Court dismissed tax appeal, ruling municipal tax assessment based on land registry value was lawful.

NORAKSTS Lieta Nr.A42533507 A4834-11/5 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 15.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Juhņeviča piedaloties pieteicējam V.K. un pieteicēja pārstāvei S.B., atbildētāja Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes pārstāvim A.J. un atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts zemes dienesta pārstāvim I.R., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc V.K. pieteikuma par Rīgas domes 2007.gada 11.maija lēmuma Nr.1-43/RD-07-495-ap atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 13.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts V.K. pieteikums par Rīgas domes 2007.gada 11.maija lēmuma Nr.1-43/RD-07-495-ap „Par Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2007.gada 22.marta lēmumu Nr.PIP-07-2095-ls/05-07/07- 150720-AL „Par iesnieguma noraidīšanu par maksāšanas paziņojumu atcelšanu”” (turpmāk – Lēmums) atcelšanu. Ar Lēmumu atstāts negrozīts Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2007.gada 22.marta lēmums Nr.PIP-07-2095-ls/05-07/07-150720-AL „Par iesnieguma noraidīšanu par maksāšanas paziņojumu atcelšanu”, ar kuru noraidīts Pieteicēja lūgums atcelt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumus 2007.gadam par ēkām PIPN-07-153954-mp/07- 150720-AL/05-16/568-0025, ar kuru aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis Ls 15 427,27 apmērā un PIPN-07-153953-mp/07-150719-AL/05-16/568-0028, ar kuru aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis Ls 2124,10 apmērā. [2] Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem. [2.1] Pieteicējs nepiekrīt aprēķinātai nodokļa summai par 2007.gadu Ls 17551,37,- apmērā.

Aprēķinātais nodokļa apmērs 18,6 reizes pārsniedz iepriekšējo gadu nodokļa summu. [2.2] Pieteicējam nav sniegti nodokļa aprēķina dati. [2.3] Pieteicējs norāda, ka atbildētājs neprecīzi uzrādījis objektu kadastrālos numurus, un līdz ar to, neprecīzi aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis. [2.4] Pieteicējs norāda, ka viņš nav iepazīstināts ar kadastrālo vērtības aprēķināšanas dokumentiem, tādā veidā pārkāpjot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma normas. [3] Atbildētājs 2007.gada 15.augusta rakstveida paskaidrojumos tiesai norāda, ka uzskata Lēmumu par tiesisku un pamatotu turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. [3.1] Gan maksāšanas paziņojumos par nekustamā īpašuma nodokli 2007.gadam par ēkām Nr.PIPN-07-153954-mp/07-150720-AL/05-16/568-0025 un Nr.PIPN-07-153953-mp/07- 150719-AL/05-16/568-0028, gan Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2007.gada 22.marta lēmumā Nr.PIP-07-2095-ls/05-07/07-150720-AL, gan Lēmumā ir skaidri un nepārprotami norādīti visi dati, kas veido pieteicējam aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa summu, t.i., ir norādīta Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstā pēc stāvokļa uz 2007.gada 1.janvāri paziņotā katras ēkas kadastrālā vērtība, kas reizināta ar 1,5%, tādējādi iegūstot nekustamā īpašuma nodokļa apmēru katrai pieteicēja īpašumā esošajai ēkai. [3.2] Atbildētājs vērš uzmanību uz faktu, ka dokumentus, kas satur minēto informāciju (izziņas par objektu kadastrālo vērtību, objektu kadastrālās vērtēšanas protokoli, kadastrālo vērtību aprēķināšanas dokumenti) sastāda Valsts zemes dienests.

Atbildētājs norāda, ka minēto dokumentu sastāda pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā pieejamiem datiem. [3.3] Atbildētājs norāda, ka atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta trešajai daļai un 4.panta pirmajai daļai, Valsts zemes dienesta pašvaldībai sniegtā informācija ir nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas pamatā – gan konkrētajā nekustamajā īpašumā ietilpstošo objektu noteikšana, gan šo objektu kadastrālās vērtības aprēķināšana ir Valsts zemes dienesta kompetence. [3.4] Atbildētājs norāda, ka lietā pastāv strīds nevis par pašvaldības veiktā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina tiesiskumu, bet gan par Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā norādītās informācijas atbilstību tiesību normām un faktiskajai situācijai. [4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 10.maija lēmumu lietā pieaicināts otrs atbildētājs – Valsts zemes dienests.

Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālā nodaļa (turpmāk - Dienests) savos 2011.gada 16.jūnija paskaidrojumos norāda, ka neatzīst pieteicēja pieteikumu un lūdz to noraidīt, norādot uz turpmāk minētajiem argumentiem. [4.1] Ēkas kadastrālo vērtību aprēķina Dienests. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk arī NĪVKIS) ēkas kadastrālās vērtības aprēķins ir automatizēts process, kurā tiek izmantoti NĪVKIS reģistrētie pēdējās kadastrālās uzmērīšanas (iepriekš tehniskās inventarizācijas) dati:

ēkas tips, ēkas apjoma rādītājs un fiziskais stāvoklis jeb ēkas nolietojums. Ēkas kadastrālo vērtību aprēķina kā vērtējamai ēkai atbilstošās ēkas tipa bāzes vērtības, apjoma rādītāja lieluma (kvadrātmetros vai kubikmetros) un korekcijas koeficientu (būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficients, apjoma ietekmes korekcijas koeficients un apgrūtinājumu korekcijas koeficients) reizinājumu. Būves fiziskā stāvokļa koeficientu nosaka, izmantojot NĪVKIS fiksēto vērtējamās ēkas fiziskā stāvokļa procentu. Jo lielāks būves fiziskā stāvokļa procents (nolietojums), jo lielāks korekcijas koeficients.

Apjoma ietekmes korekcijas koeficientu nosaka ēkām, kuras pēc apjoma pārsniedz standartapjomu. Šobrīd standartapjomi un apjoma korekcijas koeficienti ir noteikti rūpniecības apbūves nekustamo īpašumu grupas ēkām un dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupas ēkām. Apgrūtinājumu korekcijas koeficientu nosaka ēkām, kam NĪVKIS reģistrēts apgrūtinājums valsts vai vietējās nozīmes kultūras piemineklis. [4.2] NĪVKIS ēkas kadastrālās vērtības aprēķins notiek automātiski atbilstoši 2006.gada 18.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.305 „Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, tad ir izslēgta iespēja ēkas kadastrālo vērtību aprēķināt nepareizi.

Pieteikumā minēto strīdus ēku kadastrālo vērtību pamatā ir nepilnās tehniskās inventarizācijas dati, ko nodaļas speciālisti ir veikuši 2002.gada 11.februārī saskaņā ar Valsts zemes dienesta 1999.gada 8.decembra rīkojumu Nr.483 apstiprināto Tehniskās inventarizācijas instrukcijas 2.redakciju – būves ārēji apsekojot (tika noteikts arī faktiskais būves nolietojums) un uzmērot. [4.3] Lai atbilstoši likumam „Par nekustamā īpašuma nodokli” nodrošinātu ēku masveida kadastrālo vērtēšanu, Dienests veica būvju nepilno tehnisko inventarizāciju.

Nepilnas tehniskās inventarizācijas darbi tika veikti visā Latvijas Republikas teritorijā esošo būvju masveida apsekošanas ietvaros un tās mērķis bija nodrošināt aktuālus datus par būvēm konkrētā zemes vienībā. Saskaņā ar Instrukcijas Vispārīgo noteikumu 26.punktu būves nepilna tehniskā inventarizācija tiek veikta tikai par valsts budžeta līdzekļiem un to nav tiesīgas individuāli pasūtīt fiziskas un juridiskas personas, ja tas nav noteikts normatīvajos aktos un 28.punktu, kas nosaka, ka būves nepilnā tehniskā inventarizācijā iegūtie dati nevar tikt izmantoti uzziņu sastādīšanai par nekustamo īpašumu, kā arī īpašuma tiesību reģistrācijai Zemesgrāmatu nodaļās. Instrukcijas III daļas „Būves nepilnā inventarizācija’’ 1., 2., 3., un 26.punktā noteikts, ka būves nepilnās tehniskās inventarizācijas objekts ir būve, kam Dienesta noteiktā kārtībā tiek piešķirti kadastra apzīmējumi (t.sk. jaunbūvēm un nepabeigtās celtniecības objektiem).

