Court convicts defendant of intentional homicide and orders state compensation payment and legal costs.

ECLI:LV:ZRT:2022:0207.11200030619.11.S

Nr. 11200030619

Nr. K73-0173-22/30

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2022. gada 7. februārī

Zemgales rajona tiesa, tiesnese N. Pakule,

piedaloties prokuroram Ie. Inauskai, A. Bitei, R. Košinskim,

aizstāvjiem N. Rečam, I. Šultei,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. E/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc

Krimināllikuma 116. panta.

Aprakstošā daļa

/pers. E/ izdarīja citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību).

2019. gada 18. jūnijā /pers. E/ kopā ar /pers. F/ un citām personām /adrese/lietoja alkoholu. Alkohola lietošanas laikā, 2019. gada 18. jūnijā ap

plkst. 01.30, precīzs laiks pirmstiesas kriminālprocesā nav noskaidrots, starp /pers. E/ un /pers. F/ izcēlās konflikts, kura laikā /pers. F/ ar nazi uzbruka

/pers. E/ un divas reizes tīši iedūra viņam krūšu kurvī un vēderā. Pēc tam /pers. E/, atņemot /pers. F/ nazi, pārtrauca pret viņu vērsto uzbrukumu un

notikuma radītā dusmu uzplūdā nolēma /pers. F/ noslepkavot. Īstenojot savu tiešo nodomu, vērstu uz citas personas prettiesisku nonāvēšanu, /pers. E/,

personīgu motīvu vadīts, aiz atriebības ar minēto nazi uzbruka /pers. F/ un iegrieza viņam kreisajā apakšdelmā, radot virspusēju grieztu brūci kreisā

apakšdelma mugurējās virsmas apakšējā trešdaļā un tīši ar nazi izdarīja vienu dūrienu /pers. F/ krūšukurvī dzīvībai svarīgu orgānu apvidū, pēc tam nazi

nepilnīgi izvilka no radītās brūces un tīši to iedūra atpakaļ citā virzienā, tādejādi nodarot cietušajam šādus nāvējošus miesas bojājumus krūšukurvja rajonā

– durti grieztu brūci krūšukurvja priekšējā virsmā kreisajā pusē, ieejošu kreisā pleirālā dobumā ar kreisās plaušas augšējās daivas, aortas loka, sirds

somiņas un trahejas bojājumiem, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai un atrodas tiešā cēloniskā sakarā ar

cietušā /pers. F/ nāves iestāšanos /datums/, dažu – vairāku minūšu laikā pēc miesas bojājumu iegūšanas.

Ar savām darbībām /pers. E/ izdarīja Krimināllikuma 116. pantā paredzēto noziedzīgu nodarījumu.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē prokurors uzturēja Juridiskās palīdzības administrācijas valsts izmaksāto kompensāciju cietušajai 2100 euro.

Pirmstiesas kriminālprocesā, tostarp nopratinot apsūdzēto pēc apsūdzības izsniegšanas, kā arī tiesas sēdē apsūdzētais savu vainu noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā neatzina, pieteikto kaitējuma kompensāciju neatzina.

/pers. E/ tiesas sēdē atteicās liecināt, sakarā ar ko prokurore lūdza nolasīt viņa kā aizturētā un aizdomās turētā pirmstiesas procesā sniegtās

liecības.

/pers. E/ pirmstiesas procesā 2019. gada 18. jūnijā, aizdomās turētā statusā liecināja, ka 2019. gada 17. jūnija vakarā ap plkst.22.30 kopā ar

/pers. G/, /pers. H/, /pers. I/ un /pers. J/ aizgāja pie /pers.F/, kuram uzvārdu nezin. Viņš dzīvo /adrese/ otrajā mājā no sliedēm, otrajā kāpņu telpā,

pirmajā stāvā pa labi tālākajā dzīvokli. Viņš tur dzīvo kopā ar savu civilsievu /pers.A/. Kad aizgājuši pie /pers.F/, apsūdzētais pats jau bijis stiprā

alkohola reibumā. Arī pārējie bija stiprā alkohola reibumā. Kad iegājuši dzīvoklī, /pers.F/ ar /pers.A/ dzēruši vīnu. Paši dzēruši līdzi paņemto alkoholu, ko

bija nopircis /pers. G/. Alkoholu lietoja pirmajā istabā no virtuves. Alkohola lietošanas laikā /pers. J/ aizmiga turpat istabā uz grīdas, bet /pers.H/ar

/pers.I/ pēc neilga laika aizgāja gulēt uz tālāko istabu. Palikuši apsūdzētais, /pers.G/, /pers.F/un /pers.A/. Turpinājuši lietot alkoholu. Tālāk notikušo īsti

neatceras. Atceras, ka istabā sēdējis gultā, pie apsūdzētā no virtuves atskrējis /pers.F/. Uzreiz sajutis sāpes krūšu rajonā, ieraudzījis /pers.F/ rokās nazi.

Šķiet, ka naža kāts bija baltā krāsā. Sapratis, ka /pers.F/ apsūdzētajam iedūris krūtīs nazi. /pers.F/nazi uzreiz nometis istabā uz grīdas. Sajutis, ka maika

sākusi lipt pie miesas, ieraudzījis, ka tā ir asinīs. /pers.G/ teicis, ka ir aizsaucis ātro medicīnisko palīdzību. Atbraukusi ātrā palīdzība un aizvedusi

apsūdzēto uz slimnīcu, kur konstatēja divas durtas brūces. To, ka /pers.F/ kāds iedūris ar nazi un viņš nomiris, uzzinājis tikai ātrās palīdzības automašīnā,

kad ārsti runājuši ar policijas darbiniekiem. Pats nav redzējis, ne, ka /pers.F/būtu sadurts, ne, ka nomiris. Neatceras, ka alkohola lietošanas laikā kāds

būtu strīdējies. Atskārst, ka bijis stiprā alkohola reibumā, tādēļ neatceras dzīvoklī notiekošo. Atceras, ka /pers.F/ apsūdzētajam stāstījis, ka viņa

civilsieva /pers.A/ alkohola reibumā ir agresīva un ir bijis gadījums, kad iedūrusi/pers.F/ ar dakšiņu kājā. Nevar pateikt, kādēļ /pers.F/sadūris apsūdzēto,

strīdus neatceras. Nav pretenziju saistībā ar pašam nodarītajiem miesas bojājumiem (1.sējums lietas 46.-47.lapas).

/pers. E/ pirmstiesas procesā 2019. gada 28. jūnijā aizdomās turētā statusā liecināja, ka papildus jau sniegtajām liecībām aizturētā statusā var

liecināt, ka tad, kad /pers.F/ apsūdzēto sadūris, apsūdzētais sēdējis gultā. Rāvis /pers.F/ no rokām ārā nazi, tad arī sagriezis labo roku. Sajutis tikai vienu

dūrienu – krūšu rajonā, vēderā dūrienu nejuta. Nezina, kādēļ /pers.F/ viņu sadūris, varbūt tādēļ, ka apsūdzētais sarunājies ar/pers.A/. /pers.A/ sēdējusi

apsūdzētajam blakus uz dīvāna. /pers.G/ sēdējis uz krēsla pretim dīvānam un viņam vajadzēja visu redzēt. Pēc tam, kad /pers.F/ apsūdzēto sadūris, viņš

pielēcis kājās un pagrūdis /pers.F/ uz gultas pusi, tajā brīdi nazis apsūdzētajam bijis rokās. Pieļauj iespēju, ka grūžot /pers.F/gultā, iedūris ar visu svaru

nazi /pers.F/ krūtīs. /pers.F/tā arī palicis sēžot. Turpat blakus apsūdzētais, /pers.G/un /pers.A/ turpinājuši lietot alkoholu, un pēc tam /pers.G/ gājis saukt

“ātros”. Cik atceras “ātros” sagaidījuši turpat pie mājas ārdurvīm un apsūdzētajam uzreiz sniegta medicīniskā palīdzība, jo bija krietni noasiņojis. Atceras,

ka /pers.G/, kuram iesauka ir /Iesauka/ zvanījis arī apsūdzētā draudzenei /pers.L/ un informējis, ka apsūdzētais ir sadurts. Pašam bija izlādējies telefons.

Sākumā teicis, ka /pers.A/sadūrusi /pers.F/, jo tā apsūdzētam ieteicis /Iesauka/. Nav vēlējies būt vainīgs slepkavībā. Uzsver, ka aizstāvējies no /pers.F/,

jo zina, ka /pers.F/ agrāk ir sēdējis par slepkavību. Izdarīto nožēlo, nav domājis, ka ar vienu dūrienu var /pers.F/noslepkavot. Vienkārši aizstāvējies.

Precizē, ka nevis iedūris /pers.F/, bet gan uzgrūdies viņam virsū un nazis tajā brīdī bijis apsūdzētajam rokās.

Neskatoties uz apsūdzētā vainas noliegšanu, tiesa atzīst, ka /pers. E/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 116. pantā, ir pilnībā pierādīta ar šādiem tiesas izmeklēšanas laikā pārbaudītiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā.

Ar paša apsūdzētā pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām.

Cietusī/pers. B/ pirmstiesas procesā piekritusi sevis atzīšanai par cietušo konkrētajā kriminālprocesā, norāda, ka /pers. F/ ir viņas tēvs, taču

nekādus kontaktus neuzturēja. Pati jau vairākus gadus dzīvo ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

Ar liecinieka /pers. G/ tiesas sēdē liecināto, ka 2019. gada 18. jūnija notikumus neatceras, jo ir guvis galvas traumu un ir atmiņas zudumi, atceras

tikai to, ka izsauca policiju, pēc tam, kad ieradās ātrā palīdzība, atbraukuši /uzvārds/un aizveda viņu mājās. Neatceras, ko liecībās rakstīja, jo visu laiku

bija alkohola reibumā. Notikuma dienā bija stiprā alkohola reibumā, alkoholu lietoja veselu nedēļu. Notikuma dienā lietoja alkoholu kopā ar /pers. H/ un

cilvēkiem, kas blakus bija, kurus nepazīst. Iepriekšējā tiesas sēdē citi viņam stāstīja par slepkavības dienas notikumiem. Uz nopratināšanu pie policijas

viņu atveda sieva, 2019. gada 18. jūnijā, 27. jūnijā, 5. augustā, 2020. gada 20. janvārī un pratināšanā prokuratūrā katru reizi atradās alkohola reibumā,

policijas darbiniekam bija vienalga, ka atradās alkohola reibumā. Neatceras kādas liecības sniedza policijā, par notikumiem viņam stāstīja sieva. Pie

pratināšanas sieva nepiedalījās. Neatceras notikumu gaitu, vai ir bijuši konflikti. Paskaidroja, ka var atstāstīt to, ko viņam citi cilvēki, kaimiņi ir stāstījuši

par notikumu – izsauca policiju, jo kāds bija nodūris cilvēku, to viņam stāstīja lieciniece no otrā stāva, kas visu redzēja. /pers.E/esot bijis slikti, esot

sadurts. Atceras, ka /pers. E/ bija asinīs, gulēja pie mājas durvīm un tad viņš izsauca ātro palīdzību priekš /pers.E/. Pats dzīvo blakus mājā notikuma

vietai, bet saucot policiju nevarēja pat nosaukt adresi. Pēc tam garām brauca draugi, ieraudzīja policijas automašīnas bākugunis un aizveda liecinieku

mājās. Zina, kas rakstīts liecībās, negrib atcerēties par notikumiem, /pers.H/ viņam stāstīja, ka gulējis ar līķi. Paskaidroja, ka pēc liecību nolasīšanas

notikumus neatcerētos. Katru reizi pirms liecību sniegšanas policijā ir izdzēris vairākus kokteiļus, tam nav alkohola smakas. Sniedzot liecības stāstījis, ka

kaut kāda sieviete ir dūrusi, stāstījis kaut kādus murgus, bija vienalga, ko liecināja, pirmajā vietā bija uzlāpīties, un lai liek mierā. Paskaidroja, ka ir bailes,

lai pašu neiesēdina, neviens nav ietekmējis, lai neko neatcerētos. Prokuratūrā ir liecinājis, ko prokurore gribēja dzirdēt. Pie shēmas kopijas uzrādīšanas

paskaidroja, ka viņam ir četru klašu izglītību, tādēļ nevar tādu uztaisīt, to esot zīmējusi prokurore.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta 2. punktu nolasīts liecinieka /pers. G/ 2019. gada 18. jūnijā nopratināšanas protokols (lietas

1.sējuma 43.-44.lapa). Liecībās norādīts, ka 2019. gada 17. jūnijā ap plkst.17.30 kopā ar /pers. K/, kuram iesauka ir „/Iesauka/”, aizgāja līdz veikalam

/Nosaukums /, kas atrodas braucot āra no /Pilsētas nosaukums/ uz /Pilsētas nosaukums/ pusi. Tur satika /pers. I/, /pers. H/, /pers. E/ un vīrieti vārdā

/pers.J/. Viņi tur lietoja alkoholu. Pēc tam visi – /pers. G/, „/Iesauka/”, /pers.I/, /pers.E/ un /pers.J/ aizgāja uz veikalu /Nosaukums /. Tur ar „/Iesauka/”

nopirka divpadsmit 1 litra tilpuma alu un divas 1 litra tilpuma sidra pudeles. Tad aizgāja uz vietu pie vecās policijas ēkas un tur turpināja lietot alkoholu.

Ap plkst. 21.30 „/Iesauka/” aizgāja mājās, bet pārējie turpināja lietot alkoholu. Ap kādiem plkst. 22.00 /pers.H/teica, ka grib gulēt, nolēma iet pie

/pers.F/. /pers.F/ uzvārdu nezina, bet viņš dzīvo /adrese/, iepretim /pers. G/ mājai otrajā kāpņu telpā, pirmajā stāvā pa labi, tālākajā dzīvoklī. Visi aizgāja

pie /pers.F/uz dzīvokli. /pers.F/atradās savā dzīvoklī ar savu civilsievu /pers.A/, kurai uzvāru nezina. Viņi abi dzīvoklī arī lietoja alkoholu – dzēra vīnu. Visi

– /pers. G/, /pers.E/, /pers.I/, /pers.H/ un /pers.J/ arī piebiedrojās un dzēra savu nopirkto alu. Dzēra visi istabā, kura atrodas vistuvāk virtuvei. Pirmais

aizmiga /pers.J/. Viņš gulēja tajā pašā istabā uz grīdas, kur lietoja alkoholu. Ap plkst.24.00, varbūt vēlāk, uz tālāko istabu aizgāja gulēt /pers.H/ ar

/pers.I/. /pers. G/, /pers.E/, /pers.F/ un/pers.A/ turpināja lietot alkoholu. Pēc kāda laika pamodās /pers.J/. Viņš ielīda turpat istabā esošajā gultā un uzreiz

aizmiga. Visi turpināja lietot alkoholu. Tad vienā brīdī /pers.F/, ne no šā, ne no tā, ar nazi rokās pavērsās pret savu civilsievu /pers.A/, kura sēdēja viņam

gultā blakus, un pielika nazi viņai pie kakla, kliedzot teica, ka nodurs. Viņš krievu valodā uzkliedza viņai – „ja tebja jebanu”. Gultā sēdēja /pers.A/, pa

vidu /pers.F/, bet tuvāk logam /pers.E/. No kurienes /pers.F/ bija paņēmis nazi, nemanīja. Nevar pateikt arī kāds izskatījās nazis. Tad /pers. G/ pateica

/pers.F/, lai nomierinās un viņš arī palika mierīgs. Pēc neilga brīža kājās piecēlās /pers.E/un tad arī /pers.F/piecēlās. Tad vienā brīdī pamanīja, ka /pers.F/

ar nazi divas vai trīs reizes iedur vēderā. /pers.F/pirms duršanas neko vispār neteica. /pers. G/ ātri piecēlās un izskrēja koridorā. /pers.E/, saķerot vēderu,

arī izgāja no istabas koridorā. /pers.F/ palika ar nazi stāvot istabā, bet /pers.A/ sēdēja gultā. Tad redzēja, ka /pers.E/sāka tecēt asinis. Izveda /pers.E/

ārā no dzīvokļa. /pers. G/ teica, ka jāzvana ātrajai palīdzībai, bet/pers.E/ teica, ka nekas nav traks un nevajag neko saukt. Aptuveni pēc piecām minūtēm

/pers. G/ ar /pers.E/iegāja istabā. Ieejot istabā /pers. G/ ieraudzīja, ka /pers.F/ guļ gultā blakus /pers.J/, tajā vietā kur pirms tam sēdēja /pers.A/. Viņš

gulēja uz muguras. Krūšu kurvī, sirds apvidū /pers.F/ bija iedurts nazis. /pers.J/gulēja un nebija pamodies, bet /pers.A/ sēdēja blakus /pers.F/ un kliedza,

kaut ko nesaprotamu. /pers. G/ saprata, ka /pers.A/ ir iedūrusi nazi /pers.F/ sirdī un viņš no tā ir miris. /pers. G/ /pers.A/ uzkliedza – kāpēc viņa to

izdarīja, taču viņa turpināja nesaprotami kliegt. Pulkstenis bija 01.38 un /pers. G/ devās ārā no dzīvokļa, lai izsauktu policiju un ātro palīdzību. Tā kā

nezināja mājas adresi /pers. G/ prasīja viņai mājas adresi un zvanīja atkārtoti vēl trīs reizes. Pēc neilga laika atbrauca ātrā palīdzība. Kad /pers. G/ izsauca

ātro palīdzību, bija pamodies /pers.J/un /pers.I/. Kur viņi abi palika, nezina. Ātrās palīdzības darbinieki uzreiz pateica, ka /pers.F/ir miris, bet /pers.E/

aizveda uz slimnīcu. /pers. G/ gaidīja, kad atbrauks policija. Nogaidīja kādas divdesmit minūtes un to nesagaidot aizgāja mājās. Dzīvoklī palika /pers.H/,

/pers.A/ un nodurtais /pers.F/. To vai/pers.A/ nodūra ar to pašu nazi, ar kuru/pers.F/sadūra /pers.E/, /pers. G/ nevar pateikt, jo nepievērsa nazim

uzmanību kāds tas izskatās. Var pateikt, ka dzīvoklī visi atradās stiprā alkohola reibumā. Kāds strīds izcēlās starp /pers.A/ un /pers.F/ tajā brīdī, kad ar

/pers.E/ bija izgājuši no dzīvokļa mājas pagalmā, /pers. G/ pateikt nevar. Izņemot /pers.A/, neviens cits /pers.F/nevarēja nodurt, jo pārējie visi tad gulēja.

Var pateikt, ka tad, kad lietoja alkoholu, neredzēja, ka /pers.A/ būtu kādas problēmas ar pārvietošanos, jo tad, kad viņi gāja rādīt /pers.H/un /pers.I/

guļamvietu, kā arī vairāk kārtīgi ejot uz virtuvi un tualeti, neredzēja, ka viņai būtu grūtības staigāt un to, ka viņa klibotu, vai kādam vajadzētu viņai palīdzēt,

kaut kur aiziet.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta 2. punktu nolasīts 2019. gada 27. jūnija liecinieka /pers. G/ papildus nopratināšanas protokols

(lietas 1.sējuma 68.-69.lapa). Liecībās norādīts, ka papildus pie iepriekš sniegtajam liecībām var liecināt, ka kad /pers. E/ bija konflikts ar/pers.F/ viņa

dzīvoklī, un /pers.F/sadūra /pers. E/. Liecinieks izgāja ārā no dzīvokļa, lai pazvanītu /pers. E/ draudzenei /pers.L/, lai pateiktu, ka /pers. E/ ir sadurts.

Brīdī, kad /pers.F/sadūra /pers. E/, istabā bez viņiem diviem vēl bija /pers.A/- sēdēja uz gultas, /pers.J/ gulēja uz grīdas. Pareizāk būtu, liecinieks ar /pers.

E/ abi izgāja no dzīvokļa, un liecinieks zvanīja /pers.L/. Kamēr liecinieks zvanīja /pers.L/, tikmēr /pers. E/ atgriezās dzīvoklī. Kad liecinieks beidza zvanīt

/pers.L/, atgriezās dzīvoklī - istabā kur lietoja alkoholu. Tur liecinieks redzēja, ka /pers. E/ stāv istabā, uz gultas gulēja /pers.F/ar nazi krūtīs. Viņam

blakus uz gultas gulēja /pers.J/ un sēdēja /pers.A/. Liecinieks prasīja, kas noticis. /pers. E/ teica, ka /pers.A/ ir sadūrusi /pers.F/. Tad liecinieks ar /pers.

E/ izgāja no dzīvokļa. Atrodoties ārā, liecinieks sauca medicīnisko palīdzību, zvanot uz 112. /pers. E/ lieciniekam teica, ka jāiet prom, jo viņam liekas, ka

viņš ir nodūris /pers.F/ Tad viņi atgriezās dzīvoklī, jo liecinieks teica, ka nekur neies. Tad dzīvoklī turpināja lietot alkoholu, kamēr ieradās ātrā palīdzība.

Liecinieks saprata, ka /pers. E//pers. F/ sadūra tajā brīdī kamēr liecinieks zvanīja /pers.L/. Uzreiz policijai neteica, ka /pers. E/ sadūra /pers.F/, jo bija

sabijies.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta 2. punktu nolasīts 2019. gada 5. augusta liecinieka /pers. G/ papildus nopratināšanas protokols

(lietas 1.sējuma 106.-107.lapa), kur liecināja, ka bija stiprā alkohola reibumā, notikumu slikti atceras un kad sāka vēlāk pārdomāt notikušo, tad /pers.E/,

cīnoties ar /pers.F/ (kad /pers.F/ sadūra /pers.E/ nemaz neatņēma nazi pilnībā, bet turēja nazi rokās un iedūra /pers.F/. Kādā veidā tieši- nezina, vai

uzkrita virsū /pers.F/, bet atceras to visu miglaini. Izskrēja laukā, jo bija stipri nobijies, arī /pers.E/ iznāca laukā un atpakaļ vairs negāja, liecinieks iegāja

pārbaudīt vai /pers.F/ tiešām ir beigts, tad arī zvanīja „ātrajiem”. /pers.E/ arī teica, ka ir viņu nodūris. Sākumā, kad liecināja par /pers.A/, bija apjucis, jo

/pers.A/pamodās un sāka runāt, ka /pers.F/ nodurts, tāpēc arī aiz alkohola reibuma, kaut ko pārprata, domāja, ka viņa varbūt ir dūrusi /pers.F/, bet kad

sāka atskurbt, saprata, ka ir kļūdījies un sniedza papildus liecības, jo negribēja, ka cietīs nevainīgs cilvēks. Tas, kas rakstīts uz baltas lapas nav taisnība un

nav arī viņa rokraksts, liecinieks tikai parakstīja baltu lapu, to aizpildīja /pers. E/ mamma vai kāds cits. Liecinieks parakstīja trīs vai četras baltas lapas, jo

viņa lūdza, ka gribot šo atdot advokātam, lai varētu pierādīt, ka /pers.E/nav vainīgs. Bija iereibis. /pers.E/arī bija žēl, jo viņš ir liecinieka draugs, tad

nepadomāja un parakstīja šo lapu. Tas bija 27. jūnijā, tikai to tekstu liecinieks nerakstīja, bet parakstīja baltu lapu. Liecinieks saprata, ka/pers.E/ir vainīgs

pie /pers.F/ noduršanas, tikai ir miglaini paši noduršanas apstākļi, tas brīdis, kad viņš iedūra. Pie noduršanas klāt bija arī /pers.A/, sēdēja uz dīvāna, bet,

laikam aiz alkohola reibuma, nesaprata notikušo.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta 2. punktu nolasīts 2020. gada 20. janvāra liecinieka /pers. G/ papildus nopratināšanas protokols

(lietas 1.sējuma 177.lapa), kur liecināja, ka uzkodas istabā netika grieztas. Nazis, ar kuru nodūra /pers.F/(/pers. F/), liecinieks varētu mēģināt atpazīt pēc

ārējā izskata. Nazi pirms tam dzīvoklī neredzēja. Par to, ka /pers.E/ stāsta, ka liecinieks ir noslaucījis nazi, neko nezina, kur viņš kaut ko tādu ir

izdomājis. Liecinieks neko slaucījis vai kopis neesot. Uzkodas nebija, tikai alkohols, nekādus nažus neizmantoja.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta 2. punktu nolasīts 2020. gada 25. marta liecinieka /pers. G/ papildus nopratināšanas protokols

(lietas 1.sējuma 208.-212.lapa), kur liecināja, /pers. E/ nav draugs, bet paziņa, nekādu ļoti labu attiecību ar viņu nav. Attiecības nav ne tik labas vai

sliktas, lai tas ietekmētu liecības, kuras sniedza kriminālprocesā. /pers. E/ sievu /pers.L/, kurai uzvārdu neatceras, arī pazīst. Pagājušajā gadā, liekas, ka

bija rudens, /pers. G/, /pers.E/, /pers. H/ un divi vīrieši, no kuriem viens bija /pers.H/draugs, (vārdu uzvārdu nezina) un otrs vīrietis, kuru nepazīst, bet

zina, ka viņu sauc /pers.J/, pēc kopīgas alkohola lietošanas pie vecās policijas ēkas /adrese/ ieradās pie /pers.F/ viņa dzīvoklī /adrese/. Viņi jau bija

lietojuši alkoholu un krietni iereibuši, īpaši /pers.H/. /pers.F/ personīgi nepazina, bet zināja, ka viņu sauc par/pers.F/. Pie /pers.F/ieradās vakarpusē,

apmēram laika posmā no plkst. 20.00-22.00, precīzi neatceras. Kad ieradās pie /pers.F/ dzīvoklī, tur bija /pers.F/ un viņa sieviete /pers.A/. Abi jau arī

bija iedzēruši, sēdēja istabā, kura atrodas blakus virtuvei un dzēra vīnu un alu. Līdzi atnesa apmēram piecas no 10 alus pudelēm. Īsti nebija ērtas vietas,

kur sēdēt, tāpēc vakara gaitā katrs sēdēja, kur atrada vietu. Pats no sākuma sēdēja kaut kur pie skapja, precīzi neatceras, zina, ka tur bija, kaut kāda

lupatu kaudze. Dzeršana notika turpat istabā, arī pīpēšanas dēļ neviens no dzīvokļa ārā negāja, pīpēja turpat. Alkohola lietošana notika mierīgi, nebija

nekādu konfliktu. Kamēr dzēra, ik pa laikam kāds pārsēdās, kāds izgāja no istabas uz virtuvi, tad nāca atpakaļ, īpaši nepiefiksēja, kurā brīdī kurš gāja un

nāca, kāds arī aizmiga. Alu dzēra no pudelēm, bez glāzēm vai citiem traukiem, “no kakliņa”, pudeles stāvēja visur – uz palodzes un grīdas. /pers.F/ dzēra

savu vīnu, kurš atradās uz galdiņa pie dīvāna. /pers. G/ alum neko pa virsu neuzkodu, jo viņam nepatika dzīvokļa apstākļi un nebija gatavs tur kaut ko

ēst. Liekas, ka bija kaut kādi konservi, vai kaut kas tamlīdzīgs ēdams, jo pārējie, kaut ko uzkoda, /pers. E/ ar dakšu noteikti, kaut ko ēda, to atceras.

Liekas, ka uz /pers.F/galdiņa bija kāds nazis, kā virtuves nazis sarkanā vai netīri brūnīgā krāsā. Bija jau vēls, precīzu laiku vairs nevar pateikt, visi jau bija

krietni iereibuši, /pers.A/ar draugu gulēja citā istabā, /pers.F/ sēdēja uz dīvāna stūrī, kur bija galdiņš, viņam blakus /pers.E/ un viņam otrā pusē /pers.A/.

Dīvāna vienā pusē gulēja /pers.J/. /pers. G/ sēdēja pie skapja uz kaut kādas taburetes un runājās ar/pers.A/. Kādu brīdi /pers. E/, aizmiga. /pers.F/

negulēja. Kādu laiku pagulējis /pers. E/ pamodās un sāka kaut ko runāt ar /pers.F/. Abi tobrīd sēdēja dīvānā blakus, runāja, bet īpaši nestrīdējās, vismaz

lieciniekam nelikās, ka ir konflikts. Pēkšņi /pers.F/iesaucās: “Ubju, suka!” un liecinieks redzēja, ka viņam labajā rokā ir nazis. Pēc naža /pers.F/ nekur

negāja. Liecinieks redzēja, ka nepieceļoties no dīvāna, sēžot /pers.F/ ar nazi vismaz divas reizes iedūra /pers. E/ ķermeņa priekšpusē. Tad redzēja, ka

/pers. E/ saķer ar labo roku nazi, kurš /pers.F/ rokā, un mēģina to viņam atņemt izraujot, bet tas neizdevās, viņš tikai sagrieza visu roku, pielēca kājās.

Redzot notiekošo arī liecinieks pielēca kājās un atkāpās tuvāk durvīm. Pēc tam redzēja, kā /pers. E/ no sākuma tā kā nogrūž dīvānā sēdošo

/pers.F/pusguļus un uzsēžas uz /pers.F/ kājām, tad ar abām rokām saķer /pers.F/ labo roku, kurā ir nazis un to atņem - ar spēku “izlaužot” /pers.F/no

rokas. Naža atņemšanas laikā /pers.F/ kaut ko lamājās un teica, bet /pers.E/ neteica neko. Tā, kā /pers.E/ bija pret /pers. G/ ar muguru, tieši ieduršanas

brīdi neredzēja, bet liekas, ka /pers. E/ dūra nazi turot abās rokās, tāpat, kā brīdī, kad ņēma to nost /pers.F/. Par to spriež pēc tā, kā kustējās

/pers.E/ķermenis, redzēja viņu no mugurpuses. Tiklīdz /pers.E/ nokāpa no /pers.F/, redzēja, ka /pers.F/ krūtīs tieši tur, kur atrodas sirds, ir redzams naža

spals un /pers.F/sejas izteiksme bija tāda, ka uzreiz saprata, ka/pers.F/ ir miris. /pers.F/ nekustējās nemaz, viņam klāt negāja. Istabā bija apgaismojums –

ja pareizi atceras, dega viena griestu spuldze. Klātesošā /pers.A/ kaut ko runāja un bļaustījās, bet izskatījās, ka viņa pat nesaprata, kas ir noticis.

/pers.E/stāvēja kājās, turēja vēderu un tad abi uzreiz izgāja ārā no dzīvokļa, stāvēja pie mājas ieejas durvīm un runāja. /pers.E/ teica: “Es laikam viņu

nogalināju”, /pers. G/ to apstiprināja, jo viņam arī likās, ka /pers.F/ ir beigts. Tad mēģināja saprast, kāds ir mājas numurs, bet nekur to neredzēja, zvanīja

palīdzības dienestiem, lai izsauktu ātro palīdzību. Cikos tieši tas bija, neatceras, bet var liecināt, ka pēc /pers.F/noduršanas uzreiz izgāja ārā, pat piecas

minūtes nepagāja. Palīdzības dienestiem teica, ka viens ir sadurts, otrs beigts, bet tieši kādiem vārdiem – neatceras. Nevarēja nosaukt mājas adresi, jo to

nezināja. Tad atgriezās dzīvoklī, lai adresi paprasītu /pers.A/. /pers.A/ sēdēja pie /pers.F/ un kaut ko nesakarīgu runāja, adresi pateikt nevarēja. /pers.E/

dzīvoklī arī teica, ka /pers.F/nogalināts, bet /pers.A/ neko par notikušo neteica. /pers.J/ joprojām gulēja (blakus līķim). /pers.A/ aizgāja pamodināt

/pers.H/. Telpā neviens /pers. G/ klātbūtnē neko neuzkopa un nenovāca, ko darīja /pers.E/ kurās telpās viņš vēl iegāja, nezina. Atceras, ka atrodoties

laukā. /pers. E/ teica, lai iet prom, bet liecinieks teica, ka nevar, jo par to būs jāatbild un ir izsaucis dienestus. Kamēr gaidīja ātro palīdzību līķi apskatījās,

bet neko neaiztika, neviens /pers.F/ ķermeni vai nazi neaiztika. Kad atbrauca ātrā palīdzība, viņi pamodināja /pers.J/, kurš gulēja blakus /pers.F/līķim.

Pēc tam /pers.J/un /pers.H/ draugs aizgāja, vēlāk aizgāja /pers. G/, jo policija ilgi nebrauca, bet /pers. E/ aizveda uz slimnīcu. Pēc notikušā vairākas reizes

ir runājis ar /pers. E/ par notikušo, bet tā arī nav sapratis, par ko viņi ar /pers.F/ sāka konfliktēt. /pers. G/ zvanīja arī /pers. E/ sievai/pers.L/, lai pateiktu,

ka viņš ir sadurts. Kādas 2 vai 3 reizes zvanīja. Dažas dienas pēc /pers. E/ aizturēšanas viņam piezvanīja /pers.L/ un teica, lai aiziet pie /pers. E/ mātes.

Liecinieks bija reibumā, bet aizgāja. /pers. E/ māte /pers.X/ viņam prasīja, lai uzraksta iesniegumu par to, ka /pers. E/ nav vainīgs. Neko nerakstīja, tad

papīru uzrakstīja /pers.E/māte pati un iedeva viņam parakstīt kaut kādas dažas rindiņas, kur faktiski nekā sakarīga nebija. Pēc tam kopā ar viņu iedzēra

sidru un tad vēl parakstīja dažas tukšas lapas, /pers.E/ māte teica, ka papīrus dos policijai un advokātam. Saprot, ka ir rīkojies neapdomīgi. Kad ar

/pers. E/ sarunājās, lietoja krievu valodu.

Ar liecinieka /pers. J/ tiesas sēdē liecināto, ka notikums bija 2019. gada 17. jūnijā. Tajā dienā viņam bija vārda diena un vēlējās iedzert, aizbrauca

uz /apdzīvotas vietas nosaukums/. Ar apsūdzēto satikās /apdzīvotas vietas nosaukums/ pie/Nosaukums/veikala. Sākumā bija viņš pats, /pers. I/ un /pers.

H/, vēlāk atnāca /pers. E/, /pers. G/, vēl bija kaut kāds cilvēks, kuru nepazina. Pats ir /pers. I/ draugs. Tālāk visas minētās personas devās uz veikalu

/Nosaukums/ /adrese/ Pa ceļam uz veikalu /Nosaukums/” kompānijā esošajiem cilvēkiem savā starpā konfliktu nebija. Uz dzīvokli devās vienkārši

kompānijā. Dzīvoklī bija viņš pats, /pers. I/, /pers. H/, /pers. E/, /pers. G/. Kopā dzēra vienā dzīvoklī, kas atradās /apdzīvotas vietas nosaukums/, māju

zina, bet adresi neatceras. Dzīvoklī visi lietoja alkoholu. Skaidrā prātā nebija, beigās bija stipri iereibis, aizmiga, neatceras cik ilgi bija aizmidzis. Dzīvoklī

vēl redzēja upura sievu, pēc tam kad piecēlās, viņas istabā nebija, liekas, ka bija laukā. Nekādus konfliktus neredzēja, nebija aizdomas, ka kaut kas

varētu notikt. Pamodās gultā. Blakus gultā bija upuris, viņa vārdu neatceras. Ieraudzīja, ka blakus guļošajam krūtīs ir iedurts nazis, guļošais neizskatījās

dzīvs. Pēc pamošanās /pers.E/atradās pie galdiņa, pie kura sākumā sēdēja. Galdiņš atradās tajā pašā telpā. Uz rokām /pers.E/ bija asinis, bet neatceras,

vai pašam /pers. E/ bija nodarīti kādi miesas bojājumi. Asinis uz /pers. E/ rokām ieraudzīja, jo palūdza viņam šķiltavas, vēlējās uzsmēķēt. Uz citām

dzīvoklī esošajām personām asinis neredzēja, tikai /pers. E/ uz rokām. Nezina vai tās bija /pers. E/ vai kāda cita asinis. Atmosfēra dzīvoklī bija mierīga,

neviens neārdījās, nepsihoja, viss bija tīri mierīgi, likās, ka /pers.E/ bija nosvērts, “asaras un puņķi negāja pa gaisu”. Nejautāja, kurš bija nodūris cietušo.

