Court convicts absent defendant of property damage and theft, sentencing him to 100 hours of compulsory labor.

ECLI:LV:ZRT:2020:1026.11370026818.9.S

Lietas Nr.11370026818

Lietas arhīva Nr. K73-0540-20/16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2020.gada 26.oktobrī

Zemgales rajona tiesa,

tiesnese Inga Zālīte,

piedaloties prokuroriem Andrim Preisam, Sanitai Hščanovičai,

aizstāvim Jurim Rakevičam,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas un 175.panta trešās daļas apsūdzēts /pers. C/, personas

kods /personas kods/.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. C/ tīši sabojāja svešu mantu.

Laika posmā no 2018.gada 5.maija līdz 2018.gada 12.maijam, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, /pers. C/ atrodoties /adrese/

“/adrese/”, nolūkā iekļūt pirtī, lai tur pārnakšņotu, tīši atlauza pirts ārdurvis 50 EUR vērtībā, tādējādi tās sabojājot un nodarot cietušajam /pers. E/

mantisko kaitējumu par šo summu.

Šādos apstākļos /pers. C/ izdarīja Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[2] /pers. C/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību).

Laika posmā no 2018.gada 5.maija līdz 2018.gada 12.maijam, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, /pers. C/ atrodoties /adrese/,

īpašumā “/adrese/”, vēloties pārnakšņot cietušā /pers. E/ pirtī, tīši atlauza pirts durvis un iekļuva tajā. Pēc pārnakšņošanas, dodoties prom no pirts, /pers.

C/ slepeni, būdams pārliecināts, ka viņa darbības neviens nenovēro, nozaga turpmāk norādītās mantas:

1. Trīs spiningus ar spolēm 300 EUR kopvērtībā (viena vērtība 100 EUR);

2. Piecus vizuļus 50 EUR kopvērtībā (viena vērtība 10 EUR);

3. Fotoaparātu Fed 50 EUR vērtībā;

4. Binokli 80 EUR vērtībā;

5. Divus 500 g iepakojumus maltas kafijas Markus Gold 8 EUR kopvērtībā (viena vērtība 4 EUR);

6. Trīs gaļas konservus 7,50 EUR kopvērtībā (viena vērtība 2,50 EUR);

7. Divas burciņas ar olīvām 2 EUR kopvērtībā (vienas vērtība 1 EUR);

8. Četras 100 g šokolādes ar riekstiem 8 EUR vērtībā (viena vērtība 2 EUR);

9. Vienu burciņu ar marinētiem šampinjoniem 1,50 EUR vērtībā;

10. Divas riekstu paciņas 4 EUR kopvērtībā (vienas vērtība 2 EUR).

Kopumā /pers. C/, iekļūstot telpā, slepeni nozaga svešu – cietušajam /pers. E/ piederošo mantu 511 EUR kopvērtībā, nodarot viņam mantisko

kaitējumu par šo summu.

Šādos apstākļos /pers. C/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[3] Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka tiesa var krimināllietu iztiesāt apsūdzētā prombūtnē (in absentia), ja

apsūdzētais atrodas ārvalstī un viņa ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.

Kā tas redzams no lietas materiāliem, tad apsūdzētā meklēšana izsludināta 2020.gada 3.martā (lietas 148.-151.lapa). No Valsts policijas

Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirkņa saņemta informācija, ka /pers. C/ dzīvo un strādā Vācijā (lietas 142.lapa). 2020.gada 12.martā Latvijas

Republikas Prokuratūras Ģenerālprokuratūras Darbības un vadības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļai nosūtīts ierosinājums Eiropas

apcietinājuma lēmuma pieņemšanai attiecībā pret /pers. C/ (lietas 163.-164.lapa). 2020.gada 19.martā saņemts Latvijas Republikas Prokuratūras

Ģenerālprokuratūras Darbības un vadības departamenta atteikums pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu attiecībā pret /pers. C/ (lietas 166.lapa).

Tiesas sēdē prokurors un aizstāvis izteica viedokli, ka krimināllietu ir iespējams iztiesāt apsūdzētā prombūtnē, jo konstatēti Kriminālprocesa likuma

465.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētie apstākļi. Šādam viedoklim pievienojās arī cietušais.

Tiesa, uzklausot apsūdzētā aizstāvja, prokurora un cietušā viedokļus, ievērojot apsūdzētā /pers. C/ meklēšanas ietvaros saņemtās ziņas, proti, ka

konkrēta apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma un lietā ir saņemts atteikums par Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanu attiecībā pret /pers. C/,

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83.panta trešo daļu apsūdzētā aizstāvību realizē valsts nodrošināts aizstāvis, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

465.panta pirmās daļas 2.punktu nolēma 2020.gada 5.augustā krimināllietu iztiesāt apsūdzētā /pers. C/ prombūtnē (in absentia).

[4] No lietas materiāliem redzams, ka pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. C/ savu vainīgumu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma

175.panta trešās daļas atzīst daļēji, bet pēc 185.panta pirmās daļas neatzīst (lietas 88.-89.,91.-92.,121.-122.lapa).

