Court dismissed driver's appeal, upholding traffic fine for running red light and fleeing accident scene.

NORAKSTS

Lieta Nr.142227811

1-1432-12/17

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 22.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Makarova,

piedaloties pieteicējam V.D., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts

policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvei V.Š.,

atklātā tiesa sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz V.D. pieteikumu

par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 27.jūnija

lēmuma Nr.2795 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes

administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Meklēšanas nodaļas inspektore 2011.gada

7.martā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA868123 (turpmāk – protokols) par

to, ka 2011.gada 13.janvārī plkst.18.02 Rīgā pieteicējs V.D. vadīja transportlīdzekli Hyundai

Sonata, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Valdeķu ielu no K.Ulmaņa

gatves puses Saulkalnes ielas virzienā, pretī namam Valdeķu ielā Nr.6 pieteicēja braukšanas

joslā atradās šķēršļi – stāvošie transportlīdzekļi –, kurus apbraucot, pieteicējs nedeva ceļu pretī

braucošajam transportlīdzeklim Jaguar, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kuru

vadīja A.O. Pēc negadījuma pieteicējs no notikuma vietas aizbrauca.

Izskatījis administratīvā pārkāpuma lietu, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja

Administratīvās nodaļas galvenais inspektors 2011.gada 11.aprīlī pieņēma lēmumu

Nr.050/PA86123, kurā konstatēja, ka pieteicējs ir pārkāpis Ministru kabineta 2004.gada

29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi)

4., 10. punkta, 50.4.apakšpunkta, 51., 52. un 125.punkta prasības, par ko paredzēta atbildība

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.16 panta piektajā daļā un

149.9 panta devītajā daļā. Par izdarīto pārkāpumu pieteicējam uzlikts naudas sods septiņdesmit

latu apmērā.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada

27.jūnija lēmumu Nr.2795 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) apstrīdētais lēmums atstāts

negrozīts.

[2] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot

to atcelt. Pieteikumā ietverti šādi apsvērumi un argumenti.

[2.1] Pārsūdzētajā lēmumā iestāde atsaucas uz E.N. liecībām, kurās E.N. norāda, ka

brauca aiz pieteicēja transportlīdzekļa un piefiksēja pieteicēja transportlīdzekļa valsts

reģistrācijas numuru un krāsu. Pieteicēja ieskatā sliktos laika apstākļos un tumšā diennakts

laikā, kāds tas ir janvārī laikā no plkst.17.00 līdz 18.00, nav iespējams uzreiz saskatīt vairākus

apstākļus, proti, priekšā braucošā transportlīdzekļa marku un reģistrācijas numuru, to, ka šis

transportlīdzeklis saduras ar pretī braucošo transportlīdzekli un to, ka sadursmes rezultātā pretī

braucošajam transportlīdzeklim tiek sasists atpakaļskata spogulis. Pieteicēja ieskatā šos visus

apstākļus nav iespējams piefiksēt arī tāpēc, ka ceļi negadījuma laikā un vietā bija slikti

apgaismoti, bet kustība notika tikai pa iebrauktām sliedēm. Pieteicējs uzskata, ka pārsūdzētajā

lēmumā netika izvērtēts, ko tieši varēja redzēt liecinieks E.N. un kādā attālumā no pieteicēja

transportlīdzekļa viņš atradās, lai būtu ievērota droša distance.

[2.2] Pieteicēja ieskatā ir apšaubāmi arī pretī braucošā transportlīdzekļa Jaguar

vadītājas A.O. sniegtie paskaidrojumi, tostarp attiecībā uz to, kādi viņas vadītajam

transportlīdzeklim tika nodarīti bojājumi sadursmes rezultātā ar pieteicēja transportlīdzekli.

Pieteicējs uzskata, ka pie norādītā apmēra bojājumiem bija jābūt nopietnai sadursmei, kuras

rezultātā turpināt braukšanu nebūtu iespējams vispār. Turklāt A.O. apgalvojumi nesakrīt ar

faktu, ka pieteicēja transportlīdzeklim nav bojājumu automašīnas korpusā.

