Court rejects appeal against city council decision to cancel building permit due to neighbor's rights.

Lieta Nr.A420574912 (A02507-13/36)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA JELGAVAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Jelgavā 2013.gada 21.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Ozola,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc T.B. (turpmāk – pieteicēja) pieteikuma par Jēkabpils pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra lēmuma Nr.384 (protokols Nr.23, 20.§) atcelšanu daļā, ar kuru atcelts Jēkabpils pilsētas būvvaldes 2012.gada 22.februāra lēmums Nr.6 „Par žoga novietojumu zemes gabalā un vizuālo risinājumu”.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Jēkabpils pilsētas būvvaldes 2012.gada 22.februāra lēmumu Nr.6 (protokols Nr.8/2012.2.1.) „Par žoga novietojumu zemes gabalā un vizuālo risinājumu” (turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējai tika saskaņots žoga novietojums zemesgabalā /ielas nosaukums/ 222C, Jēkabpilī, un vizuālais risinājums. Jēkabpils pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs, izskatot V.A. (turpmāk – trešā persona) apstrīdēšanas iesniegumu par sākotnējo lēmumu, 2012.gada 11.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.384 (protokols Nr.23, 20.§) (turpmāk – Lēmums), ar kuru atcēla sākotnējo lēmumu; uzdeva atkārtoti Jēkabpils pilsētas būvvaldei izskatīt pieteicējas 2012.gada 21.februāra iesniegumu par žoga vizuālo saskaņojumu, ņemot vērā trešās personas 2012.gada 5.aprīļa, 2012.gada 14.maija un 2012.gada 28.septembra iesniegumu un Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 6.septembra lēmumā minētos apsvērumus. 1.lappuse no 9 Lēmumā konstatēts turpmāk minētais. [1.1] Pieteicējai piederošais zemesgabals /ielas nosaukums/ 222C, Jēkabpilī, ar kadastra Nr./kadastra numurs/, robežojas ar trešajai personai piederošo zemesgabalu /ielas nosaukums/ 222A, Jēkabpilī, ar kadastra numuru /kadastra numurs/. [1.2] 2010.gada 22.oktobrī, izpildot tiesas spriedumu, starp pieteicēju un trešo personu tika noslēgts piespiedu zemes nomas līgums par daļu no pieteicējai piederošā zemesgabala iznomāšanu.

Piespiedu nomas attiecību pamatā ir fakts, ka uz pieteicējai piederošā zemesgabala atrodas trešajai personai piederošas trīs būves ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/. Minētā nomas līguma 1.1.punkts nosaka, ka iznomātājs nodod un nomnieks pieņem lietošanā zemesgabalu 1760m2 platībā, kas ir daļa no zemesgabala ar kadastra numuru /kadastra apzīmējums/ un kas atrodas /ielas nosaukums/ 222C, Jēkabpilī. Līguma 1.2.punkts nosaka, ka zemesgabala robežas iezīmētas līgumam pievienotajā plānā.

Nomniekam robežas dabā ir ierādītas un zināmas. [1.3] No 2000.gada 31.jūlija preču pavadzīmes – rēķina Nr.111506 ir redzams, ka trešā persona no PAS „/Nosaukums/” nopircis iekšējos laukumus un piebraucamos ceļus 348m2 platībā. Asfalta laukums pēc savas būtības ir uzskatāms par inženiertehnisko būvi un tam ir jābūt reģistrētam Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā, un tikai tad atbilstoši Civillikuma noteikumiem tas ir uzskatāms par apgrūtinājumu, un tiesības uz to par labu kādai citai personai ir nostiprināmas zemesgrāmatā.

Inženiertehniskās būves īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums reģistrēt tos kā apgrūtinājumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā. Trešā persona šo pienākumu nebija izpildījusi. Tikai 2012.gada 14.septembrī Jēkabpils pilsētas pašvaldībā saņemts trešās personas iesniegums, kuram pievienoti šādi dokumenti:

1) Valsts zemes dienesta 2012.gada 24.augusta kadastra izziņa Nr./numurs/;

2) inženierbūves /kadastra apzīmējums/ plāns;

3) Valsts zemes dienesta kadastra izziņa Nr./numurs/;

4) inženierbūves /kadastra apzīmējums/ plāns;

