Court orders father to pay child support and state fees but denies lawyer costs claim.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to respond and ordered the father to pay monthly child support and state fees. While the court found the support claim valid based on parental duties, it rejected the plaintiff's request for attorney fees due to lack of proof of payment. Consequently, the judgment grants support and state costs but denies the specific claim for legal representation expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 179; Civil Procedure Law 44: Parents must support children, but a claim for attorney fees requires proof of actual payment to be enforceable.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C31392314
SP RIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 19.novembrī
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa:
tiesnese E. Stelte-Auziņa,
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
[1] 2014.gada 22.jūlijā /pers. A/ (turpmāk tekstā – prasītāja) cēlusi maza apmēra prasību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pret /pers. B/
(turpmāk tekstā – atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu.
Prasība pamatota ar Civillikuma 179.pantu un 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu
apmēru bērnam”.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus dēla /pers. C/ uzturam 96,00 euro apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30 %
(trīsdesmit procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz dēla pilngadībai, visus tiesāšanās izdevumus, tai skaitā par
zvērināta advokāta pakalpojumiem.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs ir prasītājas dēla tēvs. Atbildētājs uzturlīdzekļus dēla uzturēšanai nedod. Dēlu prasītāja uztur viena.
[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu par celto prasību nav sniedzis.
[3] Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajai daļai, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt prasību rakstveida procesā, jo puses likumā noteiktajā
kārtībā par procesu ir informētas.
M o t ī v u d a ļ a
[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
[5] Atbilstoši ierakstam /pers. C/ dzimšanas apliecībā Nr./numurs/ viņa vecāki ir /pers. B/ un /pers. A/, par to lietā strīda nav.
[6] Civillikuma 179.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un
māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns
ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Civillikuma 177.panta ceturtajā daļā noteikts, ka bērna uzturēšana ietver sevī ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna
kopšanu, izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot
viņu sabiedriski derīgam darbam). Saskaņā ar minēto tiesa uzskata, ka tikai bērna vecākiem var būt zināms, cik daudz jātērē bērna uzturēšanai, jo tas ir
atkarīgs no konkrētā bērna individualitātes, spējām, interesēm, veselības stāvokļa, garīgās un fiziskās attīstības un citiem apstākļiem.
[7] 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” noteikts, ka katram vecākam
neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Katra vecāka
pienākums ir nodrošināt uzturlīdzekļus katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās
minimālās mēneša darba algas, bet katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta
noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar 2013.gada 27.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa
likmi”, no 2014.gada 1.janvāra ir noteikta minimālā mēneša darba alga 320,00 euro, tādējādi, minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam līdz 7 gadu vecumam ir
80,00 euro, bet no 7 gadu vecuma sasniegšanas sastāda 96,00 euro. Palielinoties vai samazinoties valstī noteiktajai minimālai mēneša darba algai,
piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs palielināms vai samazināms proporcionāli minimālās mēneša darba algas apmēram.
[8] Lietā noskaidrots, ka bērna dzīvesvieta ir kopā ar prasītāju, kura realizē ikdienas aizgādību, līdz ar to, ņemot vērā Civillikuma 179.pantā
nostiprināto absolūto vecāka pienākumu uzturēt bērnu, nevar būt strīda par to, ka atbildētāja pienākums ir maksāt prasītājai uzturlīdzekļus bērnu uzturam.
[9] Tā kā prasītāja vēlas, lai no atbildētāja tiktu piedzīti uzturlīdzekļi valstī noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu apmērā, tad tiesai nav nepieciešams
izvērtēt atbildētāja mantas stāvokli, jo tas nevar ietekmēt spriedumu. Lietā nav ziņu par atbildētāja ienākumiem un mantisko stāvokli, un, ka atbildētājs nespēj
uzturēt bērnu. Atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās civilprocesuālās tiesības – prasības pieteikumā norādītos faktus nav apstrīdējis. Atbildētājs
nav arī iesniedzis pierādījumus, ka objektīvu apstākļu dēļ nespēj strādāt un gūt ienākumus, līdz ar to uzturēt bērnu.
[10] Ņemot vērā minēto, un to, ka bērns ir sasniedzis uz prasības celšanas dienu 13 gadu vecumu, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai
piedzenami uzturlīdzekļi bērna uzturam sākot no prasības celšanas dienas – 2014.gada 22.jūlija, 96,00 euro (deviņdesmit seši euro) ik mēnesi, bet ne mazāk
kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna pilngadībai.
[11] Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami tiesas izdevumi, jo prasītāja
no to samaksas atbrīvota saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktam un 35.panta pirmās daļas 3.punktam, valsts ienākumos no atbildētāja
piedzenama valsts nodeva 172,80 euro.
[12] Atbilstoši lietas materiāliem, kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā, kas valsts ienākumos piedzenami no atbildētāja, ir 5,58 euro.
[13] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja viņas labā tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar advokāta pakalpojuma sniegšanu. Lietas materiāliem
pievienots zvērinātas advokātes Intas Brūveres izrakstīts rēķins prasītājai par EUR 169,40 samaksu un atskaite, no kuras izriet, ka ir sniegti pakalpojumi:
tikšanās, konsultācijas, prasības pieteikuma par uzturlīdzekļu piedziņu sastādīšana- 2 stundas. Prasītāja lietas materiāliem nav pievienojusi pierādījumus, ka
viņa zvērinātas advokātes izrakstīto rēķinu ir samaksājusi. Līdz ar to tiesa secina, ka nevar iestāties Civilprocesa likuma 44.panta izpildījuma sekas un
prasītājas lūgums par ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu no atbildētāja prasītājas labā ir noraidāms.
[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta 1.daļas 1.punktu nosakāms, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei atbildētājam nosakāms termiņš -
desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Pamatojoties uz iepriekš minēto un, saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 204.1, 205. un 250.25pantu, tiesa
n o s p r i e d a :
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus nepilngadīgā bērna /pers. C/,
personas kods /personas kods/, uzturam ik mēnesi sākot no prasības celšanas dienas – 2014.gada 22.jūlija, 96,00 euro (deviņdesmit sešus euro), bet ne
mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna pilngadībai.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 172,80 euro (viens simts septiņdesmit divus euro un 80 centus), kas
iemaksājami Valsts kases kontā Nr. LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, BIC
kods TRELLV22.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,58 euro (piecus euro un 58 centus), kas
iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316.
Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Noraidīt /pers.A/ lūgumu par ar lietas vešanu saistīto izdevumu par zvērinātas advokātes sniegtajiem pakalpojumiem piedziņu no /pers. B/.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas apliecina valsts nodevas un ar lietas
izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma teksta pieejamības dienas – 2014.gada19.novembra, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģijai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese: E. Stelte-Auziņa