Nemēģināja noskaidrot, kas noticis, no redzētā bija skaidrs, ka guļ miris cilvēks ar nazi krūtīs un otram uz rokām ir asinis, tad vaininieku nav jāmeklē.

Secināja, ka vaininieks bija /pers. E/. Guļošajam nekādas asins pēdas nemanīja, taču iespējams kļūdās dēļ alkohola reibuma un uztraukuma tajā brīdī.

Liekas, ka upurim mugurā bija tumšs, rūtains krekls. Visi bija diezgan iereibuši. No redzētā bija šokā, kopā ar /pers. I/ devās prom no notikuma vietas.

Kad devās projām redzēja, ka deg bākugunis, ātro palīdzību neizsauca, nezina, kas izsauca. Dienestus nesagaidīja. Pusceļā uz /apdzīvotas vietas

nosaukums/ viņus apturēja policija, atveda atpakaļ uz /Pilsētas nosaukums/, nopratināja, tas bija nakts laikā. Policijā stāstīja, ko pats atceras, neviens

neteica priekšā, policija nekādu spiedienu neizdarīja. Liecinieku pratināja policisti /pers.T/ un /pers. S/. Liecības sniedza alkohola reibumā, sniedzot

liecības prokuratūrā nebija alkohola reibumā. Neatceras, ka kādos pasākumos /pers. E/ būtu kaut ko rokā ņēmis. Notikumus ir apspriedis ar /pers. I/,

/pers.H/un /pers. G/.

Ar liecinieka /pers. J/ 2019. gada 18. jūnija nopratināšanas protokolā (lietas 1.sējuma 35.-36.lapa) fiksēto, ka 2019. gada 17. jūnijā ap plkst.

17.00 ar velosipēdu aizbrauca līdz veikalam “/Nosaukums/”, kurš atradās /Pilsētas nosaukums/. Tur satika /pers. I/ un /pers. H/. Ar viņiem sāka lietot

alkoholu. Tad atnāca vīrietis ar iesauku “/Iesauka/” un viņa draugs vārdā /pers.G/. Uzvārdu viņam nezina. Kopīgi izdzēra alkoholu un tad aizgāja līdz

vecajai policijas ēkai, tur lietoja alkoholu. Pēc kāda laika “/Iesauka/” aizgāja projām. Palika viņš pats, /pers. I/, /pers. H/ un /pers.G/, kuram uzvārdu

nezina. Pēc tam aizgāja uz kaut kādu dzīvokli /adrese/. Dzīvoklis atradās pirmajā stāvā pa kreisi. Tur kopā ar dzīvokļa saimnieku un saimnieci visi

turpināja lietot alkoholu. Alkoholu bija pircis /pers.G/, kuram uzvārdu nezina. Dzīvoklī ar viņiem bija /pers. E/, kuru. saticis “/Nosaukums/”. Dzīvoklī visi

lietoja alkoholu. Kad aizgāju uz dzīvokli, pulkstenis bija ap 22.30. Kurā brīdī aizmiga neatceras. Pamodās pa nakti no tā, ka kāds modina. Konstatēja,

ka guļ gultā istabā, kur lietoja alkoholu. Blakus viņam gultā gulēja dzīvokļa saimnieks. Dzīvokļa saimnieks gulēja uz muguras un sirds rajonā viņam krūtīs

atradās iedurts nazis. Saprata, ka viņš ir miris, jo gulēja nekustīgi un neelpoja. Istabā atradās dzīvokļa saimniece, /pers. I/, /pers.G/, kuram uzvārdu nezina

un /pers. E/. /pers. E/ istabā smēķēja un liecinieks viņam palūdza, lai atstāj uzpīpēt. /pers. E/ lieciniekam deva cigareti un tad viņš pamanīja, ka /pers. E/

roka, šķiet, ka labā, ir asinīs. Pēc tam ar /pers. I/ izgāja ārā no dzīvokļa. Atrodoties ārā redzēja, ka viņu virzienā brauc ātrās palīdzības automašīna ar

ieslēgtām bākugunīm. Nolēma ar /pers. I/ doties projām. Devās uz/apdzīvotas vietas nosaukums/. Saimniekam bija iedurts nazis ar sarkanīgi melnu, vai

oranži melnu rokturi. Alkohola lietošanas laikā nekādi strīdi nevienam nebija, arī guļot nedzirdēja, ka kāds strīdētos. Tad kad guļ, it sevišķi kad ir

alkohola reibumā, miegs viņam ir ļoti spēcīgs un nekad nedzird apkārt notiekošo. Ņemot vērā to, ka /pers. E/ rokas bija asinīs, domāja, ka viņš nodūra

dzīvokļa saimnieku, bet to neredzēja.

Ar 2020. gada 14. aprīļa liecinieka /pers. J/ papildus nopratināšanas protokolā (lietas 1.sējuma 214.-217.lapa) fiksētām faktiski identiskām

liecībām.

Ar liecinieces /pers. H/ tiesas sēdē liecināto, ka ar kompāniju satikās pie “/Nosaukums/”. Pa ceļam uz pilsētu bija konflikts, viens cilvēks – /pers.F/,

kurš nebija kompānijā un bija pillā, ar vārdiem uzbrauca /pers.E/. /pers.F/gāja pa ceļu un kaut ko ne tā pateica apsūdzētajam. Tālāk vārds pa vārdam

un sākās kašķis starp apsūdzēto un /pers.F/. /pers.E/gribēja kauties, bet citi viņus izšķīra. Kad ieradās dzīvoklī, nogalinātais ar /pers.A/jau bija iereibuši.

Dzīvoklī visi dzēra- viņa pati, /pers.I/, /pers.J/, /pers.G/, /pers.A/ un tas, kuru nodūra. Kautiņu dzīvoklī nebija, bet dzērumā visi skaļi runāja, visi biji pillā

un konflikti bija visiem. Atceras, ka /pers.E/ /pers.F/ pārmeta kaut ko par kaut kādu naudu, uz ko/pers.F/ diezgan agresīvi atbildēja. Vakara gaitā izdzēra

ļoti daudz alkohola, bija alus, vīns, šņabis. Visi bija iereibuši, taču nevar pateikt cik stipri, katrs izprot savādāk. Alkoholu lietoja telpā, kur atrada mirušo

/pers.F/. Gulēt aizgāja pati pirmā, /pers.I/ arī aizgāja gulēt, cits neviens tobrīd negulēja. Kad gāja gulēt, telpā palika /pers.G/, apsūdzētais, /pers.A/ un

/pers. J/. Viņu pamodināja /pers.A/un teica, ka gulējusi blakus līķim. Vēlējās izsaukt policiju, taču /pers.A/teica, ka jau brauc. Prasīja, kas noticis, taču

/pers.A/ tikai raudāja, neko nevarēja pateikt, domā, ka /pers.A/ arī bija ļoti iereibusi, to secināja, jo viņa skaļi runāja. Sākumā nezināja, ka viņai ar kājām

problēmas, domāja, ka viņa no dzeršanas tā staigā. Tajā vakarā/pers.A/ satika pirmo reizi. Pati nepārliecinājās par notikušo, nejautāja, neviens neko

neatceras dēļ alkohola reibuma, visi bija piedzērušies, tikai paskatījās pa durvīm, līķi redzēja. Nedz līķi, nedz nazi neaiztika, pat istabā negāja, tobrīd

dzīvoklī bija tikai viņa pati un /pers.A/. Nogalināts bija /pers.F/, uzvārdu nezina, nazis bija /pers.F/sirds pusē. To nazi iepriekš, laikam redzēja virtuvē, nav

pārliecināta vai tas ir tas pats nazis, /pers.A/ ar to kaut ko zacenei taisīja, bija maizītes. Tad sēdēja virtuvē un gaidīja policiju. Neredzēja aizdomīgu

personu, kas to varēja izdarīt. Neredzēja, kas ko dūra, jo gulēja, nazi nevienam rokās neredzēja. Neatceras, ka būtu liecinājusi, ka redzējusi /pers.E/ ar

nazi rokās. Senāk /pers. G/ sev līdzi nēsājis nazi, kādus 10-15 gadus atpakaļ, bet tagad nē. Tad atbrauca policija. /pers.E/ sēdēja uz trepītēm, gaidīja

ātro palīdzību. Neatceras vai drēbes viņam bija asiņainas. No rīta pie policijas redzēja /pers.E/ar apbindētu roku. Neatceras vai mājā /pers.E/bija

apbindēta roka, jo bija pillā. Pirms devās gulēt roka /pers.E/nebija apbindēta. Pie policijas jautāja /pers.E/, kas noticis ar roku, taču policisti neļāva

runāt, īsti neatceras. Pašu liecinieci uz iecirkni neveda, policija pratināja uz vietas, policijas mašīnā, pie mājas /adrese/ Policijas mašīnā bija policists

/pers.T/. /pers.A/ mašīnā nebija, bija dzīvoklī. Dzīvoklī bija prokurore, policisti, daudzkas bija. Tad aizgāja atpakaļ uz dzīvokli. Policija palūdza /pers.A/

pavadīt līdz policijai, jo viņai ir pārvietošanās grūtības – turēja /pers.A/ zem rokas, ja neturētu tad nokristu. Tad /pers.A/ ar mašīnu aizveda uz iecirkni,

arestēja, lieciniece aizgāja prom. Nezina vai kādu citu pratināja uz vietas, varbūt /pers.A/pratināja, neredzēja. Pratināšanai laikā alkohola reibums bijis

normāls, nebija skaidrā. Alkoholu lieto bieži. Policijai neko nevarēja liecināt, jo pirmā aizgāja gulēt. Vēlāk sniedza liecības pie prokurores, policijā

liecināt nav bijusi. Nopratināšanā prokuratūrā nebija dzērusi. Ar citiem lieciniekiem ir pārrunājusi noteikušo, taču neviens neko neatceras. Paskaidroja, ka

/pers.A/slikti staigā, visu laiku krīt, tālu nevar aiziet, ārpus mājas /pers.A/ viena pati nepārvietojas, domā, ka, ja /pers.A/ nebūtu dzērusi tad būtu bišķiņ

labāk pārvietojusies. /pers.A/ varētu būt ap 60 gadiem, nezina. Nevar pateikt vai /pers.A/ ir fiziski spēcīga persona. Nogalināto arī pirmo reizi satika,

iepriekš bija redzējusi /Pilsētas nosaukums/, taču nepazina viņu. Nogalinātais uzvedās normāli, smējās, anekdotes stāstīja, liekas, ka nebija agresīvi

noskaņots. /pers. E/ pazīst sen, viņš kompānijās vienmēr ir bijis mierīgs. Atceras, ka inspektore /pers.V/ pratināja viņu citā lietā, uzdeva vienu jautājumu

un tas bija viss. Pratināšanas laikā bija skaidrā.

Ar 2019. gada 18. jūnija liecinieces /pers. H/ nopratināšanas protokolā fiksēto (lietas 1.sējuma 33.-34.lapa), ka 2019. gada 17. jūnijā no rīta sāka

lietot alkoholu /Pilsētas nosaukums/. Ap plkst.16.00 ar savu paziņu /pers. I/ pie/Pilsētas nosaukums/ tipogrāfijas satikās ar /pers. G/. Kopā lietoja

alkoholu. Pēc brīža viņiem pievienojās /pers. E/. Visi četri pie /Pilsētas nosaukums/ tipogrāfijas lietoja alkoholu. Par cik sāka līt lietu /pers. H/ ieteica

alkohola lietošanu turpināt pie saviem paziņām /adrese/ pie /pers.A/un /pers.F/. Precīzu adresi kur viņi dzīvo nezina. Visi četri aizgāja pie /pers.A/ un

/pers.F/, viņu uzvārdu nezina. Varēja būt plkst.18.00. Pie /pers.A/ un /pers.F/visi lietoja alkoholu. Viņiem pievienojās /pers. J/, jo /pers. H/ viņu

paaicināja. Cik bija pulkstenis, kad /pers.J/atnāca nezina, jo neskatījās, bet ārā jau sāka palikt tumšs. Visi lietoja alkoholu, kuru uzsauca /pers. G/.

Alkoholu lietoja istabā pie virtuves. Lietoja alu un šņabi, uzkožamais nekas nebija. Visi sēdēja uz dīvāna, galds nebija. Alkoholu lika uz grīdas. Ārā bija

tumšs, kad dēļ alkohola apreibuma bija nogurusi un aizgāja gulēt blakus istabā, kur jau pirms viņas bija aizgājis /pers. I/. Apgūlās viņam blakus, bet visi

pārējie palika istabā lietot alkoholu. Pēc tam pamodās no tā, ka no istabas, kur lietoja alkoholu, bija dzirdamas skaļas /pers.F/ un /pers.E/balsis. Saprata,

ka viņi strīdas. Ko katrs teica neatceras. To, ka strīdas saprata pēc balss intonācijas. To dzirdot aizgāja pie viņiem. Ieejot istabā pie viņiem redzēja, ka

istabā atrodas /pers. E/, /pers.F/, /pers.A/. Redzēja, ka virtuvē uz grīdas guļ /pers.J/. Ieejot istabā redzēja, ka/pers.A/ sēž uz dīvāna, bet istabas vidū stāv

/pers. E/ ar /pers.F/. Viņu starpā bija konflikts, viņi viens otru grūstīja un lamājās. Nezina, kur palika /pers. G/. Redzot, ka/pers.E/ ar /pers.F/ grūstās un

strīdas, mēģināja viņus izšķirt, bet viņai tas neizdevās. Tad /pers.A/viņai teica, lai iet uz virtuvi. Ar /pers.A/ aizgāja uz virtuvi, bet /pers.E/ar/pers.F/ palika

istabā lamājoties viens uz otru. /pers. H/ ar /pers.A/virtuvē lietoja alkoholu. Virtuvē /pers.A/viņai izstāstīja, ka kamēr viņa gulēja, tad /pers. G/ ar iesauku

“/Iesauka/” ir sadūris /pers. E/. Kāpēc sadūra /pers.A/ neteica un /pers. H/ neinteresējās. Kamēr ar /pers.A/ virtuvē dzēra alkoholu /pers.F/ ar /pers. E/

norimās. Kad iegāja /pers.F/un /pers. E/ šķirt redzēja, ka /pers. E/ labajā rokā ir nazis. Nezin no kurienes nazis. Kad lietoja alkoholu nepievērsa

uzmanību, vai tuvumā ir nazis. Griezt nebija ko. Pēc tam, kad ar /pers.A/virtuvē beidza lietot alkoholu, /pers. H/ aizgāja atpakaļ gulēt. /pers.J/ vēl

joprojām gulēja virtuvē uz grīdas. Istabā /pers. E/ un /pers.F/ abi sēdēja dīvānā un neko nedarīja. /pers.A/ palika virtuvē. /pers. H/ aizgāja gulēt. Cik bija

pulkstenis nezina, jo neskatījās. Pamodās no tā, ka /pers.A/viņu modināja. /pers. I/ bija /pers. H/ blakus un gulēja./pers.A/ teica, ka istabā ir līķis. Viņa

teica, ka /pers.F/ir miris. /pers. H/ bija šoks. Piecēlās un iegāja istabā, kur lietoja alkoholu. Tur redzēja, ka uz gultas, uz muguras guļ /pers.F/. To redzot

izskrēja no istabas. Tad atbrauca policija. Redzēja, ka /pers.J/vēl joprojām guļ virtuvē. /pers. E/ dzīvoklī vairs neredzēja. Kur viņš palika nezina. To,

ka/pers.F/ ir nodurts teica /pers.A/. Kas sadūra /pers.F/ nezina.

Ar 2019. gada 15. novembra liecinieces /pers. H/ papildus nopratināšanas protokolā (lietas 1.sējuma 158.lapa) fiksēto, ka alkohola lietošanas

laikā pie /pers.A/ un /pers.F/, kaut ko uzkoda, jo bija kaut kas vārīts ēdams, kas tieši neatceras, jo bija diezgan stiprā alkohola reibumā. Ēdamo un

dzeramo lika uz krēsla, kas atradās istabas vidū. Var pateikt, ka vakara gaitā /pers.F/ar /pers. E/ lamājās, bija runa par kaut kādu naudu, kaut kāds

konflikts brieda jau visu vakaru. Pašu saduršanu neredzēja, jo gulēja. Nažus vakara gaitā neizmantoja. Uz virtuvi arī neviens negāja tikai

pārsvarā/pers.F/, viņa arī atnesa uzkodas.

Ar 2020. gada 16. aprīļa liecinieka /pers. H/ papildus nopratināšanas protokolā fiksēto (lietas 1.sējuma 218.-221.lapa), ka pagājušajā vasarā,

mēnesi un datumu neatceras, viņa kopā ar paziņām /pers. I/ un /pers. J/ lietoja alkoholu – dzēra alu /Pilsētas nosaukums/ pie /Nosaukums/ veikala.

Redzēja, ka uz veikalu dodas arī /pers.E/, kuram vārdu neatceras, un /pers. G/, kā arī /pers.S/ ar iesauku “/Iesauka/” un vēl kāds /pers.E/draugs, kuram

vārdu un uzvārdu nezina. /pers.E/ pirms tam bija satikusi dažādās kompānijās lietojot alkoholu, viņu pazīst, bet nekādu attiecību ar viņu nav. /pers. G/

pazīst sen, attiecības ar viņu ir kā labiem paziņām. Visi septiņi iedzēra un tad gāja uz veikaliem – uz /Nosaukums/” un pēc tam arī uz/Nosaukums/. Naudu

sameta visi, pirka un dzēra alu. Uz vakarpusi lietoja alkoholu kaut kur pie /Pilsētas nosaukums/, vai nu pie pamestas ēkas sliežu malā vai vecās policijas,

īsti vairs neatceras. Pirmais aizgāja prom /pers.E/draugs, kuram vārdu un uzvārdu nezinu, pārējie palika. Tad sāka līt lietus un sāka spriest, kur lai paliek,

lai nesalītu. Tad kāds – vai nu /pers.G/vai /pers.E/ piedāvāja doties uz dzīvokli /adrese /. Tad visi aizgāja uz to dzīvokli, kurš atradās divstāvu mājā,

pirmajā stāvā, labajā pusē, dzīvokļa numuru nezina. Dzīvoklī atradās vīrietis vārdā /pers.F/, vecs cilvēks, tievs, apmēram 70 vai 75 gadus vecs,

un/pers.A/, viņa civilsieva, kurai ir kaut kādas problēmas ar kājām, viņa slikti staigā. Vakara laikā redzēja, ka viņa, ejot uz tualeti, pieturas pie sienām.