[2.3] Kā apgalvo pieteicējs, pēc sadursmes ar pieteicējam nezināmu transportlīdzekli,

kurš turklāt lielā ātrumā pabrauca garām pieteicēja transportlīdzeklim, pirms tam iebraucot

pieteicēja braukšanas joslā, pieteicējs turpināja ceļu, līdz varēja apstāties, netraucējot pārējiem

satiksmes dalībniekiem. Saskare ar otru transportlīdzekli bija nenozīmīga, tās rezultātā tikai

aizlocījās pieteicēja transportlīdzekļa atpakaļskata spogulis vadītāja pusē. Pēc apstāšanās

pieteicējs to atlocīja, kā arī pārbaudīja, vai nav apstājies otrs transportlīdzeklis. Tā kā otrs

transportlīdzeklis nebija apstājies, pieteicējs no notikuma vietas aizbrauca. Turklāt, kā apgalvo

pieteicējs, uz ceļa vispār nebija apstājies neviens transportlīdzeklis, tāpēc pieteicēja ieskatā ir

pretrunīga E.N. liecība, kurā norādīts, ka viņš apstājies un gājis pie transportlīdzekļa Jaguar

vadītājas, lai ziņotu, ka viņš ir liecinieks negadījumam.

[2.4] Pārsūdzētais lēmums pieņemts, pamatojoties uz A.O. un E.N. liecībām, tomēr

netika ņemtas vērā pieteicēja transportlīdzeklī esošo personu liecības, atsaucoties uz viņu it kā

ieinteresēto stāvokli.

[2.5] Iestāde nepamatoti paļāvusies uz A.O. apgalvojumiem, ka sadursmi izraisījis

pieteicējs. Tāpat netika vērtēts, ar kādu ātrumu pārvietojās pati A.O.

[2.6] Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka no Operatīvās vadības biroja zvanu ierakstiem

izriet, ka A.O. norādījusi uz sānu skata spoguļa bojājumu, bet nav norādes uz tiem bojājumiem,

uz kuriem A.O. norādījusi vēlāk. Nav fiksēts, kad tieši Operatīvās vadības birojā tika pieņemts

A.O. zvans.

[3] Iestāde tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos pieteikumu neatzīst šādu

motīvu dēļ:

[3.1] Lielāka ticamība piešķirama A.O. un E.N. sniegtajiem paskaidrojumiem, jo nav

rodams saprātīgs skaidrojums apstāklim, kādēļ viņi būtu norādījuši tieši uz pieteicēja

transportlīdzekli, ja tas nebūtu izraisījis ceļu satiksmes negadījumu un no negadījuma vietas

aizbraucis. Iepazīstoties ar Operatīvās vadības biroja zvanu ierakstiem, tika secināts, ka A.O. un

E.N. nav savstarpēji pazīstami. Tāpat nav konstatēts, ka A.O. būtu pazīstama ar pieteicēju un

būtu ieinteresēta sniegt nepatiesas liecības. Izvērtējot O.N., kurš negadījuma laikā atradās

pieteicēja transportlīdzeklī, sniegtos paskaidrojumus, secināms, ka tie vērtējami kritiski, jo viņš

ir pazīstams ar pieteicēju un līdz ar to pastāv liela varbūtība, ka viņi savus paskaidrojumus

saskaņojuši par labu pieteicējam nolūkā noliegt viņa aizbraukšanu no negadījuma vietas.

[3.2] Gan pieteicēja transportlīdzeklim, gan transportlīdzeklim Jaguar fiksēto bojājumu

raksturs norāda uz to, ka sadursme objektīvi bijusi pietiekami spēcīga. Pieteicējam bija jāaptur

savs transportlīdzeklis un jāpārliecinās par to, vai sadursmes rezultātā nav radušies bojājumi

otram sadursmē iesaistītajam transportlīdzeklim, kā arī jāziņo policijai par negadījumu, nevis,

konstatējot, ka viņa transportlīdzeklim nav radušies bojājumi, jāaizbrauc no negadījuma vietas.

[4] Pieteicējs tiesas sēdē uzturēja prasījumu uz pieteikumā ietverto motīvu pamata.

Iestādes pārstāve prasījumu neatzina, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumā

minētajiem argumentiem.

Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki E.N., O.N. un M.V.

Motīvu daļa

[5] Lietā izšķirams jautājums, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās

atbildības pēc LAPK 149.9 panta devītās daļas un 149.16 panta piektās daļas par Ceļu satiksmes

noteikumu 4., 10.punkta, 50.4.apakšpunkta, 51., 52. un 125.punkta prasību neievērošanu.

I

[6] Vispirms tiesa noskaidros, vai pieteicējs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu

125.punkta prasības, par ko atbildība paredzēta LAPK 149.9 panta devītajā daļā.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 125.punktu, ja samainīšanās ar pretim braucošo

transportlīdzekli ir apgrūtināta, transportlīdzekļa vadītājam, kura pusē atrodas šķērslis

(kavēklis), jādod ceļš pretim braucošajam transportlīdzeklim. (..) Savukārt atbilstoši LAPK

149.9 panta devītajai daļai par ceļa nedošanu pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājam

vietās, kur ir apgrūtināta samainīšanās, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no

desmit līdz piecdesmit latiem.

