Court dismisses tenant's claim against HOA for invalid bill, citing valid renovation loan agreement and data privacy defense.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court dismissed the tenant's appeal against the homeowners' association's refusal to invalidate a monthly bill for a renovation loan. The tenant argued the bill was fraudulent and that the association illegally shared personal data with a lawyer, seeking damages for losses and moral harm. The court rejected these claims, ruling that the association's actions were lawful under the Apartment Ownership Law and that legal representation did not constitute a data protection violation.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Data Protection Law: Where a homeowners' association collects loan repayments for building renovation as per a collective decision, such billing is valid, and legal representation by a sworn advocate does not constitute an unlawful transfer of personal data.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C40169715
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2016.gada 28.jūnijā
Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
priekšsēdētāja L.Kraule,
tiesneši J.Mauliņa un B.Ķeire
ar sekretāri L.Jankēvicu, piedaloties dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums/” pārstāvei /Pers.A/, izskatīja atklātā tiesas sēdē
/Pers.B/ apelācijas sūdzību par Ventspils tiesas 2016.gada 7.aprīļa spriedumu civillietā /Pers.B/ prasībā pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību
“/nosaukums/” par 2013.gada 7.marta rēķina Nr.9/17/2013 atzīšanu par spēkā neesošu, pienākuma uzlikšanu to anulēt, zaudējumu un morālā kaitējuma
atlīdzību.
Tiesa tiesas sēdē
k o ns t a t ē j a :
Aprakstošā daļa
2015.gada 15.decembrī /Pers.B/ cēlusi prasību tiesā pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību (turpmāk – sabiedrība) “/nosaukums/” par
2013.gada 7.marta rēķina Nr.9/17/2013 atzīšanu par spēkā neesošu, pienākuma uzlikšanu to anulēt, zaudējumu 191,50 EUR un morālā kaitējuma 1000
EUR atlīdzību.
Prasītāja norādījusi, ka atbildētāja 2013.gada 7.marta rēķinā iekļāvusi summas, kas piespriestas ar tiesas spriedumu, patvaļīgi rēķina summu
sadalījusi pa mēnešiem. Atbildētāja mēģina netaisni iedzīvoties uz prasītājas rēķina, kas rada zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus. Sabiedrības
“/nosaukums/” rīcība atbilst Civillikuma 1459.panta noteikumiem par viltu un spaidiem, tāpēc rēķins atceļams Civillikuma 1461.panta kārtībā.
Prasītāja norādījusi uz vairākām tiesvedībām ar sabiedrību “/nosaukums/”, norādot, ka lietās pieņemto nolēmumu izpilde ierobežo viņas iespējas gūt
ienākumus un segt savas parādsaistības. Izpildu darbības tiek veiktas pēc atbildētājas lūgumiem, tāpēc atbildētāja ir vainojama pie prasītājas mantas
samazinājuma.
Zaudējumu esamību un apmēru 191,50 EUR apmērā pierāda VAS “Latvijas pasts” 2015.gada 6.augusta, 2015.gada 29.oktobra un 2015.gada
1.decembra orderi par kredīta procentu maksājumiem AS “Swedbank” kopā 187 EUR un čeki par pasta pakalpojumiem 4,65 EUR.
Atbildētāja nav reģistrējusi Datu valsts inspekcijā datu saņēmējus. Prasītāja ir aizliegusi atbildētājai nodot savus datus advokātei /Pers.A/. Datu
valsts inspekcija apliecinājusi prettiesisku datu nodošanu trešajām personām bez datu subjekta piekrišanas. Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības
likuma 32.pantam un Civillikuma 1635.pantam ir pamats noteikt morālā kaitējuma atlīdzību 1000 EUR apmērā.
Minētais pamato atbildētāja vainu – prettiesisku rīcību, kuras mērķis ir pārkāpt spēkā esošās tiesību normas, ko apliecina neobjektīva, ilgstoši
pastāvoša un diskriminējoša attieksme pret prasītāju. Atbildētājas darbība kopumā vērtējama kā neatļauta un nepieklājīga darbība Civillikuma
1415.panta izpratnē, kuras mērķis ir apiet spēkā esošos normatīvos aktus, izmantojot savu dominējošo stāvokli.
