Court dismissed appeal against fine for entering restricted zone without permit, upholding police decision.

ECLI:LV:RLPT:2019:0906.1A29016919.3.S

Lieta Nr.1A29016919/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019.gada 6.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska rakstveida procesā izskatījusi lietu SIA “EIROVĪNS”, reģistrācijas

Nr.40003276521 (turpmāk – iesniedzēja) sūdzībā par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas (turpmāk – iestāde) 2019.gada 10.maija lēmumu Nr.1-

14.1/849,

Aprakstošā daļa

konstatēja, ka 2018.gada 29.novembrī iesniedzējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums ZZ Nr.726506 par to, ka

transportlīdzeklis Škoda Fabia, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kas atrodas iesniedzējas turējumā 2018.gada 27.augustā plkst.08.00

iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada

12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā 5.punkta prasības.

Par minēto administratīvo pārkāpumu iesniedzējai uzlikts naudas sods 50 EUR apmērā.

Minēto administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu iesniedzēja pārsūdzēja un ar iestādes 2019.gada 10.maija lēmumu Nr.1-14.1/849 atstāts

negrozīts 2018.gada 29.novembra administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums ZZ Nr.726506.

2019.gada 12.jūnijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta iesniedzējas sūdzība par iestādes 2019.gada 10.maija lēmumu Nr.1-

14.1/849.

Iesniedzēja sūdzībā norāda, ka nepiekrīt lēmumam un pārsūdz to pilnā apjomā šādu apsvērumu dēļ.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija administratīvā pārkāpuma lietu uzsāka tikai 2018.gada 5.novembrī, lai gan pārkāpums tika izdarīts 2018.gada

27.augustā.

Iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēma strādā nepārtrauktas darbības režīmā. Tas nozīmē, ka sistēmas lietotājam šī

informācija ir pieejama nepārtraukti. Tādejādi pamatojums, ka ziņas no sistēmas ir saņemtas gandrīz 4 mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas un fiksēšanas

brīža, tāpēc administratīvā lietvedība uzsākta tikai 2018.gada 5.novembrī, ir tiesiski apšaubāms, nav ticams un drīzāk liecina par iestādes nespēju regulāri

pārbaudīt sistēmā fiksēto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Vienlaikus tas nevar būt attaisnojums Latvijas APK 238.1pantā noteiktā termiņa

administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai neievērošanai, pamatojot to ar iekšējos kārtības noteikumos atrunātu minētās informācijas iegūšanas

kārtību, kurā konkrēti termiņi informācijas apkopošanai nav noteikti.

Būtisks apstāklis, kas nav pamatots iestādes lēmumā, ka iestāde apkopoja sistēmas esošo informāciju pēc caurlaižu perioda noslēguma visām

pārkāpuma izdarīšanas reizēm. Pavisam kopā 2018.gada 29.novembrī par laika periodu no 2018.gada 5.maija līdz 2018.gada 1.oktobrim iesniedzējai

sastādīti 52 protokoli un par katru izdarīto pārkāpumu uzlikts naudassods 50 EUR apmērā, kas kopumā sastāda 2600 EUR.

Minētā rīcība, kuras pamatojums nav izprotams un nav atrodams iestādes lēmumā, ļauj secināt, ka iestāde, tostarp izmantojot cilvēku nezināšanu

vai maldību, uzkrāj maksimālo vienu un tā paša pārkāpuma skaitu, lai uz tā pamata piemērotu maksimālo soda naudas apmēru, tādejādi palielinot

pašvaldības budžeta ieņēmumus.

Iesniedzēja uzskata, ka iestādes faktiskā rīcība nesasniedz administratīvā soda piemērošanas mērķi. Netiek sasniegts arī noteikumu 2.punktā

noteiktais mērķis mazināt transporta kustību Jūrmalas centrā, jo lietvedības uzsākšana par visu caurlaižu periodu izdarītajiem pārkāpumiem pēc caurlaižu

perioda beigām, kļūst bezjēdzīga attiecībā uz soda preventīvo dabu atturēt no jaunu pārkāpumu izdarīšanas un mazināt transporta kustību Jūrmalas

centrā.