Būves nepilnās tehniskās inventarizācijas mērķis ir nodrošināt pamatdatus par būvēm konkrētā zemesgabalā, kas nepieciešami būvju kadastrālai masveida vērtēšanai atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli’’. Būves tehniskos datus nepilnas tehniskās ineventarizācijas procesā nosaka pēc konkrētās būves ārējiem tehniskajiem rādītājiem (būves lineārajiem izmēriem). Būves fizisko nolietojumu nosaka vizuāli, ievērojot 26.pielikumā (Tabula būves faktiskā nolietojuma aptuvenai noteikšanai) dotos norādījumus.

Būves nolietojums nosakāms ar precizitāti līdz 10%. [4.4] Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 13.panta otrajai daļai kadastra subjektam ir pienākums trīs mēnešu laikā ierosināt kadastra objekta kadastra datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, ja mainīts nekustamā īpašuma sastāvs vai nekustamā īpašuma objektu raksturojošie dati. Pieteicējs kadastra objekta kadastra datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā nav ierosinājis. [5] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja uz pieteikumā norādītajiem argumentiem un lūdza atcelt Lēmumu.

Papildus paskaidroja, ka Dienests ir kardināli izmanījis nekustamā īpašuma sastāvu, jo maksāšanas paziņojumos norādīto nekustamā īpašuma sastāvs ir pretrunā zemesgrāmatā norādītajam. Īpašumos nekādas izmaiņas no to nopirkšanas 1997.gadā nav notikušas. Pieteicējs apšauba, ka nekustamajā īpašumā inventarizācijas darbu veicēji ir veikuši apsekošanas un uzmērīšanas darbus, kā arī spēja noteikt būvju faktisko nolietojumu, neieejot tajās. Par 2002.gada ēkas novērtējumu pieteicējs nezināja un nevarēja zināt.

Saskaņā ar Kadastra likuma 95.pantu, ja kadastra datu labošanas dēļ mainās kadastra objekta sastāvs un kadastrālā vērtība, Dienestam tas jāpaziņo kadastra subjektam. Dienests to nav darījis. Tiesas sēdē atbildētāja Rīgas domes pārstāvis pieteicēja prasījumu neatzina un lūdza noraidīt. Tiesas sēdē atbildētāja Valsts zemes dienesta pārstāvis tiesas sēdē pieteicēja prasījumu neatzina, norādot uz paskaidrojumos minētajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka pieteicējs par minētajām ēkām inventarizācijas lietu Dienestā iepriekš nav pieprasījis.

Kadastrālā vērtība ir noteikta, ņemot vērā 2002.gadā veikto nepilno tehnisko inventarizāciju. Ēkas nosaukums kadastrālo vērtību neietekmē. Pieteicējs datus nav aktualizējis. Tiesas sēdē liecinieks I.R. paskaidroja, ka veica attiecīgo ēku nepilno tehnisko inventarizāciju un, veicot inventarizāciju, ēkās iekšā negāja.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms. [7] Lietā nav strīda, ka pieteicējam pieder nekustamais īpašums /adrese/, ar kadastra Nr./kadastra numurs/ (lietas 1.sējuma 48.-49.lapa) un kadastra Nr./kadastra numurs/ (lietas 1.sējuma 50.-51.lapa). Tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to, vai Rīgas dome ir pareizi aprēķinājusi nekustamā īpašuma nodokli 2007.gadam par nekustamajā īpašumā ar kadastra Nr./kadastra numurs/ esošajām ēkām ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un Nr./kadastra numurs/ un nekustamajā īpašumā ar kadastra Nr./kadastra numurs/ esošajām ēkām ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un Nr./kadastra numurs/, t.sk., vai Valsts zemes dienests ir pareizi noteicis ar nodokli apliekamos objektus.

[8] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 17.oktobrim) 3.panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Minētā panta trešā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pašvaldība no pēdējās noteiktās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma un šā likuma prasībām.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstu attiecīgajai pašvaldībai par tās administratīvajā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem līdz taksācijas perioda 15.janvārim iesniedz Valsts zemes dienests atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrētajiem datiem par nekustamo īpašumu taksācijas perioda 1.janvārī. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu aktualizācijas sarakstu Valsts zemes dienests iesniedz pašvaldībām Ministru kabineta noteiktajos termiņos.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk – Kadastra likums; redakcijā, kas bija spēkā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 17.martam) 77.pantu, lai vietējā pašvaldība varētu administrēt nekustamā īpašuma nodokli, Valsts zemes dienests saskaņā ar Likumu kadastra informācijas sistēmā uztur datus par nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un ieraksta ziņas par nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju. Saskaņā ar Kadastra likuma 80.pantu Valsts zemes dienests no Kadastra informācijas sistēmas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos sagatavo un iesniedz vietējām pašvaldībām informāciju par nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un maksājumiem.

No minētajām tiesību normām izriet, ka nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pašvaldība, bet nodokļa aprēķina pamatā ir informācija par nekustamā īpašuma objektiem un nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, ko nosaka Valsts zemes dienests. Valsts zemes dienests ir vienīgā iestāde, kurai likumdevējs ir piešķīris tiesības noteikt nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, un Valsts zemes dienestam ir likumā noteikts pienākums ziņas par nekustamā īpašuma kadastra datiem nodot pašvaldībai. Tādējādi, pašvaldībai nav iespējams izvēlēties citu ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamā nekustamā īpašuma vērtību, kā to, kas norādīta citas valsts pārvaldes iestādes – Valsts zemes dienesta ik gadu sniegtajā informācijā, proti, nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstā.

Tiesa konstatē, ka Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstos pēc stāvokļa uz 2007.gada 1.janvāri nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, uzrādīta kadastrālā vērtība Ls 1028485, t.sk., ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ kadastrālā vērtība Ls 722340, ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ kadastrālā vērtība Ls 306145; kā arī nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, uzrādīta kadastrālā vērtība Ls 141606, t.sk., ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ kadastrālā vērtība Ls 137693, ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ kadastrālā vērtība Ls 3913 (lietas 1.sējuma 37.-38.lapa).

Tiesa konstatē, ka šādi ar nodokli apliekamie objekti un to kadastrālā vērtība ir arī norādīta un ņemta vērā Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes maksāšanas paziņojumā par nekustamā īpašuma nodokli 2007.gadam par ēkām Nr.PIPN-07-153954- mp/07-150720-Al/05-16/568-0025 un Nr.PIPN-07-153953-mp/07-150719-AL/05-16/568- 0028 (lietas 1.sējuma 26. un 27.lapa). [9] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šajā lietā 2011.gada 7.aprīļa sprieduma 9.punktā ir atzinis, ka tiesai šajā lietā ir jāpārbauda, vai Valsts zemes dienests pareizi noteicis ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamos objektus un to kadastrālo vērtību. [9.1] Nekustamā īpašuma valsts kadastra un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas tiesiskais regulējums ir ietverts Kadastra likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos.

Minētā likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar aktuālu kadastra informāciju par visiem valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, nomniekiem, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un maksātājiem. Atbilstoši Kadastra likuma 3.pantam Nekustamā īpašuma valsts kadastrs ir vienota uzskaites sistēma, kas, realizējot administratīvus, organizatoriskus un tehnoloģiskus procesus, nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, nomniekiem, nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un maksātājiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un izmantošanu.

Lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma valsts kadastra darbību, tiek uzturēta un pilnveidota Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, un tās pārzinis un turētājs ir Valsts zemes dienests. Atbilstoši Kadastra likuma 4.pantam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē un uztur Nekustamā īpašuma valsts kadastra teksta un telpiskos datus par kadastra objektiem, kas atrodas valsts teritorijā, vienlaikus saglabājot vēsturiskos datus.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ieraksta ziņas par kadastra subjektiem, nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un maksātājiem. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra darbībai un informācijas sagatavošanai izmanto aktuālos (jaunākos) kadastra datus. Spēkā ir kadastra dokuments, kas satur aktuālus kadastra datus. Minētā likuma 53.pants reglamentē par nekustamo īpašumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrējamos un uzturamos datus, savukārt 55.pants noteic, ka kadastra objektu un kadastra datus reģistrē, kā arī kadastra datus aktualizē Valsts zemes dienests.