Ar 2016.gada 7.aprīļa spriedumu Ventspils tiesa prasību noraidījusi.
Tiesa spriedumā norādījusi šādus apsvērumus.
2011.gada 4.martā dzīvokļu īpašnieku /adrese/, kopsapulce nolēmusi veikt visas mājas renovāciju. 2013.gada 18.marta dzīvokļu īpašnieku un
īrnieku sapulcē skaidroti izrakstītie rēķini – proti, tie, kas nevarēs apmaksāt vienreizējos rēķinus norādītajā termiņā, maksās ikmēneša kredīta maksājumu.
/Pers.B/ nav veikusi rēķina apmaksu. Ar spēkā esošiem tiesas spriedumiem no /Pers.B/ piedzīts bankas kredīta maksājums ar bankas procentiem
(sadalīta kredīta summa pa mēnešiem), kas iekļauts katra mēneša rēķinā par pārvaldīšanas procesu un komunālo pakalpojumu piegādi.
Ar Kurzemes apgabaltiesas 2013.gada 21.novembra spriedumu, kas stājies spēkā, atzītas atbildētājas tiesības apsaimniekot nekustamo īpašumu
/adrese A/. Tieši dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par mājas renovāciju un kredīta ņemšanu bankā, kas ir saistošs visiem dzīvokļu
īpašniekiem.
Nav pamata atlīdzināt zaudējumus 191,50 EUR apmērā, jo lietā nav pierādījumu, ka atbildētāja ar prettiesisku rīcību vai bezdarbību būtu nodarījusi
zaudējumus. Atbildētāja nav vainojama /Pers.B/ neizpildītajās saistībās pret AS “Swedbank”.
Atbildētāja, pamatojoties uz spēkā esošiem tiesu spriedumiem, zvērinātam tiesu izpildītājam iesniegusi izpildei izpildu rakstus.
Lietas vešana tiesā ar zvērināta advokāta palīdzību nav izprotama kā personas datu nodošana trešajām personām un nav pārkāpums Fizisko
personu datu aizsardzības likuma izpratnē, kā arī nevar radīt morālu aizskārumu vai kaitējumu.
Par minēto tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi /Pers.B/.
Apelatore norādījusi šādus argumentus.
Tiesa nav vērtējusi prasītājas iesniegtos pierādījumus, ka atbildētāja vēlas nepamatoti iedzīvoties uz prasītājas rēķina. Maksājumi par dzīvojamās
mājas /adrese/ renovāciju ir piedzīti ar spriedumiem civillietās Nr.C40112011, Nr.C40048814, Nr.C4007615, kas stājušies spēkā, kopumā par 582,79
EUR, bet civillietas Nr.C40159615 ietvaros vēl 185,17 EUR. Tiesas sēdē tika paskaidrots, ka atbildētāja nav veikusi aprēķinu atbilstoši domājamai
daļai kā to nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa.
Tiesa nav vērtējusi aizdevuma esamību un darījuma noslēgšanas faktu. Vienošanās par aizdevumu starp pusēm nav panākta, līdz ar to nav
iespējams konstatēt aizdevuma līguma pazīmes. No Civillikuma 1936.panta izriet, ka aizdevējam jābūt lietas īpašniekam. Naudas īpašnieks ir AS “SEB
banka”, lietā nav pierādījumi, ka atbildētāja būtu bankas vietniece, līdz ar to atbildētājai nav tiesības prasīt naudas atmaksu.
Pēc atbildētājas iniciatīvas ierosinātajā izpildu lietā dzīvoklis pārdots, dzīvoklim būs cits īpašnieks, kurš turpinās lietot labumus no mājas
renovācijas, tāpēc šāda rēķina esamība nav pieļaujama.
Starp pusēm nav rakstveida darījuma attiecības, kas pieļautu prasītājas datu nodošanu trešajām personām. /Pers.A/ prasītājas datus izmanto
negodprātīgi, tāpēc prasītājai ir tiesības celt prasību par morālā kaitējuma atlīdzību. Lietā ir pierādīts pārkāpums fizisko personu datu aizsardzības jomā.
Atbildētājas pārstāves atsaukšanās uz Advokatūras likumu ir pretrunā lietas apstākļiem, ko tiesa nav vērtējusi. Zvērināta advokāta piedalīšanās tiesu
procesos pirmās un otrās instances tiesā ir attaisnojama, ja tas izriet no pušu savstarpējām attiecībām un noslēgtajiem līgumiem, kur puses vienojušās par
datu nodošanu trešajām personām.