5) apliecinājums par zemes vienības /kadastra apzīmējums/ reģistrāciju nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. [1.5] Ar sākotnējo lēmumu pieteicējai tika saskaņots žoga novietojums zemesgabalā /ielas nosaukums/ 222C, Jēkabpilī, un vizuālais risinājums, lēmuma pieņemšanas procesā nepieaicinot trešo personu kā blakusesošā nekustamā īpašuma īpašnieku un pieteicējas zemes nomnieku. Minētais žogs ir saskaņots ar nomātā zemesgabala robežām, taču šobrīd, ņemot vērā, ka ir uzmērītas trešās personas inženierbūves un reģistrētas Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā, un nomātā zemesgabala robeža nesakrīt ar trešās personas inženierbūvju robežām, ir būtiski mainījušies lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot. [1.6] Izvērtējot lietas tiesiskos un faktiskos apstākļus, secināms, ka trešā persona ir pārkāpusi līdzatbildības principu, tas ir, izmantojot savas zināšanas un praktiskās iemaņas, nav darījis visu iespējamo, lai laicīgi minētās inženierbūves reģistrētu Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā, kā rezultātā ir radusies šī strīdīgā konfliktsituācija. 2.lappuse no 9 Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā informācija par inženierbūvēm tiek uzkrāta no 2001.gada, bet šādu būvju inventarizācijas lietas tiek veidotas jau ilgi pirms Valsts zemes dienesta izveides, toreizējos inventarizācijas birojos.

Lieta izskatīta 2012.gada 4.oktobrī Administratīvo aktu strīdu komisijas sēdē, trešā persona komisijai paskaidroja, ka īpašumi ir jau kopš 2000.gada, bet inženiertehnisko būvju reģistrēšana kadastrā sākās tikai no 2008.gada; nezināja, ka ir tāda iespēja, tiklīdz to uzzināja, tā visi īpašumi tika reģistrēti kadastrā. Pieteicēja žogu ir uzstādījusi pa robežu, līdz ar to žoga stabu pamatnes daļas atrodas viņa zemē. Žogs ir uzstādīts bez viņa piekrišanas.

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2012.gada 14.novembrī saņemts pieteicējas pieteikums, kurā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1] Pieteicēja norāda, ka kaut arī trešā persona parakstīja 2010.gada 22.oktobra zemes nomas līgumu, viņš ir tiesīgs to lietot tikai 1760m2 platībā no pieteicējas zemesgabala, bet viņš un viņa nomnieki turpināja nelikumīgi lietot arī pārējo pieteicējai piederošo zemesgabala daļu, ar smago transportu to izdangājot un piesārņojot. Pieteicēja vēlējās šo patvaļību novērst, izbūvējot žogu. Pieteicēja konsultējās ar būvniecības speciālistiem, radās neskaidrības par projekta nepieciešamību, un pieteicēja vērsās Ekonomikas ministrijā, kas 2011.gada 23.septembrī sniedza skaidrojumu Nr.41-2- 9377 par to, ka žoga izveidošanai būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama, nepieciešams ir saskaņojums Būvvaldē. [2.2] Ar sākotnējo lēmumu tika saskaņots žoga novietojums zemesgabalā /ielas nosaukums/ 222C, Jēkabpilī, un vizuālais risinājums. Žoga izvietojums tika saskaņots ar trešās personas nomātās zemesgabala daļas robežām. Žogs ir uzbūvēts atbilstoši saskaņojumam, tomēr trešā persona to patvaļīgi daļēji ir demontējusi, nozāģējot metāla stabus, un turpina nelikumīgi izmantot pieteicējas zemesgabala daļu, uz kuras izmantošanu trešajai personai nav nekādu tiesību. [2.3] Asfalta segums, kas klāj pieteicējas zemesgabalu, nav tāda inženierbūve, kas eksistē atsevišķi no zemes. Pieteicēja zemesgrāmatā reģistrēta kā visa zemesgabala īpašniece, turklāt zemesgrāmatu nodalījumā nav norādīts, ka uz šī zemesgabala būtu kādas no zemes atdalāmas vai atsevišķi citai personai piederošas būves. Asfalta segums ir atzīstams par zemesgabala blakus lietu, tāpēc saskaņā ar Civillikuma 853.pantu, atdodot īpašumu likumīgajiem īpašniekam zemesgabalu, asfalta segums atzīstams par atdotu kopā ar zemesgabalu. [2.4] Pieteicēja uzskata, ka nav mainījušies lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas varētu būt par pamatu likumīga un pamatota būvvaldes lēmuma atcelšanai.

