries par 7 - 9 minūtēm, lūdz rast skaidrību šajā situācijā (lietas 11.lapa). [4.1.4] No Ceļu policijas reģistra datu bāzes izdrukas redzams, ka pieteicējs 2007.gada 13.maijā administratīvi sodīts pēc LAPK 149.8 panta sestās daļas, piemērots naudas sods Ls 30 apmērā (lietas 34.lapa). [4.1.5] Saskaņā ar Latvijas Nacionālā metroloģijas centra verificēšanas sertifikātu Nr.E1081V06, kas izsniegts 2006.gada 26.jūlijā, radars autotransporta līdzekļu ātruma kontrolei Stalker - Dual Nr.094387 atbilst Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.452 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” 7.punkta prasībām.

Sertifikāts derīgs līdz 2007.gada 25.jūlijam (lietas 35.lapa). [4.1.6] Fototabula, no kuras redzams, ka: -plkst.16:23:29, dienesta automašīnai pretim Liepājas virzienā pabrauc automašīna ar piekabi, pirms braukšanas ātruma fiksēšanas automašīnai VW Caddy; -plkst.16:23:30 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:30 MAY-16-07 04271 P 83M T M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums, šajā brīdī ātruma mērīšanas ierīce tiek ieslēgta patrulēšanas režīmā, lai fiksētu Liepājas virzienā braucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrumu; -plkst.16:23:32 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:32 MAY-16-07 04271 P 82M T 130M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums, tiek fiksēts Liepājas virzienā braucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums; -plkst.16:23:34 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:34 MAY-16-07 04273 P

82M T 117M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums, mērījumu veikšana turpinās; -plkst.16:23:36 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:36 MAY-16-07 04274 P 81M T 128M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums, mērījumu veikšana turpinās; -plkst.16:23:37 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:37 MAY-16-07 04274 P 81M T 126M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums, mērījumu veikšana turpinās; -plkst.16:23:39 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:39 MAY-16-07 04276 P 81M T 123M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums, fiksēts braukšanas ātrums

123 km/h; -plkst.16:23:41 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:41 MAY-16-07 04276 P 81M T 94M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums, mērījumu veikšana turpinās; -plkst.16:23:45 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:45 MAY-16-07 04279 P 81M T 85M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums, automašīna VW Caddy pirms apturēšanas un aiz tās sekojošās automašīnas; -plkst.16:23:50 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:50 MAY-16-07 04282 P 81M T 43M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums, automašīna VW Caddy pirms apturēšanas un aiz tās sekojošās automašīnas; -plkst.16:23:51 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:51 MAY-16-07 04282 P 81M T 41M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – pretimbraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums, automašīna VW Caddy pirms apturēšanas un aiz tās sekojošās automašīnas; -plkst.16:23:55 uz ekrāna parādās uzraksts 16:23:55 MAY-16-07 04284 P 81M T 25M, kur P ir patruļautomašīnas braukšanas ātrums, T – aiz automašīnas VW Caddy braucošo transportlīdzekļu braukšanas ātrums, redzamas aiz automašīnas VW Caddy braucošās automašīnas; -plkst.16:24:07 uz ekrāna parādās uzraksts 16:24:07 MAY-16-07 04291 P 81M T 31M, kur redzama kravas automašīna, kas pabrauca garām pēc automašīnas VW Caddy apturēšanas; -plkst.16:35:30 uz ekrāna parādās uzraksts 16:35:30 MAY-16-07 04278, kur redzams, ka inspektors dodas pie apturētās automašīnas VW Caddy, lai vadītāju iepazīstinātu ar sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu; -plkst.16:43:10 redzams, ka automašīna VW Caddy, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, uzsāk kustību un aizbrauc Liepājas virzienā (lietas 48.-55.lapa). [4.2] CSN 115.1.apakšpunkts paredz, ka ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt: motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,51, un autobusiem – 90 km/h. Pieteicējs sodīts par to, ka ceļa posmā, kur atļautais braukšanas ātrums ir

90 km/h (ārpus apdzīvotas vietas) braucis ar ātrumu 122 km/h (ņemot vērā pieļaujamo kļūdu – 121 km/h), tādējādi pārsniedzot maksimāli atļauto braukšanas ātrumu par 31 km/h. Līdz ar to pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.8 panta devīto daļu, kas paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā. [4.3] Lietā nav strīda, ka pieteicējs 2007.gada 16.maijā brīdī, pirms viņu apturēja policijas inspektors, vadīja automašīnu VW Caddy, valsts Nr./reģistrācijas numurs/ pa autoceļu Rīga – Liepāja, virzienā uz Liepāju. Lietā ir strīds, vai norādītajā laikā un vietā pieteicēja vadītās automašīnas ātrums bija 122 km/h (ņemot vērā pieļaujamo kļūdu (+/–1 km/h), 121 km/h). Līdz ar to tiesai jānoskaidro, vai pieteicējs ir pārsniedzis pieļaujamo braukšanas ātrumu, kādi pierādījumi to apstiprina, kā arī, vai šie pierādījumi ir pieļaujami, lai varētu apstiprināt lietā konstatētos faktus. Saskaņā ar LAPK 243.pantu par pierādījumiem konkrētajā lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols, pieteicēja paskaidrojumi, policijas darbinieku ziņojumi, braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces mērījumi, fototabula un videoieraksts. [4.4] Ceļu satiksmes likuma 43.4 pants noteic, ka noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Ceļu policija ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm. Tādējādi ātruma mērierīces lietošana no Ceļu policijas darbinieku puses, lai noteiktu automašīnas kustības ātrumu, ir tiesiska. Pieteicēja vadītās automašīnas Volkswagen Caddy, valsts Nr./reģistrācijas numurs/, ātrumu policijas inspektors fiksēja ar radaru „Stalker

– Dual” Nr.94387. 2006.gada 26.jūlijā Latvijas nacionālais metroloģijas centrs ir izsniedzis verificēšanas sertifikātu Nr.E1081V06, radars autotransporta līdzekļu ātruma kontrolei Stalker - Dual Nr.094387 atbilst Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.452 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” 7.punkta prasībām. Sertifikāts derīgs līdz 2007.gada 25.jūlijam. Tādējādi tiesa secina, ka administratīvais pārkāpums 2007.gada 16.maijā ir fiksēts ar tehnisko līdzekli, kura mērījumi kā pierādīšanas līdzeklis atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. [4.5] Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 15.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-248/2007 19.punktā ir norādījis, ka par pierādīšanas līdzekli administratīvā pārkāpuma lietā atzīstams jebkurš dokuments (rakstveida pierādījums), tostarp policijas amatpersonu dienesta ziņojums, ja tas satur informāciju par attiecīgajā lietā noskaidrojamiem apstākļiem.

Savukārt Senāta 2007.gada 5.septembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-609/2007 5.9.punktā, Senāta 2008.gada 4.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA- 439/2008 8.2.punktā atkārtoti atzīts, ka ne APL, ne LAPK, ne arī citas tiesību normas nenoteic, ka dienesta ziņojumus nebūtu iespējams izmantot par pierādīšanas līdzekļiem lietā, tādējādi policijas amatpersonu dienesta ziņojumi kā rakstveida pierādījumi par lietas apstākļiem ir pieļaujami gan saskaņā ar LAPK 243.pantu, gan APL 149.pantu (sal. sk. Senāta 2007.gada 5.septembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-609/2007 5.9.punktu, Senāta 2008.gada 4.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-439/2008 8.2.punktu).

Senatoru kolēģija 2008.gada 12.novembra rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKA-647/2008 norādīja, ka arī administratīvā pārkāpuma protokols saskaņā ar LAPK 243.panta otro daļu ir pierādīšanas līdzeklis. Tātad tajā norādītie pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, ciktāl tie nav tikai amatpersonas secinājumi, vērtējami kopsakarā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem. [4.5.1] Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, tiesa konstatē, ka tajā dots īss notikuma apraksts – kādā laikā un vietā norisinājusies darbība, kas bijis transportlīdzekļa vadītājs, kāda normatīvā akta prasības ir pārkāptas.

