Court convicts defendant for minor bodily harm and orders restitution for state compensation and moral damages.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentionally causing minor bodily harm and sentenced him to four months in prison. The court ordered the defendant to repay the state compensation of 1,075 euros paid to the victim and awarded 1,047 euros in additional damages for physical and moral injury. The decision was based on the principle that a capable defendant must compensate the victim for losses incurred during the criminal proceedings.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 126. panta 1. daļa; Krimināllikuma 51. panta 1. un 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 22. pants; Kriminālprocesa likuma 353. panta 1. daļa 1. punkts: A defendant convicted of a crime must compensate the victim for state compensation paid and for physical and moral damages.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K73-2305-20/47
ECLI:LV:ZRT:2020:1222.11390039820.1.S
Kriminālprocesa Nr.11390039820
Lietas arhīva Nr.K73-2305-20/47
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā 2020.gada 22.decembrī
Zemgales rajona tiesas tiesnese R.Bruce, rakstveida procesā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/ apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas.
Aprakstošā daļa
/pers. A/ tīši nodarīja vidēja smaguma miesas bojājumus.
/pers. A/ /datums/ap plkst.13.30 /adrese/, dusmu vadīts tīši ar dūri vismaz vienu reizi iesita cietušajam /pers. B/ pa seju, tā rezultātā cietušajam
nodarīti šādi miesas bojājumi-sejas sasitums ar abpusēju apakšžokļa lūzumu. Minētie miesas bojājumi pieskaitāmi vidēja smaguma miesas bojājumiem,
kas izraisījuši ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojuma Nr.655 ,,Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" un atbildīgo institūciju izplatīto
informāciju, sniegtās rekomendācijas par koronavīrusa izraisītās slimības ,,Covid-19" izplatības ierobežošanu 5.19.5 punktu, tiesa krimināllietu izskata
rakstveida procesā.
Apsūdzētajam/pers. A/, cietušajam /pers. B/ un Tukuma rajona prokuratūras prokurorei S.Janševskai likumā noteiktā kārtībā nosūtīts paziņojums
par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, izskaidrojot tiesības līdz 2020.gada 11.decembrim pieteikt tiesai noraidījumu, pieteikt lūgumus izskatāmajā lietā,
kā arī sniegt viedokli par nosakāmo sodu.
2020.gada 11.decembrī Zemgales rajona tiesā saņemts Juridiskās palīdzības administrācijas pieteikums par cietušajam /pers. B/ izmaksātās valsts
kompensācijas 1075 euro piedziņu no apsūdzētā. (lietas 77.-81.lapa)
2020.gada 14.decembrī Zemgales rajona tiesā saņemts Tukuma rajona prokuratūras prokurores S.Janševskas viedoklis, kurā norādīts, ka
prokuroram nav noraidījumu tiesas sastāvam un nav iebildumu par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā. Vienlaikus prokurore izteikusi viedokli, lūdzot
/pers. A/ atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta
pirmo un otro daļu noteiktajam sodam pilnīgi pievienot neizciesto soda daļu pēc Zemgales rajona tiesas 2019.gada 2.septembra sprieduma un galīgo
sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem 4 mēnešiem 25 dienām. Neizciestā papildsoda
daļa aprēķināta uz viedokļa sniegšanas dienu 2020.gada 10.decembri. Piemērotais drošības līdzeklis-uzturēšanās noteiktā vietā /pers. A/ atceļams,
spriedumam stājoties spēkā. Prokurore lūgusi piedzīt no /pers. A/ cietušā /pers. B/ labā mantiskā kaitējuma kompensāciju 122 euro apmērā.