Kad ieradās, viņi jau dzēra stipro vīnu, abi bija iereibuši. Alkoholu lietoja istabā, kura atradās blakus virtuvei, cik saprata, tā bija istaba, kur /pers.F/ ar

/pers.A/ parasti gulēja. Neatceras precīzi, kur kurš apsēdās, bet no virtuves tika atnesti krēsli un tika sēdēts arī dīvānā, tajā sēdēja – pie loga /pers.F/,

viņam blakus /pers.A/, /pers.A/ blakus sēdēja lieciniece, viņai blakus vēl /pers. I/. Cik atceras, nekāds galdiņš dzeršanas laikā nebija, viss tika likts uz

grīdas. Arī pārtika nekāda nebija, vismaz tādu neatnesa, neredzēja, ka kāds lietotu nazi vai kādus citus piederumus ēšanai, bet speciāli neko nepētīja.

Pirmais prom aizgāja /pers.S/ jeb “/Iesauka/”. Dzīvoklī palika septiņi – pati lieciniece, /pers.F/, /pers.A/ /pers. I/, /pers.J/, /pers.E/ un /pers. G/. Dzēra

alu, varbūt kāds dzēra degvīnu, neatceras. Alkohola lietošanas laikā vairākas reizes dzirdēja, kā /pers.E/ diezgan agresīvi /pers.F/ kaut ko pārmet par

kaut kādu naudu, uz ko /pers.F/ viņam arī diezgan agresīvi atbildēja, bet ko tieši teica, neklausījās. Visas alkohola lietošanas laikā visi pārējie uzvedās

mierīgi, bet /pers.E/un /pers.F/starpā bija kaut kāda nepatika un “lekšanās”. Kopumā /pers.F/bija mierīgs, smējās, stāstīja anekdotes, bet /pers.E/ik pa

laikam viņam “kasījās virsū”. Vispār /pers.E/ tajā vakarā bija agresīvs, jo jau tad, kad no “/Nosaukums/ veikala gāja uz “/Nosaukums/” veikalu, pa

ceļam pretim nāca divi vīrieši, kuri pēc /pers.E/ domām “ne tā uz viņu paskatījās” un /pers.E/ metās ar viņiem kauties, bet /pers.J/, /pers.I/ un /pers.G/

viņus izšķīra. Vēlāk no /pers.A/uzzināja, ka /pers.F/ tajā dienā bija saņēmis pensiju, bet /pers.A/pensija bija jāsaņem nākošajā dienā. Vai /pers.E/ kaut

ko gribēja no /pers.F/ saistībā ar viņa pensiju, nezina. Tad pēc kāda laika, kad ārā jau bija tumšs, viņai nāca miegs un prasīja/pers.A/ kur var pagulēt.

/pers.A/ teica, ka var pagulēt tālākajā istabā, un lieciniece aizgāja gulēt, kopā ar viņu gulēja arī /pers. I/, bet vai viņš atnāca gulēt pirms vai pēc viņas,

nezina. Gulēja apmēram kādu pusotru stundu, kad pamodās no tā, ka viņu modina /pers.A/un saka, ka viņa guļot ar līķi. /pers. I/ tad vairs gultā nebija un

devās skatīties, par ko /pers.A/stāsta. Istabā redzēja, ka /pers.F/ nekustīgi guļ uz muguras savā gultā un sirdī viņam ir iedurts nazis, redzēja naža rokturi,

krāsu vairs neatceras, varbūt brūnā krāsā. Istabā neviena cita cilvēka nebija, arī pārējās dzīvokļa telpās neviena cilvēka, izņemot /pers.A/, vairs nebija.

Sabijās no redzētā un iegāja virtuvē, sāka domāt, kā izsaukt kādu palīdzības dienestu. Pārbaudīja savu mobilo telefonu, tas bija izlādējies. Teica /pers.A/,

lai ieiet pie kaimiņiem, viņa atbildēja, ka policija jau brauc. Kurš izsauca policiju, nezina, jo /pers.A/dzeršanas laikā bija izstāstījusi, ka viņas un /pers.F/

mobilie telefoni ir ieķīlāti lombardā, jo pirms pensijas bijušas “pohas” un vajadzējis naudu. Vēl dzeršanas laikā /pers.A/ /pers.F/atgādināja, ka nākošajā

dienā jāizņem telefoni un pensija, pēc dažām minūtēm ieradās policijas darbinieki, līdz tam sēdēja virtuvē kopā ar /pers.A/, kura visu laiku raudāja un

prasīja, kurš to varēja izdarīt. Neatceras, ka /pers.A/būtu teikusi, ka /pers. G/ ir sadūris /pers.E/, nevar izskaidrot, kāpēc tā liecinājusi, pati to nav

redzējusi. Tāpat neatceras, ka būtu iejaukusies /pers.E/ un /pers.F/konfliktā un mēģinājusi viņus izšķirt, nav /pers.E/ rokā redzējusi nazi. Ja ir tā liecinājusi,

tad, iespējams, alkohola reibuma dēļ, jo tad, kad viņu nopratināja, bija vēl diezgan lielā alkohola reibumā un varēja kaut ko sajaukt. Varbūt par /pers. G/

tā liecinājusi, jo zināja, ka sen atpakaļ /pers.G/ikdienā līdz nēsāja aiz biksēm aizbāztu nazi un iespējams, ka kaut kas no tā bija palicis atmiņā. Kad

/pers.A/ tika atbrīvota no apcietinājuma, aizgāja pie viņas ciemos, arī tad /pers.A/ turpināja prasīt, kurš varēja nogalināt /pers.F/, jo pati viņa neko

neatceroties. /pers.A/stāstīja, ka esot gulējusi, tad pamodusies no tā, ka vajag uz tualeti un tad ieraudzījusi /pers.F/ līķi. Par pašu slepkavību viņa pilnīgi

neko neatceras, vismaz tā viņa teica.

Ar liecinieka /pers. I/ tiesas sēdē liecināto, ka satikās pie /Nosaukums/, /pers.J/atbrauca no /apdzīvotas vietas nosaukums/ ar divriteni, viņam bija

vārda diena. Bija pats, /pers.J/, /pers.H/ /pers. G/. Divi aizgāja uz “/Nosaukums/”, nopirka alu un vīnu. Gāja uz to dzīvokli /Pilsētas nosaukums/

neatceras, kurš ierosināja uz turieni iet. Dzīvoklī bija viņš pats, /pers.J/, /pers.H/, /pers. E/, /pers.G/, nezina kā viņu sauc, laikam /pers. G/ bija, tad ar viņu

iepazinās, tad vēl dzīvokļa saimnieks un viņa civilsieva, varbūt vēl kāds bija, kādu īsu brīdi. Redzēja tikai, ka viņi abi divi –/pers.F/ un/pers.A/, sēdēja

pusguļus un lietoja alkoholiskos dzērienus. Viņa klātbūtnē /pers.A/ nepārvietojās, tikai dīvānā-gultā pussēdus gulēja. Konfliktu nekādu nebija, arī pa

ceļam uz dzīvokli konfliktu nebija. Bija mazāk iereibis kā pārējie. Tālāk pirmais atlūza /pers.J/, pēc tam pašam miegs uznāca, nebija pārdzēries, vienkārši

bija noguris un paprasīja /pers.A/, kur var iet pagulēt. /pers.A/ parādīja un viņš aizgāja gulēt. Uz mājām negāja gulēt, jo bija jau tumšs, varbūt

vienpadsmit vakarā. Blakus viņam gulēja /pers. H/. /pers.H/ nebūtu nekur gājusi, jo bija ļoti piedzērusies, domā, ka būtu jutis, ja viņa būtu kaut kur

gājusi. Pamodās pats, vajadzēja nokārot dabiskās vajadzības. Izgāja ārā un pēc tam iegāja atpakaļ, jo redzēja, ka vienā istabā gaisma deg. Iegāja istabā,

tur dīvānā pie sienas gulēja /pers. J/ un tas līķis blakām bija. Dīvāna galā sēdēja /pers.A/ar /pers.E/, kaut ko strīdējās, lamājās, neko viņam neskaidroja.

Nezina par ko strīdējās. Nepiefiksēja, kā izskatījās /pers.E/ vai/pers.A/ jo bija pārbijies. Visi bija piedzērušies, bet promiles nemāk pateikt. Pilnīgi neko

nesaprata, nezina, kas varēja nodurt, neko neprasīja. Tālumā dzirdēja sirēnas un saprata, ka jau brauc ātrā palīdzība. Pats bija pārbijies, jo ieraudzīja

līķi, tas bija zili pelēks, neelpoja, saprata, ka ir miris. Redzēja, ka sirdī ir iedurts nazis, piedūrās pie naža kāta, saprata, ka tas iedurts sirdī līdz galam.

Naža kātiņš, ja nemaldās, varētu būt no koka – brūns, neliels, maziņš, kādi 7 centimetri. Neatceras vai uz kāta bija asinis, varbūt brūnums uz kāta bija

sarecējušās asinis. Pirms tam to nazi nebija redzējis. No asinīm varbūt maziņš pleķītis bija. Citās istabās asinis neredzēja, pat nepētīja vai kāds cits ir

asinīs, jo bija pārbijies. Pamodināja /pers.J/. /pers.J/ diezgan ātri piecēlās un abi aizmuka projām. Mēģināja pamodināt arī /pers.H/, bet viņa necēlās.

Nezina, kur tajā brīdī bija /pers. G/, varbūt kaut kur citur gulēja. Neko vairāk dzīvoklī nedarīja, /pers.J/tikai paņēma savu riteni un abi gāja prom. Ar

/pers.J/ tika gandrīz līdz /apdzīvotas vietas nosaukums/, pretī brauca /pers. T/. /pers. T/ apstājās pie viņiem, viņam laikam tika paziņots, kas atradās tajā

dzīvoklī un aizveda viņus uz policiju. Tad /pers.S/ pratināja viņu un /pers.J/. Kad tika pratināts bija paģirains./pers.J/ tāds pats bija. Šķiet, ka alkohola

pārbaude netika veikta. /pers. E/ pazīst, bet kontaktējušies ir ļoti maz, pāris reizes ir kopā iedzēruši, nevar raksturot /pers.E/.

Lieciniekam tika uzrādīta fototabula lietas 16.lapā 36.fotoattēls. Liecinieks paskaidroja, ka viņam likās, ka naža kāts ir brūngans. Šķiet, ka

uzrādītajā attēlā redzamais nazis ir tas pats, ko redzēja iedurtu līķī.

Ar 2019. gada 18. jūnijā liecinieka /pers. I/ nopratināšanas protokols (lietas 1.sējuma 31.-32.lapa) fiksēto, ka 2019. gada 17. jūnijā no paša rīta

viņš ar /pers. H/ un /pers.G/, kuram uzvārdu nezina, lietoja alkoholu /adrese/ Pēc kaut kāda laika atnāca arī /pers. E/ un /pers. U/. Kopā lietoja alkoholu.

Pēc tam /pers.G/aizgāja mājās. Pēc tam viņš pats, /pers.H/, /pers.E/ un/pers.U/ gāja uz pilsētas centru. Tad /pers.U/ aizgāja projām,. Alkoholu lietoja

dažādās vietās /Pilsētas nosaukums/. Kurā brīdī projām aizgāja /pers.E/, neatceras. Ap plkst.17.00 ar /pers.H/ aizgāja uz/Nosaukums/, atbrauca arī ar

velosipēdu /pers. J/. Pie /Nosaukums/ turpināja lietot alkoholu. Tur pie viņiem atnāca arī vīrietis ar iesauku /Iesauka/ un viņa draugs /pers.G/. Viņi arī ar

viņiem kopā lietoja alkoholu. Vakarpusē aizgāja līdz vecajai policijas ēkai un tur lietoja alkoholu. /Iesauka/ aizgāja projām. Tad /pers.H/ teica, ka jāiet

dzert uz kaut kādu dzīvokli. Tur viņus nelaida iekšā un visi aizgāja uz citu dzīvokli /adrese/, kurš atradās pirmajā stāvā pa kreisi. Pulkstenis varēja būt ap

23.00. Dzīvoklī atradās sieviete vārdā /pers.A/un viņas vīrs, kuram vārdu un uzvārdu nezina. /pers.A/ un viņas vīrs bija ap 60 gadus veci. Tur lietoja

alkoholu. Pirmais aizgāja gulēt /pers.J/. Tad /pers. I/ gāja gulēt ar/pers.H/. Aizgāja gulēt uz istabu, kuru parādīja dzīvokļa saimniece /pers.A/. Alkoholu

viņu lietoja citā istabā. Alkoholu palika lietot /pers.G/, /pers. E/, saimniece /pers.A/un viņas vīrs. Ap plkst. 2.00 viņš pamodās un aizgāja pačurāt. Tad

atgriezās un izdzirdēja istabā bļaustīšanos. Iegāja istabā un gultā ieraudzīja, ka guļ /pers. J/, bet viņam blakus guļ saimnieces vīrs, kuram sirds apvidū bija

iedurts nazis. Saimnieces vīrs gulēja uz muguras. Liecinieks uzreiz modināja/pers.J/. Viņš piecēlās. Iedurtais nazis bija neliels, to aprakstīt nevar.

Neatceras kādā krāsā tam bija kāts. Istabā gultas galā sēdēja /pers. E/ un saimniece /pers.A/. Viņš pats un/pers.J/ izgāja no dzīvokļa. Redzēja, ka brauc

ātrā palīdzība. Abi ar /pers.J/nolēma doties projām. To, ka dzīvokļa saimnieks ir miris, saprata, jo viņš gulēja nekustīgi un bija bāla seja. To vai

/pers.G/bija dzīvoklī, nepiefiksēja. Alkohola lietošanas laikā nekādi strīdi nebija, tāpēc arī nevar pateikt iemeslu šai slepkavībai. Kad gāja

projām,/pers.J/viņam teica, ka /pers.G/ bija dzīvoklī, kā arī /pers. E/ rokas ir bijušas asinīs. Pēc visa tad sanāk, ka saimnieku ir nodūris /pers. E/, bet pats

to neredzēja.

Ar liecinieces /pers. R/ tiesas sēdē liecināto, ka bija nakts, viņa vēl negulēja. Jaunie cilvēki ļoti skaļi savā starpā sarunājās krievu valodā. Bija ļoti

karsts, logi bija vaļā. Kā mājas vecākā pa logu gribēja pateikt, lai viņi netrokšņo. Piegāja pie loga – izliecās pa logu un redzēja, ka vienu dūšīgāku, otru

tievāku, abus labi redzēja, bija apgaismoti, abi atradās pie mājas kāpņutelpas ieejas durvīm, taču sejas neredzēja. Dūšīgākais teica: “Es neesmu vainīgs,

viņš pirmais man uzbruka, es laikam viņu sagriezu, laikam viņš ir miris.” un tievākais teica: “Izsaucam ātro palīdzību, varbūt vēl ir dzīvs.” Abi sarunājās

labā krievu valodā bez akcenta, nezina vai bija krievvalodīgas personas. Dūšīgākais rādīja kalsnākajam, ka viņam bija sagriezta roka un ievainojums

vēderā. Nedzirdēja, ka kāds no viņiem sauca ātro palīdzību. Nezina vai viņi bija alkohola reibumā, bija ļoti uzbudināti. Sejas atpazīšanai nerādīja. Ekrānā

redzamo puisi (apsūdzēto) neatpazīst kā dūšīgāko vai kalsnāko, jo sejas neredzēja. Palika nomodā, skatījās un klausījās, kas notiek tālāk. Negāja ārā

piedāvāt palīdzību vai noskaidrot apstākļus, bija bail. Tad jau ātrā palīdzība brauca, kas izsauca ātro palīdzību un policiju nezina. Visa māja bija

pamodusies, visi negulēja, visi redzēja. Abi iegāja atpakaļ mājā. Ātrā palīdzība braukāja apkārt, meklēja kurš izsaucis. Pēc tam izgāja tie divi ārā, kad

piebrauca ātrā palīdzība. Bija vairāk par pusnakti. Vēlāk uzzināja, ka sadurts /pers.F/, /numurs/. dzīvokļa saimniekus pazīst, rakstīja iesniegumus, ka viņi

bieži lieto alkoholu. Ar /pers.F/ kādreiz kopā strādāja, viņš bija metinātājs. No dzīvokļa bļaustīšanās nebija, bet piedzērušos redzēja bieži, /pers.F/ ir sitis

to sievieti, ar kuru dzīvoja kopā.

Pēc savu iepriekš sniegto liecību nolasīšanas norāda, ka tās ir patiesas. Atceras, ka dzirdēja kā kalsnākais izsauc ātro palīdzību. Abiem sejas

neredzēja, tikai vēlāk viņai pateica uzvārdus vienam un otram. Vienam bija uzvārds /pers.E/ otram uzvārdu neatceras. /pers.A/bija slikts veselības

stāvoklis, turējās pie /pers.F/, visu laiku ejot pie sienas turējās, pa ielu viena pati negāja, tikai ar /pers.F/. Neko nezina par /pers.A/ psihiskām

saslimšanām, teica, ka viņai it kā esot grupa.

Ar 2019. gada 27. jūnija liecinieka /pers. R/ nopratināšanas protokolā (lietas 1.sējuma 66.-67.lapa) fiksēto, 2019. gada jūnija vidu, varētu būt

nedēļu atpakaļ, ap plkst.01.30 lieciniece atradās savā dzīvoklī. Ārā bija kluss, kad sadzirdēja ārā, mājas priekšpusē divu vīriešu sarunu. Viens no

vīriešiem skaļā balsī runāja krieviski, zvanīja ātrai palīdzībai. Tā viņa saprata pēc tā, ko vīrietis teica. Vīrietis teica, ka viens vīrietis asiņo, bet otrs ir

nodurts. Pa logu un redzēja, ka zvanītājs ir ap 170 cm garš, kalsnas miesas būves. Bija ģērbies pelēcīgā sporta tērpā, galva bija gaiša cepure, seju

neredzēja. Otrs vīrietis bija ap 185 cm garš, miesas būve nedaudz virs vidējā. Virsjaka šim vīrietim bija gaiša, pārējās drēbes neatceras. Vīrietim seju

neredzēja. Otrs vīrietis, pēc tam, kad pirmais beidza runāt pa telefonu teica: “Ejam no šejienes projām, šķiet, ka es viņu nogalināju.” Pirmais vīrietis teica:

“Nekur neiesim, es apstiprināšu, ka viņš uzbruka pirmais.” Tad abi vīrieši iegāja iekšā kāpņu telpā. Pēc aptuveni četrdesmit minūtēm redzēja, ka pie

mājas piebrauc ātrā palīdzība. Redzēja, ka no kāpņu telpas ārā iziet citi divi vīrieši un aiziet projām. No rīta no policijas uzzināja, ka dzīvoklī Nr./numurs/

ir kāds nodurts. Vēlāk uzzināja, ka nodurts ir kaimiņš /pers.F/. Parasti, kad pie /pers.F/ notika dzeršana, tad tur bija skaļi, no /pers.A/ bija dzirdējusi, ka

/pers.F/ viņu bija sitis ne vienu reizi vien. Dzeršanas pie /pers.F/ un /pers.A/bija regulāri.

Ar 2020. gada 5. marta liecinieka /pers. R/ papildus nopratināšanas protokolā (lietas 1.sējuma 198.-203.lapa) fiksēto, ka tika nopratināta kā

lieciniece pagājušā gada vasarā un tad sniedza liecības par to, ko redzēja un dzirdēja, apliecina, ka sniegtās liecības ir patiesas. /pers.F/ un /pers.A/ bija

viņas kaimiņi. Dzīvoklī parasti tika lietots alkohols, ieradās dažādi “ciemiņi”, kuri trokšņoja un skaļi uzvedās. 2019. gada jūnijā, precīzu datumu neatceras,

tajā vakarā, pirms /pers.F/ nogalināšanas lieciniece atradās savā dzīvoklī. Ap plkst.21.00 atradās savā dzīvoklī, nekas neliecināja, ka kaimiņos tiktu

lietots alkohols. Naktī izdzirdēja, ka pagalmā, kur pirms tam bija pilnīgs klusums, ļoti skaļās balsīs sāk runāt divi vīrieši. Paskatoties pa logu redzēja, ka

pie viņu kāpņutelpas ieejas durvīm, stāv divi vīrieši, viens īsāka auguma, kalsns, bet otrs garāka auguma un dūšīgāks. Vīrietis, kurš runāja pa telefonu,

mēģināja saukt adresi, teica, ka viens ir sadurts un asiņo, bet otrs ir jau beigts. Precīzus vārdus, kādus vīrietis teica, vairs neatceras. Liekas, ka vienlaicīgi

vīrieši runāja arī savā starpā. Atceras kā garākais no vīriešiem teica, ka laikam ir nogalinājis, tāpēc jāiet prom, vēl teica, ka viņš nav vainīgs, ka kāds,

kuru viņš nenosauca “sāka pirmais”. Tas vīrietis, kurš zvanīja pa telefonu, teica, ka nevar iet prom, jo viņš jau ir pazvanījis un ka arī pateiks, ka tas cits

uzbruka pirmais. Pēc tam abi iegāja kāpņu telpā. Pēc kāda laika redzēja, ka /adrese/masīvā brauc neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīna ar

ieslēgtām bākugunīm un apstājas pie dažām mājām, iet kāpņu telpās, apbrauc piecstāvu mājas un tad brauca gar viņu māju. Vai līdz mediķu atbraukšanai

kāds no /numurs/. dzīvokļa aizgāja, nezina, neskatījās. Redzēja pa logu, kā mediķi garākā auguma dūšīgāko vīrieti aizved ar medicīniskās palīdzības

automašīnu. Bija arī otra neatliekamās medicīnas mašīna. Pēc tam jau no kaimiņiem uzzināja, ka /pers.F/ir nodurts. Var vēl papildus liecināt, ka /pers.F/

reizēm arī bija skaidrā, bet /pers.A/gandrīz visu laiku bija alkohola reibumā vai slima, bija tāda vārga, staigāja pieturēdamās pie sienām vai arī tad, kad

gāja kopā ar /pers.F/, turējās viņam pie rokas. Tāda viņa jau bija apmēram pēdējo pusotru gadu pirms /pers.F/ nogalināšanas.

Ar liecinieces /pers. A/ tiesas sēdē liecināto, ka tajā dienā – 18. jūnijā, apmēram divi gadi atpakaļ, viņas vīrs /pers.F/saņēma pensiju. Ielaida iekšā

/pers.E/, /pers.I/un vēl, kaut kas tur bija. Sākās dzeršana, dzeršanas laikā visi runāja krieviski, jo /pers.F/ir ukrainis. Dzeršanas laikā nekādas uzkodas

netaisīja, negrieza. Ēda tikai virtuvē. Dzeršanas laikā /pers.F/ prasīja, lai vēl iedod naudu, liekas, ka prasīja /pers.I/, prasīja vairāki cilvēki, nav

pārliecināta. Prasīja, lai varētu vēl aiziet uz veikalu pēc alkohola, /pers.F/ pateica, ka nedos. Viņi tobrīd atradās istabā, bet pati bija virtuvē, to dzirdēja,

nekādas bļaustīšanās nebija. Nekādu citu strīdu vakarā nebija. Viņa vakarā aizgāja gulēt uz savu istabu, apgūlās gultā kreisajā pusē pie sienas. Neatceras

cikos aizgāja gulēt, neatceras cik daudz un ko bija dzērusi. Alkoholu lieto ļoti reti, no mājas ārā neiet, jo viena pati nekur nevar aiziet. Pirms viņas uz trešo

istabu gulēt aizgāja /pers.H/ ar /pers.I/. Pārējie turpināja dzert virtuvē. Pamodās, jo vajadzēja uz tualeti, bija divi vai trīs naktī. Ieraudzīja gultā /pers.F/,

viņš gulēja gultas labajā pusē. Gribēja /pers.F/teikt, kāpēc guļ virs segas, gribēja, lai viņš apsedzas un tad redzēja, ka viņš ir nodurts ar virtuves nazi.

Nazis bija iedurts sirdī. Lieciniece gulēja tajā pašā istabā. /pers.H/un /pers.I/ bija trešajā istabā, /pers.E/ arī laikam bija trešajā. Bija tā aizmigusi, ka

nevar apgalvot, kurš izdarīja, jo ar savām acīm neredzēja. Sākumā nazis bija virtuvē uz galda, uz istabu dzeršanas laikā netika nests. To nazi lietoja

ikdienā. Aizgāja pie /pers.H/ un modināja viņu. /pers.H/, tajā brīdī, gulēja viena pati. Ar /pers.H/aizgāja uz virtuvi, raudāja. Ar citiem notikumus

nepārrunāja, nezina, kur tajā brīdī bija /pers.E/, zina, tikai, ka /pers.H/ ar /pers.I/ bija trešajā istabā. Tajā pašā istabā uz grīdas bija daudz asinis, pieņem,

ka asinis ir /pers.E/, taču brūces viņam neredzēja. Atbrauca policija, ātrie, policiste /pers.V/to nazi paņēma pie sevis. Nezina, kur tajā brīdī bija /pers.E/.

Lietā tika aizturēta, bija aizdomās turētās statusā. Pie policijas redzēja, ka /pers.E/bija apsaitēta roka. Ar /pers.E/nerunāja, varbūt pie /pers.E/ brūcēm

bija vainīgs /pers.F/. Uzskata, ka /pers.F/ varētu būt vainīgs, jo viņš gribēja, lai kompānija iet prom un dusmu iespaidā, ja neklausa, /pers.F/ var daudzko

– iesists, pārgriezt rīkli, jo viņš 15 gadus bija sēdējis cietumā. Domā, ka tajā vakarā /pers.F/ varēja pirmais uzbrukt, ja kāds viņu neklausīja. Arī ar

nazi./pers.F/ dusmu iespaidā, aiz greizsirdības nodūra viņas kaimiņienes vīrieti. Pašu liecinieci sitis nebija, tieši otrādi – palīdzēja, neko sliktu nav izdarījis,

tajā vakarā arī ar viņu nebija strīdējusies. Ir veselības problēmas, grūti pārvietoties, reiboņi.

Ar 2019. gada 15. jūnija liecinieka /pers. A/ (kā aizturētās) nopratināšanas protokolā (lietas 1.sējuma 53.lapa) fiksēto, ka dzīvo /adrese /, kopā ar

dzīvesbiedru /pers. F/. Pie viņiem pirmdiena vakarā atnāca paziņas – /pers. E/, /pers.G/, kuram uzvārdu nezina, vēl kaut kādi vīrieši un vēl /pers.H/,

uzvārdu nezina. Visi jau bija alkohola reibumā, arī viņa ar /pers.F/bija pirms tam lietojuši alkoholu. Lietoja vēl alkoholu. Pamodās un ieraudzīja, ka guļ

drēbēs un blakus guļ /pers.F/ uz muguras un viņam sirds rajonā iedurts nazis. /pers.F/ bija beigts, viņa no tā ļoti pārbijās. Šis nazis atradās virtuve uz

galda. Viņiem ir trīs istabas, no vienas no istabām atnāca /pers.H/, lieciniece sāka raudāt, bet /pers.H/ pārdzīvoja, ka viņu vainos /pers.F/ slepkavībā.

Vairāk neviena istabā nebija, pēc kaut kāda brīža ieradās vai nu “ātrie”, vai policija un liecinieci aizturēja policija. Viņa ar /pers.F/nekad nestrīdējās,

nekādas kaušanās viņu starpā nebija, nekad nav viņam uzbrukusi ar dakšiņu. Kas sadūra /pers.F/ nezina, viņa to nav darījusi.

Ar 2019. gada 6. augusta liecinieka /pers. A/ nopratināšanas protokolā (lietas 1.sējuma 108.lapa) fiksētām identiskām liecībām. Norāda, ka nezin,

kas varēja nodurt /pers.F/, viņa neko neatceras no notikušā. Lieciniecei veselība nav laba, reibst galva un nevar paiet, varbūt var tiesā nepiedalīties. Neko

jaunu nav atcerējusies.

Ar 2019. gada 10. oktobra liecinieka /pers. A/ papildus nopratināšanas protokolā (lietas 1.sējuma 121.lapa) fiksēto, ka pēc uzrādītajām

fotogrāfijām atpazīst nazi, šis nazis bija virtuvē uz ar to grieza, kaut kādas uzkodas. Kurš atnesa nazi uz istabu nezina, neredzēja.

Ar 2020. gada 16. janvāra liecinieka /pers. A/ papildus nopratināšanas protokolā (lietas 1.sējuma 174.lapa) fiksēto, ka neatceras, redzējusi, ka

/pers. G/ slaucītu kādus nažus. Neatceras vai vēl kāds nazis bija istabā, redzēja tikai to, ar kuru nodūra /pers.F/, šis nazis pirms tam bija virtuvē. Par to,

ka kāds bija prasījis /pers.F/naudu neatceras, jo pagājis laiks un bija alkohola reibumā. /pers.F/ tajā vakarā viņai neko nedraudēja par noduršanu. Viņa

nazi, ar kuru nodūra /pers.F/, neaiztika, ikdienā ar to grieza maizi un mizoja kartupeļus. Bija stiprā alkohola reibumā. Nezin kurs nazi paņēma. Kad

pamodās blakus bija /pers.F/- nodurts ar šo nazi (sarkani baltu rokturi).

Ar neatliekamās medicīniskās palīdzības pavadlapā fiksēto, ka 2019. gada 18. jūnijā 2:15 konstatēta /pers. F/ nāve ar vardarbības pazīmēm, līdz

NMP brigādes ierašanās brīdim (1.sējums 3. lapa);

Ar dzīvokļa /adrese / apskates protokolu, kur aprakstīts telpu izvietojums dzīvoklī, koridorā redzami sarkanbrūnas krāsas pilienveida asinīm līdzīgi

traipi, 1.guļamistabā gultas galā iepretim logam redzams izsmēķis ar sarkanbrūnas krāsas asinīm līdzīgiem traipiem. 3.guļamistabā uz izlaista dīvāna

pussēdus stāvoklī, uz muguras atrodas vīrieša līķis. Krūškurvja kreisajā pusē, augšējā daļā caur kreklu redzams caurdurts nazim līdzīgs priekšmets ar

sarkanbaltu 10 cm garu spalu. No sienas, grīdas virsmas tiek paņemti nomazgājumi. Uz virtuves izlietnes krāna, izlietnes malas, ziepēm redzami

sarkanbrūnas krāsas traipi. Uz kāpņu telpas grīdas, sienas, mājas lieveņa redzami sarkanbrūnas krāsas traipi. Tiek paņemti nomazgājumi (1. sējums 6.

lapa); /adrese/ apskates protokolam pievienota fototabula, kurā foto fiksācijās atspoguļots apskates protokolā minētās asins pēdas, tai skaitā, /pers. F/

līķis, no kurā redzams, ka cietušajam krūtīs sirds apvidū iedurts nazis (1. sējums 7. – 19. lapa);

Ar 2019. gada 9. jūnija Izņemšanas protokolu no /pers. F/ līķa morgā tiek izņemts nazis ar sarkanbaltu plastmasas rokturi, ar sarkanbrūniem asinīm

līdzīgiem traipiem uz roktura un spala (1. sējums 23. lapa);

Izņemšanas faktu un naža izskatu apstiprina fototabula (1. sējums 24. – 26. lapa), nazis ir ar sarkanbaltu plastmasas rokturi, ar sarkanbrūniem

asinīm līdzīgiem traipiem uz roktura un asmens;

Ar 2019. gada 18. jūnija personas Aplūkošanas protokolu, ka aplūkojot liecinieces /pers. H/ apģērbu uz kreisās kājas īkšķa ap nagu konstatēti

sarkanbrūnas krāsas traipi, paņemts nomazgājums (1. sējums 37. lapa);

Ar 2019. gada 18. jūnija personas Aplūkošanas protokolu, kur redzams, ka aplūkojot liecinieces /pers. A/ apģērbu nekas nav konstatēts (1.

sējums 37. lapa). Sākotnēji kriminālprocesa ietvaros aizturēta /pers. A/ (1.sējums lietas 42.lapa);

Ar 2019. gada 18. jūnija Aizturēšanas protokolu pierādīts, ka apsūdzētais šajā kriminālprocesā sākotnēji aizturēts 2019. gada 18. jūnijā 05:40,

atbrīvots plkst. 12:40. Atkārtoti aizturēts 2019. gada 27. jūnijā (1. sējums 45. lapa);

Ar 2019. gada 2. augusta Apskates protokolu, ar kuru izdarīta CD diska “Verbatim” apskate un ierakstu atšifrējums, konstatēts, ka notiek saruna

starp glābšanas dienesta 112 dispečeru un krievu valodā runājošu vīrieti. Sarunas fonā dzirdama zvanītāja saruna krievu valodā ar vēl kādu vīrieti, no

kuras dzirdamas frāzes: “ti jebanul jego sčas”, “vsjo on zdoh”, “ja tebja neotmažu” , “ti jevo v nož jebanul” utml. , otra vīrieša balss fonā atbild

“vobsče zabju” (1. sējums 95.- 97. lapa);

Ar NMP izsaukuma elektronisko karti, ka neatliekamajai palīdzībai ierodoties konstatēta /pers. F/ nāve pulksten 02:15, vardarbīgas nāves

pazīmes- sadurts. Ķermenī krūšu kurvī kreisajā pusē redzams iedurts nazis ar sarkanu rokturi (1. sējums 98.- 99. lapa);

Ar 2019. gada 17. jūlija Dzīvas personas tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumu Nr. /numurs/, ka /pers. E/ nodarīti viegli miesas bojājumi- varēja

rasties 2019. gada 18. jūnijā durami- griežami, naža veida priekšmeta iedarbības rezultātā krūškurvja priekšējā sienā kreisajā pusē, vēdera labajā pusē

un labās plaukstas apvidū. Ņemot vērā brūču lokalizāciju un raksturu secināms, ka cietušais miesas bojājumu gūšanas brīdī atradies vertikālā, vai tuvu

tam, stāvokli. Iestājoties stacionārā konstatētas 4,57 promiles etanola (1.sējums lietas 105.lapa);

Ar Alkometra AlcoQuant 6020 izdruku, ka liecinieces /pers. A/ un /pers. H/ 2019. gada 18. jūnijā 03:32 un 03:29 atradušās attiecīgi 3,24 un 3,22

promiļu stiprā alkohola reibumā (1.sējums 113.lapa);

Ar 2019. gada 19. augusta Mirušas personas tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumu1 Nr. /numurs/, ka /pers. F/ dzīvam esot nodarīti apsūdzībā

minētie miesas bojājumi, kā rezultātā 2019. gada 18. jūnijā notikuma vietā iestājusies cietušā nāve. Šie miesas bojājumi uzskatāmi par smagiem un ir tiešā

cēloniskā sakarā ar nāves iestāšanos. Maz ticams, ka pēc miesas bojājumu iegūšanas cietušais varēja pārvietoties vai izdarīt mērķtiecīgas darbības.