Pieteicējs tika informēts par viņa izdarītā pārkāpuma raksturu un būtību, kā arī par to, ka CSN pārkāpums fiksēts videoierakstā. [4.5.2] Izvērtējot policijas darbinieku ziņojumos norādīto, tiesa konstatē, ka attiecībā par pieteicēja automašīnai fiksēto braukšanas ātrumu 122 km/h (ņemot vērā pieļaujamo kļūdu (+/–1 km/h), 121 km/h), dienesta ziņojumos aprakstītais sakrīt ar administratīvā protokolā norādīto - nav konstatējamas pretrunas. Tiesai nav pamata apšaubīt S.G. un I.L. dienesta ziņojumos sniegtās ziņas, jo tās apstiprinās ar lietas materiāliem, īpaši ar administratīvā pārkāpuma protokolu un videoierakstu. [4.5.3] 2009.gada 23.marta tiesas sēdē tiesa pārbaudīja atbildētāja pārstāvja iesniegto pierādījumu – videoierakstu, kurā fiksēts 2007.gada 16.maijā Saldus RPP KPB 3.nodaļas inspektoru S.G. un I.L. dienesta pienākumu pildīšanas - pretimbraucošo transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles veikšanas laikā, automašīnas VW Caddy, valsts numurs /reģistrācijas numurs/, braukšanas ātrums.

Pārbaudot pierādījumu (atskaņojot videoierakstu), tiesa konstatēja, ka videoieraksts apstiprina lietas materiālos esošajā fototabulā norādīto – policijas inspektoru patruļmašīnas ātrums ir 82 km/h, 81 km/h un radars fiksē pretimbraucošās automašīnas ātrumu 130 km/h, 117 km/h, 128 km/h, 126 km/h, 123 km/h, 94 km/h, 85 km/h. Tiesa konstatē, ka plkst.16:23:29 policijas darbinieku patruļmašīnai pretim pabrauc automašīna ar piekabi un neviens cits transportlīdzeklis šajā ceļa posmā, kas varētu ietekmēt radara „Stalker Dual” Nr.94387 darbību, neatrodas.

No videoieraksta redzams, ka nākamais pretimbraucošais transportlīdzeklis ir pieteicēja vadītā automašīna VW Caddy. [4.5.4] Konkrētajā gadījumā tiesas rīcībā nav neviena pierādījuma, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieki S.G. un I.L. būtu neobjektīvi vai nekompetenti pieteicēja administratīvā pārkāpuma konstatēšanā. Pieteicējs tiesas sēdēs norādīja, ka viņa ieskatā ar radaru „Stalker Dual” Nr. 94387 fiksēts nevis viņa, bet aiz viņa braucošās automašīnas braukšanas ātrums. Pieteicējs norāda, ka neatceras detalizēti šos notikumus, jo pagājuši 2 gadi, taču no 2007.gada 16.maijā sastādītā administratīvā protokola redzams, ka pieteicējs sniedzis paskaidrojumus, norādot, ka tas nav viņa ātrums.

Tiesas ieskatā uzskaitītie lietā esošie pierādījumi ir savstarpējā saskaņā un ar tiem ir pierādīta pieteicēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā - CSN 115.1.apakšpunkta prasību pārkāpšanā, līdz ar to kā nepamatots noraidāms pieteicēja apgalvojums, ka ar radaru „Stalker Dual” Nr.94387 un videoierakstā redzamais fiksētais pretimbraucošās automašīnas braukšanas ātrums, nav pieteicēja vadītās automašīnas VW Caddy braukšanas ātrums. No ātruma mērierīces Stalker Dual lietošanas instrukcijas darbības apraksta redzams, ka radars var darboties stacionārā režīmā, pretējā virziena kustības režīmā, tā paša virziena kustības režīmā un lielākā ātruma mērīšanas režīmā.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka ar radaru iespējams fiksēt ātrāko kustību, taču šī funkcija gandrīz nekad netiek izmantota, jo tad nav iespējams fiksēt video, ātrumu iespējams fiksēt arī ar pulti. 2007.gada 16.maijā Saldus RPP KPB 3.nodaļas inspektori veica ātruma kontroli patrulēšanas režīmā, tas ir, pretējā virziena kustības režīmā. No minētās ātruma mērierīces Stalker Dual lietošanas instrukcijas izriet, ka radaram darbojoties pretējā virziena kustības režīmā, tiek fiksēts pirmās pretimbraucošās automašīnas ātrums.

