Court convicts defendant of intentional damage to property for jumping on a car, ordering compensation and dismissing evidence request.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentionally damaging another person's property for jumping on a car while intoxicated. The defendant admitted guilt and requested that no evidence be examined, which the court granted under the Criminal Procedure Law. Consequently, the court ordered the defendant to pay compensation to the victim and state costs, while dismissing the request to exclude evidence.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 185. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: A defendant's admission of guilt allows the court to forgo evidence examination when no reasonable doubts remain regarding the crime's commission and legal qualification.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11092149611
Lietas arhīva Nr. K32-0248-16/5
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 23.februārī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas
tiesnese I.Apse
ar sekretāri L.Stivriņu, tulci Dz.Liepkalnu,
piedaloties prokuroram R.Milbergam, zvērinātas advokātes palīdzei /pers.M/ /pers. A/ aizstāvībai,
cietušajai /pers. B/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas.
Tiesa
k o ns t a t ē ja :
/pers. A/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu, un proti:
2011.gada 11.novembrī ap plkst. 23.30 /pers. A/ un /pers. E/, būdami alkohola ietekmē, pienākot pie /pers. B/ piederošās automašīnas /TL
marka/ ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, kas atradās /adrese/, sarunāja savā starpā lēkāt pāri augstāk norādītai automašīnai. Pēc kā,
apzinoties, ka ar savām darbībām sabojās svešu mantu, un vēloties to, /pers. A/ un /pers. E/ viens pēc otra mēģinot pārlēkt pāri mašīnai, krita uz tās
virsbūves, kā arī, turpinot savas noziedzīgās darbības, katrs no viņiem pēc kārtas uzkāpa uz automašīnas jumta, kur lēkāja kamēr sadzirdēja viņiem
adresētus kliedzienus no mašīnas īpašnieka un ieraudzīja viņu virzienā braucošo pašvaldības policijas automašīnu, pēc kā /pers. E/ un /pers. A/ no
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas aizgāja. Tādā veidā /pers. A/ grupā ar /pers. E/ ar savām darbībām, izveidojot buktes, iespiedumus un plaisas uz
dažādam automašīnas virsbūves daļām, tīši sabojāja augstāk norādītās /pers. B/ piederošās automašīnas virsbūvi - Ls 382,46 vērtībā (EUR 544,19),
samazinot automašīnas virsbūves lietošanas vērtību tādā mērā, ka to vairs nevar pilnvērtīgi izmantot pēc nozīmes bez atbilstoša remonta, lai atjaunotu
virsbūves derīgās īpašības.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.
Cietusī /pers. B/ pieteikusi kaitējuma kompensāciju EUR 711,44 par materiālo zaudējumu (lietas 14.lapa), kuru uzturēja.
Apsūdzētais/pers. A/ tiesas sēdē savu vainu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas atzina pilnībā, atzina cietušās
materiālā kaitējuma kompensāciju pilnā apmērā, izdarīto nožēloja, lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Tā kā apsūdzētais /pers. A/ atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par
apsūdzētā vainu un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, apsūdzētais pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 499.pantu pieņēma lēmumu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, vienlaicīgi izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas
procesuālo būtību un sekas, tas ir, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju, vai sakarā ar
pieļautiem procesa pārkāpumiem.
Ņemot vērā, ka tiesā netika veikta pierādījumu pārbaude, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta 3.daļas nosacījumiem pierādījumu analīze
un to uzskaitījums nav nepieciešams.
Atzīstot apsūdzētā /pers. A/ vainu par pierādītu, nodarījuma kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā par atbilstošu Krimināllikuma
normām, tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms.
Tiesa, iepazīstoties ar apsūdzētā /pers. A/ personību, konstatēja, ka viņš agrāk tiesāts, pēdējo reizi ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas
/datums/spriedumu sodīts ar brīvības atņemšanu uz 9 mēnešiem, tiesas spriedums stājies spēkā /datums/, sods ir izciests, sodāmība nav dzēsta (lietas 63.-
64.lapa), administratīvi sodīts. Pēc vārdiem pirms apcietinājuma strādājis gadījuma darbus celtniecībā, neprecējies, pēc vārdiem apgādībā nepilngadīgs
bērns.
Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīga personību, atbildību mīkstinošos
un pastiprinošos apstākļus.
Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas (likuma redakcijā, kas bija spēkā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā) sankcijā paredzēts brīvības
atņemšanas sods uz laiku līdz četriem gadiem, vai arests, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais izdarīja mazāk smagu noziegumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinoši apstākļi ir savas vainas vaļsirdīga atzīšana, izdarītā
nožēlošana, un tas, ka tiesas sēdē apsūdzētais atvainojās cietušajai.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 2. un 12.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi ir tas, ka noziedzīgs nodarījums
izdarīts personu grupā un alkohola ietekmē.
No Krimināllikuma 35. un 46.panta jēgas izriet, ka soda mērķis ir sodīt vainīgo personu un atturēt to no noziedzīgiem nodarījumiem un šī mērķa
sasniegšanai sodam ir jābūt taisnīgam – atbilstošam nodarījuma smagumam un vainīgā personībai. Nosakot sodu, ir jānovērtē ar likumu aizsargātās
intereses apdraudējuma raksturs un radītās sekas, vainīgā personība.
Ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā vēlmi laboties un sākt jaunu dzīvi, rūpēties par ģimeni, tiesa atzīst par iespējamu piemērot
īslaicīgu brīvības atņemšanu. Tiesa ņem vērā faktiskos lietas apstākļus un apsūdzētā personību, likuma grozījumus.