Tādējādi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma ir datu kopums par konkrēta nekustamā īpašuma aktuālo stāvokli, taču tā ietver arī ziņas par nekustamā īpašuma vēsturiskajiem datiem. Kadastra likuma 71.pants noteic, ka kadastrālo vērtību aprēķina, ņemot vērā šādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus:

1) kadastrālo vērtību bāzi;

2) kadastra objektu un nekustamā īpašuma nodokļa objektu raksturojošos datus;

3) nekustamā īpašuma lietošanas mērķus;

4) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus. Savukārt likuma 74.panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības aprēķinam izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus pēc stāvokļa 1.janvārī. Atbilstoši Kadastra likuma 75.pantam nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālā vērtība ir aktuāla līdz jaunas kadastrālo vērtību bāzes spēkā stāšanās brīdim vai līdz nākamā gada 1.janvārim, ja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā aktualizē šā likuma 71.panta 2., 3. vai 4.punktā minētos nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastra datus, izņemot šā panta otrajā daļa minētos gadījumus.

Konkrētajā gadījumā pieteicējam nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tikusi aprēķināta, ņemot vērā tos datus, kas bija reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz 2007.gada 1.janvāri. [9.2] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, kādi kadastra dati par attiecīgajiem nekustamajiem īpašumiem un ēkām atrodas atbildētāja uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kā arī par to ka Valsts zemes dienests ir aprēķinājis kadastrālo vērtību un sniedzis Rīgas domei datus atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā norādītajiem datiem.

Lietā ir strīds, vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pamatoti ir ietverti dati par attiecīgajām ēkām, kas balstīti uz 2002.gada 11.februārī veiktu būvju nepilnu tehnisko inventarizāciju, par kuru pieteicējs nav bijis informēts un kuru veikšanu pieteicējs apšauba.

[9.3] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā laikā, kad tika veikta būvju nepilnā tehniskā inventarizācija) 4.panta desmitā daļa noteica, ka nekustamo īpašumu masveidīgu pārvērtēšanu pēc Ministru kabineta lēmuma izdara ne retāk kā reizi piecos gados. Nekustamo īpašumu masveidīga pārvērtēšana ir visu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību noteikšana uz noteiktu datumu, precizējot nekustamo īpašumu sastāvu, fizisko stāvokli un vērtību rādītājus. Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības pieprasīt īpašuma pārvērtēšanu jebkurā viņam vēlamā laikā, ja viņš sedz ar to saistītos izdevumus.

Atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.184 „Ēku kadastrālās vērtēšanas noteikumi” 2.punktam ēku kadastrālo vērtēšanu veic, nosakot ēku kadastrālo vērtību, veicot aktualizāciju un ēku masveidīgu pārvērtēšanu. Saskaņā ar minēto noteikumu 11.1.punktu ēku masveida pārvērtēšanas nodrošināšanai Valsts zemes dienests cita starpā veic nepilnu tehnisko inventarizāciju ēkām, kuras nav tehniski inventarizētas vai to dati nav aktuāli. Ievērojot minēto, Valsts zemes dienestam saskaņā ar normatīvajiem aktiem bija tiesības veikt nekustamo īpašumu masveidīgu pārvērtēšanu, veicot nepilnu tehnisko inventarizāciju ēkām.

Kā paskaidroja atbildētāju pārstāvji, tad 2002.gadā Valsts zemes dienests par valsts līdzekļiem ir veicis būvju nepilnās tehniskās inventarizācijas darbus visiem nekustamajiem īpašumiem, nodrošinot kadastra datu aktualizāciju. Būvju nepilnā tehniskā inventarizācija veikta saskaņā ar Tehniskās inventarizācijas instrukciju (2.redakcija), kas apstiprināta ar Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora 1999.gada 8.decembrī ar rīkojumu Nr.483 (turpmāk arī – Instrukcija). Ņemot vērā, ka 2002.gadā ārējs normatīvais akts sīkāk nenoteica nekustamo īpašumu masveidīgās pārvērtēšanas un būvju nepilnās tehniskās inventarizācijas veikšanas kārtību, tiesa atzīst, ka, lai nodrošinātu vienveidīgu lēmumu pieņemšanu un rīcību attiecībā pret ikvienu indivīdu, veicot inventarizāciju, Instrukcija bija piemērojama un saistoša Valsts zemes dienesta darbiniekiem.