Prokurorse saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 456.panta trešo daļu, Juridiskās palīdzības administrācijas interesēs, uzturēja prasību piedzīt no
apsūdzētā valsts labā cietušajam /pers. B/ izmaksāto kompensāciju 1075 euro apmērā. (lietas 87.-92., 94.-102.lapa)
Apsūdzētais/pers. A/ līdz 2020.gada 11.decembrim tiesā nav iesniedzis paskaidrojumus, nav pieteicis noraidījumu, kā arī nav iesniegti citi ar lietas
izskatīšanu saistīti pieteikumi vai lūgumi.
Cietušais/pers. B/ Zemgales rajona tiesā 2020.gada 11.decembrī iesniedzis iesniegumu, norādot, ka nav noraidījumu tiesas sastāvam, piekrīt
krimināllietas izskatīšanai rakstveida procesā. Vienlaikus uztur morālo kompensāciju 2000 euro apmērā un materiālo kompensāciju par slimnīcas
izdevumiem 122 euro apmērā. (lietas 83.lapa)
Motīvu daļa
Apsūdzētais/pers. A/ sevi par vainīgu atzinis pilnīgi, piekritis pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai.
Apsūdzētais izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, veicinājis procesa norisi, piesakot lūgumu neveikt
pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Tiesnese atzīst, ka kriminālprocesā iegūtas pietiekošas ziņas par faktiem, kas izslēdz saprātīgas šaubas un apliecina, ka apsūdzētais /pers. A/ tīši
nodarīja vidēja smaguma miesas bojājumus, tādēļ tiesa kvalificē /pers. A/ darbības pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas.
Krimināllikuma 46.pants noteic, ka sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz Krimināllikuma sevišķās daļas
sankcija. Nosakot sodu, ir jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība, viņa atbildību mīkstinoši un
pastiprinoši apstākļi.
Atbilstoši Krimināllikuma 47.panta otrajai daļai tiesnese par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīst viņas vaļsirdīgo atzīšanos un to,
ka izdarīto nožēlo.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu tiesnese par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli lietā atzīst to, ka
noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli lietā atzīstams tas, ka noziedzīgais
nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo noziedzīgs nodarījums izdarīts nedzēstas sodāmības laikā un papildsoda izciešanas laikā pēc
Zemgales rajona tiesas 2019.gada 2.septembra sprieduma.
Ar IeM Informācijas centra izdruku no Integrētās Iekšlietu informācijas sistēmas pierādīts, ka /pers. A/ agrāk vairākkārt sodīts, pēdējo reizi ar
Zemgales rajona tiesas 2019.gada 2.septembra spriedumu pēc Krimināllikuma 262.panta trešās daļas, 312.panta. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta
pirmo daļu noteiktos sodus daļēji saskaitot-ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem. Saskaņā ar
Krimināllikuma 51.pantu daļēji pievienots neizciestais papildsods pēc Tukuma rajona tiesas 2016.gada 30.novembra sprieduma un galīgais sods /pers. A/
noteikts brīvības atņemšana uz 7 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 6 gadiem. Spriedums stājies spēkā 2019.gada 13.septembrī.
Brīvības atņemšanas sodu /pers. A/ izcietis no /datums/līdz /datums/. Neizciestā papildsoda daļa sastāda 5 gadi 3 mēneši 18 dienas. (lietas 46.-47.lapa)
Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka nestrādā, apgādībā viens nepilngadīgs bērns. (lietas 43.lapa)
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešās daļas nosacījumiem, Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums
klasificējams kā mazāk smags tīšs nodarījums, par kuru paredzēts piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu,
vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Atbilstoši Krimināllikuma 35.panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par izdarīto
noziegumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Tiesnese, izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, ziņas par apsūdzētā personu, secina, ka apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu
nosakāms likumā paredzētais brīvības atņemšanas sods, jo lietā konstatēti divi atbildību pastiprinoši apstākļi, turklāt noziedzīgs nodarījums izdarīts
papildsoda izciešanas laikā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo un otro daļu noteiktajam sodam daļēji pievienojama neizciestā papildsoda daļa pēc Zemgales rajona
tiesas 2019.gada 2.septembra sprieduma.