[3] Jēkabpils pilsētas pašvaldība (turpmāk – iestāde) rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikums uzskatāms par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem, papildus norādīts turpmāk minētais. Jēkabpils pilsētas būvvaldes 2012.gada 10.septembra atzinumā Nr.83-2-4.10, apsekojot žogu dabā, tika konstatēts, ka uzbūvētais žogs neatbilst Jēkabpils pilsētas būvvaldē saskaņotajam vizuālajam risinājumam. Jēkabpils pilsētas būvvaldē tika saskaņots vizuālais 3.lappuse no 9 risinājums, kur žoga augstums ir 1,5m, apsekojot tika konstatēts, ka žoga augstums vidēji ir 1,6-1,85m. Stabu attālumi ir 2m, pēc apskates dabā tika konstatēts, ka attālumi starp stabiem ir 6-8m. Stabu diametrs tika saskaņots 38-42mm, pēc apsekošanas tika konstatēts, ka stabu diametrs ir 50mm. Žoga sieta acs izmērs neatbilst tam, kas tika saskaņots būvvaldē. Izbūvētais žogs rada vizuāli nepievilcīgu izskatu. Pieteicēja ar Jēkabpils pilsētas būvvaldes 2012.gada 10.septembra atzinumu Nr.83-2-

4.10 tika iepazīstināta 2012.gada 30.oktobrī. Jēkabpils pilsētas būvvalde pieteicējai uzdeva līdz 2012.gada 10.decembrim novērst konstatētos pārkāpumus.

[4] Trešā persona rakstveida paskaidrojumā un tā papildinājumos norādījusi, ka Lēmums ir taisnīgs un likumīgs, bet pieteicējas pieteikumā norādītie fakti ir nepatiesi un nepamatoti. [4.1] Trešā persona norāda, ka 2000.gadā iegādājās trīs ēkas, kā arī piebraucamos ceļus un ārējos inženiertīklus. Tajā laikā zemesgrāmatā reģistrēja tikai ēkas, piebraucamos ceļus un ārējos inženiertīklus zemesgrāmatā nereģistrēja. Līdz ko likums atļāva, trešā persona šīs būves reģistrēja kadastrā. [4.2] Trešā persona norāda, ka viņam piederošais piebraucamais ceļš uz svariem (kadastra Nr./kadastra numurs/ ) un laukums (kadastra Nr./kadastra numurs/) atrodas iznomātajā teritorijā, bet ne ārpus tās. Pieteicēja, norādot, ka pēc tiesas lēmuma ceļš un laukums nebija iekļauts iznomājamā platībā, melo.

Pieteicēja, uzreiz pēc nomas līguma parakstīšanas, uzsāka žoga celšanas mēģinājumu apkārt iznomātajam laukumam, labi zinot, ka šis žogs traucēs trešajai personai pilnvērtīgi izmantot viņam piederošo īpašumu. Pieteicēja vairākas reizes mēģināja uzsākt žoga celtniecību, izmantojot dažādu celtniecības firmu pakalpojumus, taču celtnieki atbrauca un pārliecinājušies par idejas absurdu, atteicās no tādas celtniecības. Tā kā pieteicēja iedomājās žoga būvniecību uz asfaltētā ceļa (60 tonnīgo svaru pievedceļa), tad šāda veida būvniecība paredz būvprojektu un būvatļauju no pilsētas būvvaldes. [4.3] Pieteicēja, vēršoties Ekonomikas ministrijā, sniedza apzināti nepatiesu informāciju, jo iznomājamais laukums, ap kuru tā vēlas uzcelt žogu, robežojas ar zemesgabalu /ielas nosaukums/ 222A, Jēkabpilī, kas pieder trešajai personai, tādējādi tā nav iekšējā teritorija, un žogs nekādi nevar būt labiekārtojuma elements, jo tas nevis uzlabo, bet norobežo.

Lai uzstādītu žogu, pieteicēja uzsāka būvdarbus bez rakšanas darbu atļaujas, jo 2011.gada 31.oktobra rakšanas darbu atļauja Nr.61 ir anulēta ar Jēkabpils pilsētas pašvaldības pilsētsaimniecības departamenta rīkojumu. Pieteicēja, apgalvojot, ka žogs uzbūvēts atbilstoši sākotnējam lēmumam, melo, jo uzceltie žoga fragmenti neatbilst saskaņojumam, par ko trešā persona informēja būvvaldi, un tika sastādīts 2012.gada 10.septembra atzinums Nr.83-2-4.10. [4.4] Jēkabpils pilsētas būvvalde, pieņemot sākotnējo lēmumu, ir nepareizi tulkojusi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk

– Vispārīgie būvnoteikumi) 62.6.punktu, kļūdaini atsaucoties uz 62.7.punktu, un nav vadījusies pēc Jēkabpils 2010.gada 8.jūnija sabiedriskās kārtības noteikumu Nr.21 4.2., 5.22. un 5.24.punkta. 4.lappuse no 9 [4.5] Trešā persona norāda, ka, veicot iecerētā žoga būvniecību, vistiešākajā veidā tiek skartas trešās personas īpašumtiesības, jo žoga uzstādīšana ir saistīta ar trešajai personai piederošo inženierbūvju – ceļa ar cieto segumu 251m2 un laukuma ar cieto segumu 97m2 bojāšanu, kā arī viens no stabiem uzstādīts tiešu uz svaru konstruktīva elementa – nobrauktuvi no svariem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izskatot lietu rakstveida procesā un izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.

[6] Tiesa no lietas materiāliem secina, ka lietā pastāv strīds par to, vai pašvaldība (iestāde) pamatoti atcēla pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu – sākotnējo lēmumu, ar kuru tika saskaņots žoga novietojums zemesgabalā /ielas nosaukums/ 222c, Jēkabpilī, un tā vizuālais risinājums, konstatējot, ka sākotnējā lēmuma pieņemšanas procesā nebija pieaicināta trešā persona kā blakusesošā nekustamā īpašuma īpašnieks un pieteicējas zemes nomnieks. Pieteicējas argumenti balstās uz to, ka iestādei nebija tiesiska pamata atcelt viņai labvēlīgu – sākotnējo lēmumu, norādot uz faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem (strīdu par tiem) par viņai un trešajai personai piederošajām būvēm (ka tās atrodas uz pieteicējai piederošā zemesgabala).

[7] Tiesa no lietas materiāliem konstatē šādus nozīmīgus faktiskos apstākļus: [7.1] trešajai personai zemesgrāmatā nostiprinātas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu /ielas nosaukums/ 222a, Jēkabpilī, kas sastāv no trīs būvēm ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/ un /kadastra apzīmējums/, kas saistītas ar zemesgabalu /ielas nosaukums/ 222, Jēkabpilī, ar kadastra numuru /kadastra numurs/ (lietas 52.lapa); Trešajai personai zemesgrāmatā nostiprinātas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu /ielas nosaukums/ 222a, Jēkabpilī, kas sastāv no zemesgabala 402m2 platībā ar kadastra numuru /kadastra numurs/ (robežojas ar zemesgabalu /ielas nosaukums/ 222c, Jēkabpilī) (lietas 78.-79.lapa); [7.2] pieteicējai zemesgrāmatā nostiprinātas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu /ielas nosaukums/ 222c, Jēkabpilī, kas sastāv no zemesgabala ar kadastra numuru /kadastra numurs/ (atdalīts no nekustamā īpašuma /ielas nosaukums/ 222, Jēkabpilī; turpmāk – zemesgabals /ielas nosaukums/ 222c), uz kura atrodas citām personām piederošas ēkas [7.1] (lietas 69.lapa); [7.3] 2010.gada 22.oktobrī starp pieteicēju un trešo personu noslēgts zemes nomas līgums, ar kuru trešajai personai nodots lietošanā zemesgabals 1760m2 platībā, kas ir daļa no pieteicējai piederošā zemesgabala ar kadastra numuru /kadastra numurs/, kas atrodas /ielas nosaukums/ 222c, Jēkabpilī. Zemesgabala robežas iezīmētas līgumam pievienotājā plānā (lietas 24.-26.lapa); 5.lappuse no 9 [7.4] ar sākotnējo lēmumu (Jēkabpils pilsētās būvvaldes 2012.gada 22.februāra lēmumu), izskatot pieteicējas iesniegumu ar pielikumiem, nolemts saskaņot žoga novietojumu /ielas nosaukums/ 222c un vizuālo risinājumu. Žoga izvietojums norādīts shēmā (lietas 27.- 28.lapa); [7.5] trešā persona 2012.gada augustā Valsts zemes dienestā reģistrējis inženierbūves

– ceļu ar cieto segumu (kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/) un laukumu ar cieto segumu (kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/); minētās būves atrodas uz zemesgabala ar kadastra numuru /kadastra numurs/ [7.2] (lietas 84.-86.lapa).