Ierodoties uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu iesniedzējas pārstāvis paskaidroja, ka transportlīdzekli Škoda Fabia, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, ar kuru fiksētajos datumos izdarīts saistošo noteikumu pārkāpums, ar 2017.gada 2.janvāra pieņemšanas-nodošanas aktu

tika nodots /pers. A/ rīcībā, kurš līdz 2018.gada 19.decembrim bija iesniedzējas darbinieks. Transportlīdzekļa glabāšanas vieta saskaņā ar /pers. A/ un

iesniedzējas vienošanos un parakstīto instrukciju bija noteikta /adrese/. Pats /pers. A/ piedalījās administratīvās lietas izskatīšanā un nenoliedza faktu, ka

visos pārkāpuma gadījumos pats vadījis transportlīdzekli. Tādejādi iesniedzēja nepārprotami norādīja uz personu, kas savas rupjas neuzmanības dēļ

neievēroja saistošos noteikumus un iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā bez caurlaidēm. Diemžēl iestāde lēmumā nav

vērtējusi transportlīdzekļa vadītāja atbildību un transportlīdzekļa vadītāja vainu kļūdaini piešķirot viņam transportlīdzekļa turētāja statusu.

Ievērojot norādīto, iesniedzēja lūdz tiesu atcelt iestādes lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Ar 2019.gada 18.jūnija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmumu pieņemta iesniedzējas sūdzība. Līdz tiesas noteiktajam

termiņam – 2019.gada 29.jūlijam no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei, nav saņemti lietas

dalībnieku lūgumi un paskaidrojumi.

Motīvu daļa

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK normas

un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta devīto daļu tiesa izskatot administratīvā pārkāpuma lietu izlemj šādus jautājumus:

1. vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2. vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3. vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4. vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5. kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6. vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7. kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto

garantijas naudu.

Izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus, tiesa iestādes 2019.gada 10.maija lēmuma Nr.1-14.1/849 pamatojumu atzīst par pareizu un

pietiekamu, tāpēc saskaņā ar Latvijas APK 289.13panta trešo daļu pievienojas iestādes motivācijai un to neatkārto, bet norāda savus apsvērumus.

Tāpat tiesa iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē, ka iestāde administratīvās lietas izskatīšanas procesā iestādē būtu izdarījusi procesuālus

pārkāpumus, kas būtu par pamatu minētā lēmuma atcelšanai.

Saskaņā ar Latvijas APK 5.pantu pašvaldību domes (padomes) ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību

par to pārkāpšanu likumā “Par pašvaldībām” noteiktajos gadījumos.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā” (redakcijā 20.12.2017.-14.12.2018.) 5.punktā noteikts, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz

30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot šo noteikumu 20.punktā

noteiktos gadījumus. Savukārt šo noteikumu 49.punktā noteikts, ka par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa

īpašniekam, turētājam vai vadītājam piecdesmit euro. Savukārt atbilstoši noteikumu 23.punktam caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas

sistēmā, kuram piešķirts identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz uz konkrētu transportlīdzekli.

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 45.panta pirmajai daļai spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai

personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var

izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā

izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un

savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 289.6panta septītā un astotā daļa nosaka, ka tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā. Tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas

iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt.

Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi

lietā ir pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas

viedoklis par lietas izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un

objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījums (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija spriedums

lietā Nr. SKA-219/2007 11.apakšpunkts).

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolu, lietas materiālos esošās fotogrāfijas kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem nepārprotami

secināms, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā iesniedzējas turējumā esošais transportlīdzeklis iebrauca īpašā režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Tiesa norāda, ka iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas darbības ātrums un datu apstrādes īpatnības nevar būt par

pamatu iestādes lēmuma atcelšanai. Kā arī tiesa nepiekrīt iesniedzējas izteiktajam viedoklim, ka iestāde ir nokavējusi Latvijas APK 37.pantā

noteiktos termiņus, kas būtu par pamatu administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanai.

Kā redzams no Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lietvedes /pers. B/ ziņojuma, administratīvais pārkāpums, kas izdarīts 2018.gada

27.augustā konstatēts 2018.gada 2.novembrī, savukārt administratīvā pārkāpuma protokols, ar kuru iespējama lietvedības uzsākšana, sastādīts

2018.gada 29.novembrī atbilstoši Latvijas APK 238.1panta pirmajai daļai, 37.panta pirmajai daļai.