Nosakot īslaicīgās brīvības atņemšanas termiņu /pers. A/, tiesa uzskata, ka nav nepieciešama ilgstoša /pers. A/ izolācija no sabiedrības, lai pēc
iespējas drīzākā laikā viņam dotu iespēju atkal atgriezties brīvībā un laboties.
Tā kā, apsūdzētais šo noziedzīgo nodarījumu izdarījis pirms Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas /datums/sprieduma spēkā stāšanās, tiesa atzīst, ka
piemērojama Krimināllikuma 50.panta piektā daļa.
Krimināllikuma 50.panta pirmajā daļā noteikts, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, galīgo sodu nosaka pēc
noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus, bet piektajā daļā noteikts ka, tādā
pašā kārtībā sods nosakāms, ja pēc sprieduma spēkā stāšanās konstatēts, ka notiesātais vainīgs vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko viņš izdarījis pirms
sprieduma spēkā stāšanās pirmajā lietā. Šajā gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma.
Tiesa, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumus, nosakot sodu pēc spriedumu kopības, ņemot vērā atbildību mīkstinošos
apstākļus, atzīst par iespējamu piemērot daļēju saskaitīšanu. Tiesa ņem vērā apstākli, ka apsūdzētais ir izmantojis savas Kriminālprocesa 21.pantā
paredzētās tiesības uz sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaužas vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot
efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, taču minētais apstāklis nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli
Krimināllikuma 47.panta izpratnē.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 52.pantu soda laikā /pers. A/ ieskaitāms pilnībā izciestais sods pēc iepriekšējā sprieduma un
apcietinājumā pavadītais laiks šajā lietā no /datums/līdz /datums/.
Cietusī /pers. B/ pieteikusi materiālo kaitējuma kompensāciju EUR 711,44 (lietas 14.lapa). Cietusī kaitējuma kompensāciju uzturēja. Neskatoties,
ka kaitējuma kompensācija pilnā apmērā ir piedzīta no līdzdalībnieka /pers. E/, attiecībā pret kuru spriedums jau ir stājies likumīgā spēkā, ņemot vērā, ka
zaudējumi sedzami solidāri, tiesa atzīst, ka kaitējuma kompensācija ir piedzenama arī no /pers. A/, atstājot cietušajai izvēles tiesības. Tiesa atzīst, ka
kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma, materiālie zaudējumi radušies apsūdzētā nelikumīgās darbības rezultātā, bez tam apsūdzētais /pers.
A/ pilnībā atzina cietušās kaitējuma kompensāciju un piekrita pieteikumā norādītajam kompensācijas apmēram.
Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka, kaitējuma kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona,
kura ar noziedzīgo nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko
zaudējumu, un kompensācija ir krimināltiesisko attiecību regulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.
Tiesas sēdē pēc norīkojuma apsūdzētā aizstāvībai piedalījās zvērinātas advokātes palīdze /pers.M/, kurai no valsts līdzekļiem izmaksājami EUR
221,40 par juridiskās palīdzības sniegšanu apsūdzētajam tiesā (lietas 120.-121., 126., 129.-130., 180.-182.lapa). Šie procesuālie izdevumi saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 367. un 368.pantā noteikto piedzenami no apsūdzētā.
Jautājums ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjams Kriminālprocesa likuma 240.panta kārtībā.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, 511.pantu, 512.pantu, 514.pantu, 520.pantu, 527.pantu, 528.pantu un
529.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā, un sodīt ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi un 10 (desmit) dienām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu sodu pēc spriedumu kopības noteikt daļēji saskaitot piespriestos sodus - šajā spriedumā noteikto
sodu ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas /datums/spriedumā noteikto, un galīgo sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem)
mēnešiem un 25 (divdesmit piecām) dienām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 52.panta piekto daļu soda izciešanā ieskaitīt pilnībā izciesto sodu pēc Rīgas pilsētas Ziemeļu
rajona tiesas /datums/sprieduma, kas ir 9 (deviņi mēneši) un apcietinājumā pavadīto laiku no /datums/līdz /datums/, līdz ar ko uzskatāms, ka sods ir
izciests.
Drošības līdzekli – apcietinājumu atcelt un atbrīvot /pers. A/ tiesas zālē.
Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajai /pers. B/ kaitējuma kompensāciju EUR 711,44 (septiņi simti vienpadsmit euro un četrdesmit četrus euro
centus).
Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus EUR 221,40 (divi simti divdesmit viens euro un 40 centi) par zvērinātas advokātes palīdzes
/pers.M/ darbu tiesā, nosakot 30 dienu termiņu labprātīgai izpildei no nolēmuma spēkā stāšanās.
Lietiskos pierādījumus – melnas krasas virsjaku “Adidas”, atmiņas karti “multi media” 32MB, PSRS metāla rubli, divas nezināmas izcelsmes
monētas, ekskursijas “bēgšana no PSRS” talonu, avīzes lapu, metāliska instrumenta daļu, salocītu un bojāto aizdevuma orderi Nr. 128-001330 uz /pers.
A/ vārda, divas lapiņas ar telefona numuriem, maku, cimdu pāri, divas tumšas daktoplēves, iepakotas papīra maisā ar drošības kodu: A11 565189 -
iznīcināt.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijai tikai daļā par tiesas piespriesto sodu,
kompensāciju vai sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts un parakstīts 2016.gada 23.februārī.
Tiesnese (personiskais paraksts) I.Apse