Court dismisses tenant's claim against HOA for invalid bill, citing valid renovation loan agreement and data privacy defense.

Lietas Nr.C40169715

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2016.gada 28.jūnijā

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

priekšsēdētāja L.Kraule,

tiesneši J.Mauliņa un B.Ķeire

ar sekretāri L.Jankēvicu, piedaloties dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums/” pārstāvei /Pers.A/, izskatīja atklātā tiesas sēdē

/Pers.B/ apelācijas sūdzību par Ventspils tiesas 2016.gada 7.aprīļa spriedumu civillietā /Pers.B/ prasībā pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību

“/nosaukums/” par 2013.gada 7.marta rēķina Nr.9/17/2013 atzīšanu par spēkā neesošu, pienākuma uzlikšanu to anulēt, zaudējumu un morālā kaitējuma

atlīdzību.

Tiesa tiesas sēdē

k o ns t a t ē j a :

Aprakstošā daļa

2015.gada 15.decembrī /Pers.B/ cēlusi prasību tiesā pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību (turpmāk – sabiedrība) “/nosaukums/” par

2013.gada 7.marta rēķina Nr.9/17/2013 atzīšanu par spēkā neesošu, pienākuma uzlikšanu to anulēt, zaudējumu 191,50 EUR un morālā kaitējuma 1000

EUR atlīdzību.

Prasītāja norādījusi, ka atbildētāja 2013.gada 7.marta rēķinā iekļāvusi summas, kas piespriestas ar tiesas spriedumu, patvaļīgi rēķina summu

sadalījusi pa mēnešiem. Atbildētāja mēģina netaisni iedzīvoties uz prasītājas rēķina, kas rada zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus. Sabiedrības

“/nosaukums/” rīcība atbilst Civillikuma 1459.panta noteikumiem par viltu un spaidiem, tāpēc rēķins atceļams Civillikuma 1461.panta kārtībā.

Prasītāja norādījusi uz vairākām tiesvedībām ar sabiedrību “/nosaukums/”, norādot, ka lietās pieņemto nolēmumu izpilde ierobežo viņas iespējas gūt

ienākumus un segt savas parādsaistības. Izpildu darbības tiek veiktas pēc atbildētājas lūgumiem, tāpēc atbildētāja ir vainojama pie prasītājas mantas

samazinājuma.

Zaudējumu esamību un apmēru 191,50 EUR apmērā pierāda VAS “Latvijas pasts” 2015.gada 6.augusta, 2015.gada 29.oktobra un 2015.gada

1.decembra orderi par kredīta procentu maksājumiem AS “Swedbank” kopā 187 EUR un čeki par pasta pakalpojumiem 4,65 EUR.

Atbildētāja nav reģistrējusi Datu valsts inspekcijā datu saņēmējus. Prasītāja ir aizliegusi atbildētājai nodot savus datus advokātei /Pers.A/. Datu

valsts inspekcija apliecinājusi prettiesisku datu nodošanu trešajām personām bez datu subjekta piekrišanas. Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības

likuma 32.pantam un Civillikuma 1635.pantam ir pamats noteikt morālā kaitējuma atlīdzību 1000 EUR apmērā.

Minētais pamato atbildētāja vainu – prettiesisku rīcību, kuras mērķis ir pārkāpt spēkā esošās tiesību normas, ko apliecina neobjektīva, ilgstoši

pastāvoša un diskriminējoša attieksme pret prasītāju. Atbildētājas darbība kopumā vērtējama kā neatļauta un nepieklājīga darbība Civillikuma

1415.panta izpratnē, kuras mērķis ir apiet spēkā esošos normatīvos aktus, izmantojot savu dominējošo stāvokli.

Ar 2016.gada 7.aprīļa spriedumu Ventspils tiesa prasību noraidījusi.

Tiesa spriedumā norādījusi šādus apsvērumus.

2011.gada 4.martā dzīvokļu īpašnieku /adrese/, kopsapulce nolēmusi veikt visas mājas renovāciju. 2013.gada 18.marta dzīvokļu īpašnieku un

īrnieku sapulcē skaidroti izrakstītie rēķini – proti, tie, kas nevarēs apmaksāt vienreizējos rēķinus norādītajā termiņā, maksās ikmēneša kredīta maksājumu.