[4.1] Apsūdzētā /pers. C/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 6.punktu tiesas izmeklēšanā tika

nolasītas. 2018.gada 4.jūlija liecība satur ziņas, ka apsūdzētais 2018.gada maijā sākumā aizbraucis pie sava paziņas/pers.L/, kurš dzīvo netālu no

apsūdzētā onkuļa /pers. J/ agrākās dzīvesvietas. Tajā laikā apsūdzētais dzīvojis pie sava brāļa /pers. K/. /pers. L/ paciemojies 3-4 stundas, bija arī/pers.

L/sieva. Pēc ciemošanās aizgājis uz /pers. J/ agrāko dzīvesvietu, lai apskatītu nodegušo dzīvojamo māju. Mājai blakus bija pirts. Paņēmis uz pie pirts

novietotā galda novietoto melnu binokli, kuru ieķīlāja lombardā Aizkrauklē. Pirts durvis bija ciet, pirts durvis nelauza, gaisma pirtī nedega, pirtī iekšā

negāja, neko no pirts nav ņēmis. To, vai /pers.L/ vai viņa sievai būtu teicis par nakšņošanu pirtī, neatceroties, jo pagājuši trīs mēneši. Tajā pašā vakarā

pēc pirts apskates devies prom. Pēc trīs līdz četrām dienām atkal aizbraucis pie/pers.L/, jo vēlējies pārdot laivas motoru, bet darījums nenotika. Pēc šīs

reizes vairāk Koknesē neesot bijis (lietas 88.-89.lapa). 2018.gada 6.jūlija liecība satur ziņas, ka apsūdzētais paliek pie iepriekš sniegtajām liecībām.

Otrajā reizē, kad bijis/pers.L/, līdz pirtij neesot aizgājis. Binokli ieķīlāja par 20 EUR, naudu iztērējis biļetei uz Daugavpili. Binokļa zādzību nožēlo (lietas

91.-92.lapa). 2019.gada 15.oktobra liecība satur ziņas, ka apsūdzētais atzīst binokļa zādzību, pārējās mantas nav ņēmis. Uztur savas iepriekš sniegtās

liecības (lietas 121.-122.lapa).

[4.2] Izvērtējot apsūdzētā /pers. C/ sniegtās liecības kopsakarā ar citiem pierādījumiem, tiesa tām nepiedod ticamību, jo tās ir pretrunā ar pārējiem

lietā pārbaudītajiem pierādījumiem – gan liecinieku liecībām, gan rakstveida pierādījumiem. Apsūdzētais savu vainu atzīst tikai binokļa zādzībā, tā atzīstot

tikai to, kas tika atrasts SIA “Express Credit”, kur apsūdzētais to bija ieķīlājis. Apsūdzētā sniegtā liecība par binokļa atrašanās vietu ir pretrunā ar

liecinieces /pers. N/ liecināto, ka binoklis noteikti ārpus pirts ēkas neatradās, tas atradās pirtī. Apsūdzētā atrašanos pirtī apsūdzībā norādītajā laikā

pierāda liecinieku /pers. O/ un /pers. L/ sniegtās liecības, kā arī pirtī atrasto nagu fragmenti, uz kuriem tika konstatēts apsūdzētā /pers. C/ DNS. Pirts

durvju sabojāšana apstiprinās ar cietušā /pers. E/ un liecinieces /pers. N/ sniegtajām liecībām, kas apstiprina faktu, ka pirts durvis vienmēr tika aizslēgtas.

Tas nozīmē, ka, apsūdzētajam /pers. C/, lai tiktu pirtī pārnakšņot, aizslēgtās pirts durvis bija jāuzlauž, jo pirts atslēgas viņam nebija un liecinieks /pers. J/

viņu pirtī nav ielaidis, turklāt, kā tas izriet no cietušā /pers. E/ un liecinieka /pers. J/ sniegtajām liecībām, lieciniekam /pers. J/ pirts atslēgu nemaz nebija.

[5] Ar cietušā /pers. E/ tiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām pierādīts, ka pēc mājas nodegšanas 2018.gada 29.martā, īpašumā “/adrese/” palika

pirtiņa, uz kuru kopā ar sievu brauca katras brīvdienas. Kad 2018.gada 12.maijā ap plkst.18.00 ieradušies, pirts durvis bija vaļā, tās bija atlauztas. Pirtī

mantas izmētātas. Bija griezti nagi, izmantots šampūns. Otrā dienā no kaimiņa /pers. L/ uzzinājis, ka tajā vakarā pie viņa bija piegājis /pers. C/ un lūdzis

piezvanīt. /pers. C/zvanījis /pers. J/ un lūdzis atļauju palikt cietušā pirtī pa nakti. /pers. C/ /pers. L/ teicis, ka /pers. J/ viņam esot atļāvis nakšņot pirtī.

/pers. J/ esot cietušā pirts īrnieks un viņam nav atļauts pirtī iemitināt kādu citu. Pirts atslēgas /pers. J/ nebija. /pers. J/ cietušajam apgalvojis, ka neko nav

atļāvis, viss noticis patvaļīgi. Vēl viens kaimiņš /pers. T/ bija apsūdzēto /pers. C/ atpazinis, dzirdējis balsis, dzirdēja, ka runā pa telefonu. /pers. J/

apsūdzētajam ir attāls radinieks un zvanījis, lai apsūdzētais atdod nozagtās mantas. Apsūdzētā atbildi cietušais nedzirdēja. Nākamajā dienā apsūdzētais uz

telefona zvaniem vairs neatbildēja. Kompensācija ir par sabojātajām durvīm un mantām. Pazuda trīs jaunas makšķeres, jaunas spoles, vizuļi. Visām

mantām, kurām bija čeki, apdrošināšanas kompānija “BALTA” atlīdzināja zaudējumus, kas bija ap 400 EUR. Precīzi nevarot pateikt, cik saņēma

atlīdzību. Bija arī mantas, par kurām nav čeku. Tās apdrošinātāji nekompensēja. Uztur starpību, tās apmēru iesniegs tiesai, iesniegs arī čeku kopijas un

apdrošinātāju izmaksāto zaudējumu summu. Binoklis nevarēja būt ārpus telpām.

[5.1] Ar liecinieces /pers. N/ tiesas izmeklēšanā un pirmstiesas izmeklēšanā 2018.gada 12.maijā sniegtajām liecībām, kuras saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas (lietas 68.lapa), pierādīts, ka dzīvo Rīgā, ka pieder īpašums /adrese/,

“/adrese/”. 2018.gada 12.maijā ap plkst.18.00 kopā ar vīru /pers. E/ atbraukuši uz īpašumu un konstatējuši, ka pirtij atlauztas durvis, ir iekļūts pirtī un no

pirts nozagti trīs spiningi ar spolēm, fotoaparāts “Fed”, binoklis, pieci vizuļi iepakojumos un pārtikas produkti. Pēdējo reizi īpašumā ar vīru bijuši

2018.gada 5.majā ap plkst.12.00 un pirms aizbraukšanas uz Rīgu, pirts durvis tika aizslēgtas. Vienmēr pirts durvis tika aizslēgtas un pārbaudītas. Pirts

telpā dega gaisma, uz galda bija nomests lietots dvielis. Uz paklāja bija griezti nagi, lietots šampūns.

[5.2] Ar liecinieces /pers. O/ tiesas izmeklēšanā un pirmstiesas izmeklēšanā 2018.gada 15.maijā sniegtajām liecībām, kuras saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas (lietas 69.- 70.lapa), pierādīts, ka 2018.gada 7.maija vakarā ap

plkst.18.30 līdz 19.00 pie viņas un vīra /pers. L/ ieradies vīra paziņa /pers.C/. /pers.C/meklējis kaimiņu /pers. J/, kurš agrāk īrēja blakus māju “/adrese/”

no īpašnieka /pers.E/ Lieciniece ierosinājusi piezvanīt/pers. J/. /pers.C/ pie liecinieces mājās ciemojies līdz plkst.23.00, tad teicis, ka ies un paliks pa nakti

pirtī, kas atradās blakus mājai “/adrese/” un iekuršot krāsni. Redzējusi, ka /pers. C/ aizgājis uz pirti un redzējusi, ka pirtī deg gaisma. Teicis, ka /pers. J/

atļāvis palikt pa nakti cietušā pirtī. Vienīgā persona, kas šajā pirtī varēja būt, ir/pers.C/. 2018.gada 11.maijā /persC/ atkal atnācis ciemos. Laika posmā

no 2018.gada 7.maija līdz 11.maijam neviena cita persona, izņemot /pers.C/, nav bijusi pie cietušā pirts. No pirts īpašnieka/pers.E/ lieciniece 2018.gada

13.maijā uzzinājusi, ka pirtī notikusi ielaušanās un zādzība. Lieciniece /pers.E/ izstāstījusi par /pers.C/ un to, ka viņš tajā pirtī palicis pa nakti.

[5.3] Ar liecinieka /pers. L/ tiesas izmeklēšanā un pirmstiesas izmeklēšanā 2018.gada 16.maijā sniegtajām liecībām, kuras saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punku tiesas izmeklēšanā tika nolasītas (lietas 71.- 72.lapa), pierādīts, ka 2018.gada 7.maija vakarā pie viņa

ciemos ieradies viņa sens paziņa /pers. C/, kuru nebija saticis vismaz pēdējos 18 gadus./pers.C/ pie liecinieka un viņa sievas ciemojies pāris stundas.

Teicis, ka pa nakti paliks blakus esošajā pirtiņā, kuru pieskata /pers.C/ paziņa /pers. J/, jo /pers.J/ viņam esot atļāvis tur palikt pa nakti. Sapratis, ka

/pers.C/ dosies uz pirtiņu, bet vai viņš tur tiešām aizgājis, liecinieks nezinot. Nākamajā reizē /pers.C/ saticis 2018.gada 11.maijā, kad /pers.C/ atkal

atnācis ciemos. Nākošajā dienā no sievas uzzinājis, ka bija ieradies pirts īpašnieks un teicis, ka kāds ir ielauzies viņa pirtī un nozadzis dažādas mantas.

No 5.-12.maijam nav redzējis citas personas cietušā īpašumā vai tā tuvumā. Cietušā īpašums lieciniekam no savām mājām ir labi pārredzams. Ar

protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām liecinieks /pers. L/ apsūdzēto /pers. C/ atpazinis, kā personu, kura bija ieradusies ciemos

2018.gada 7. un 11.maijā pie liecinieka (lietas 73.-74.lapa).

[5.4] Ar liecinieka /pers. J/ tiesas izmeklēšanā un pirmstiesas izmeklēšanā 2018.gada 20.jūnijā sniegtajām liecībā, kuras tiesas izmeklēšanā

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasītas (lietas 76.lapa), pierādīts, ka līdz dzīvojamās mājas nodegšanai 2018.gada

februārim vai martam dzīvojis īpašumā “/adrese/”. Pēc ugunsgrēka īpašumā palikusi saimniecības ēka un pirts. Īpašums pieder/pers.E/, kurš dzīvo Rīgā.

/pers. C/ liecinieks pazīst, ir attāls radinieks. Pēdējo reizi ar /pers. C/ kontaktējies piecus gadus atpakaļ. Par to, vai 2018.gada maijā /pers. C/ bija

atbraucis uz Koknesi, lieciniekam nekas neesot zināms, jo /pers. C/ nav sazinājies vai saticies ar liecinieku. Liecinieks nekad neesot atļāvis /pers.C/ palikt

īpašumā “/adrese/” un viņš arī pats neesot nekad prasījis lieciniekam atļauju. Liecinieks cietušā mājā dzīvoja līdz mājas nodegšanai. Bez cietušā klātbūtnes

cietušā īpašumā liecinieks nav bijis. Dažkārt braucot uzkopt, bet vienmēr kopā ar saimnieku. Vienu reizi metālu vācis kaudzē, vairs neko. Neatceras, kad

pēdējo reizi bijis īpašumā.

[5.5] Ar liecinieces /pers. V/ tiesas izmeklēšanā un pirmstiesas izmeklēšanā 2018.gada 5.jūlijā sniegtajām liecībām, kuras saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas (lietas 77.lapa), pierādīts, ka no 2018.gada marta beigām līdz maija

beigām pie viņas un vīra /pers. K/ dzīvojis vīra brālis /pers. C/. No vīra teiktā zina, ka /pers. C/ lūdzis nest uz lombardu fotoaparātu. Esot to atradis.

/pers. C/ esot bijušas arī makšķeres, pati tās nav redzējusi, vīrs par to teicis. Par binokli dzirdējusi. Lieciniece dzirdējusi sarunu, kurā /pers.C/ teicis

/pers.K/, ka kaut kur Koknesē nozadzis binokli, kuru vēlāk ielicis lombardā. /pers.C/ esot nosliece uz zādzībām.

[5.6] Ar liecinieka /pers. Z/ tiesas izmeklēšanā un pirmstiesas izmeklēšanā 2018.gada 6.jūlijā sniegtajām liecībām, kuras saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas (lietas 78.-79.lapa), pierādīts, ka /pers. C/ viņam pazīstams kā bērnības

draugs. 2018.gada maijā nejauši satikušies uz ielas Aizkrauklē. Teicis, ka tagad ciemojoties pie brāļa. Pēc pāris dienām /pers.C/ lieciniekam piedāvājis

iegādāties binokli par 50 EUR. To esot atradis uz soliņa. /pers.c/ dzīvojis arī pie liecinieka trīs dienas, nakšņojis ap divdesmitajiem maija datumiem. Kad

brauca prom, palūdza aizdot 3 EUR, aizbrauca uz Rīgu nokārtot slimības lapu.

[5.7] Ar liecinieka /pers. K/ pirmstiesas izmeklēšanā 2018.gada 5.jūlijā sniegtajām liecībām, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta

3.punktu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas, pierādīts, ka /pers. C/ ir viņa brālis./pers.C/ pie liecinieka ģimenes dzīvojis no 2018.gada marta beigām līdz pat

2018.gada maija sākumam. Kad dzīvošanu uzteicis, /pers.C/ braucis dzīvot pie onkuļa /pers.J/ Koknesē. Pēc laika lieciniekam piezvanījis onkulis /pers.J/

un teicis, ka Koknesē apzagta pirts, kuru viņš uzrauga un, ka to ir izdarījis /pers.C/. Liecinieks no cilvēkiem dzirdējis, ka /pers. C/ piedāvājis iegādāties

binokli, un tad padomājis, ka onkuļa/pers.J/ stāstītais varētu būt taisnība. Pēc laika saticis/pers.C/ un jautājis par zādzībām, bet /pers.C/ visu noliedzis.

Liecinieks pats neesot redzējis ne binokli, ne spiningus, ne vizuļus un arī ne fotoaparātu (lietas 80. - 81.lapa).

[6] Cietušā un liecinieku liecībās sniegtās ziņas, vērtējot tās kopsakarā ar citiem pierādījumiem, apstiprinās ar tālāk spriedumā norādītajiem un

tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem rakstveida pierādījumiem.

[6.1] Ar 2018.gada 11.jūnija izņemšanas protokolu un aizdevuma līgumu Nr.15-033522 pierādīts, ka no SIA “Express Credit” Aizkrauklē,

Spīdolas ielā 7 izņemts binoklis (melns) 8x60 100m/1000 m, kuru ieķīlājis /pers. C/ (lietas 65.,66.lapa).

[6.2] Ar 2018.gada 29.jūnija parakstu par mantu saņemšanu apstiprinās, ka no SIA “Express Credit” izņemtais binoklis ir cietušajam /pers. E/ no

pirts nozagtais binoklis (lietas 7.lapa)

[6.3] Ar 2018.gada 12.maija apskates protokolu un tam pievienoto fototabulu apstiprinās, ka apskatītais objekts ir pirts “/adrese/”, /adrese/. Pirts

durvis ir atvērtā stāvoklī. Durvīm pie slēdzenes vietas ir atšķelta šķemba, kura atrodas uz terases grīdas. Redzamas lauzuma pēdas durvju stenderei. Pirtī

pie skapja uz grīdas atrasti pieci nagu fragmenti. Izņemti lietiskie pierādījumi: mikrošķiedra no durvju kārbas, silikona pastas atlējums no durvju lauzuma

vietas, mikrosilpastas atlējums ar pirkstu pēdām, cietušā /pers. E/ daktokarte, nagu fragmenti, (lietas 9.-26.lapa).

[6.4] Ar 2019.gada 13.jūnija ekspertu atzinumu Nr.1804562/1806410 apstiprinās, ka uz ekspertīzei iesniegtajiem nagu fragmentiem, kas tika

atrasti pirtī, konstatēts DNS profils, kas atbilst apsūdzētā /pers. C/ DNS profilam (lietas 39.-40.lapa).

[6.5] Ar 2018.gada 23.maija Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektora E.Ambroža

ziņojumu apstiprinās, ka /pers. C/ piederošā abonenta numurs 26024604 laika periodā no 2018.gada 7.maija plkst.21.07 līdz plkst.23.46 atradies

Kokneses pagasta teritorijā (lietas 44.-46.lapa).

[6.6] Ar 2018.gada 31.maija SIA “Express Credit” sniegtajām ziņām apstiprinās, ka /pers. C/ 2018.gada 9.maijā filiālē “Banknote”, Spīdolas ielā

17, Aizkrauklē ieķīlājis melnu binokli 8x60 100m/1000m par 20 EUR (lietas 62.-63.lapa).

[7] Tiesa, izvērtējot pierādījumus atbilstoši Kriminālprocesa likuma 128.-130.panta prasībām, atzīst, ka ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem

pierādījumiem lietā ir pierādīts, ka apsūdzētais /pers. C/ apsūdzībā norādītajā laikā un vietā izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu un svešas mantas

zādzību, un minētās apsūdzētā darbības tiesa kvalificē pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas un 175.panta pirmās daļas.

[8] Apsūdzētajam /pers. C/ pirmstiesas izmeklēšanā celtā apsūdzība pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, kurā paredzēta atbildība par

svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), ar kvalificējošo pazīmi - iekļūšanu telpā, tiesas izmeklēšanā nav pierādīta.

Tiesību teorijā un judikatūrā atzīts, ka kvalificējošā pazīme “iekļūšana telpā” obligāti saistāma ar nodomu izdarīt zādzību vai laupīšanu, līdz ar to ir jā

noskaidro, kādā nolūkā vainīgais prettiesiski iekļuvis dzīvoklī, citā telpā, glabātavā vai transportlīdzeklī. Ja persona tiesiski vai prettiesiski iekļuvusi

dzīvoklī, telpā, glabātavā vai transportlīdzeklī kādā citā nolūkā un tikai vēlāk viņai radies nodoms nolaupīt kādu mantu, nodarījums nav jākvalificē kā

izdarīts ar iekļūšanu telpā vai no glabātavas vai transportlīdzekļa (Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2001.gada 14.decembra plēnuma lēmuma

Nr.3 punktu 9.7. un 9.8 punktu; Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXV nodaļa). U.Krastiņš, V.Liholaja, D.Hamkova - Rīga: Tiesu

namu aģentūra, 2016,30.lpp).

Izvērtējusi tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, izvērtējusi tos kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa atzīst, ka apsūdzētā nodoms iekļūt

cietušā pirtī ar nodomu zagt, nav pierādīts un nav arī izsecināms ne no viņa faktiskajām darbībām, ne arī no tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem

pierādījumiem to kopumā savstarpējā sakarībā. Ar liecinieku /pers. O/ un /pers. L/ sniegtajām liecībām pierādīts, ka apsūdzētais /pers. C/ cietušajam

/pers. E/ piederošajā pirtī vēlējās pārnakšņot un to arī izdarīja. To, ka apsūdzētais /pers. C/ pirtī ir uzturējies ilgāku laiku, liecina pirtī atrastie apsūdzētā

nagu fragmenti, patērētais šampūns, pārtikas pazušana, liecinieces /pers. O/ redzētā gaisma pirtī pēc apsūdzētā aiziešanas no ciemošanā pie liecinieces,

kā arī tas, ka liecinieks /pers. L/ apsūdzēto pie cietušā īpašuma /pers. C/ satika arī otrā dienā pēc abu sarunas. Minētās apsūdzētā darbības norāda uz

to, ka viņš ir uzturējies pirtī ilgāku laiku, tai skaitā ir pamats ticēt arī nakšņošanai un viņa nodomam iekļūt pirtī, lai tur pārnakšņotu. Apsūdzētā ilgāku

uzturēšanos cietušā īpašumā apstiprina arī fakts, ka viņam šajā laikā nebija dzīvesvietas, kas apstiprinās ar liecinieku /pers. V/, /pers. K/ un /pers. Z/

sniegtajām liecībām.

Tiesa, ievērojot Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajā daļā ietverto nosacījumu par tiesas tiesībām atzīt par pierādītiem no apsūdzības

atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, kas ietver sevī ne tikai tiesas tiesības aizstāt, tās ieskatā, nepierādītos noziedzīgā nodarījuma

faktiskos apstākļus ar pierādītajiem, bet arī izslēgt no apsūdzības nepierādītos faktiskos apstākļus (sk. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta

2014.gada 30.janvāra lēmumu lietā Nr.SKK-4/2014), apsūdzībā norāda tiesas izmeklēšanā noskaidrotos un pierādītos faktiskos apstākļus. Tiesa

atzīst par pierādītu no apsūdzības atšķirīgu zādzības izdarīšanas nodoma rašanās brīdi, proti, nodoms izdarīt zādzību apsūdzētajam radās tad, kad viņš

bija iekļuvis cietušā pirtī, līdz ar to tiesa izslēdz no apsūdzības noziedzīgā nodarījuma kvalificējošo pazīmi – zādzības izdarīšana ar iekļūšanu, konstatējot,

ka apsūdzētais izdarīja slepenu zādzību. Ar minēto faktisko apstākļu grozījumu netiek pārkāptas apsūdzētā tiesības uz aizstāvību un netiek pasliktināts arī

apsūdzētā stāvoklis lietā (Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 21.oktobra lēmumu lietā Nr.SKK-520/2009), turklāt apsūdzētajam izdarītie grozījumi

ir labvēlīgi, jo viņa darbību kvalifikācija pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas pēc noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas ir mazāk smags noziegums.

Savukārt Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificēts kā smags noziegums.

Kriminālprocesa likuma 126.panta otrajā daļā noteikts, ka pierādīšanas pienākums tiesā ir apsūdzības uzturētājam. Savukārt saskaņā ar

Krimināllikuma 19.panta trešo daļu visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz

aizstāvību. Turklāt pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība apsūdzētā vainīgumam. Tiesas ieskatā lietā nav

pietiekamu pierādījumu Krimināllikuma 175.panta trešās daļas subjektīvās puses - apsūdzētā zagšanas nodoma rašanās brīža - pierādīšanai, līdz ar to

pastāv sapratīgas šaubas par apsūdzētā /pers. C/ vainīgumu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas

vērtējamas par labu apsūdzētajam un apsūdzētā darbības kvalificējamas pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas.

[9] Tiesa atzīst, ka tiesas izmeklēšanā ir pierādīts nozagto mantu apjoms, kāds tas norādīts apsūdzībā. Nozagto mantu apjoms pierādīts ar cietušā

/pers. E/ un liecinieces /pers. N/ sniegtajām liecībām par pazudušajām mantām apsūdzībā norādītajā laikā, kas sakrīt ar laiku, kad cietušā pirtī uzturējās

apsūdzētais /pers. C/. Ar liecinieces /pers. V/ sniegtajām liecībām par binokli, makšķerēm un fotoaparātu, par kuru esamību pie apsūdzētā /pers. C/

dzirdējusi no vīra /pers. K/. Ar liecinieka /pers. K/ sniegtajām liecībām par binokļa esamību pie apsūdzētā /pers. C/.

[10] Atzīstot apsūdzētā vainīgumu par pierādītu, noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju par atbilstošu Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka

apsūdzētais ir sodāms.

[10.1] Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. C/, piemērojams Krimināllikuma 46.pantā noteiktais. Saskaņā ar šī panta otro daļu soda veids

nosakāms ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, savukārt, nosakot soda mēru, saskaņā ar šī

panta trešo daļu tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Nosakot soda veidu un mēru, tiesai jāņem vērā

Krimināllikuma 35.pantā definētais soda mērķis.

Nodarījuma kaitīgums ir svarīgākā noziedzīga nodarījuma pazīme, kas izpaužas tajā apstāklī, ka noziedzīgais nodarījums apdraud personu svarīgas

intereses tādā mērā, ka nepieciešams pret šo nodarījumu vērsties ar krimināltiesību līdzekļiem. Atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīguma pakāpei

Krimināllikuma Sevišķās daļas pantā vai panta daļas sankcijā paredzēti soda veidi un to apmērs, kas draud par konkrēto noziedzīgo nodarījumu

(U.Krastiņš. V.Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015, 48.-49.lpp).

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā /pers. C/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas un

175.panta pirmās daļas klasificējami kā mazāk smagi noziegumi. Apsūdzētais izdarījis noziegumus, kas vērsti pret īpašumu.

Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa ņem vērā tiesību teorijā norādīto, ka ziņas, kas raksturo personību un kurām ir krimināltiesiska nozīme, skar

četrus cilvēka dzīves un darbības aspektus: 1) fizisko stāvokli, 2) psihisko stāvokli, 3) sociālo statusu, 4) tiesisko statusu, un to izvērtēšana ļauj, no vienas

puses, noskaidrot personas noziedzīgās uzvedības cēloņus, tās noziedzīgo tieksmju stabilitāti, bet no otras puses, noteikt maksimāli lietderīgāko soda

veidu, lai sasniegtu tā mērķi.

Personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, fizisko stāvokli raksturo vecums, dzimums, veselības stāvoklis, invaliditāte, grūtniecība, kam var

būt izšķiroša nozīme, izvēloties soda veidu.

Personības sociālo statusu raksturo ģimenes stāvoklis, apgādājamo personu esamība, dzīvesveids, attieksme pret darbu un mācībām, sadzīves

normu ievērošana, uzvedība dažādās dzīves situācijās un citi apstākļi, kam var būt nozīme taisnīga soda noteikšanā (U.Krastiņš, V.Liholaja.

Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII2 nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 197.-198.lapa).

Tiesas izmeklēšanā, pārbaudot apsūdzētā /pers. C/ personu raksturojošos datus, konstatēts, ka apsūdzētais agrāk nav tiesāts (lietas 32.-36., 88.-

90.lapa). No apsūdzētā /pers. C/ pratināšanas protokola redzams, ka apsūdzētajam apgādājamu personu nav, ir vidējā tehniskā izglītība, uz pratināšanas

brīdi 2019.gada 15.oktobri strādājis /nosaukums/ par strādnieku (lietas 121.lapa). Apsūdzēto negatīvi raksturo viņa attieksme pret tiesu un saviem

kriminālprocesuālajiem pienākumiem, izvairīšanās no tiesas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu apsūdzētā /pers. C/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatē. Nav konstatēti arī Krimināllikuma

48.pantā minētie apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi.

Izvērtējot soda veida ietekmējošos apstākļus, tiesa apsūdzētajam /pers. C/ par atbilstīgu un samērīgu, atbilstošu soda mērķim, uzskata sodu

piespiedu darba veidā.

Piespriežot sodu piespiedu darba veidā, apsūdzētais /pers. C/ tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos, tas būs audzinošs sods, tiesas

ieskatā piespiedu darba izciešanas rezultātā apsūdzētais /pers. C/ tiks motivēts laboties. Tiesas rīcībā nav informācijas, ka apsūdzētais /pers. C/ nevarētu

izciest sodu piespiedu darba veidā specifiska darba režīma dēļ vai pastāvētu kādi citi vērā ņemami apstākļi, tajā skaitā veselības stāvoklis. Šis soda veids

ir pietiekams, lai tiktu sasniegts soda mērķis un apsūdzētais /pers. C/ labotos. Ar šo soda veidu tiks līdzsvarotas apsūdzētā /pers. C/ un sabiedrības

intereses, jo apsūdzētajam ir jāsaņem sods par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, savukārt sabiedrība gūs labumu no apsūdzētā /pers. C/

veiktajiem bez atlīdzības darbiem.

[10.2] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka nav konstatēti apsūdzētā /pers. C/ ne atbildību mīkstinoši, ne pastiprinoši apstākļi. Pie šādiem

apstākļiem piespiedu darbs par Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajam /pers. C/ nosakāms 40 stundu

apmērā, bet par Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – 80 stundu apmērā.

[10.3] Tā kā apsūdzētais /pers. C/ izdarījis divus patstāvīgus mazāk smagus noziedzīgus nodarījumus, tad sods apsūdzētajam nosakāms saskaņā

ar Krimināllikuma 50.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem. Tiesa izmanto daļējas sodu saskaitīšanas principu, kas apsūdzētajam ir labvēlīgs un

galīgais sods nosakāms piespiedu darbs uz 100 stundām.

[11] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda laikā ieskaitāms /pers. C/ atrašanās laiks apcietinājumā no 2018.gada 4.jūlija līdz

2018.gada 6.jūlijam (lietas 86.-93.lapa), uzskatot, ka izciestas 16 piespiedu darba stundas.

[12] 2020.gada 3.martā apsūdzētajam /pers. C/ piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums (lietas 148.-151.lapa), kas saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 241.panta trešo daļu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai atstājams negrozīts, jo ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētais izvairīsies no

sprieduma izpildes. No lietas materiāliem redzams, ka apsūdzētais pirmstiesas procesā nav pildījis viņam Kriminālprocesa likuma 67.pantā noteikto

pienākumu noteiktajā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, proti, nav ieradies pie procesa virzītāja, nav varēts

izpildīt arī apsūdzētā piespiedu atvešanas lēmumu pie procesa virzītāja, jo apsūdzētais neatradās dzīvesvietā, kuru pats norādījis procesa virzītājam (lietas

109.,114.,117.lapa). Turklāt par iespējamu apsūdzētā izvairīšanos no sprieduma izpildes liecina arī fakts, ka krimināllieta tiek iztiesāta apsūdzētā

prombūtnē, jo arī tiesā apsūdzētais nav pildījis savu procesuālo pienākumu ierasties pēc procesa virzītāja – tiesas - uzaicinājuma. Ievērojot šādu

apsūdzētā uzvedību, tiesa, lai nodrošinātu sprieduma izpildi, atzīst par nepieciešamu piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – līdz sprieduma spēkā

stāšanās dienai atstāt negrozītu.

[13] Saskaņā ar Kriminālprocesa likums 529.panta otro daļu un Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /pers. C/ nosakāms

pienākums 10 darba dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas ierasties Valsts probācijas dienesta Kurzemes reģiona teritoriālās struktūrvienības

Ventspils nodaļā soda izciešanas uzsākšanai, proti, dienesta struktūrvienībā atbilstoši apsūdzētā pēdējai zināmajai dzīvesvietai, jo apsūdzētajam nav

deklarētās dzīvesvietas.

[14] Cietušais /pers. E/ pirmstiesas procesā pieteicis mantiskā kaitējuma kompensāciju 461 EUR apmērā, kas ir zaudējumi par sabojātajām pirts

durvīm un nozagtajām mantām (lietas 8.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22.pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas procesuālās iespējas

materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu. Savukārt minētā

panta otrā daļa noteic, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma

pamata. Minētās normas izpratnē cietušais pieteicis mantisku zaudējumu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmo daļu mantiskā zaudējuma

apmērs cietušajam ir jāpamato ar pierādījumiem.

Tiesas sēdē 2020.gada 5.augustā cietušais /pers. E/ liecināja, mantiskā zaudējumu atlīdzību ir daļēji saņēmis no apdrošināšanas kompānijas AAS

“BALTA”. Saņēmis ap 400 EUR. Precīzi pateikt nevar, bet iesniegs tiesai, cik daudz ir saņēmis un uztur mantiskā kaitējuma atlikušo daļu no 461 EUR,

ko nav izmaksājusi apdrošināšanas kompānija.

Cietušais /pers. E/ uz nākamo tiesas sēdi 2020.gada 26.oktobrī neieradās, nav iesniedzis apdrošināšanas kompānijas izmaksāto/neizmaksāto

mantiskā kaitējuma apmēru.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta 4.1 daļu kompensācijas pieteikumu izskata neatkarīgi no cietušā klātbūtnes.

Tā kā lietā cietušais /pers. E/ nav iesniedzis pierādījumus par saņemtā mantiskā kaitējuma apmēru no apdrošināšanas kompānijas AAS “BALTA”,

lai nepieļautu dubultu viena un tā paša mantiskā kaitējuma prasījuma piedziņu no apsūdzētā, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta otro daļu

mantisko kaitējumu nenosaka, bet kaitējuma atlīdzināšana notiek civiltiesiskā kārtībā. Par iespējamu dubultu mantiskā kaitējuma piedziņu no apsūdzētā

liecina AAS “BALTA” lietā esošā izziņa, kurā tiek lūgts vainīgās personas noskaidrošanas gadījumā AAS “BALTA” sniegt informāciju, lai likumā

noteiktajā kārtībā varētu realizēt regresa prasības tiesības (lietas 31.lapa).

[15] Procesuālos izdevumus lietā veido samaksa aizstāvim J.Rakevičam par sniegto juridisko palīdzību 160 EUR apmērā, jo Kriminālprocesa

likuma 83.pants un 465.panta pirmās daļas 1.punkts paredz aizstāvja piedalīšanos kā obligātu priekšnosacījumu lietas iztiesāšanā apsūdzētā prombūtnē

(lietas 184.,191.lapa). Minētie procesuālie izdevumi piedzenami no apsūdzētā /pers. C/ pilnā apmērā, jo tiesas izmeklēšanā nav konstatēti

Kriminālprocesa likuma 85.pantā un 368.panta ceturtajā daļā paredzētie apstākļi, lai apsūdzēto no procesuālo izdevumu samaksas atbrīvotu. Tiesas

izmeklēšanā nav konstatēts, ka apsūdzētais būtu maznodrošināts vai trūcīgs.

[16] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu /pers. C/ nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo

izdevumu piedziņu – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[17] Lietiskie pierādījumi: mikrošķiedra no durvju kārbas, silikona pastas atlējums no durvju lauzuma vietas, mikrosilpastas atlējums ar pirkstu

pēdām, cietušā /pers. E/ daktokarte, nagu fragmenti, kas glabājas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Lietisko pierādījumu

glabātavā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu iznīcināmi; binoklis, kas glabājas pie cietušā /pers. E/, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu atdodams /pers. E/.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 2.punktu, 511., 512., 520., 521., 527., 528., 529., 530.pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. C/ par vainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz

40 (četrdesmit) stundām.

Atzīt/pers.C/ par vainīgu Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 80

(astoņdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, galīgo sodu /pers. C/ noteikt piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda laikā ieskaitīt /pers. C/ atrašanos apcietinājumā no 2018.gada 4.jūlija līdz 2018.gada

6.jūlijam, atzīstot, ka izciestas 16 (sešpadsmit) piespiedu darba stundas.

Drošības līdzekli – apcietinājumu, /pers. C/ atstāt negrozītu, līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Noteikt /pers.C/ saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu pienākumu 10 (desmit) darba dienu laikā, pēc sprieduma spēkā stāšanās

dienas, ierasties Valsts probācijas dienesta Kurzemes reģiona teritoriālās struktūrvienības Ventspils nodaļā soda izciešanas uzsākšanai.

Piedzīt no /pers. C/ procesuālos izdevumus 160 EUR (viens simts sešdesmit euro), kas saistīti ar aizstāvja J.Rakeviča piedalīšanos kriminālprocesā

pēc norīkojuma.

Noteikt /pers.C/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas daļā par procesuālo izdevumu

piedziņu.

Nenoteikt cietušajam /pers. E/ mantiskā kaitējuma kompensāciju 461 EUR (četri simti sešdesmit viens euro).

Lietiskos pierādījumus – mikrošķiedru no durvju kārbas, silikona pastas atlējumu no durvju lauzuma vietas, mikrosilpastas atlējumu ar pirkstu

pēdām, cietušā /pers. E/ daktokarti, nagu fragmentus, kas glabājas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Lietisko pierādījumu

glabātavā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu iznīcināt; binokli, kas glabājas pie cietušā /pers. E/, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu atdot /pers. E/.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību vai protestu

iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Apsūdzētais/pers. C/ spriedumu var pārsūdzēt 30 (trīsdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā no dienas, kad saņemta

nolēmuma kopija, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 9.novembrī.

Tiesnese I. Zālīte