Tātad, lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar norādīto tiesību

normu, nepieciešams konstatēt, ka persona, kuras pusē atrodas šķērslis, nedod ceļu pretim

braucošajam transportlīdzeklim vietās, kur ir apgrūtināta transportlīdzekļu samainīšanās.

[7] Kā norādīts protokolā (lietas 33.lapa), pieteicējs 2011.gada 13.janvārī ap

plkst.18.02 brauca pa Valdeķu ielu, Rīgā no K.Ulmaņa gatves Saulkalnes ielas virzienā un

Valdeķu ielā pretī namam Nr.6, apbraucot viņa braukšanas joslā esošo šķērsli (stāvošos

transportlīdzekļus), nedeva ceļu pretim braucošajam transportlīdzeklim Jaguar.

Lietā nav strīda, ka protokolā norādītajā laikā pieteicējs brauca protokolā fiksētajā vietā

un virzienā. Taču ir strīds par to, vai pieteicējs apbrauca savā joslā esošos šķēršļus, vai

iebrauca pretējā braukšanas joslā un vai tādējādi nedeva ceļu pretim braucošajam

transportlīdzeklim Jaguar.

[8] Tiesas sēdē pieteicējs vairākkārt norādīja, ka viņš nevar ne apgalvot, ne noliegt, ka

apbrauca savā joslā esošo šķērsli, kā arī nevar ne apgalvot, ne noliegt, ka iebrauca pretējā

virziena joslā (lietas 129.lapa).

Vērtējot šo apstākli, tiesa konstatē, ka transportlīdzekļa Jaguar vadītāja A.O., pēc ceļu

satiksmes negadījuma ziņojot par to policijas dienestam, telefoniski norādīja, ka pieteicēja

transportlīdzeklis Valdeķu ielā pretī namam Nr.6, ceļa posmā, kur brauktuve sašaurinās,

iebrauca viņas braukšanas joslā, kā rezultātā notika sadursme ar transportlīdzekļu atpakaļskata

spoguļiem, un A.O. transportlīdzeklim salūza spogulis vadītāja pusē. Minētais paskaidrojums

nostiprināts audioierakstā (lietas 97.lapa).

Uz identiskiem apstākļiem A.O. norādījusi, arī sniedzot paskaidrojumu (lietas 40.,

63.lapa) policijas darbiniekiem, kad tie pēc A.O. izsaukuma ieradās notikuma vietā.

Tātad transportlīdzekļa Jaguar vadītāja uzreiz pēc negadījuma policijas darbiniekus

konsekventi informēja, ka pieteicēja transportlīdzeklis iebrauca viņas braukšanas joslā.

[9] Tiesa konstatē, ka šādus A.O. paskaidrojumus apstiprina arī citi lietā iegūtie

pierādījumi, proti, policijas inspektors N.M. 2011.gada 2.jūnija ziņojumā (lietas 35.lapa)

norādījis, ka 2011.gada 13.janvārī, kad pildīja dienesta pienākumus, ap plkst. 18.20 ieradās

ceļu satiksmes negadījuma vietā Valdeķu ielā pretī namam Nr.6, kur transportlīdzekļa Jaguar

vadītāja A.O. norādīja sadursmes vietu.

Lietā esošajā ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā (lietas 57.lapa) ir

atspoguļota ceļu satiksmes negadījuma shēma, kurā kā negadījuma vieta norādīts ceļa posms

Valdeķu ielā virzienā no Saulkalnes ielas uz K.Ulmaņa gatves pusi, tātad virzienā, kādā brauca

transportlīdzekļa Jaguar vadītāja, par ko nav strīda. Šajā shēmā sadursmes punkts ir norādīts

A.O. kustības joslā vietā pretī namam Valdeķu ielā 6. Tātad, tā kā sadursmes vieta norādīta

A.O. kustības joslā, secināms, ka pieteicējs izbrauca no savas kustības joslas un iebrauca

pretējā braukšanas joslā.

[10] Faktu, ka pieteicējs iebrauca pretējā braukšanas joslā, apstiprina arī negadījuma

aculiecinieks E.N., kurš policijā 2011.gada 24.janvārī saņemtajā paskaidrojumā (lietas 41.lapa)

norādījis, ka pieteicējs, apbraucot sniega kupenu, kas bija izveidojusies viņa braukšanas joslā,

iebrauca pretējā braukšanas joslā, nenodot ceļu pretim braucošajam transportlīdzeklim Jaguar,

kā rezultātā notika sadursme ar abu transportlīdzekļu atpakaļskata spoguļiem.