Tāpat tiesa norāda, ka informācija par caurlaides nepieciešamību, iebraucot Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā, ir vispārpieejama, ko arī

pati iesniedzēja nenoliedz. Tādejādi nav pamata uzskatīt, ka iesniedzēja nebija informēta par nepieciešamību iegādāties caurlaidi.

Savukārt no lietas materiālos esošās izdrukas par caurlaides derīguma pārbaudi, redzams, ka iesniedzējas turējumā esošajam

transportlīdzeklim Škoda Fabia, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, uz 2018.gada 27.augustā nebija iegādāta neviena caurlaide.

Ņemot vērā to, ka caurlaide tiek izsniegta uz konkrētu transportlīdzekli, caurlaižu režīmu kontrolējošajām institūcijām ir iespējams pārbaudīt

vai noteiktā laikā konkrētam transportlīdzeklim ir iegādāta caurlaide. Līdz ar to secināms, ka iesniedzējas transportlīdzeklim netika izsniegta

caurlaide iebraukšanai Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā 2018.gada 27.augustā. Turklāt administratīvā pārkāpuma protokolam

pievienotajās foto izdrukās redzams, ka pārkāpums konstatēts tieši iesniedzējas turējumā esošajam transportlīdzeklim, līdz ar to pārkāpums ir

pilnībā pierādīts.

Atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 2.punktam noteikumu mērķis ir ierobežot tranzīta satiksmi caur Jūrmalas pilsētas teritoriju un veicināt

videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. No nodevas samaksas iekasētos līdzekļus uzskaita pilsētas pamatbudžetā un izlieto tūrismam un

kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības

nodrošināšanai.

Savukārt tiesības fiksēt pārkāpumu ar tehniskajiem līdzekļiem ir noteiktas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 25.aprīļa rīkojumu Nr.1.1-

14/141 apstiprinātajos “Transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā nodevas samaksas kontroles

informācijas sistēmas organizatoriskie un lietošanas noteikumos Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā”.

Tāpat tiesa noraida iesniedzējas norādi, ka administratīvās atbildības saucams transportlīdzekļa vadītājs /pers. A/. Kā pamatoti norādīts

iestādes lēmumā, no iesniedzējas iesniegtajiem papildus materiāliem, neizriet transportlīdzekļa vadītāja pienākums iegādāties caurlaidi iebraukšanai

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Tādejādi iestāde pareizi noteikusi administratīvā pārkāpuma subjektu.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa negūst apstiprinājumu iesniedzējas paustajam viedoklim un uzskata, ka iesniedzēja sniedz nepatiesu

informāciju nolūkā izvairīties no administratīvās atbildības un soda.

Līdz ar to nav pamata apšaubīt iestādes izdarīto secinājumu, ka iesniedzējas turējumā esošais transportlīdzeklis iebrauca īpašā režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā neiegādājoties caurlaidi.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestāde savā lēmumā ir atsaukusies un izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus un pamatoti konstatējusi,

ka ir objektīvi apstiprināts administratīvo pārkāpumu izdarīšanas fakts un to izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvo

pārkāpumu sastāvs. Līdz ar to iesniedzēja ir pārkāpusi Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības.

Tāpat iestāde savā lēmumā ir izvērtējusi iesniedzējai uzliktā soda mēra pamatotību un samērīgumu izdarītajam administratīvajam

pārkāpumam, ko tiesa atzīst par atbilstošu administratīvā soda mērķim un nesaskata iespēju iesniedzējas atbrīvošanai no administratīvās atbildības.

Atbilstoši Latvijas APK 289.12panta otrajai daļai rajona (pilsētas) tiesa izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā taisa

vienu no šādiem spriedumiem:

1. atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2. atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3. atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4. groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka iesniedzējas sūdzība un tajā minētie apgalvojumi nav pamatoti, līdz ar to sūdzība ir noraidāma, bet iestādes

2019.gada 10.maija lēmums Nr.1-14.1/849 ir likumīgs, tāpēc atstājams spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 289.6pantu, 289.12panta otrās daļas

1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu tiesa

nosprieda

noraidīt SIA “EIROVĪNS”, reģistrācijas Nr.40003276521 sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 10.maija lēmumu

Nr.1-14.1/849.

Atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 10.maija lēmumu Nr.1-14.1/849.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska