Court dismisses complaint against police decision to decline administrative case initiation due to lack of evidence.

Lietas arhīva Nr. 1A-0572-19/35

ECLI:LV:RVPT:2019:0913.1A30057219.5.S

LĒMUMS

Rīgā 2019. gada 13. septembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

tiesnese Dace Kantsone,

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ sūdzību par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja

2019. gada 12. jūlija lēmumu “Par lēmumu Nr. 381/2019 par atteikšanos uzsākt lietvedību”.

Aprakstošā daļa

[1] 2019. gada 4. jūnijā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Limbažu iecirknī saņemts /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ iesniegums, kurā

iesniedzēji ziņoja par to, ka viesu nama “/Nosaukums A/” teritorijā, Lielupes pagastā, Salacgrīvas novadā tikusi izmantota uguņošanas tehnika -

pirotehnika, kas radīja iesniedzēju ģimenei dzīvības un veselības apdraudējumu. Viesu nama “/Nosaukums A/” teritorijā, Lielupes pagastā, Salacgrīvas

novadā, regulāri tiekot izmantotas uguņošanas ierīces. Viesu nams atrodas pie paša pagasta ceļa, pa kuru pārvietojas iedzīvotāji, un tā teritorijā atrodas

lieli koki, 5 metru attālumā atrodas Latvijas Valsts meži un dzīvojamās ēkas. Pirotehnisko izstrādājumu izmantošana viesu nama teritorijā rada

ugunsnedrošu situāciju, jo koku zarus, kas atrodas tuvumā, var sasniegt pirotehnikas šāviņi, un tie var kļūt neprognozējami. Iesniedzēji lūdz pie

administratīvās atbildības saukt viesu nama “/Nosaukums A/” īpašnieku /pers. D/.

[2] Ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Limbažu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores 2019. gada 17. jūnija lēmumu nolemts

par atteikt uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- LAPK) 181. panta, jo pārbaudes

laikā netika gūti pierādījumi tīša administratīvā pārkāpuma izdarīšanai.

[3] Par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Limbažu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores 2019. gada 17. jūnija lēmumu /pers.

A/, /pers. B/ un /pers. C/ iesniedza sūdzību augstākai iestādei - Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldei, lūdzot saukt pie administratīvās atbildības

viesu nama “/Nosaukums A/” īpašnieku /pers. D/ par LAPK 181. pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

[4] Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas birojs (turpmāk – augstāka iestāde) 2019. gada 12. jūlijā pieņēma lēmumu “Par

lēmumu Nr. 381/2019 par atteikšanos uzsākt lietvedību”, ar kuru nolēma atstāt negrozītu Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Limbažu iecirkņa

Kārtības policijas nodaļas inspektores 2019. gada 17. jūnija lēmumu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] LAPK 1. pants definē administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevumus, kuru īstenošanai LAPK turpmākās normas nosaka, kāda darbība

vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas

izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

Administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas darbībā vai bezdarbībā. Administratīvā pārkāpuma

sastāvs ir LAPK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums - administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse ( s k

piemēram, Augstākās tiesas Senāta 2006. gada 22. septembra sprieduma lietā Nr.SKA-571/2006 8.punktu).

Ja kaut vienas no minētajām administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm nav, atzīstams, ka nodarījumā (personas darbībā vai

bezdarbībā) nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Šo pazīmju konstatēšana ir būtiska, lai konstatētu, vai nepastāv LAPK 239. pantā norādītie apstākļi,

kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Iestādei jāvērtē notikuma un tā seku faktiskie apstākļi un šo apstākļu atbilstība jebkuram LAPK

noteiktajam administratīvā pārkāpuma sastāvam.

[4.2] Iesniedzēji lūguši izvērtēt /pers. D/ iespējamo administratīvo atbildību par Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā noteikto pirotehnisko

izstrādājumu izmantošanas aizliegumiem un ierobežojumiem.

Augstāka iestāde notikuma apstākļu pārbaudes materiālos nekonstatē objektīvas ziņas par notikušu Pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma normu

pārkāpumu. Notikuma liecinieka paskaidrojuma norādīts, ka 2019. gada 1. jūnijā viesu namā “/Nosaukums A/”, Lielupes pagastā, Salacgrīvas novadā

tika svinētas kāzas. Pasākuma laikā tika izmantoti 2. klases, zemas bīstamības un zema trokšņa līmeņa uguņošanas ierīces. Uguņošanas ierīču lietošana

notika viesu nama “/Nosaukums A/” iežogotā teritorijā un neapdraudēja Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā noteiktos izmantošanas aizliegumus un

ierobežojumus.

[4.3] Ņemot vērā iepriekš konstatētos apstākļus un izvērtējot 2019. gada 1. jūnija notikušā incidenta sekas, augstāka iestāde secina, ka nav

notikušas jebkādas LAPK normatīvā regulējuma kārtībā sodāmas darbības, kā arī nav pārkāpti pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas aizliegumi un

ierobežojumi.

Pārbaudot visus iesniegumā norādītos argumentus lūgumam uzsākt pret /pers. D/ lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, augstāka iestāde

nekonstatē nevienā no iesniedzēju norādēm faktus par notikumiem, kuri būtu izvērtējami LAPK normatīvā regulējuma kārtībā.

[4.4] LAPK 239. panta 1. punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā

pārkāpuma sastāva. Tā kā augstāka iestāde viesu nama “/Nosaukums A/” īpašnieka /pers. D/ darbībās nav konstatējusi LAPK normās paredzētu

administratīvo pārkāpumu pazīmes, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt.

[5] 2019. gada 21. augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ sūdzība par Valsts policijas

Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2019. gada 12. jūlija lēmumu “Par lēmumu Nr. 381/2019 par atteikšanos uzsākt lietvedību”, kurā

iesniedzēji lūdz minēto lēmumu atcelt.

Sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[5.1] Sūdzības iesniedzēji Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Limbažu iecirknī ar lūgumu saukt pie administratīvās atbildības viesu nama

“/Nosaukums A/” īpašnieku /pers. D/ par Pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma normu pārkāpumu vēršas atkārtoti, jo uz iepriekšējiem iesniegumiem

atbildes nav saņēmuši, kā arī lietas materiālos neparādās 2019. gada 25. jūnija iesniegums Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldei.

[5.2] Lēmumā tiek apstiprināts tas, ka uguņošanas ierīču lietošana norādītajā datumā un laikā ir bijusi. Taču nav norādīts, kādi administratīvā

pārkāpuma sastāva elementi konkrētajā gadījumā iztrūkst.

[5.3] Saskaņā ar LAPK 237. pantu lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot

katras lietas apstākļus. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka policija nav to veikusi. Paskaidrojums paņemts no vienas personas - /pers. H/, un lēmums tika

pieņemts tikai, balstoties uz viņa vārdiem. Viņš ir ieinteresētā persona, bet lietā nav nekādu pierādījumu, ka policija ir pārbaudījusi /pers. H/

apgalvojumus.

Lietā nav ziņu par to, ka policija ieguvusi pierādījumus par pirotehnikas iegādi specializētajā veikalā; pierādījumus, ka tā tiešām ir bijusi 2. klases,

zemas bīstamības un zema trokšņa līmeņa uguņošanas ierīce; datus par pirotehnikas tehniskiem parametriem. Tāpat nav veikta vietas apskate, pagalma

mērījumi un pirotehnikas lietošanas apstākļu izvērtējums.

Lietā nav pierādīts, ka uguņošana viesu nama pagalmā neapdraud gar viesu namu braucošo transportu, pasākuma viesus, kaimiņu ēkas. Policisti

nav veikuši lietas apstākļu savlaicīgu, vispusīgu, pilnīgu un objektīvu noskaidrošanu, tādēļ arī nepamatoti izdarījuši secinājumu, ka nav administratīvā

pārkāpuma sastāva.

[5.4] Lai gan sūdzības iesniedzēji ir trīs personas, augstākas iestādes lēmumā kā adresāts norādīta tikai /pers. A/.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudot iesniegto sūdzību kopsakarā ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, savukārt pārsūdzētais augstākas

iestādes lēmums ir atstājams negrozīts.

[6.1] Saskaņā ar LAPK 289.13 panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu

izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa atzīst, ka Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2019. gada 12. jūlija lēmumā “Par lēmumu Nr. 381/2019 par

atteikšanos uzsākt lietvedību” ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, un tiesa pievienojas lēmuma motivācijai.

[6.2] Vērtējot sūdzības iesniedzēju argumentu, ka policijas iestāde nav veikusi pietiekamu pārbaudi, tiesa atzīst šo argumentu par nepamatotu, jo jāņem

vērā faktiskie apstākļi.

No lietas materiāliem izriet, ka sūdzības iesniedzēju sākotnējais iesniegums par 2019. gada 1. jūnijā notikušu incidentu Valsts policijas Vidzemes reģiona

pārvaldes Limbažu iecirknī saņemts 2019. gada 4. jūnijā.

No lietas materiāliem redzams, ka inspektore 2019. gada 12. jūnijā ir sastādījusi ziņojumu par veikto telefonsarunu ar viesu mājas “/Nosaukums A/”

īpašnieku /pers. D/, kurā viņš paskaidroja, ka uguņošana ir notikusi, taču apdraudējuma līmenis bijis zems. /pers. D/ apliecināja, ka tuvāk esošo māju

iedzīvotāji ir informēti par viesu namā notiekošiem pasākumiem. Savukārt 2019. gada 17. jūnijā iestādē ir pieņemts pasākuma rīkotāja /pers. H/

paskaidrojums, kurā sniegtas ziņas par notikušās uguņošanas apstākļiem, norādot, ka tika izmantota 2. klases zemas bīstamības pirotehnika, un uguņošana

notika iežogotā teritorijā.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā citus pierādījumus par 2019. gada 1. jūnijā notikušo uguņošanu policijas amatpersonām iegūt ir praktiski

neiespējami, jo nav iespējams minēto notikumu rekonstruēt, lai izdarītu secinājumus, vai uguņošana radīja reālu apdraudējumu un vai tika pārkāpti kādi

noteikumi. Pārbaudes laikā iegūtā informācija par to neliecina. Arī no sūdzībai pievienotām fotoizdrukām nevar izdarīt jebkādu secinājumu, kas būtu

attiecināms uz izskatāmās lietas apstākļiem un norādītu uz iespējamu normatīvo aktu pārkāpumu. Secināms, ka pārbaude par sūdzības iesniedzēju iesniegumu

tika veikta, nekonstatējot pamatus uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

[6.3] Vērtējot apstākli, ka pārsūdzētajā augstākas iestādes lēmumā kā adresāts norādīta tikai /pers. A/, tiesa atzīst, ka tas vērtējams kā tehniska

kļūda, kas neietekmē administratīvā pārkāpuma procesa rezultātu un pieņemto lēmumu, jo triju iesniedzēju sūdzībā minētie argumenti izvērtēti un visi trīs

iesniedzēji ir realizējuši savas tiesības šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

[6.4] Tiesa atzīst, ka sūdzībā minētie argumenti nevar būt par pamatu Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2019. gada

12. jūlija lēmuma “Par lēmumu Nr. 381/2019 par atteikšanos uzsākt lietvedību” atcelšanai, kā arī nav konstatēti citi apstākļi, kas būtu par pamatu lēmuma

atcelšanai, līdz ar to lēmums ir atstājams negrozīts un sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 238.1 pantu, tiesa

nolēma:

Noraidīt /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ sūdzību par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2019. gada 12. jūlija

lēmumu “Par lēmumu Nr. 381/2019 par atteikšanos uzsākt lietvedību”.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese (paraksts) Dace Kantsone