Senatoru kolēģija 2008.gada 12.novembra rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKA-647/2008 norādīja, ka policijas amatpersonu sastādītiem dokumentiem a priori ir publiskā ticamība, ko iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina. Savukārt apstāklis, ka pieteicējs administratīvā pārkāpuma protokolā ir norādījis, ka pārkāpumu nav izdarījis, nepadara administratīvā pārkāpuma protokolu par nepieļaujamu pierādījumu. Tiesa konstatē, ka pieteicējs ne administratīvās lietas izskatīšanas laikā iestādē, ne arī lietas iztiesāšanas gaitā tiesā nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu, ka policijas darbinieku sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā un dienesta ziņojumos norādītie pārkāpuma izdarīšanas apstākļi neatbilst patiesībai.

Lietā nav ziņu par abu policijas inspektoru personisku ieinteresētību pieteicēja sodīšanā. Policijas darbinieks saskaņā ar likuma „Par policiju” 2.pantu ir persona, kura ieņem amatu Valsts policijā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturto daļu valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6.punkts nosaka policistu pienākumu novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības.

Tādējādi konstatēt administratīvos pārkāpumus ir policijas darbinieka dienesta pienākums. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt inspektoru sniegtās ziņas un iegūtos pierādījumus. Savukārt pieteicējs tiesas ieskatā kā pie administratīvās atbildības saucamā persona var būt ieinteresēts sniegt sev izdevīgu lietas apstākļu izklāstu, lai izvairītos no administratīvās atbildības, līdz ar to tiesa nepiešķir ticamību pieteicēja apgalvojumam, ka viņa automašīnas ātrums nepārsniedza 100 km/h, jo tas lietā neapstiprinās ar citiem pierādījumiem un ir pretrunā ar pārējiem lietas materiāliem.

Tādējādi tiesa dod priekšroku policijas sniegtajām ziņām un iesniegtajiem pierādījumiem, ka pieteicēja vadītās automašīnas ātrums bija vismaz 121 km/h. Konkrētajā gadījumā tiesa atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir ticami, pieļaujami un uz konkrēto lietu attiecināmi, lai atzītu pieteicēju par vainīgu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. [4.6] 2007.gada 16.maijā pieteicējs iesniedza Saldus RPP sūdzību, norādot, ka kategoriski nepiekrīt inspektoru G. un L. darbībām, kā arī nepiekrīt protokolā norādītajam laikam, kurš atšķīries par 7 - 9 minūtēm.

Tiesas ieskatā neprecīzi norādītais laiks protokolā nevar būt par pamatu Lēmuma atcelšanai. No videoieraksta redzams, ka automašīnas VW Caddy braukšanas ātrums 123 km/h ir fiksēts 2007.gada 16.maijā plkst.16:23:39, savukārt administratīvā pārkāpuma protokolā laiks ir ierakstīts neskaidri, varētu būt gan 16:23, gan kā 16:25. Tiesas ieskatā kļūda pārkāpuma izdarīšanas laika noteikšanā varēja rasties tā iemesla dēļ, ka inspektoram sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, videoiekārta turpināja darboties un nebija iespējams pārtraukt ierakstu, lai pārliecinātos par to, precīzi kādā laikā fiksēts braukšanas ātrums

122 km/h (ņemot vērā pieļaujamo kļūdu (+/–1 km/h), 121 km/h). Turklāt tiesa jau konstatēja no videoierakstā redzamā ieraksta, ka plkst.16:23:36 radars fiksēja pretimbraucošās automašīnas ātrumu, kurš bija 128 km/h, 126 km/h līdz

43 km/h, automašīna VW Caddy tika apturēta plkst.16:23:51 un inspektors ar sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu devās pie apturētās automašīnas vadītāja plkst.16:35. [4.7] 2007.gada 16.maija sūdzībā Saldus RPP pieteicējs apšaubīja fiksēto ātrumu tā iemesla dēļ, ka radara mērījumi un videoieraksts viņam netika uzrādīti. Kā atzina atbildētāja pārstāvis, inspektoriem nav atļauts apturēt videoierakstu un veikt tā apskati, jo ieraksta pārbaudi var veikt tikai pēc darba maiņas beigām. Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 2.oktobra spriedumā lietā Nr.SKA- 407/2008 ir atzinis, ka ātruma mērierīces rādījuma uzrādīšana tiesību normās nav paredzēta kā obligāts nosacījums administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai. Līdz ar to tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav būtiskas nozīmes apstāklim, ka pieteicējam netika uzrādīti fiksētais ātruma mērījums un videoieraksts. [4.8] Pieteikumā tiesai pieteicējs norāda, ka Saldus RPP nevēlas atzīt savu darbinieku kļūdas un cenšas fiktīvi mainīt datus. Tiesa konstatē, ka Saldus RPP priekšnieks, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, ir veicis papildus pārbaudi, ir vispusīgi un objektīvi izvērtējis visus lietā esošos pierādījumus un konstatējis, ka lietā ir pietiekoši pierādījumi, kas apstiprina pieteicēja vainu izdarītajā pārkāpumā. Līdz ar to tiesa minēto pieteicēja argumentu noraida kā nepamatotu, turklāt lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka atbildētājs būtu fiktīvi centies mainīt kādus datus. [4.9] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pierādītu, ka pieteicējs pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu par 31 km/h vietā, kur atļautais braukšanas ātrums bija noteikts 90 km/h. Nav strīda, ka pieteicējs ir persona, kas saskaņā ar LAPK 149.8 panta devīto daļu saucama pie atbildības par attiecīgo administratīvo pārkāpumu – proti, transportlīdzekļa vadītājs. Pieteicējam piemērots sods 40 latu apmērā, proti, vienīgā sankcija, ko iespējams piemērot saskaņā ar LAPK 149.8 panta devīto daļu.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 9.aprīļa spriedumu S.O. iesniedza apelācijas sūdzību. Tajā norādīts, ka spriedums pieņemts uz videomateriāla pamata, kurā nav redzams, kāds ir automašīnas ātrums. Spriedums balstās uz pieņēmumu, ka uzrādītais ātrums ir pirmajai pretī braucošajai mašīnai. Atbildētāja uzrādītajās fotogrāfijās redzams, ka pieteicēja automašīnas ātrums ir 95 km/h. Citās fotogrāfijās redzams ātrums, bet nav redzams transportlīdzeklis. Videomateriālā radara rādījumi vienā brīdī mainījās no 160 km/h uz 95 km/h, pēc tam 126 km/h un 95 km/h. Brīdī, kad ekrānā parādījās automašīna VW Caddy, ātrums bija 95 km/h. Uz tiesneša jautājumu, kādēļ rādītāji nepārtraukti lēkā, atbildētājs paskaidroja, ka tie, iespējams, ir traucējumi. Kadrā nebija redzama neviena mašīna. Līdz ar to nav tiešu pierādījumu, ka pieteicēja automašīna brauca ar ātrumu 122km/h. Pieteicējs nebrauca ar protokolā norādīto ātrumu.

[6] Pieteicējs tiesas sēdē neieradās, tiesā saņemts pieteicēja iesniegums, kurā lūgts izskatīt lietu viņa prombūtnē, jo lietas izskatīšanai laikā pieteicējs neatradīsies Latvijā. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka lietu iespējams izskatīt bez pieteicēja piedalīšanās tiesas sēdē. Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē apelācijas sūdzību neatzina un lūdza pieteikumu noraidīt. Papildus iepriekš norādītajam viņš izskaidroja, ka 95km/h bija automašīnu kolonnas kā spēcīgākā objekta ātrums (ar šādu ātrumu brauca abas pārējās aiz pieteicēja braucošās automašīnas), bet 130 km/h un 123 km/h bija ātrākās (pieteicēja) automašīnas ātrums. Radara rādījumi varēja mainīties arī tāpēc, ka mainījās pieteicēja automašīnas kustības ātrums, gan arī tā saucamā „kosinusa” efekta dēļ (mainoties reljefam, izmanās radara raidītā signāla leņķis, līdz ar to atpakaļ radars saņem vājāku signālu un uzrāda mazāku ātrumu).