Attiecīgo pieteicēja ēku ar kadastra Nr./kadastra numurs/, Nr./kadastra numurs/ Nr./kadastra numurs/ un Nr./kadastra numurs/ nepilnās tehniskās inventarizācijas veikšanas faktu apstiprina Valsts zemes dienesta iesniegtie būvju nepilnās tehniskās inventarizācijas materiāli (lietas 2.sējuma 3.-12.lapa) par būvju apsekošanu 2002.gada 11.februārī, kā arī liecinieka I.R. liecība. Saskaņā ar Instrukcijas III daļas 3., 27. un 54.punktu būves nepilnās tehniskās inventarizācijas procesā būves tehniskos datus nosaka pēc konkrētās būves ārējiem tehniskiem izmēriem (būves lineārajiem izmēriem) un apsekošanu un uzmērīšanu veic tikai no ārpuses.

Liecinieks I.R., kurš veicis pieteicēja ēku (būvju) kadastrālo apsekošanu 2002.gada 11.februārī, tiesas sēdē apliecināja, ka Valsts zemes dienesta uzdevumā ir veicis attiecīgo ēku (būvju) tehnisko apsekošanu saskaņā ar Instrukciju. Kā norādīja liecinieks (lietas 2.sējuma 56.-57.lapa), tad viņam kā Valsts zemes dienesta darbiniekam bija piešķirta atļauja un par šādu darbību veikšanu tika paziņots iestādēm. Liecinieks piegājis pie teritorijas caurlaides punkta un stādījies priekšā. Caurlaides darbinieks sazinājies ar administrāciju, kas nodrošinājusi pavadoni, staigājot pa teritoriju.

Iekšā objektos liecinieks nav gājis, ar viņa rīcībā esošajiem instrumentiem mērījumus veicis no ārpuses, kā to nosaka Instrukcija. Tika fiksētas visas esošās ēkas, bet no Valsts zemes dienesta materiāliem izsvītrotas tās, kuras vairs dabā netika konstatētas. Lieciniekam nav bijis nepieciešams uzzināt, kas ir ēku īpašnieks un to nav jautājis, jo tas nav bijis nepieciešams. Tādējādi tiesas ieskatā ir apstiprināts, ka inventarizācijas darbu veicējs I.R. 2002.gada 11.februārī ir apsekojis pieteicēja īpašuma objektus, izpildot būvju nepilnās tehniskās inventarizācijas darbus.

Liecinieks ir brīdināts par kriminālatbildību, liecībās pretrunas nav konstatējamas, kā arī nav apstākļu, kuru dēļ lieciniekam būtu iemesls sniegt nepatiesu liecību. Bez tam, tiesa norāda, ka vairumā gadījumu likumpaklausīgas personas sadarbojas ar valsts pārvaldi, sniedz atbalstu šādu iestāžu darbiniekiem, tostarp, arī inventarizācijas darbu veicējiem. Lietā nav strīda, ka inventarizācijas darbu veicēja iekļūšana īpašumā nebija atkarīga tikai no pieteicēja gribas. Tas, ka pieteicējs apgalvo, ka par šo faktu viņam nekas nav zināms, nav pietiekams, lai atzītu, ka inventarizācija 2002.gada 11.februārī nav veikta. [9.4] Tiesa norāda, ka tiesai izskatāmās lietas ietvaros nav pamata pārbaudīt Valsts zemes dienesta darbinieku 2002.gadā veiktās darbības būvju tehniskajā uzmērīšanā un pārvērtēt konstatēto ēku nolietojumu, t.sk., vai faktiski bija iespējams noteikt ēku nolietojumu, veicot tikai ēku ārējo apsekošanu.

Vienlaikus tiesa vērš uzmanību, ka atbilstoši Instrukcijas III daļas 26.punktam un 26.pielikumam būvju fizisko nolietojums bija nosakāms aptuveni, ar precizitāti līdz 10%, kopā novērtējot gan pamatu, gan sienu, gan jumta stāvokli. Līdz ar to, ja nav konstatējams būtiski pamatu un sienu bojājumi, var nebūt nepieciešams veikt precīzu jumta seguma apsekošanu. [9.5] Pieteicējs uzskata, ka 2002.gada 11.februārī veiktās būvju apsekošanas rezultātā ir mainīts nekustamā īpašuma sastāvs, jo kadastra sistēmā reģistrētie nekustamā īpašuma objekti atšķiras no ieraksta zemesgrāmatā.