[8] Lēmums, ietverot faktisko apstākļu izklāstu, pamatots ar Administratīvā procesa likuma 85.panta otrās daļas 3.punktu, kas noteic, ka adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī, iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot. Šādā gadījumā administratīvo aktu var atcelt triju mēnešu laikā no dienas, kad iestāde uzzināja par tā atcelšanas iespēju, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Tātad tiesai jānoskaidro, vai apstāklis, ka sākotnējā lēmuma pieņemšanas procesā nebija pieaicināta trešā persona kā blakusesošā nekustamā īpašuma īpašnieks un pieteicējai piederošās zemes nomnieks, ir pamats pieteicējai labvēlīga (sākotnējā) lēmuma atcelšanai. Proti, vai pieteicējai kā zemesgabala /ielas nosaukums/ 222c, uz kura atrodas trešajai personai piederošas ēkas un kuru trešā persona nomā (daļu no šī zemesgabala), īpašniecei ir nepieciešama trešās personas piekrišana (saskaņojums) izbūvējamam žogam ap iznomāto zemesgabalu un gar trešajai personai piederošo zemesgabalu /ielas nosaukums/ 222a, Jēkabpilī.

[9] Tiesa no lietas materiāliem konstatē, ka lietā nav strīds par to, ka trešajai personai piederošās ēkas [7.1] atrodas uz pieteicējai piederošā zemesgabala /ielas nosaukums/ 222c [7.2] un ka trešās personai piederošais zemesgabals /ielas nosaukums/ 222a robežojas ar pieteicējai piederošo zemesgabalu /ielas nosaukums/ 222c. Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka starp pieteicēju un trešo personu ir noslēgts zemes nomas līgums, ar kuru pieteicēja daļu no sev piederošā zemesgabala /ielas nosaukums/ 222c – 1760m2 ir iznomājusi trešajai personai, jo uz tā atrodas trešajai personai piederošās ēkas un inženierbūves. Jēkabpils pilsētas būvvaldē, izskatot pieteicējas iesniegumu, 2012.gada 22.februārī tika akceptēts (saskaņots) žoga novietojums zemesgabalā /ielas nosaukums/ 222c – ap visu trešajai personai iznomāto zemesgabalu 1760m2 platībā, bet uz iesniegtās shēmas nav trešās personas piekrišanas (saskaņojuma).

[10] Atbilstoši Būvniecības likuma 13.panta pirmajai daļai un 16.pantam pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājam vai būvētajam ir jāsaņem būvatļauja un būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.

6.lappuse no 9 Vispārīgo būvnoteikumu 62.punkts noteic izņēmumus, kad būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā izbūvējamais žogs pilnībā neatbilst nevienam no Vispārīgo būvnoteikumu 62.punktā norādītajiem izņēmumiem, jo arī žoga kā atsevišķa teritorijas labiekārtojuma elementa izbūve (62.6.apakšpunkts) un tā novietojums (būvvieta) jebkurā gadījumā ir jāsaskaņo būvvaldē. Savukārt, lai saskaņotu izbūvējamā žoga novietojumu zemesgabalā, iestādei un būvdarbu pasūtītājam ir jāņem vērā arī citi tiesību akti (principi), kas noteic formālās prasības būvniecības jomā. Lēmums būtībā pamatots ar to, ka izbūvējamā žoga ierīkošanai zemesgabalā /ielas nosaukums/ 222c bija nepieciešama trešās personas piekrišana (saskaņojums). Tiesa turpmāk norādīto apsvērumu dēļ, atzīst, ka izskatāmajā gadījumā ir konstatējams, ka pastāv nenovēršami šķēršļi izbūvējamā žoga saskaņošanai, jo nav saņemta trešās personas piekrišana (saskaņojums) izbūvējamā žoga novietojumam zemesgabalā /ielas nosaukums/ 222c, kas (jau izbūvētais žogs) ierobežo viņam piederošā nekustamā īpašuma (būvju un inženierbūvju) izmantošanu.