Drošības līdzeklis –uzturēšanās noteiktā vietā /pers. A/ atceļams.
Likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 16.pantā paredzētas Juridiskās palīdzības administrācijas regresa tiesības pret vainīgajiem nozieguma
izdarīšanā, gadījumos, kad cietušajam izmaksāta kompensācija.
Prokurors, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 456.panta trešo daļu, Juridiskās palīdzības administrācijas interesēs, uzturēja prasību piedzīt no
apsūdzētā valsts labā cietušajam /pers. B/ izmaksāto kompensāciju 1075 euro apmērā.
Lietas materiāli apstiprina, ka cietušajam /pers. B/ izmaksāta kompensācija 1075 euro apmērā, tādēļ ir likumīgs pamats tās piedziņai no vainīgā.
(lietas 77.-81.lapa)
Lietā cietušais /pers. B/ iesniedzis mantiskā kaitējuma atlīdzības pieteikumu par ārstēšanās izdevumiem 122 euro, kā arī morālā kaitējuma
kompensāciju 2000 euro apmērā. (lietas 60., 83.lapa)
Kriminālprocesa likuma 350.pants noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu
radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.
Kriminālprocesa likuma 353.pants reglamentē to personu loku, kurām tiesa var uzlikt kompensācijas samaksas pienākumu, - 1.daļas 1).punkts, -
pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Kriminālprocesa likuma 22.pants noteic, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās
ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.
Ar morālo kaitējumu likumdevējs saprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisku
tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Nosakot atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu, jāņem vērā morālā kaitējuma smagums un sekas.
Lietas materiāli pierāda, ka cietušajam /pers. B/ 2020.gada 10. decembrī ir ieskaitīta valsts kompensācija cietušajiem- 1075 euro apmērā. Tādēļ
morālā kaitējuma atlīdzība piedzenama par summas starpību, proti 925 euro.
Tiesa uzsver, ka morālā kaitējuma kompensācijas samaksa ir noteikta kā gandarījums, un ir jāievēro samērīguma un taisnīguma princips. Morālā
kaitējuma kompensācija ir tikai viens no kompensācijas veidiem un neaizstāj cietušā veselībai nodarīto kaitējumu.
Vērtējot apsūdzētā iespēju atlīdzināt cietušā pieprasīto kompensāciju, tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas liegtu apsūdzētajam, kurš ir darbspējīga
persona, strādāt un nopelnīt līdzekļus, lai atlīdzinātu kompensāciju.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot Kriminālprocesa likuma 511., 512.,520., 523., 524.,527-529. pantu, tiesnese
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma
51.panta pirmo un otro daļu noteiktajam sodam daļēji pievienot neizciesto papildsoda daļu pēc Zemgales rajona tiesas 2019.gada 2.septembra
sprieduma un galīgo sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.
Drošības līdzekli –uzturēšanos noteiktā laikā /pers. A/ atcelt, spriedumam stājoties likumīgā spēkā.
Piedzīt no /pers. A/ valsts labā, LR Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijas cietušajam izmaksāto kaitējuma kompensāciju
1075 euro, nosakot termiņu nolēmuma labprātīgai izpildei - 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas. Izdevumi iemaksājami-saņēmējs: Valsts
kase, reģistrācijas nr.90000050138, konts LV68TREL1060001239300 (maksājuma mērķis- Valsts kompensācijas summas samaksa
Nr.11390039820), maksājuma apliecinošu dokumentu nekavējoties iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Piedzīt no /pers.A/ /pers. B/ labā mantiskā kaitējuma atlīdzību 122 euro un morālā kaitējuma atlīdzību 925 euro, nosakot termiņu nolēmuma
labprātīgai izpildei – 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas, maksājuma apliecinošu dokumentu nekavējoties iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, tikai daļā par tiesas piespriesto
sodu vai sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem, sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Tiesnese R.Bruce