Šos paskaidrojumus E.N. apstiprināja arī tiesas sēdē, būdams nopratināts liecinieka

statusā. E.N. tiesas sēdē liecināja (lietas 132.lapa), ka 2011.gada 13.janvārī brauca aiz

pieteicēja transportlīdzekļa tādā pašā kustības virzienā kā pieteicējs un skaidri redzēja, ka

pieteicējs, apbraucot sniega valni, kas bija izveidojies viņu braukšanas joslā, iebrauca pretējā

braukšanas joslā, aizķēra transportlīdzekļa Jaguar atpakaļskata spoguli, tas nokrita un saplīsa.

[11] No minēto paskaidrojumu un liecību kopuma nepārprotami konstatējams, ka tieši

pieteicējs iebrauca pretējā braukšanas joslā. Tāpat no minētajiem paskaidrojumiem

viennozīmīgi secināms, ka pieteicējs pretējā braukšanas joslā iebrauca tāpēc, ka apbrauca savā

braukšanas joslā esošo šķērsli.

Pirmajā pēc negadījuma sastādītajā dokumentā, tas ir, ceļu satiksmes negadījuma

reģistrēšanas protokolā atspoguļots, ka pieteicēja braukšanas joslā atradās divi apsniguši

transportlīdzekļi. Arī tiesas sēdē nopratinātais liecinieks O.N. apstiprināja (lietas 132.lapa), ka

ceļa labajā pusē jeb pusē, pa kuru brauca pieteicēja transportlīdzeklis, stāvēja mašīnas.

Savukārt liecinieks E.N. tiesas sēdē paskaidroja, ka braukšanas joslā, pa kuru pārvietojās

pieteicējs, bija izveidojies sniega valnis, kuru pieteicējam bija nepieciešams apbraukt, lai

varētu turpināt kustību taisni. Tiesas ieskatā nav būtiskas nozīmes tam, vai pieteicēja

braukšanas joslā atradās apsniguši transportlīdzekļi vai sniega valnis, jo gan no ceļu satiksmes

negadījuma reģistrēšanas protokolā atspoguļotās shēmas, gan no E.N. sniegtajām liecībām

nepārprotami izriet, ka šā šķēršļa apbraukšana nebija iespējama, neiebraucot pretējā

braukšanas joslā.

[12] Tiesa nepiekrīt pieteicēja apgalvojumam, ka E.N. liecības ir vērtējams kritiski, jo

pieteicēja ieskatā E.N. diennakts tumšajā laikā slikti apgaismotā ceļa posmā nevarēja pamanīt

gan pieteicēja transportlīdzekļa marku, gan transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, gan to, ka

pieteicējs iebrauca pretējā braukšanas joslā, gan to, ka notika pieteicēja transportlīdzekļa un

pretī braucošā transportlīdzekļa Jaguar sadursme ar atpakaļskata spoguļiem. Pirmkārt, tiesa

nepiekrīt pieteicējam, ka, braucot dažus metrus aiz sadursmi izraisošā transportlīdzekļa, būtu

apgrūtinoši pamanīt tos apstākļus, uz kuriem norādījis E.N. Otrkārt, E.N. liecības, kurās

atspoguļoti negadījuma apstākļi un tajā iesaistītie transportlīdzekļi, nav vienīgie pierādījumi,

E.N. liecības apstiprina citi lietā esošie pierādījumi, tostarp A.O. paskaidrojumi un ceļu

satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols, līdz ar to E.N. liecības pretēji pieteicēja

viedoklim ir atzīstams par pieļaujamu pierādījumu.

[13] Pieteicējs tiesas sēdē vairākkārt paskaidroja, ka vietā, kur notika sadursme, bija

apgrūtināta transportlīdzekļu samainīšanās, jo netīrītā sniega dēļ bija iebrauktas trīs sliedes, no

kurām vidējā bija kopīga abos virzienos braucošajiem transportlīdzekļiem, tātad gan pieteicēja

transportlīdzeklim, gan transportlīdzeklim Jaguar. Pieteicējs apgalvoja, ka iebraukto sliežu dēļ

nebija iespējams nobraukt ne pa labi, ne pa kreisi, līdz ar ko pieteicēja ieskatā nav iespējams

viennozīmīgi secināt, kurš iebrauca pretējā braukšanas joslā, proti, pieteicējs vai

transportlīdzekļa Jaguar vadītāja.

Tiesa šādai interpretācijai nepiekrīt, jo, ja arī uz ceļa bija sliedes, tās izveidojās,

transportlīdzekļu vadītājiem apbraucot pieteicēja joslā esošo šķērsli (apsnigušos

transportlīdzekļus vai sniega valni). Kā tiesa konstatēja iepriekš atbilstoši lietā iegūtajiem

pierādījumiem, šo šķērsli apbraukt, neiebraucot pretējā braukšanas joslā, nebija iespējams.

Tātad, ja arī bija iebrauktas sliedes tādā veidā, lai apbrauktu šos šķēršļus, tad pieteicējam

konstatējot, ka viņa braukšanas joslā atrodas šķērslis, kuru nepieciešams apbraukt, bija jādod

priekšroka pretī braucošajiem transportlīdzekļiem, kā to noteic Ceļu satiksmes noteikumu

125.punkts. Tikai pēc priekšrokas došanas pretim braucošajiem transportlīdzekļiem pieteicējs

bija tiesīgs turpināt ceļu, apbraucot viņa joslā esošo šķērsli un attiecīgi iebraucot pretējā

braukšanas joslā, pirms tam pārliecinoties, ka netiek radītas satiksmi traucējošas vai bīstamas

situācijas, kā to noteic Ceļu satiksmes noteikumu 10.punkts.

[14] Ievērojot minēto, tiesa secina, ka ir iestājušies visi LAPK 149.9 panta devītajā daļā

paredzētie apstākļi, kas dod pamatu pieteicēja saukšanai pie administratīvās atbildības, jo

pieteicēja braukšanas pusē ceļa posmā, kur bija apgrūtināta transportlīdzekļu samainīšanās,

atradās šķērslis, kuru apbraucot, pieteicējs iebrauca pretējā braukšanas joslā, nedodot ceļu

pretim braucošajam transportlīdzeklim Jaguar. Līdz ar to pārsūdzētais lēmums šajā daļā

atzīstams par tiesisku un pamatotu.

II

[15] Kā tiesa norādīja iepriekš, pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības arī

saskaņā ar LAPK 149.16 panta piekto daļu, kura noteic, ka par ceļu satiksmes negadījuma

vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību,

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no pieciem līdz četrdesmit latiem, cita

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem un atņem

transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas.

[16] Atbilstoši LAPK 9.pantam par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska,

vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud

valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes

kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

No minētās normas secināms, ka personas vaina ir jebkura administratīvā pārkāpuma

sastāva elements. Tātad, lai konstatētu pārkāpuma sastāvu, cita starpā nepieciešams konstatēt

personas subjektīvo attieksmi – nodomu vai neuzmanību.

Kā atzinis Augstākās tiesas Senāts, LAPK 149.16 panta piektajā daļā minētā pārkāpuma

objektīvo pusi raksturo darbības, atstājot negadījuma vietu pēc objektīvi notikuša negadījuma.

Tas ir formāls sastāvs (nav jāvērtē, vai tā rezultātā iestājušās kaitīgās sekas), kas izslēdz vērtēt

personas attieksmi pret darbības sekām, kā to burtiski paredz LAPK 10. un 11.pants. Līdz ar to

vērtējama tikai personas attieksme pret savu darbību raksturu, Izvērtējot pārkāpuma –

negadījuma vietas atstāšanu – būtību, secināms, ka pārkāpumu raksturo personas attieksme

pret tās veiktajām darbībām – negadījuma vietas atstāšana, pārkāpjot likumā noteikto kārtību.

Lai konstatētu vainojamu darbību, jākonstatē, ka persona apzinājās, ka ir noticis ceļu satiksmes

negadījums. LAPK 149.16 panta piektajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu var izdarīt

tikai ar nodomu (sk. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 13.decembra spriedumu lietā Nr.SKA-

584/20074).

Ievērojot minēto, nepieciešams noskaidrot, vai pieteicējs ir apzinājies, ka ir noticis ceļu

satiksmes negadījums.

[17] Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 7.punktu ceļu satiksmes negadījums ir

ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura

rezultātā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai arī nodarīti zaudējumi fiziskās

vai juridiskās personas mantai vai videi, kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa

braukšana, noticis negadījums, kurā iesaistīts transportlīdzeklis.

2011.gada 7.februārī policijai sniegtajos paskaidrojumos (lietas 45., 65.lapa) pieteicējs

norādījis, ka orientējoši laikā posmā starp 2011.gada 10.janvāri un 15.janvāri pieteicējs no

K.Ulmaņa gatves nogriezās pa labi uz ielu, kuras nosaukumu neatceras. Pieteicējam pretī

brauca automašīna, kuras marku, krāsu un numuru pieteicējs neievēroja. Kā šķita pieteicējam,

pretī braucošā mašīna iebrauca pretējā virziena joslā un ar savu spoguli aizķēra pieteicēja

transportlīdzekļa spoguli. Pēc šīs nelielās sadursmes pieteicējs nedaudz samazināja ātrumu un

ieraudzīja, ka viņa transportlīdzekļa spogulis nav bojāts. Pretī braucošā mašīna aizbrauca

neapstājusies. Pieteicējs ieraudzīja, ka viņa transportlīdzeklim ir tikai salocījies spogulis,

pieteicējs to iztaisnoja un aizbrauca. Tā kā pieteicēja transportlīdzeklis bojājumus neguva, bet

pretī braucošais transportlīdzeklis neapstājoties aizbrauca, pieteicējs uzskatīja, ka ceļu

satiksmes negadījums nav noticis.

2011.gada 14.jūnija paskaidrojumā (lietas 43., 67.lapa) pieteicējs norāda, ka kontakts

ar transportlīdzekļu spoguļiem bija minimāls. Pēc šā kontakta pieteicējs nobrauca aptuveni

30 – 50 metrus un apstājās. Konstatēja, ka otra transportlīdzekļa nav, pieteicēja

transportlīdzeklim bojājumu nav, tāpēc aizbrauca.

No minētajiem pieteicēja paskaidrojumiem viennozīmīgi secināms, ka pieteicējs

apzinājās to, ka ir notikusi transportlīdzekļu sadursme jeb kā to definē pieteicējs –

transportlīdzekļu kontakts ar atpakaļskata spoguļiem, kas atbilstoši Ceļu satiksmes likuma

1.panta 7.punktam atzīstams par ceļu satiksmes negadījumu.

To, ka transportlīdzekļu kontakts ar spoguļiem jeb pieteicēja transportlīdzekļa un

transportlīdzekļa Jaguar sadursme 2011.gada 13.janvārī notika, pieteicējs apstiprināja arī tiesas

sēdē. To savās liecībās tiesas sēdē konsekventi apstiprināja arī liecinieku statusā nopratinātie

O.N. un M.V., kuri sadursmes laikā atradās pieteicēja transportlīdzeklī un kuri paskaidroja, ka

dzirdēja, ka notiek sadursme (saskare ar pretī braucošo transportlīdzekli), taču neredzēja otrā

transportlīdzekļa modeli un reģistrācijas numuru.

O.N. un M.V. tiesas sēdē apstiprināja arī to, ka pieteicējs vairākus metrus pēc

sadursmes vietas apturēja transportlīdzekli, izkāpa no tā, apskatīja to, konstatēja, ka pieteicēja

transportlīdzeklim sadursmes rezultātā ir aizlocīts atpakaļskata spogulis vadītāja pusē, atlocīja

to un aizbrauca prom.

Minēto pierādījumu kopums apstiprina, ka pieteicējs apzinājās, ka ir noticis ceļu

satiksmes negadījums – transportlīdzekļu sadursme. Tāpat šie pierādījumi apstiprina, ka

pieteicējs, apzinoties, ka ir noticis ceļu satiksmes negadījums, no negadījuma vietas aizbrauca.

Secīgi nepieciešams noskaidrot, vai pieteicējs, atstājot ceļu satiksmes negadījuma vietu, ir

ievērojis likumā noteikto kārtību.

[18] Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam ir jārīkojas pēc satiksmes negadījuma,

noteikta Ceļu satiksmes noteikumos.

Saskaņā ar pārsūdzētajā lēmumā piemēroto Ceļu satiksmes noteikumu

50.4.apakšpunktu, ja ceļu satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās

personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā

iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav transportlīdzekļa vadītājs), kā arī tad, ja

transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt,

transportlīdzekļa vadītājs par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams,

glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem.

Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 51.punktam, ja ceļu satiksmes negadījumā nav

cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav

radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs: 51.1.

nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un

uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes

dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu; 51.2. vienojas ar otra ceļu satiksmes negadījumā

iesaistītā transportlīdzekļa vadītāju par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem, aizpilda

saskaņoto paziņojumu un, neziņojot policijai par negadījumu, atstāj negadījuma vietu.

Savukārt saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 52.punktu, ja šo noteikumu 51.punktā

minētajā ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai ja

transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un

aizpildīt saskaņoto paziņojumu, transportlīdzekļu vadītāji: 52.1. nekavējoties apstājas un paliek

negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav

iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes

negadījumu; 52.2. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams,

glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem.

Kā noprotams no pieteicēja paskaidrojumiem, pieteicējs uzskata, ka viņam nebija

jāziņo par negadījumu policijai un pieteicējs bija tiesīgs aizbraukt no notikuma vietas,

neziņojot par to policijai tā iemesla dēļ, ka pieteicēja transportlīdzeklim nebija radīti bojājumi

un otra transportlīdzekļa vadītāja no notikuma vietas aizbrauca. Pirmkārt, pieteicēja

paskaidrojums, ka transportlīdzekļa Jaguar vadītāja no notika vietas aizbrauca, ir klajā pretrunā

ar iepriekš analizētajiem pierādījumiem. Otrkārt, tiesa norādītajam pieteicēja argumentam

nepiekrīt pēc būtības, jo, sistēmiski interpretējot Ceļu satiksmes noteikumu 51. un 52.punktu,

secināms, ka 51.punkts, kas pieļauj iespēju neziņot par negadījumu policijai, ir piemērojams

vienīgi tad, ja negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji ir spējuši vienoties savā starpā.

Savukārt gadījumā, ja šāda vienošanās netiek panākta, par negadījumu, kā to nosaka 52.punkts,

ir jāpaziņo policijai. Tādējādi šim secinājumam ir pretrunā esošs pieteicēja viedoklis, ka

gadījumā, ja transportlīdzeklim bojājumi nav nodarīti, transportlīdzekļa vadītājs pēc

negadījuma ir tiesīgs neziņot par to policijai. Tiesas ieskatā vienīgi policijas darbinieki var

izvērtēt un pieņemt lēmumu, vai pēc ceļu satiksmes negadījuma apstākļos, kad nav

konstatējami būtiski transportlīdzekļa bojājumi un otrs transportlīdzekļa vadītājs it kā ir

aizbraucis no notikuma vietu, persona ir tiesīga atstāt notikuma vietu.

Nedz iepriekš norādītās, nedz arī citas Ceļu satiksmes noteikumu normas neparedz, ka

ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs varētu atstāt negadījuma vietu

un neziņot par to policijai, ja otrs transportlīdzekļa vadītājs ir atstājis notikuma vietu. No

tiesību normas teksta, kas noteic, ka notikuma vietu drīkst atstāt tikai tad, ja savā starpā ir

vienojušies vadītāji, secināms, ka šādas vienošanās trūkums neatkarīgi no tā, kāpēc vienošanās

nav panākta (piemēram, transportlīdzekļa vadītāji nav vienojušies par notikuma faktiskajiem

apstākļiem vai arī otrs transportlīdzekļa vadītājs ir atstājis negadījuma vietu), uzliek obligātu

pienākumu ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājam par negadījumu

paziņot policijai. Arī Ceļu satiksmes noteikumu 50.4.apakšpunktā expressis verbis noteikts

transportlīdzekļa vadītāja pienākums ziņot policijai par ceļu satiksmes negadījumu. Tādējādi,

ja arī pieņemtu, ka transportlīdzekļa Jaguar vadītāja atstātu negadījuma vietu, tas nedodu

pamatu pieteicējam aizbraukt no notikuma vietas, neziņojot par negadījumu policijai.

Vienā no tiesas sēdēm pieteicējs, uzskatot, ka negadījuma vietu atstājis tiesiski,

atsaucās uz Ceļu satiksmes noteikumu 54.punktu. Saskaņā ar šo tiesību normu

transportlīdzekļa vadītājs ir tiesīgs neziņot policijai par ceļu satiksmes negadījumu tad, ja

negadījumā ir iesaistīs tikai viens transportlīdzeklis, nav cietuši cilvēki un nav nodarīti

bojājumi trešās personas mantai. Tā kā izskatāmās lietas ietvaros negadījumā iesaistīti divi

transportlīdzekļi, ko pieteicējs apzinājās jau sadursmes brīdī, tad uz pieteicēju nav attiecināma

arī šī tiesību norma.

[19] Ievērojot iepriekš secināto, kā arī apstākli, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējs

par ceļu satiksmes negadījumu policijai neziņoja un aizbrauca no notikuma vietas jeb no

vietas, kurā notika pieteicēja un pretim braucošā transportlīdzekļa Jaguar sadursme, tiesa atzīst,

ka pieteicējs ir izdarījis arī LAPK 149.16 panta piektajā daļā paredzēto administratīvo

pārkāpumu.