/Pers.B/ nav veikusi rēķina apmaksu. Ar spēkā esošiem tiesas spriedumiem no /Pers.B/ piedzīts bankas kredīta maksājums ar bankas procentiem

(sadalīta kredīta summa pa mēnešiem), kas iekļauts katra mēneša rēķinā par pārvaldīšanas procesu un komunālo pakalpojumu piegādi.

Ar Kurzemes apgabaltiesas 2013.gada 21.novembra spriedumu, kas stājies spēkā, atzītas atbildētājas tiesības apsaimniekot nekustamo īpašumu

/adrese A/. Tieši dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par mājas renovāciju un kredīta ņemšanu bankā, kas ir saistošs visiem dzīvokļu

īpašniekiem.

Nav pamata atlīdzināt zaudējumus 191,50 EUR apmērā, jo lietā nav pierādījumu, ka atbildētāja ar prettiesisku rīcību vai bezdarbību būtu nodarījusi

zaudējumus. Atbildētāja nav vainojama /Pers.B/ neizpildītajās saistībās pret AS “Swedbank”.

Atbildētāja, pamatojoties uz spēkā esošiem tiesu spriedumiem, zvērinātam tiesu izpildītājam iesniegusi izpildei izpildu rakstus.

Lietas vešana tiesā ar zvērināta advokāta palīdzību nav izprotama kā personas datu nodošana trešajām personām un nav pārkāpums Fizisko

personu datu aizsardzības likuma izpratnē, kā arī nevar radīt morālu aizskārumu vai kaitējumu.

Par minēto tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi /Pers.B/.

Apelatore norādījusi šādus argumentus.

Tiesa nav vērtējusi prasītājas iesniegtos pierādījumus, ka atbildētāja vēlas nepamatoti iedzīvoties uz prasītājas rēķina. Maksājumi par dzīvojamās

mājas /adrese/ renovāciju ir piedzīti ar spriedumiem civillietās Nr.C40112011, Nr.C40048814, Nr.C4007615, kas stājušies spēkā, kopumā par 582,79

EUR, bet civillietas Nr.C40159615 ietvaros vēl 185,17 EUR. Tiesas sēdē tika paskaidrots, ka atbildētāja nav veikusi aprēķinu atbilstoši domājamai

daļai kā to nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa.

Tiesa nav vērtējusi aizdevuma esamību un darījuma noslēgšanas faktu. Vienošanās par aizdevumu starp pusēm nav panākta, līdz ar to nav

iespējams konstatēt aizdevuma līguma pazīmes. No Civillikuma 1936.panta izriet, ka aizdevējam jābūt lietas īpašniekam. Naudas īpašnieks ir AS “SEB

banka”, lietā nav pierādījumi, ka atbildētāja būtu bankas vietniece, līdz ar to atbildētājai nav tiesības prasīt naudas atmaksu.

Pēc atbildētājas iniciatīvas ierosinātajā izpildu lietā dzīvoklis pārdots, dzīvoklim būs cits īpašnieks, kurš turpinās lietot labumus no mājas

renovācijas, tāpēc šāda rēķina esamība nav pieļaujama.

Starp pusēm nav rakstveida darījuma attiecības, kas pieļautu prasītājas datu nodošanu trešajām personām. /Pers.A/ prasītājas datus izmanto

negodprātīgi, tāpēc prasītājai ir tiesības celt prasību par morālā kaitējuma atlīdzību. Lietā ir pierādīts pārkāpums fizisko personu datu aizsardzības jomā.

Atbildētājas pārstāves atsaukšanās uz Advokatūras likumu ir pretrunā lietas apstākļiem, ko tiesa nav vērtējusi. Zvērināta advokāta piedalīšanās tiesu

procesos pirmās un otrās instances tiesā ir attaisnojama, ja tas izriet no pušu savstarpējām attiecībām un noslēgtajiem līgumiem, kur puses vienojušās par

datu nodošanu trešajām personām.

Motīvu daļa

Novērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma motīvus, lietas dalībnieku paskaidrojumus apelācijas instances tiesā, apelācijas sūdzības

argumentus un lietas materiālus to kopumā, tiesas kolēģija atzīst, ka prasība un apelācijas sūdzība nav pamatotas un ir noraidāmas.

Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa lietas materiālus novērtējusi pareizi un spriedumā ietvertais pamatojums ir pilnībā

pietiekams, tāpēc pievienojas šī sprieduma motivācijai to atkārtoti nenorādot.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā,

kā lūgts šajā sūdzībā.

Tiesas kolēģija noraida apelatores argumentu, ka ar apstrīdēto rēķinu atbildētāja vēlas nepamatoti iedzīvoties uz prasītājas rēķina. Gan no

lietas materiāliem, gan atbildētāja pārstāves paskaidrojumiem izriet, ka apstrīdētajā rēķinā norādītā summa ir tā summa, kas atbilstoši daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas domājamai daļai prasītājai kā dzīvokļa īpašniecei maksājama par dzīvojamās mājas renovācijai piešķirtās aizdevuma summas atmaksu

bankai. Šo rēķinu atbildētāja nav samaksājusi, līdz ar to, atbilstoši dzīvokļu īpašnieku sapulcē nolemtajam, šī summa sadalīta un iekļauta ikmēneša rēķinos

par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un komunālo pakalpojumu maksājumiem. Tādējādi nav nekāda pamatojuma prasītājas apgalvojumam, ka

atbildētāja iedzīvojusies uz prasītājas rēķina. Apelatores apgalvojums, ka atbildētāja nav veikusi aprēķinu atbilstoši īpašuma domājamai daļai

neapstiprinās ne ar kādiem pierādījumiem lietā.

Kā nepareizu un lietas apstākļiem neatbilstošu tiesa noraida prasītājas argumentu, ka vienošanās par aizdevumu nav panākta, līdz ar to nav

konstatējamas aizdevuma līguma pazīmes. Lieta nav izspriežama pēc aizdevuma līguma noteikumiem, bet gan atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta

noteikumiem. Tiesas kolēģija pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītājam, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par

dzīvojamās mājas renovāciju un kredīta ņemšanu bankā šī lēmuma īstenošanai, kas ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, tajā skaitā arī prasītājai. Tāpat

dzīvokļu īpašnieku kopība ir arī lēmusi par kredīta atdošanas kārtību, kas tāpat ir saistoša prasītājai.

Dzīvokļa pārdošana izsolē nekādi neietekmē prasītājas saistības ar atbildētāju, turklāt minētais nav attiecināms uz izskatāmās lietas priekšmetu, t.i.,

prasītājas prasījumu par rēķina atzīšanu par spēkā neesošu.

Attiecībā uz prasītājas viedokli par personas datu negodprātīgu nodošanu trešajām personām un ar to nodarīto morālo kaitējumu, tiesas

kolēģija pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, proti, ka lietas vešana tiesā ar zvērināta advokāta starpniecību nav izprotama

kā personas datu nodošana trešajām personām un nav pārkāpums Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai un 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktam no prasītājas atbildētājas labā

piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 70 EUR apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un ievērojot Civilprocesa likuma 432. - 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

no s p r ie d a :

/Pers.B/ prasību pret DzĪKS “/nosaukums/” par 2013.gada 7.marta rēķina Nr.9/17/2013 atzīšanu par spēkā neesošu, zaudējumu piedziņu

un morālā kaitējuma atlīdzību noraidīt.

Piedzīt no /Pers.B/, personas kods /personas kods/, par labu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “/nosaukums/”, reģistrācijas

Nr.41203006435, ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 70 EUR (septiņdesmit euro).

Noteikt desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā trīsdesmit dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot

kasācijas sūdzību Kurzemes apgabaltiesā.

Pilns sprieduma teksts sagatavots 2016.gada 28.jūnijā.

Priekšsēdētāja L.Kraule

Tiesneši J.Mauliņa

B.Ķeire