Krūškurvī bijusi viena traumatiska iedarbe, tāpat kreisā apakšdelma rajonā bijusi viena traumatiska iedarbe. Miesas bojājumu iegūšanas laikā cietušais

varēja atrasties jebkādā ķermeņa stāvoklī. Līķa izmeklēšanas laikā konstatēti miesas bojājumi, kas raksturīgi pašaizsardzībai- virspusēja griezta brūce

kreisā apakšdelma mugurējā virsmā. Līķa asinīs konstatētas 3,93 promilles etilspirta (1. sējums 114.- 116. lapa);

Ar 2019. gada 19. augusta Ekspertu atzinums par papildus DNS ekspertīzes veikšanu Nr. /numurs/, ka uz naža kāta, kas izņemts no /pers. F/ līķa,

konstatēts /pers. F/, /pers. E/ un /pers. A/ bioloģiskā materiāla sajaukums, varbūtības statistiskais aprēķins nav iespējams, ja sajaukumā ir vairāk nekā

divu personu bioloģiskais materiāls. Uz naža šķeltņa konstatētas cietušā /pers. F/ asinis (1. sējums lietas 117.-118.lapa);

Ar 2019. gada 18. decembra /pers. F/ morgā izņemtā apģērba apskati, ka uz virskrekla priekšējā kreisajā pusē sākot no kabatas apakšējās malas

līdz plecam konstatēts brūns – asinīm līdzīgs traips. Aptuveni 2 cm virs kabatas redzams caurums kreklā ar izmēriem 3 x 3 cm. Tāpat asinīm līdzīgi traipi

konstatēti citviet krekla kreisajā pusē, minēto apliecina apskates protokolam pievienotās fotofiksācijas (1. sējums 164.- 166. lapa);

Ar Dr. /pers.P/ ārsta prakses psihiatrijā un narkoloģijā sniegto izziņu, ka dati par /pers. E/ psihiatrijas reģistrā un narkoloģisko pacientu aktīvajā

aprūpē neatrodas (1.sējums lietas 168.lapa);

Ar 2020. gada 16. janvāra Protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai, ka lieciniece /pers. A/ norādījusi uz nazi Nr. 2 kā nazi, ar kuru tika nodurts /pers.

F/ (1. sējums 175.- 176. lapa). Pievienotā foto fiksācija apliecina, ka šis nazis tika morgā izņemts no /pers. F/ līķa;

Ar 2020. gada 20. janvāra Protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai, ka liecinieks /pers. G/ nenorādīja ne uz vienu nazi, jo nespēja atpazīt nazi, ar

kuru tika nodurts /pers. F/ (1. sējums 178.- 179. lapa);

Ar 2020. gada 27. janvāra apskates protokolu, ka tiek apskatīts no /pers. F/ līķa morga telpās /Pilsētas nosaukums/izņemtais nazis. Nazis ir ar

sarkanbaltu plastmasas rokturi 11 cm, kopējais garums 23,5 cm. Asmens no balta metāla, ar spicu galu, muguriņas platums visā garumā 1 mm. Nazis

visā tā garumā vietām klāts ar asinīm līdzīgiem traipiem (1. sējums 180. lapa);

Ar 2020. gada 10. augusta Poligrāfa ekspertīzes atzinumu Nr. /numurs/ secinājumu daļu, ka /pers. E/ melo teikdams, ka 2019. gada 18. jūnijā

/pers. F/ sadūra tobrīd aizstāvoties no viņa uzbrukuma. Turklāt eksperts norāda, ka /pers. E/ teicis ekspertam, ka neatceras kā 2019. gada 18. jūnijā

iedūra /pers. F/ ar nazi. Ekspertīzes laikā radies pamats apšaubīt /pers. E/ teikto, citiem vārdiem – /pers. E/ melo to apgalvodams. /pers. E/ ekspertīzes

laikā norādījis, ka pirms otrās nopratināšanas policijā, advokāts ieteicis liecināt, ka viņš /pers. F/ nodūris aizstāvoties, un pēc šī advokāta ieteikuma /pers.

E/ arī attiecīgi izmainījis savs liecības (2.sējums lietas 54.-61.lapas).

Saskaņā ar Krimināllikuma 1. panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga

nodarījuma sastāva pazīmes.

Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā

paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, proti, pilnībā jāsakrīt faktiskajam un tiesiskajam sastāvam. Kvalificējot noziedzīgo

nodarījumu, tiek salīdzināti juridiski nozīmīgi notikuma apstākļi, kuri noskaidroti ar attiecināmiem, pieļaujamiem, ticamiem, pietiekamiem pierādījumiem, ar

Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva obligātajiem elementiem (objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse). Turklāt par

subjektīvās puses patieso saturu liecina ne tikai liecības, bet arī ar pierādījumiem konstatētā personas rīcība.

Apsūdzētajam inkriminēta slepkavība t.i., citas personas tīša prettiesiska nonāvēšana. Atbildība par šādu noziedzīgu nodarījumu iestājas pēc

Krimināllikuma 116. panta.

Šī noziedzīgā nodarījuma objekts ir cilvēka dzīvība.

Noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse izpaužas kā prettiesiska darbība – citas personas nonāvēšana. Slepkavība ir uzskatāma par pabeigtu ar

cietušā nāves iestāšanās brīdi, ja tiek konstatēta cēloņsakarība starp nodarījumu un cietušā nāvi.

Subjekts ir jebkura pieskaitāma, 14 gadus sasniegusi persona, kas izdarījusi slepkavību. Saskaņā ar 2020. gada 15 janvāra Ambulatorās tiesu

psihiatriskās ekspertīzes atzinumu nr. /numurs/ konstatēts, ka /pers. E/ noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā spēja saprast (apzināties) savas darbības

un tās vadīt, rekomendēts atzīt viņu par pieskaitāmu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā. Spēj adekvāti liecināt par notikušo, nav norādes, ka pirms

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vai tā laikā viņš būtu atradies emocionālā stāvoklī, kas būtiski varēja ietekmēt spēju pareizi izprast apkārtējās

parādības, kā arī pastāvīgi regulēt savu rīcību (1. sējums 171.- 173. lapa);

Slepkavības subjektīvo pusi raksturo tikai tiešs nodoms. Lai nodarījumu kvalificētu kā slepkavību, nepieciešams konstatēt: 1) ka izdarīta tīša aktīva

un apzināta personas darbība, vainīgajam apzinoties, ka tā vērsta uz dzīvības atņemšanu cietušajam; 2) šādu seku iespējamības vai seku nenovēršanas

paredzēšanu un vēlēšanos sasniegt noziedzīgo rezultātu – cietušā nāvi (Tiesu prakse krimināllietās par slepkavībām (Krimināllikuma 116.-118.

pants 2009/2010, 109.110. lapa. Pieejams: http://www.at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-praksesapkopojumi/kriminaltiesibas).

Izvērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatēja visu subjektīvo un objektīvo pazīmju

kopumu, lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificētu pēc Krimināllikuma 116. panta. Tiesai lietā nav šaubu, ka apsūdzētā /pers.

E/ apsūdzībā norādīto darbību rezultātā ir izdarīts Krimināllikuma 116. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums.

Attiecībā uz noziedzīga nodarījuma objektu norādāms, ka lietā ir iegūti pierādījumi tam, ka notikusi cietušā /pers. F/ prettiesiska nonāvēšana.

Attiecībā uz objektīvo pusi norādāms, ka lietā ir iegūti pierādījumi tam, ka /pers. E/ veicis aktīvu prettiesisku darbību, kas izpaudusies tā, kā tas

norādīts apsūdzībā – ne mazāk kā vienu reizi ar nazi iedūra cietušajam /pers. F/ krūšu kurvī, sirds apvidū.

Tiesai nav šaubu, ka /pers. E/ atzīstams par noziedzīga nodarījuma subjektu, jo saskaņā ar ekspertīzes atzinumu viņš ir atzīstams par pieskaitāmu.

Noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms, proti, /pers. E/ darbības bija tīšas, aktīvas un apzinātas, un tās bija vērstas uz

personas nonāvēšanu, par ko liecina nonāvēšanas veids, proti, izmantotais rīks (nazis ar spicu galu) un dūriena lokācija cietušā ķermenī. Tiesai nav šaubu,

ka /pers. E/ labi apzinājās, t.i., zināja, ka savas prettiesiskās darbības vērš pret personu ar nolūku nogalināt.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124. panta piektajai daļai pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas

gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

Kriminālprocesa likuma 128. pantā noteikts, ka pierādījumu ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. Savukārt to, cik ticamas ir

pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā

sakarībā. Kriminālprocesa likuma 129. pants noteic, ka pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši

apstiprina kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību vai

neiespējamību. Kriminālprocesa likuma 130. pants noteic, ka tikai tās kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā

pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Augstākā tiesa vairākkārt ir paudusi atziņu, ka izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, bet kuriem nē, ir tās tiesas kompetencē, kas izspriež lietu pēc

būtības. Arī jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir vai nav pietiekami apsūdzētā vainīguma konstatēšanai, ir būtības jautājums. Pierādījumu

pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par apsūdzētā vainīgumu, kura izvērtēšana tāpat ir tās tiesas kompetencē, kas izskata

lietu pēc būtības (sk. Augstākās tiesas 2013. gada 3. jūlija lēmumu lietā Nr. SKK-333/2013, Augstākās tiesas 2015. gada 16. aprīļa lēmumu

lietā Nr. SKK-61/2015 un Augstākās tiesas 2015. gada 27. maija lēmumu lietā Nr. SKK-325/2015).

Ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem ir konstatēts, ka 2019. gada 18. jūnijā /pers. E/ kopā ar /pers. F/, viņa faktisko dzīvesbiedri

/pers. A/ un citām ciemos atnākušajām personām – /pers. G/, /pers. I/, /pers. H/ un /pers. J/ /adrese/ visi kopā lietoja alkoholiskos dzērienus. Lietā par

šiem apstākļiem strīda nav, proti, cietušā dzīvesvietā līdz negadījumam atradās visas minētās personas – mirušais /pers. F/, viņa faktiskā dzīvesbiedre

/pers. A/ un viesi – /pers. E/, /pers. G/, /pers. I/, /pers. H/ un /pers. J/.

Arī apsūdzētais to apstiprina un visi liecinieki par šiem apstākļiem sniedz konsekventas liecības. Tāpat lietā ar liecinieku liecībām un Neatliekamās

medicīniskās palīdzības dokumentiem pierādīts fakts, ka dzīvokļa saimnieks /pers. F/ savā dzīvesvietā atrasts guļam gultā, krūtīs bija redzams iedurts

nazis, vizuāli cietušais izskatījās miris. Savukārt ar eksperta atzinumu pierādīts, ka /pers. F/ krūšu kurvja apvidū izdarīts ne mazāk kā viens dūriens ar nazi,

kas, domājams, piederēja pie mirušā mājsaimniecības priekšmetiem, un šo darbību rezultātā gūti smagi miesas bojājumi, kas nav savienojami ar cilvēka

dzīvību, un cietušais no gūtajiem miesas bojājumiem miris. Ar eksperta atzinumu pierādīts, ka šis dūriens krūšu kurvī, sirds apvidū, ir tiešā cēloņsakarībā

ar cietušā nāves iestāšanos, ko mediķi konstatēja, atbraucot uz notikuma vietu, proti, cietušā nāve bija iestājusies pirms mediķu ierašanās. Par personām,

kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā atradās dzīvoklī /adrese / lietā strīda nav. Tiesas izmeklēšanas gaitā nedz apsūdzētais, nedz kāds no

liecinieks nenorādīja, ka uz dzīvokli, iespējams, atnāca vēl kāda persona, kas varēja noslepkavot cietušo un pēc izdarītā doties prom. Neatliekamo

medicīnisko palīdzību izsaucis liecinieks /pers. G/, arī par to lietā strīda nav. Tāpat lietā nav strīda par to, kur, ierodoties mediķiem un policijas

darbiniekiem, atradās katrs no lieciniekiem un ko darīja.

Faktiski apsūdzētais savu vainīgumu /pers. F/ noslepkavošanā noliedz, par notikušo sniedzis atšķirīgas liecības.

Sākotnēji apsūdzētais sniedzis liecības, kurās noliedzis jebkādu savu saistību ar miesas bojājumu nodarīšanu /pers. F/. Liecinājis tikai par to, ka

pats /pers. F/ iedūris viņam krūšu apvidū. Nav minējis, ka centies atņemt nazi, tādejādi sagriežot sev labo plaukstu. Tāpat apsūdzētais nav minējis, ka

devies ārā no dzīvokļa kopā ar liecinieku /pers.G/ un jau ārpusē, stāvot pie mājas, /pers.G/ zvanījis ātrajai palīdzībai un apsūdzētā dzīvesbiedrei /pers.L/.

Liecinājis, ka nav redzējis /pers. F/ nedz sadurtu, nedz mirušu. Šajās liecībās kā uz iespējami vainīgo norādījis uz /pers. F/ dzīvesbiedri /pers. A/, norādot

uz viņas agrāku agresīvu uzvedību alkohola reibumā, par ko kādreiz stāstījis pats /pers.F/. Šīm apsūdzētā liecībām tiesa netic, jo tās ir pretrunā gan citu

liecinieku liecībām, gan lietā iegūtiem pierādījumiem, piemēram, konstatētām asins pēdām pie dzīvojamās mājas, tās kāpņu telpā un arī dzīvoklī.

Jau pēc atkārtotas aizturēšanas 2019. gada 27. jūnijā apsūdzētais maina savas liecības. Šajās liecībās apsūdzētais atzīst, ka ir saistīts ar /pers. F/

nodarītiem miesas bojājumiem, kas ir tiešā cēloniskā sakarā ar cietušā nāves iestāšanos. Taču norāda, ka nav apzināti dūris /pers. F/, bet pēc tam, kad

/pers. F/ bija sadūris apsūdzēto, viņš atņēmis /pers.F/ nazi un ar visu svaru it kā uzgrūdies /pers.F/virsū. Atņemtais nazis tajā brīdī apsūdzētajam ir bijis

rokās un pieļauj, ka, uzgrūžoties cietušajam, nejauši iedūris viņam. Nav domājis, ka ar vienu dūrienu var nogalināt. Tāpat norāda, ka iepriekš sniedzis

nepatiesas liecības aprunājot /pers. A/, kā iespējamo vainīgo, jo tā viņam ieteicis /pers. G/. Tiesas ieskatā šīs liecības jau vērtējamas kā patiesākas, jo

kaut daļā saskan ar liecinieku liecībām un rakstveida pierādījumiem lietā. Taču, tiesas ieskatā, tās nav pilnībā patiesas. Kopš notikuma ir pagājis laiks, pa

kuru, visdrīzāk, apsūdzētais ir atguvies no ievērojamā alkohola reibuma, sāk apzināties notikušo- ka izdarījis slepkavību, saprot, ka pilnībā nespēs

izvairīties un izdomājis versiju, kas visvairāk attaisnotu viņa rīcību, mīkstinātu vainu un atbildību. Tiesa ņem vērā, ka visdrīzāk pats /pers. F/ bija konflikta

iesācējs, tāpat nenoliedzami ir tas, ka viņš sadūra pašu apsūdzēto- par to nav un nevar būt strīda, bet tas neatbrīvo /pers. E/ no atbildības par izdarīto

slepkavību.

Tiesa, neskatoties uz to, ka /pers. E/ savu vainīgumu noliedz, atzīst, ka ar lietā pārbaudītajiem pierādījumiem /pers. E/ vaina slepkavības izdarīšanā

ir pilnībā pierādīta, tādējādi izslēdzot apsūdzētā versiju par kādas citas personas vainīgumu un viņa nevainīgumu. Tiesa spriedumā turpmāk atspoguļos

savu novērtējumu pārbaudītajiem pierādījumiem – gan liecībām, gan rakstveida pierādījumiem.

Tiesai, novērtējot apsūdzētā liecības un liecinieku liecības kopsakarā ar visiem pārējiem lietā iegūtajiem un pārbaudītajiem pierādījumiem, ir

jāizlemj, kurām liecībām tiesa tic, kurām netic, un kāpēc, un vai ar tām liecībām, kuras tiesa atzinusi par ticamām, un pārējiem lietā novērtētajiem

pierādījumiem ir pilnībā pietiekami apsūdzībā norādīto faktisko apstākļu pierādīšanai.

/pers. G/ tiesā liecināja, ka daudz ko no notikušā neatceras. Liecināja izvairīgi, neminot nedz konkrētus vārdus, nedz notikumu secību. Slikto atmiņu

attaisnoja ar galvas traumu un to, ka pastāvīgi atrodas alkohola reibumā, visas liecības arī sniedzis alkohola reibumā. Notikumus negrib atcerēties. Zina

tikai to, ko viņam stāstījusi sieva un citi liecinieki. Norāda, ka bija lielā alkohola reibumā, alkoholu lietojis jau ilgstoši.

Taču pārbaudot liecinieka liecības pirmstiesas procesā (2019. gada 18. jūnijā) tiesa secina, ka tās ir daudz detalizētākas, tiek nosaukti gan laiki,

gan vietas, gan identiski pārējiem liecināts par kompāniju, kurā devušies pie /pers. F/ uz dzīvokli, par to, ka visi lietojuši alkoholu un tieši kādu. Pirmais

aizmidzis /pers.J/. Pēc tam uz citu istabu aizgājis gulēt /pers. I/ un /pers. H/. Istabā palikuši viņš pats, /pers.F/, /pers.A/ un apsūdzētais. Pēkšņi /pers.F/

sācis ar nazi draudēt savai civilsievai /pers.A/. Liecinieks pateicis, lai nomierinās. Pēc brīža /pers.F/ un apsūdzētais piecēlušies kājās un /pers.F/ divas trīs

reizes iedūris /pers.E/vēderā. /pers.E/, saķerot vēderu, izskrējis koridorā. Pēc tam ar /pers.E/ abi izgājuši no dzīvokļa, bet kad atgriezušies /pers.F/

gulējis gultā, sirds apvidū viņam bija iedurts nazis. /pers.J/ vēl joprojām gulēja. /pers.A/sēdēja blakus /pers.F/ un kaut ko nesaprotamu kliedza.

/pers.F/varējusi nodurt tikai /pers.A/, jo visi citi gulēja, bet pats ar /pers.E/bija izgājis no mājas. 2019. gada 27. jūnijā /pers. G/ tāpat liecina, ka /pers.F/

sadūris /pers.E/. Pēc kā abi ar /pers.E/izgājuši no dzīvokļa, lai par notikušo paziņotu /pers.E/ draudzenei /pers.L/. Taču šajās liecībās liecinieks jau min,

ka apsūdzētais kādā brīdī viens atgriezies dzīvoklī un kad /pers.G/atgriezies dzīvoklī, viņš redzējis, ka /pers.E/ istabā stāv, bet /pers.F/guļ gultā ar nazi

krūtīs. /pers.F/ blakus gultā guļ /pers.J/un uz gultas malas sēž /pers.A/. /pers.E/teicis, ka /pers.A/sadūrusi /pers.F/. Pēc kā liecinieks un apsūdzētais

izgājuši no dzīvokļa saukt ātro palīdzību. Pēc zvanīšanas /pers.E/ lieciniekam teicis, ka jāiet prom, jo viņam liekas, ka viņš ir nodūris /pers.F/. Uzreiz nav

teicis, ka /pers.F/ sadūra apsūdzētais, jo bija nobijies. 2019. gada 5. augustā /pers. G/ papildina jau liecināto ar to, ka bijis klāt /pers.F/ saduršanas brīdī,

bet paši saduršanas apstākļi ir miglaini. Neatceras, vai /pers.E/nazi atņēmis, vai uzgrūdies virsū. Atzīst, ka pats saprot, ka tieši /pers.E/sadūris /pers.F/.

Papildus liecina, ka /pers.E/ māte devusi viņam parakstīt baltas lapas, to, kas rakstīts uz lapām nav rakstījis viņš, tā nav taisnība. /pers.E/ ir viņa draugs,

tādēļ viņa žēl un parakstījis šīs lapas, bet liecības daļā pret /pers.A/ mainījis, jo nav vēlējies, lai cieš nevainīgs cilvēks. 2020. gada 20. janvārī pie iepriekš

liecinātā min, ka varētu mēģināt atpazīt nazi, ar ko tika sadurts /pers.F/. Nazi nav slaucījis vai nokopis, nezin, kādēļ apsūdzētais kaut ko tādu izdomā.

Neviens nazim uz virtuvi speciāli pakaļ negāja, arī istabā neko negrieza. 2020. gada 25. martā prokuratūrā liecinieks sniedzis liecību, kurā norāda, ka

konflikts starp /pers.F/ un apsūdzēto noticis uz dīvāna. Abi sēdēja uz dīvāna. Pēc naža /pers.F/nekur negāja, tas gadījās viņam rokās. Tāpat sēdus

/pers.F/iedūris apsūdzētajam 2 vai 3 reizes ķermeņa priekšpusē, tad /pers.E/ar labo roku saķēris nazi un mēģinājis /pers.F/ to atņemt izraujot. /pers.E/ tas

neizdevās, viņš sagriezis visu roku un pielēcis kājās. Pēc tam /pers.E/nogāzis dīvānā sēdošo /pers.F/ pusguļus un uzsēžas uz viņa kājām, ar abām rokām

saķer /pers.F/labo roku, kurā ir nazis un viņam to atņem, ar spēku izlaužot. /pers.E/ bijis ar muguru pret liecinieku, tādēļ liecinieks tieši ieduršanas brīdi

nav redzējis, bet šķiet, ka /pers.E/ /pers.F/dūris turot nazi abās rokās, tāpat kā ņēmis nazi nost. Par to spriež pēc tā, kā kustējies /pers.E/ ķermenis. Kad

/pers.E/nokāpis no /pers.F/ liecinieks redzējis, ka /pers.F/ sejas izteiksme liecinājusi par to, ka viņš ir miris, krūtīs sirds apvidū bija iedurts nazis. /pers.A/

atradās turpat, bet izskatījies, ka viņa nesaprot, kas notiek. Dēļ lielā alkohola reibuma. Tāpat apstiprina, ka pēc tam ar /pers.E/izgājuši no mājas, kur

/pers.E/ teicis – es laikam viņu nogalināju, uz ko liecinieks atbildējis apstiprinoši. Kad atgriezās dzīvoklī /pers.J/oprojām gulējis blakus līķim,

/pers.A/devusies pamodināt /pers.H/. Neviens neko neslaucīja un nesakopa. Pamodināja /pers.J/, kurš kopā ar /pers.H/draugu devās prom. /pers.E/

aizveda uz slimnīcu. Arī pats aizgājis prom, jo policija ilgi nebrauca.

Izvērtējot visas liecinieka /pers. G/ un arī pārējo liecinieku liecības kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa secina, ka tieši /pers. G/ ir liecinieks, kurš

faktiski bijis klāt pašā gan apsūdzētā, gan cietušā saduršanas brīdī. Tātad ir vissvarīgākais liecinieks. Tiesas ieskatā visprecīzākās, detalizētākās liecības

liecinieks sniedzis tieši prokuratūrā. Šīs liecības sakrīt ar pārējo liecinieku liecībām par notikumu gaitu, aiziešanu gulēt un pamošanos notikuma vietā, kā

arī par to, kad un ko darījusi katra no personām, vai un kad devušies prom. Paša liecinieka /pers.G/dažādās liecības tiesa skaidro ar to, ka, iespējams,

kā pats norāda, bieži un daudz lieto alkoholu, taču tāpat nevar izslēgt, ka liecinieks nepatiesas vai nepilnīgas liecības sniedzis arī tādēļ, ka vēlējies palīdzēt

/pers.E/, ar kuru ir draudzīgas attiecības. Par to liecina, gan tas, ka pēc /pers.E/ mātes lūguma parakstījis tukšas papīra lapas, gan tas, ka sākotnēji

liecinājis, ka vainīgā ir /pers. A/. Tiesas ieskatā /pers. G/ pēdējā liecība prokuratūrā ir pretrunā /pers. E/ izvirzītajai versijai, ka iedūris cietušajam nejauši -

uzgrūžoties virsū. Par to liecina veids, kā apsūdzētais izdarījis dūrienu, nogrūdis cietušo dīvānā pusguļus, uzsēdies uz viņa kājām, lai pārvarētu cietušā

pretošanos, turklāt dūris turot nazi abās rokās, tātad, ar ievērojamu spēku un tīši. Šīs liecības apgāž apsūdzētā versiju par nejaušu saduršanu vai

uzgrūšanos cīniņa laikā, jo apsūdzētais- pēc tam, kad pats tika sadurts, piecēlies no dīvāna, atkāpies un tad mērķtiecīgi atgriezies pie cietušā un mēģinājis

atņemt cietušajam nazi, līdz tas viņam izdevies un ar atņemto nazi iedūris cietušajam. Tiesas ieskatā, paša apsūdzētā izvēle bija pārtraukt konfliktu pēc

tam, kad pats tika sadurts. Taču apsūdzētais izvēlējās atgriezties pie /pers.F/ atņemt nazi un mērķtiecīgi iedurt viņam krūtīs sirds apvidū. Par šādu

notikumu gaitu liecina arī ekspertīžu atzinumos secinātais, fakts, ka /pers. E/ tika sadurts atrodoties vertikāli vai tuvu tam, tātad varēja atrasties blakus

/pers.F/ sēdus dīvānā, kā liecina /pers.G/. Ir divas durti grieztas brūces ķermeņa augšdaļā (krūtīs un vēderā), kā arī sagriezta roka, kas saskan ar /pers.G/

liecībām par dūrienu skaitu un to, ka /pers.E/savainojis labo plaukstu, cenšoties /pers.F/ atņemt nazi. Savukārt no 2019. gada 19. augusta Eksperta

atzinuma (Mirušas personas tiesu medicīniskā ekspertīze) Nr. 48 izriet, ka cietušais miesas bojājumu nodarīšanas laikā varēja atrasties jebkurā, tai

skaitā,- sēdus, guļus, vai tuvu tam, stāvoklī. Tāpat līķa izmeklēšanā konstatēti miesas bojājumi, kas raksturīgi pašaizsardzībai- virspusēja griezta brūce

kreisā apakšdelma mugurējā virsmā apakšējā 3/daļā. Minētais saskan ar /pers. G/ liecībām daļā par to, ka apsūdzētais nogrūdis cietušo pusguļus uz

dīvāna (liecina par pozu), cietušais pretojies (sagriezta roka). Tāpat Eksperta atzinumā minēts, ka priekšmets (nazis) no līķa tiek izņemts ar izteiktu

fizisku spēku, kas saskan ar /pers. G/ liecībām par to, ka apsūdzētais dūris cietušajam turot nazi abās rokās- tātad ar izteiktu spēku, nevis aizsargājoties.

Tāpat par apsūdzētā vainu /pers. F/ nogalināšanā liecina viņa un liecinieka /pers. G/ saruna lejā pie mājas ieejas durvīm, kurā liecinieks blakus

stāvošajai personai vairāk kārt necenzētā leksikā atkārto- “ti jevo jebanul”, “vsjo on zdoh”. Šādu sarunu apliecina 2019. gada 2. augusta Apskates

protokols, kur tiek apskatīti audiofaili no operatīvo dienesta ierakstiem (policijas, 112).

Tāpat minēto apliecina liecinieces /pers. R/ liecības, kura sarunu starp /pers. G/ un apsūdzēto dzirdējusi pa atvērtu dzīvokļa logu. Tāpat lieciniece

norāda, ka garākais no vīriešiem, kurus redzēja pa atvērto dzīvokļa logu, teicis, ka laikam ir nogalinājis, tāpēc jāiet prom, vēl teica, ka viņš nav vainīgs,

ka kāds, kuru nenosauca vārdā, sāka pirmais. Savukārt otrs vīrietis, kurš zvanīja pa telefonu, teicis, ka nevar iet prom, jo jau ir izsaucis dienestus un

apliecinās, ka tas otrs uzbruka pirmais. Pēc tam lieciniece redzējusi, ka mediķi garākā auguma dūšīgāko vīrieti aizved uz ātrās palīdzības automašīnu un,

kā zināms, medicīniskā palīdzība tika sniegta apsūdzētajam.

2019. gada 19. augusta Ekspertu atzinums par papildus DNS ekspertīzes veikšanu Nr. /numurs/ apliecina, ka uz naža kāta, kas izņemts no /pers.

F/ līķa, konstatēts /pers. F/, /pers. E/ un /pers. A/ bioloģiskā materiāla sajaukums. Minētais apliecina, ka nazis bijis rokās visām trim minētajām

personām. Ar šo pašu nazi /pers. F/ iedūris apsūdzētajam, apsūdzētais pēc tam /pers. F/. /pers. A/ pirkstu nospiedumus uz naža kāta tiesa izskaidro ar

to, ka nazis visdrīzāk tika izmantots mājsaimniecībā, kur pastāvīgi dzīvo arī lieciniece /pers.A/, attiecīgi viņas pirkstu nospiedumi varēja uz naža palikt,

piemēram, gatavojot ēdienu.

Jau tiesas izmeklēšanas laikā, pēc apsūdzētā lūguma, tika veikta Poligrāfa ekspertīze. Saskaņā ar eksperta atzinumu, apsūdzētā stāstījums par

notikušā apstākļiem bija skops, ļoti fragmentārs, ļoti nekonkrēts, informatīvi nabadzīgs un vairākos aspektos neskaidrs, turklāt ar pretrunīgu vēstījumu.

Kā norāda eksperts, apsūdzētā runas ievirze bija mainīgi aktīva tiekšanās sniegt ekspertam noteiktu priekšstatu par lietas apstākļiem, vienlaikus vairoties

sniegt pietiekami plašu, detalizētu un pilnībā saprotamu informāciju par izmeklējamā notikuma apstākļiem. Eksperta ieskatā, ekspertējamais sniedzis tik

daudz informācijas, cik gribējis, lai eksperts uzzina. Secinājumos norādīts, ka /pers. E/ melo teikdams, ka 2019. gada 19. jūnijā nodūra /pers. F/, tobrīd

aizstāvoties no viņa uzbrukuma. Arī šis rakstveida pierādījums kopsakarā ar pārējiem lietā iegūtiem pierādījumiem, tikai pastiprina tiesas pārliecību, ka

apsūdzētais izdarījis tīšu /pers. F/ slepkavību.

Analizējot liecinieku /pers. J/ liecības tiesa secina, ka faktiski viņš nav bijis notikuma aculiecinieks. Konflikta laikā gulēja. Pamodās blakus /pers. F/

līķim. Saprata, ka viņš miris, jo krūtīs bija iedurts nazis. Redzējis apsūdzētajam uz rokām asinis, nezin, kā asinis tās bija. Citiem asinis neredzēja. No

fakta, ka apsūdzētajam ir asiņainas rokas un /pers. F/ ir nogalināts, izdarīja secinājumu, ka vainīgais ir tieši apsūdzētais.

Lieciniece /pers. H/ arī nav bijusi notikuma aculieciniece. Lieciniece kopā ar /pers. I/ aizgājusi gulēt uz tālāko istabu. Telpā alkoholu lietot palika

/pers. F/, /pers. A/, /pers. G/ un apsūdzētais. /pers. J/ gulēja. Nezina, kurš tieši varēja nogalināt cietušo. Otrā dienā redzējusi apsūdzēto ar apbindētu

roku. Liecina, ka apsūdzētajam un /pers.F/ vakara laikā ir bijis konflikts- skaļi strīdējās, grūstījās, “lamājās”.

Liecinieks /pers. I/ arī nav bijis notikuma aculiecinieks. Norāda, ka pirmais aizmidzis /pers. J/. Pēc tam pašam uznācis miegs, pajautājis /pers. A/,

kur var pagulēt, viņa parādījusi vietu kādā citā istabā. Viņam blakus gulējusi /pers. H/. Kad pamodies, lai dotos uz tualeti, iegājis istabā, kurā notika

iedzeršana, tur gultā gulējis /pers. J/ un viņam blakus atradies /pers. F/ līķis, krūtīs bija iedurts nazis. Gultas galā /pers. A/ strīdējusies ar apsūdzēto. Pats

bijis pārbijies no redzētā. Pamodināja /pers. J/ un abi devās prom no dzīvokļa. /pers. H/ palika guļot.

Liecinieku – /pers. J/, /pers. I/ un /pers. H/ liecības ir savstarpēji saskanīgas. Tiesas secina, ka neviena no šīm personām nebija tieša apsūdzētā un

pēc tam cietušā saduršanas lieciniece. Tāpat ar izslēgšanas metodi tiesa secina, ka neviena no šīm personām nevar būt vainīga /pers. F/ nogalināšanā.

Tiesa atzīst, ka nav tādu objektīvi apstiprinātu ziņu, kas liecinātu, ka kāds lietas dalībnieks liecību sniegšanas laikā būtu ietekmēti, kas ietekmētu

viņu pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegto liecību patiesumu un ticamību.

Tiesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtajām liecībām piešķir augstāku ticamību, jo tās tika sniegtas tuvāk noziedzīgajam nodarījumam, kad vēl

nebija pagājis tik ilgs laiks kā sniedzot liecības tiesas sēdē, kad pagājis pietiekami ilgs laika periods.

Tiesa atzīst, ka liecinieku pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu nav pilnīgi precīzas un konsekventas, taču

tas ir izskaidrojams ar alkohola lietošanu, atrašanos alkohola reibumā. Uz šādu faktu, kas ietekmē precīzu lietas faktisko apstākļu izklāstu tiesas sēdē,

norādīja paši liecinieki. Ievērojamā alkohola reibumā atradās visas personas, par ko lietā nav strīda. To apliecina katrs no kompānijas, kā arī lietā iegūtie

rakstveida pierādījumi par alkohola reibumu, piemēram /pers. H/, /pers. A/, /pers. F/ un /pers. E/ asinīs. Tiesa nekonstatē, ka liecinieku liecības par lietas

faktiskajiem apstākļiem būtu radikāli pretrunīgas. Liecinieki liecināja par lietas apstākļiem tiktāl, ciktāl tie atcerējās notikušo, un apstāklis, ka kāds no

lieciniekiem mazāk atcerējās, vai neatcerējās precīzi kādu faktu, nedod pamata viņa liecības apšaubīt pilnībā. Tas, ka apsūdzētais nepiekrīt šīm liecībām,

nav pamats tām neticēt.

Tiesa liecinieku liecības vērtējot kopsakarā ar visiem kriminālprocesā iegūtajiem pierādījumiem novērtē tās kā ticamas un izmantojamas

pierādīšanā. Tiesa nekonstatē, ka kāds no lieciniekiem pirmstiesas izmeklēšanā un tiesā būtu sniedzis apmelojošas liecības par sevišķi smaga nozieguma

pret citas personas dzīvību izdarīšanu.

Tāpat tiesa secina, ka arī lieciniece /pers. A/ nav vainojama /pers. F/ nogalināšanā, kaut arī sākotnēji tika aizturēta un tika piemērots apcietinājums

uz aizdomu pamata par viņa nogalināšanu. Tiesas ieskatā lietā pietiekamā apjomā iegūti neapstrīdami pierādījumi par faktu, ka /pers. A/ bija

acīmredzamas veselības problēmas. Viņa pārvietojās ar grūtībām, nebija fiziski spēcīga. /pers. F/ nogalināšanu no slepkavas prasīja ievērojamu fizisku

spēku, kas, tiesas ieskatā, nepiemīt lieciniecei /pers.A/. Turklāt /pers. A/ dzīvoja faktiskā kopdzīvē ar /pers. F/, kaut arī bijusi gan kopīga alkohola

lietošana, gan nenoliedz /pers. F/ agresiju, tomēr tiesas sēdē lieciniece par sava dzīves biedra nāvi runāja ar žēlumu. Bez tam, konkrēta satura apsūdzības

izvirzīšana kādai personai ir tikai un vienīgi prokurora kompetence. Tas nozīmē, ka tiesa šīs tiesvedības ietvaros veic tiesas izmeklēšanu attiecībā uz /pers.

E/ vainīgumu, nevis citas personas iespējamo vainīgumu. Ja tiesa atzītu, ka apsūdzētais /pers. E/ nav vainīgs noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tad viņu

attaisnotu, nesaucot pie kriminālatbildības kādu citu personu, jo tas pārsniegtu tiesas izmeklēšanas robežas un tiesas kompetenci.

Lietā nav nodibināti kādi apstākļi, kādēļ būtu pamats apšaubīt liecinieku liecības un pārējos lietā iegūtos rakstveida pierādījumus. Liecinieki, gan

pirmstiesas procesā, gan tiesā, sniedza konsekventas liecības, tās viena otru apstiprina un papildina. Konstatējamām nesakritībām tiesa spriedumā devusi

skaidrojumu. Nav konstatēts, ka kādam no lieciniekiem būtu jebkāds pamats /pers. E/ apmelot. Tiesa liecinieku liecībām piešķir augstu ticamību. Tiesai

nav pamata apšaubīt arī pārējos lietā iegūtos rakstveida pierādījumus un ekspertu kompetenci un zināšanas ekspertējamajā jomā.