Motīvu daļa
Novērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma motīvus, lietas dalībnieku paskaidrojumus apelācijas instances tiesā, apelācijas sūdzības
argumentus un lietas materiālus to kopumā, tiesas kolēģija atzīst, ka prasība un apelācijas sūdzība nav pamatotas un ir noraidāmas.
Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa lietas materiālus novērtējusi pareizi un spriedumā ietvertais pamatojums ir pilnībā
pietiekams, tāpēc pievienojas šī sprieduma motivācijai to atkārtoti nenorādot.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā,
kā lūgts šajā sūdzībā.
Tiesas kolēģija noraida apelatores argumentu, ka ar apstrīdēto rēķinu atbildētāja vēlas nepamatoti iedzīvoties uz prasītājas rēķina. Gan no
lietas materiāliem, gan atbildētāja pārstāves paskaidrojumiem izriet, ka apstrīdētajā rēķinā norādītā summa ir tā summa, kas atbilstoši daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājas domājamai daļai prasītājai kā dzīvokļa īpašniecei maksājama par dzīvojamās mājas renovācijai piešķirtās aizdevuma summas atmaksu
bankai. Šo rēķinu atbildētāja nav samaksājusi, līdz ar to, atbilstoši dzīvokļu īpašnieku sapulcē nolemtajam, šī summa sadalīta un iekļauta ikmēneša rēķinos
par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un komunālo pakalpojumu maksājumiem. Tādējādi nav nekāda pamatojuma prasītājas apgalvojumam, ka
atbildētāja iedzīvojusies uz prasītājas rēķina. Apelatores apgalvojums, ka atbildētāja nav veikusi aprēķinu atbilstoši īpašuma domājamai daļai
neapstiprinās ne ar kādiem pierādījumiem lietā.
Kā nepareizu un lietas apstākļiem neatbilstošu tiesa noraida prasītājas argumentu, ka vienošanās par aizdevumu nav panākta, līdz ar to nav
konstatējamas aizdevuma līguma pazīmes. Lieta nav izspriežama pēc aizdevuma līguma noteikumiem, bet gan atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta
noteikumiem. Tiesas kolēģija pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītājam, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par
dzīvojamās mājas renovāciju un kredīta ņemšanu bankā šī lēmuma īstenošanai, kas ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, tajā skaitā arī prasītājai. Tāpat
dzīvokļu īpašnieku kopība ir arī lēmusi par kredīta atdošanas kārtību, kas tāpat ir saistoša prasītājai.
Dzīvokļa pārdošana izsolē nekādi neietekmē prasītājas saistības ar atbildētāju, turklāt minētais nav attiecināms uz izskatāmās lietas priekšmetu, t.i.,
prasītājas prasījumu par rēķina atzīšanu par spēkā neesošu.
Attiecībā uz prasītājas viedokli par personas datu negodprātīgu nodošanu trešajām personām un ar to nodarīto morālo kaitējumu, tiesas
kolēģija pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, proti, ka lietas vešana tiesā ar zvērināta advokāta starpniecību nav izprotama
kā personas datu nodošana trešajām personām un nav pārkāpums Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai un 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktam no prasītājas atbildētājas labā
piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 70 EUR apmērā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un ievērojot Civilprocesa likuma 432. - 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija
no s p r ie d a :
/Pers.B/ prasību pret DzĪKS “/nosaukums/” par 2013.gada 7.marta rēķina Nr.9/17/2013 atzīšanu par spēkā neesošu, zaudējumu piedziņu
un morālā kaitējuma atlīdzību noraidīt.
Piedzīt no /Pers.B/, personas kods /personas kods/, par labu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “/nosaukums/”, reģistrācijas
Nr.41203006435, ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 70 EUR (septiņdesmit euro).
Noteikt desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā trīsdesmit dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot
kasācijas sūdzību Kurzemes apgabaltiesā.
Pilns sprieduma teksts sagatavots 2016.gada 28.jūnijā.
Priekšsēdētāja L.Kraule
Tiesneši J.Mauliņa
B.Ķeire