Tiesa pieteicēja apsvērumu atzīt par nepamatotu, jo atbilstoši būvju tehniskās inventarizācijas lietas materiāliem jau 1985.gada un 1998.gada inventarizācijas dokumentos ēka ar kadastra Nr./kadastra numurs/ (celtne un liters pēc plāna Nr.4, 4A) ir apzīmēta kā rūpniecības ēka, noliktava, bet ēka ar kadastra Nr./kadastra numurs/ (celtne un liters pēc plāna Nr.3) ir apzīmēta kā rūpniecības ēka (lietas 2.sējuma 13.-21., 29.-48.lapa). Inventarizācijas lietas materiālos jau atbilstoši 1985.gada un 1998.gada inventarizācijām nav atrodami nekustamā īpašuma objekti ar nosaukumu „speckorpuss lit. Nr.4” un „energokorpuss ar dūmvadu lit Nr.3”, kā tas norādīts zemesgrāmatas ierakstā (lietas 1.sējuma 50.lapa).

Tāpat jau 1985.gada un 1998.gada inventarizācijas dokumentos ēka ar kadastra Nr./kadastra numurs/ (celtne un liters pēc plāna Nr.12) ir apzīmēta kā rūpniecības ēka, bet ēka ar kadastra Nr./kadastra numurs/ ir apzīmēta kā palīgceltne Nr.43 - nojume (lietas 2.sējuma 20.-28.lapa). Inventarizācijas lietas materiālos jau atbilstoši 1985.gada un 1998.gada inventarizācijām nav atrodams nekustamā īpašuma objekts ar nosaukumu „ūdensdzirdināšanas stacija lit. Nr.12”, kā tas norādīts zemesgrāmatas ierakstā (lietas 1.sējuma 48.lapa).

Turklāt, salīdzinot 2002.gada būvju tehniskajā inventarizācijā konstatētos attiecīgo ēku (būvju) tehniskos rādītājus (apbūves laikus un būvtilpums) ar 1998.gada inventarizācijā konstatēto, secināms, ka tie nav mainījušies. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka 2002.gada 11.februārī veiktās būvju apsekošanas rezultātā saistībā ar konkrētajām ēkām nav mainīts nekustamā īpašuma sastāvs un kadastra sistēmā nav reģistrēti jauni nekustamā īpašuma objekti. Savukārt attiecībā uz to, ka atšķiras ēku (būvju) nosaukums zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, tiesa norāda, ka Kadastra likuma 6.panta otrā daļa noteic, ka kadastra informācijas sistēmas dati par personu, īpašuma sastāvu vai nekustamā īpašuma objektu līdz izmaiņu ierakstīšanai zemesgrāmatā var atšķirties no zemesgrāmatu datiem, ja tie neietekmē zemesgrāmatā nostiprinātās tiesības uz nekustamo īpašumu.

Šajā gadījumā nekustamā īpašuma formēšanai, kadastrālai vērtēšanai un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai izmanto Kadastra informācijas sistēmas datus. Ņemot vērā, ka tas, kā ir nosaukta attiecīgā ēka, neietekmē zemesgrāmatā nostiprinātās tiesības uz attiecīgo ēku, minēto nosaukumu atšķirībām nav būtiskas nozīmes un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai izmantojami ir Kadastra informācijas sistēmas dati. Turklāt pieteicēja paskaidrojumus, ka Valsts zemes dienestā nav saglabāti un nav iespējams iepazīties ar attiecīgo ēkas (būves) tehniskās inventarizācijas lietas dokumentiem, nav pamatoti, jo Valsts zemes dienests tiesā tādus ir iesniedzis, kā arī pieteicējs nav iesniedzis pierādījumus, ka vispār būtu vērsies Valsts zemes dienestā ar lūgumu iepazīties ar attiecīgo ēkas (būves) tehniskās inventarizācijas lietas dokumentiem un Valsts zemes dienests būtu sniedzis skaidrojumu, ka tādi nav saglabāti, vai atteicies tādus izsniegt. [9.6] Tiesa secina, ka pieteicējs nav iesniedzis pierādījumus par to, ka 2002.gada 11.februāra nepilnās tehniskās inventarizācijas un kadastra dati neatbilstu tai informācijai, kas tika izmantota kadastrālajai vērtēšanai.