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi pierādījumus lietā, uzklausījusi paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pārsūdzētais Lēmums atstājams negrozīts.

[8] LAPK 286.15 panta astotā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pirmās instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesnesis par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pirmās instances tiesas vai tiesneša nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka pēc analoģijas minētā tiesību norma ir piemērojama, arī izskatot apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumiem. Turklāt šādas apgabaltiesas tiesības tieši ir iekļautas APL 307.panta ceturtajā daļā.

[9] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa, izskatot lietu, pareizi konstatējusi visus būtiskos lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un sniegusi motivētu šo apstākļu juridisko novērtējumu. Izvērtējot pirmās instances tiesas spriedumā ietverto argumentāciju, apgabaltiesa atzīst, ka tā ir pareiza un pilnībā pietiekama, līdz ar to apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā ietvertajai argumentācijai un to neatkārto.

[10] Apgabaltiesa uzskata par nepamatotiem pieteicēja iebildumus, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītais braukšanas ātrums neattiecas uz viņa vadīto automašīnu. Tā kā brīdī, kad radars jau fiksēja pieļaujamā braukšanas ātruma pārsniegumu, ātrumu pārsniegusī automašīna radara ekrānā vēl nebija saskatāma, jo tā atradās tālu, iestāde un pirmās instances tiesa radara mērījumu pamatoti ir vērtējusi kopsakarā ar abu policijas darbinieku sniegtajiem paskaidrojumiem. Abi policijas darbinieki paskaidroja, ka ātrums noteikts tieši pirmajai pretī braucošajai automašīnai, ko vadīja pieteicējs. Arī videoierakstā redzams, ka pēc ātruma noteikšanas pirmā automašīna, kas parādās radara ekrānā, ir tieši pieteicēja vadītā automašīna. Līdz ar to iestāde un tiesa pamatoti secināja, ka saskaņā ar radara mērījumiem un policijas darbinieku paskaidrojumiem ātrumu pārsniedza tieši pieteicēja vadītā automašīna. Apgabaltiesa konstatē, ka atbildētāja pārstāvja tiesas sēdē sniegtie paskaidrojumi par radara fiksētajiem ātruma mērījumiem atbilst lietai pievienotajā radara lietošanas instrukcijā norādītajam, ka, radaram darbojoties pretēja virziena kustības režīmā, mērķa lodziņā tiek rādīts stiprākā attiecībā pret radaru mērķa transportlīdzekļa ātrums, kurš tuvojas radaram vai attālinās no tā, bet radaram darbojoties Faster režīmā, un ja vidējā lodziņā (LOCK) nav nofiksēts mērķa transportlīdzekļa ātrums, šajā lodziņā tiek rādīts lielākais no radara starojumā esošo transportlīdzekļu ātrumiem. Līdz ar to apgabaltiesa uzskata par nepamatotu pieteicēja argumentu, ka radara mērījumi nav pieļaujami kā pierādījums tāpēc, ka tie mērījuma veikšanas laikā mainījās. Ar konkrēto radaru iespējams fiksēt gan ātrākā transportlīdzekļa ātrumu, gan stiprāko (šajā gadījumā divu pārējo automašīnu kolonnas) ātrumu. Tā kā tiesa atzina par pierādītu faktu, ka pieteicēja automašīna kolonnā bija ātrākā, nav pamata uzskatīt, ka pieteicējs pārvietojās ar mazāko ātrumu, kāds bija pārējām divām kolonnā braucošajām automašīnām.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11 otrās daļas 1.punktu un 286.14 pantu, Administratīvā procesa likuma 307.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Saldus rajona policijas pārvaldes priekšnieka 2007.gada 28.maija lēmumu Nr.036/PB299793, bet S.O. sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams, un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) I.Amona

Tiesneses (paraksts) Z.Kupce

(paraksts) S.Zakrevska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese I.Amona Rīgā, 2010.gada 18.martā