[11] Tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka lietas, kas izriet no būvniecības tiesiskajām attiecībām, pamatā ir izvērtējamas caur personas tiesībām uz īpašumu. Šīs lietas primāri balstās uz tiesībām netraucēti izmantot savu īpašumu (sk., Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (Senāts) 2006.gada 22.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-255 14.2., 14.2.1.punktu). Senāts minētajā lietā norādījis, ka Latvijas Republikas Satversmes 105.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Kā secinājusi Satversmes tiesa, šī konstitucionālā tiesību norma, līdzīgi kā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.protokola 1.pants, paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu. Īpašuma tiesības var ierobežot, ja ierobežojumi ir attaisnojami, tas ir, ja tie noteikti ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi (sk., Satversmes tiesas 2002.gada 20.maija spriedumu lietā Nr.2002- 01-03). Turpmāk Senāts norādījis, ka tiesības uz īpašumu ir individuāla rakstura tiesības. Šo tiesību aizsardzību persona var prasīt, ja ar pārsūdzēto lēmumu tieši šai personai ir tikusi vai tiks traucēta tās īpašuma lietošana. Tātad pamatā tās ir kaimiņa tiesības, kas ļauj kādai personai iebilst pret citai personai izsniegtu atļauju būvēt. Jēdziens „kaimiņš” šajās tiesiskajās attiecībās ir piemērojams nevis sadzīviskā, bet gan juridiskā nozīmē, kura saturs piepildāms, caur faktiskajiem apstākļiem konstatējot esošā vai iespējamā aizskāruma būtiskumu. Šajās tiesiskajās attiecībās tiesības uz īpašumu ir piemērojamas paplašināti, par kaimiņu atzīstot ne tikai tādu personu, kuras īpašums robežojas ar ietekmes objektu, bet arī ar personu, kura pastāvīgi vai ilgstoši uzturas objekta ietekmes zonā. Īrnieks un nomnieks kaimiņa tiesību īstenošanā pielīdzināmi īpašniekam (sk., turpat, 14.2.2.punktu). Līdz ar to šajā lietā ir noskaidrojams trešās personas statuss, viņa tiesību vai tiesisko interešu aizskāruma esamība vai iespējamība nākotnē, kas izceltos no būvniecības tiesiskajām attiecībām. Kā izriet no lietas materiāliem, trešās personas īpašumā esošais nekustamais īpašums

– būves un inženierbūves atrodas uz pieteicējai piederošā zemesgabala /ielas nosaukums/ 7.lappuse no 9 222c un turklāt trešā persona ir šī zemesgabala daļas nomnieks, – tātad atrodas tiešā saistībā ar strīdus objektu. Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka trešā persona ir atzīstama par kaimiņu būvniecības tiesību izpratnē, proti, par nekustamā īpašuma, kas ne tikai robežojas ar strīda objektu, īpašnieku, bet ir pat šī strīdus objekta daļas lietotājs (nomnieks). Līdz ar to šajā lietā ir konstatējamas trešās personas publiskās subjektīvās tiesības iebilst par jebkuru būvniecības procesu zemesgabalā /ielas nosaukums/ 222c, ja tiek vai varētu tikt aizskartas trešās personas tiesības vai tiesiskās intereses.

[12] Tiesa uzskata par nepamatotiem pieteicējas pieteikumā norādītos argumentus par inženierbūvju statusu un to tiesisko piederību, lai neievērotu vispārējās trešās personas tiesības un tiesiskās intereses būvniecības procesā. Tiesa norāda, ka piespiedu zemes nomas attiecības vien liecina par strīdus objekta (zemesgabala /ielas nosaukums/ 222c) lietošanas tiesību aprobežojumiem. Proti, ja arī pastāv kāds strīds, tas nenozīmē, ka tas kaut kādā veidā iespaido trešās personas subjektīvo tiesību pastāvēšanu būvniecības tiesiskajās attiecībās, realizējot „kaimiņa” tiesības. Tiesa vienlaikus norāda, ka tiesiskās attiecības starp pieteicēju un trešo personu var tikt risinātas civiltiesiskā (privāttiesiskā) kārtībā.

[13] Tiesa, ņemot vērā iepriekš konstatēto, secina, ka, neiegūstot trešās personas saskaņojumu uz izbūvējamā žoga skices, iestādei bija tiesisks pamats atcelt pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu. Līdz ar to Lēmuma pamatojums attaisno adresātam (pieteicējai) uzlikto pienākumu – prasību saskaņot izbūvējamo žogu ar trešo personu.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda noraidīt T.B. pieteikumu par Jēkabpils pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra lēmuma Nr.384 (protokols Nr.23, 20.§) atcelšanu daļā, ar kuru atcelts Jēkabpils pilsētas būvvaldes 2012.gada 22.februāra lēmums Nr.6 „Par žoga novietojumu zemes gabalā un vizuālo risinājumu”. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) S.Ozola

NORAKSTS PAREIZS 8.lappuse no 9 Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Ozola Jelgavā 2013.gada 21.maijā

9.lappuse no 9