Proti, no 2002.gada 11.februāra līdz 2007.gada 1.janvārim konkrētajam pieteicēja ēkām un būvēm kadastra datu aktualizācija nav veikta. Tādējādi secināms, ka Valsts zemes dienests pamatoti kadastrālajā vērtēšanā ir izmantojis tos datus, kas ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un kas galvenokārt balstīti uz pēdējo apsekošanu – būvju nepilno tehnisko inventarizāciju 2002.gada 11.februārī. [9.7] Pieteicēja ēkām to kadastrālā vērtība aprēķināta uz 2007.gada 1.janvāri, kad spēkā bija Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumi Nr.305 „Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”.

Saskaņā ar minēto noteikumu 106.punktu ēkas kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto kadastra informācijas sistēmā reģistrētos pēdējās kadastrālās uzmērīšanas datus: ēkas tipu; ēkas apjoma rādītāju; fizisko stāvokli; apgrūtinājumus. Izvērtējot lietā esošos pēdējos būvju inventarizācijas datus (lietas 2.sējuma 6.-7. un 11.-.12.lapa) un Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2007.gada 22.marta vēstulē Nr.2B-1/369, 2007.gada 31.augusta vēstulē Nr.2B/1077 un 2007.gada 5.novembra vēstulē Nr.2B-1/1405 pieteicējam sniegtos skaidrojumus par kadastrālās vērtības aprēķināšanu (lietas 1.sējuma 23., 179.-180.lapa), tiesa nekonstatē tiesību normu pārkāpumus Valsts zemes dienesta veiktajā kadastrālās vērtības aprēķinā.

Proti, atbildētājs ir ievērojis minēto Ministru kabineta noteikumu Nr.305 un ar tiem saistīto tiesību normu prasības un katrā no objektiem ir ņemts vērā atbilstošais ēkas tips, apjoms, tā fiziskais stāvoklis un apgrūtinājumi, ja tādi ir bijuši. Pieteicējs nav izteicis iebildumus par ēku kadastrālās vērtības aprēķinu pareizību un par kādu citu kadastrālās vērtības aprēķinā ietverto datu pareizību, kas neizriet no Valsts zemes dienesta veiktās būvju nepilnās tehniskās inventarizācijas. [9.8] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas faktiskā rīcība, veicot pieteicējam piederošo ēku kadastrālās vērtības aprēķināšanu, atzīstama par tiesisku.

Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļa ir sniegusi Rīgas domei pamatotu un pareizu informāciju ar nodokli apliekamajiem objektiem un to sastāvu, un šo īpašumu kadastrālo vērtību. [10] Ievērojot lietā konstatētos apstākļus kopsakarā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta trešo daļu, 4.panta pirmo un ceturto daļu, tiesa atzīst, ka Rīgas dome, nosakot maksājamo nekustamā īpašuma nodokli, ir pamatoti ņēmusi vērā Valsts zemes dienesta noteikto kadastrālo vērtību. Ņemot vērā, ka Valsts zemes dienests pēc stāvokļa uz 2007.gada 1.janvāri ir noteicis, ka pieteicējam piederošā nekustamā īpašuma /adrese/, ar kadastra Nr./kadastra numurs/ attiecīgo ēku kopējā kadastrālā vērība ir Ls 1028485 (Ls 722340 + Ls 306145), bet īpašuma /adrese/, ar kadastra Nr./kadastra numurs/ attiecīgo ēku kopējā kadastrālā vērtība ir Ls 141606 (Ls 137693 + Ls 3913), tātad attiecīgi nekustamā īpašuma nodoklis maksājams Ls 15427,27 un Ls 2124,10 apmērā atbilstoši likmei 1,5% no kadastrālās vērtības. [11] Tādējādi tiesa secina, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir noteikts atbilstoši faktiskajiem lietas apstākļiem un tiesību normām un tā aprēķinā nav kļūdu.

Secīgi, tiesa atzīst, ka Rīgas domes 2007.gada 11.maija lēmums Nr.1-43/RD-07-495-ap ir tiesisks un pamatots un nav pamata tā atcelšanai, bet pieteicēja pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt V.K. pieteikumu par Rīgas domes 2007.gada 11.maija lēmuma Nr.1-43/RD- 07-495-ap atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I.Juhņeviča

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese__________________I.Juhņeviča Rīgā 2011.gada 15.decembrī