[20] Turklāt, tā kā pieteicējs no negadījuma vietas aizbrauca, tad, ievērojot šā

sprieduma [18] punktā izdarīto secinājumu, nav izšķirošas nozīmes pieteicēja un liecinieka

O.N. tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, ka pieteicējs pēc sadursmes ar transportlīdzekli

Jaguar apstājās dažus metrus tālāk, apskatīja savu transportlīdzekli, nekonstatēja ne sava

transportlīdzekļa būtiskus bojājumus, ne arī faktu, ka otrs sadursmē iesaistītais

transportlīdzeklis apstājās notikuma vietā un tikai pēc tam aizbrauca no notikuma vietas. Pie

tam atzīmējams, ka šie paskaidrojumi ir pretrunā citiem lietā esošajiem pierādījumiem, tostarp

liecinieces M.V. tiesas sēdē sniegtajām liecībām, kurās viņa norādīja, ka pēc sadursmes ar

pretim braucošo transportlīdzekli, pieteicējs iebrauca sānu ieliņā (pagalmā), apskatījās savu

transportlīdzekli, atlocīja tā atpakaļskata spoguli un aizbrauca prom, neapskatījis notikuma

(sadursme) vietu un nepārliecinājies, vai otrs sadursmē iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs ir

apstājies sadursmes vietā.

[21] Tāpat, vērtējot pieteicēja atbildību par LAPK 149.16 panta piektajā daļā un

LAPK 149.9 panta devītajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, nav nozīmes

pieteicēja argumentiem, ka pieteicēja transportlīdzekļa sadursmes rezultātā ar transportlīdzekli

Jaguar pēdējam nevarēja tikt nodarīti tādi bojājumi, kādus tos ir norādījusi transportlīdzekļa

Jaguar vadītāja. Izskatāmās lietas ietvaros ir būtiski noskaidrot nevis bojājumu pakāpi, bet gan

to, vai pieteicējs, apbraucot šķērsli, nedeva ceļu pretim braucošajam transportlīdzeklim

(LAPK 149.9 panta devītā daļa) un vai pieteicējs atstāja negadījuma vietu, neievērojot likumā

noteikto kārtību (LAPK 149.16 panta piektā daļa). Tā kā tiesa iepriekš konstatēja pieteicēja

izdarītos pārkāpumus, kas kvalificējami atbilstoši norādītajām tiesību normām, tiesa uzskata,

ka pieteicējs ir saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot pieteicējam administratīvo

sodu.

[22] Administratīvā soda uzlikšanu reglamentē LAPK 32.pants, kurš noteic, ka sodu par

administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība

par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem

pārkāpumiem (pirmā daļa). Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja

personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus (otrā daļa).

No LAPK 33.panta otrās daļas un 34.panta otrās daļas izriet, ka iestādei, izlemjot

administratīvā pārkāpuma lietu, jāvērtē arī konkrētā pārkāpuma iespējamais apdraudējums

satiksmes drošībai – diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur

izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi, kā arī personiski vai ģimenes apstākļi. Šie apstākļi

var tikt atzīti gan par atbildību mīkstinošiem, gan atbildību pastiprinošiem.

Savukārt saskaņā ar LAPK 35.panta otro daļu, ja persona ir izdarījusi vairākus

administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija

(amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par

smagāko pārkāpumu. (..).

Par LAPK 149.9 panta devītajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu ir paredzēts

administratīvais naudas sods no desmit līdz piecdesmit latiem. Savukārt par LAPK 149.16 panta

piektajā daļā paredzēto pārkāpumu – naudas sods no piecdesmit līdz piecsimt latiem ar

transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai

bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu.

Tā kā pieteicējam ar pārsūdzēto lēmumu par norādītajās tiesību normās paredzēto

pārkāpumu izdarīšanu uzlikts naudas sods septiņdesmit latu apmērā, tiesa atzīst, ka iestāde soda

noteikšanā ir ievērojusi LAPK 35.panta otro daļu.

Izvērtējot pārkāpuma raksturu un ņemot vērā, ka pieteicējam naudas sods noteikts tuvu

minimālās sankcijas robežai, tiesas ieskatā nav pamata atzīt, ka uzliktais sods ir acīmredzami

nesamērīgs. Tiesa atzīst, ka pieteicēja sodīšana ar naudas sodu septiņdesmit latu apmērā par ceļa

nedošanu pretim braucošajam transportlīdzeklim, kā rezultātā izraisīta sadursme, kā arī par

aizbraukšanu no negadījuma vietas ir samērīga un atbilstoša izdarītajam pārkāpumam, kā arī

sasniedz LAPK 22.pantā paredzēto administratīvā soda mērķi, tostarp novērst jaunu pārkāpumu

izdarīšanu.

[23] Rezumējot iepriekš konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka pieteikums ir

nepamatots un noraidāms, savukārt pārsūdzētais lēmums ir pamatots un tāpēc atstājams

negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu,

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu, tiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

2011.gada 27.jūnija lēmumu Nr.2795 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA868123) par

V.D. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.9 panta devīto daļu un 149.16 panta piekto

daļu, bet V.D. pieteikumu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas

Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) D.Makarova

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese________________ D.Makarova

Rīgā 2012.gada 22.jūnijā