Tiesa atzīst, ka lietā pierādīts tiešs nodoms cietušo noslepkavot. Tāpat tiesa atzīst, ka no liecinieku liecībām secināms ticams slepkavības motīvs

– alkohola lietošanas laikā izcēlies konflikts, iespējams, atteikums no cietušā puses dot naudu alkohola lietošanas turpināšanai. Par to, ka /pers. F/ bija

nauda (saņēmis pensiju) liecina /pers. A/.

Noskaidrojot vainīgā nodoma saturu, jāpamatojas uz izdarītā noziedzīgā nodarījuma apstākļu kopumu, īpaši ņemot vērā nodarījuma izdarīšanas

veidu un rīkus, brūču un citu miesas bojājumu daudzumu, raksturu un lokalizāciju, vainīgā noziedzīgo darbību pārtraukšanas iemeslus un viņa rīcību pēc

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, kā arī izvērtējot vainīgā un cietušā attiecības pirms noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas un citus apstākļus, kas var

liecināt par vainīgā nodomu (Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX-XVII nodaļa). U. Krastiņš, V. Liholaja – Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2016, 14. punkts 229. lpp).

Pēkšņs strīds par naudu iespējamai alkohola lietošanas turpināšanai, /pers. E/ neapmierinātība un dusmas, ir ticams slepkavības motīvs. Nav

nozīmes faktam, ka lietas izmeklēšanas laikā /pers. E/ norādījis, ka nemaz īsti nepazīst un nav nekādu attiecību ar /pers. F/, ir tikai dzirdējis, ka /pers. F/

sēdējis par slepkavību. Šajā lietā kā motīvs, tā nodoms radies pēkšņi- ciemojoties. Ar lietā apkopotiem pierādījumiem un liecinieku liecībām nenoliedzami

konstatēts, ka vardarbīgo konfliktu sākotnēji uzsācis pats cietušais, un minētais zināmā mērā varēja būt par pamatu apsūdzētā pēkšņajām dusmām un

tālāk veiktajām agresīvajām, vardarbīgajām darbībām. Taču tās izskaidrojamas arī ar /pers. E/ personības iezīmēm. Lietā noskaidrots, ka viņam ir

nopietna alkohola atkarība, ko pats nenoliedz. Tāpat ir agrāk sodīts, tai skaita, par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbības pielietošanu, kur

rezultātā cietušais miris.

Par nodomu noslepkavot personu liecina arī izvēlētais nonāvēšanas veids – duršana ar nazi, kas ir ļoti bīstams un traumatisks iedarbības veids, lai

varētu izraisīt personas nāvi pat ar vienu dūrienu. Par slepkavības nodomu liecina arī dūriena lokalizācijas vieta – sirds apvidus.

Apsūdzētais noliedz savu vainu. Taču tiesa, novērtējot visas apsūdzētā liecības, secina, ka tās ir pretrunīgas par lietā būtiskiem apstākļiem un izslēdz

viena otru. Tiesa piešķir apsūdzētā liecībām ticamību tikai tajā daļā, kurā tās sakrīt ar pārējām liecinieku liecībām un rakstveida pierādījumiem. Savukārt

tajā daļā, kurā apsūdzētā liecības neapstiprina neviens cits lietā iegūts pierādījums, tiesa ticamību nepiešķir. Iespējams apsūdzētais kādas detaļas no

notikuma varētu būt aizmirsis smagā alkohola reibuma dēļ, taču apsūdzētā vēlme savas liecības mainīt atkarībā no tās informācijas, kas viņam kļuvusi

zināma lietā, norāda uz izvēlēto aizstāvības pozīciju un vēlmi aizvairīties no atbildības un soda.

Tiesa nepiekrīt aizstāvei, ka faktiski neviens neko nav redzējis, nav bijis klāt, tādēļ nav tiešu pierādījumu /pers. E/ vainīgumam un viņš būtu

attaisnojams. Savus apsvērumus par to, ka apsūdzētā vaina ir pierādīta, tiesa izklāstījusi sprieduma motīvu daļā. Visus aizstāvības argumentus un

lūgumus, kas izteikti iztiesāšanas gaitā, tiesa nevērtē, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, proti, kā vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa,

no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā

prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram, 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands”

(iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt

uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu).

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124. panta piektajai daļai pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas

gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību. Tiesai, pārbaudot lietā savāktos pierādījumus, nerodas nekādas šaubas, kas

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19. pantam būtu vērtējamas par labu apsūdzētajam. Izvērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst,

ka lietā ir pierādīts /pers. E/ celtajā apsūdzībā norādītais apstākļu kopums.

Visi pierādījumi iegūti un nostiprināti Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, līdz ar to pieļaujami pierādīšanā, ir savstarpēji konsekventi un

sakritīgi, un papildina viens otru, līdz ar to uzskatāmi par ticamiem un apsūdzībā norādīto apstākļu kopuma pierādīšanai pietiekamiem.

Apsūdzētais konsekventi savu vainu noliedz, taču visa procesa ietvaros sniedzis pretrunīgas liecības par būtiskiem apstākļiem. Tiesa apsūdzētā

liecības spriedumā ir novērtējusi kopsakarā ar pārējiem lietā pārbaudītiem pierādījumiem un atzinusi, kādā daļā liecībām tic, kādā netic un kāpēc. Tas

vien, ka apsūdzētais savu vainu visa procesa ietvaros konsekventi noliedz, nav pamats pats par sevi saprātīgi šaubīties par apsūdzētā vainīgumu.

Ņemot vērā, ka apsūdzētā darbības ir pareizi kvalificētas un viņa vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 116. pantā,

ir pierādīta, pastāv pamats Kriminālprocesa likuma 520. pantā paredzētā notiesājošā sprieduma taisīšanai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 116. panta par slepkavību, soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no 5 līdz 20 gadiem un ar

probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Atbilstoši Krimināllikuma 35. panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. pantu, nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un tā radīto

kaitējumu, viņa personību, bet nosakot soda mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst cietušā, sabiedrības un pārkāpēja interesēm. Visu iesaistīto pušu interešu ievērošana

ir svarīgs priekšnosacījums efektīvai kriminālsodu politikai. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet tiesiskais

instruments, kas var mazināt ar noziedzīgo nodarījumu radītās sāpes un ciešanas, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas (sk. Judins A.

Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista Vārds, 19.03.2013., Nr. 11 (762)).

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 116. panta klasificējams kā sevišķi smags noziegums,

kas apdraud personas dzīvību, konkrēti, noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir miris /pers. F/.

Pārbaudot apsūdzētā /pers. E/ personu raksturojošos datus, tiesa konstatē, ka apsūdzētajam ir pastāvīga dzīvesvieta, precējies, apgādībā divi

bērni, ir arī audžubērni, 9 klašu izglītība, pastāvīga darba vieta /Nosaukums/, agrāk sodīts septiņas reizes, sodāmības nav dzēstas, pēdējo reizi ar

Zemgales rajona tiesas 2021. gada 2. marta spriedumu pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas, 175. panta trešās daļas ar piespiedu darbu uz 200

stundām (nav atstrādāts).

No 2020. gada 21. aprīļa Rīgas Centrālcietuma sniegtā raksturojuma redzams, ka apsūdzētais visumā raksturots pozitīvi- cenšas būt korekts,

aizrādījumus uzklausa ar sapratni, cenšas ievērot uzvedības normas (2. sējums 21. lapa);

No 2020. gada 26. augusta /Nosaukums/sniegtā raksturojuma redzams, ka apsūdzētais raksturots pozitīvi – mācības apmeklē regulāri, sekmīgs,

ieguvis kvalifikāciju (2. sējums 135. lapa).

Ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, smagumu, nopietno radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un noliedzošo attieksmi pret noziedzīgo

nodarījumu, apsūdzētajam par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu piemērojams pamatsods – brīvības atņemšana, un papildsods – probācijas uzraudzība,

lai nodrošinātu Valsts probācijas dienesta programmu īstenošanu pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, kas sekmētu nozieguma cēloņu apzināšanos un

izvērtēšanu, risku apzināšanos saistībā ar pārmērīgo un ļaunprātīgo alkohola lietošanu, nodrošinātu apsūdzētajam uzvedības uzraudzību pēc atbrīvošanās

no ieslodzījuma vietas un samazinātu līdz minimumam risku, ka apsūdzētais atkal atsāk pārmērīgi lietot alkoholu un izdara citus noziegumus.

Par atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 47. panta pirmās daļas 5. punktu tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums

izdarīts cietušā prettiesiskās uzvedības rezultātā, par atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 48. panta pirmās daļas 12. punktu

atzīstams tas, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts alkohola ietekmē, kā arī saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 48. panta pirmās daļas 6. punktu, izdarīts

pret personu izmantojot tās vecuma nevarību.

Prokurors lūdz apsūdzētajam noteikt sodu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu – brīvības atņemšanu uz 10 gadiem ar probācijas uzraudzību uz

diviem gadiem. Tiesa atrod par iespējamu apsūdzētajam noteikt nedaudz mazāku sodu, kā lūdzis valsts apsūdzības uzturētājs, ko pamato ar lietā

konstatētajiem apstākļiem, ka noziedzīgā nodarījuma pamatā bija paša cietušā prettiesiskā uzvedība. Tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35. pantā noteiktais

soda mērķis tiks sasniegts ar brīvības atņemšanas sodu, nosakot to uz 9 gadiem, tiesas vērtējumā tas atbilst izdarītajam noziegumam. Pie apstākļiem, kad

ir viens atbildību mīkstinošs apstāklis, un ir divi atbildību pastiprinoši apstākļi, ir tiesisks pamats noteikt sodu tuvu pantā noteiktai vidējai sankcijai.

Attiecībā uz papildsodu – probācijas uzraudzību, tiesa piekrīt prokuroram, ka apsūdzētā resocializācijai jānoteic sankcijā vidējais probācijas

uzraudzības laiks, lai Valsts probācijas dienests ilgstošā laika periodā pēc iespējas sekmīgāk var īstenot savas programmas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu ar šo spriedumu noteiktajam sodam daļēji pievienojams sods, kas noteikts ar Zemgales rajona

tiesas 2021. gada 2. marta spriedumu, piemērotos sodus daļēji saskaitot, kā to lūdzis valsts apsūdzības uzturētājs.

Apsūdzētais pirmreizēji aizturēts 2019. gada 18. jūnijā plkst. 05:40, atbrīvots 2019. gada 18. jūnijā plkst. 12:40. Atkārtoti šī kriminālprocesa

ietvaros aizturēts 2019. gada 27. jūnijā un tajā pat dienā piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Apcietinājumā apsūdzētais pavadījis laiku no 2019.

gada 27. jūnija līdz 2021. gada 17. jūnijam, kas saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu jāieskaita brīvības atņemšanas soda termiņā.

Tiesa atzinusi apsūdzēto par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, atzinusi par atbilstošu soda veidu – brīvības atņemšanu. Tiesa, ņemot vērā

to, ka apsūdzētais godprātīgi pildīja savus kriminālprocesuālos pienākums, nekavēja tiesvedības procesu, neizvairījās no tiesas, piedalījās visās tiesas

sēdēs, atzīst, ka drošības līdzekļu grozīšana uz apcietinājumu nav nepieciešama. Apsūdzētajam līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim jāatstāj negrozīts

drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā un papildus drošības līdzeklis- aizliegums izbraukt no valsts. Uz nepieciešamību grozīt apsūdzētajam

piemēroto drošības līdzekli nav norādījis arī prokurors.

Apsūdzētajam nākamajā darba dienā pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, pēc pamatsoda izciešanas, jāierodas Valsts probācijas dienestā

pieteikties probācijas uzraudzības izpildei.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351. pantu kaitējuma kompensācijas pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas

apmērs, bet

kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām – tikai jānorāda. Tiesa uzskata, ka prokurora pieprasītais kompensācijas

apmērs 2150 euro, ko Juridiskās palīdzības administrācija izmaksājusi cietušajai /pers. B/ (1.sējums lietas 156., 157.lapas) ir pamatots. Saskaņā ar

Krimināllikuma 353. pantu pienākums samaksāt kompensācijas uzliekams apsūdzētajam un no /pers. E/ valsts ienākumos piedzenami 2150 euro par

Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto kompensāciju cietušajai /pers. B/, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmo daļu procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātā, izņemot likumā

paredzētos gadījumus. Šajā lietā nav konstatēts pamats apsūdzētā atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas, līdz ar to procesuālie izdevumi

piedzenami no apsūdzētā. Atbilstoši minētā likuma 367. panta pirmajai daļai procesuālie izdevumi ir samaksa aizstāvim par juridiskās palīdzības

sniegšanu, ko sedz no valsts līdzekļiem. Šajā lietā pirmstiesas procesā aizstāvim no valsts līdzekļiem segti 157,30 euro, kas piedzenami no apsūdzētā.

Lietā radušies procesuālie izdevumi 425 euro, kas ir samaksa par poligrāfa ekspertīzes veikšanu apsūdzētajam (10.08.2020. Faktūra – rēķins Nr.

9/2020). Tiesas ieskatā šie izdevumi piedzenami no apsūdzētā, jo ekspertīze veikta saskaņā ar apsūdzētā un viņa aizstāvja lūgumu, lai pierādītu apsūdzētā

nevainīgumu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Attiecīgi, šie izdevumi nav radušies saistībā ar pierādījumu vākšanu kriminālprocesā personas

vainīguma pierādīšanai, bet gan pēc pašas personas iniciatīvas un lūguma.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu tiesai jāizlemj par turpmāko rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem. Lietiskos pierādījumus –

nomazgājumu uz vates tampona no sarkani brūnas krāsas traipa, kas redzams uz betona lieveņa, nomazgājumu uz vates tampona no sarkani brūnas

krāsas traipa, kas redzams mājas kāpņu telpā; nomazgājumu uz vates tampona no sarkani brūnas krāsas traipa, kas redzams mājas kāpņu telpā pirmajā

stāvā; izsmēķi ar sarkani brūnas krāsas traipu, kas atradās dzīvokļa trešajā istabā uz grīdas; nomazgājumu uz vates tampona no sarkani brūnas krāsas

traipa, kas atradās dzīvokļa trešajā istabā uz grīdas; nomazgājumu uz vates tampona no sarkani brūnas krāsas traipa, kas atradās dzīvokļa trešajā istabā

uz sienas; nazi ar melnu spalu, atradās dzīvokļa trešajā istabā uz plaukta; nomazgājumu uz vates tampona no sarkani brūnas krāsas traipa, kas atradās uz

virtuves izlietnes krāna; nomazgājumu uz vates tampona no sarkani brūnas krāsas traipa no liecinieces /pers. H/ kreisās kājas īkšķa; nazi ar sarkani baltu

plastmasas rokturi, kas atradās /pers. F/ ķermenī, kad viņu nogādāja morgā; /pers. F/ drēbes – virskreklu un džinsu auduma bikses, iesaiņotas plastikāta

maisā– iznīcināt pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 520. un 530. pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. E/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 116. pantā, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 9

(deviņiem) gadiem un probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu ar šo spriedumu noteiktajam sodam daļēji pievienot sodu kas noteikts ar Zemgales rajona tiesas

2021. gada 2. marta spriedumu, piemērotos sodus daļēji saskaitot, brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) gadiem 24 (divdesmit četrām) dienām ar

probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu, soda termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2019. gada 27. jūnija līdz 2021. gada 17.

jūnijam.

Noteikt /pers. E/ pienākumu nākamajā dienā pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas iestādes ierasties /Nosaukums/

Drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā – atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies spēkā.

Piedzīt no /pers. E/ valsts ienākumos 2150 (divi tūkstoši viens simts piecdesmit) euro par Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto

kompensāciju cietušajai /pers. B/, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par

pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Piedzīt no /pers. E/ valsts labā procesuālos izdevumus – aizstāvja darba samaksu par juridiskās palīdzības sniegšanu pirmstiesas procesā 157,30

euro un procesuālos izdevumus par poligrāfa ekspertīzes veikšanu 425 (četri simti divdesmit pieci) euro, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei –

30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Lietiskos pierādījumus – nomazgājumu uz vates tampona no sarkani brūnas krāsas traipa, kas redzams uz betona lieveņa, kas iesaiņots aploksnē un

aizzīmogots ar uzlīmi ”Security Seal L14_0821087”; nomazgājumu uz vates tampona no sarkani brūnas krāsas traipa, kas redzams mājas kāpņu telpā,

kas iesaiņots aploksnē un aizzīmogots ar uzlīmi ”Security Seal L14_0821088”; nomazgājumu uz vates tampona no sarkani brūnas krāsas traipa, kas

redzams mājas kāpņu telpā pirmajā stāvā, kas iesaiņots aploksnē un aizzīmogots ar uzlīmi ”Security Seal L14_0821089”; izsmēķi ar sarkani brūnas

krāsas traipu, kas atradās dzīvokļa trešajā istabā uz grīdas, kas iesaiņots aploksnē un aizzīmogots ar uzlīmi ”Security Seal L14_0821090”; nomazgājumu

uz vates tampona no sarkani brūnas krāsas traipa, kas atradās dzīvokļa trešajā istabā uz grīdas, kas iesaiņots aploksnē un aizzīmogots ar uzlīmi ”Security

Seal L14_0821091”; nomazgājumu uz vates tampona no sarkani brūnas krāsas traipa, kas atradās dzīvokļa trešajā istabā uz sienas, kas iesaiņots

aploksnē un aizzīmogots ar uzlīmi ”Security Seal L14_0821092”; nazi ar melnu spalu, atradās dzīvokļa trešajā istabā uz plaukta, kas iesaiņots kartona

kastē un aizzīmogots ar uzlīmi ”Security Seal L14_0594231”; nomazgājumu uz vates tampona no sarkani brūnas krāsas traipa, kas atradās uz virtuves

izlietnes krāna, kas iesaiņots aploksnē un aizzīmogots ar uzlīmi ”Security Seal L14_0821094”; nomazgājumu uz vates tampona no sarkani brūnas krāsas

traipa no liecinieces /pers. H/ kreisās kājas īkšķa, kas iesaiņots aploksnē un aizzīmogots ar uzlīmi ”Security Seal L14_0821095”; nazi ar sarkani baltu

plastmasas rokturi, kas atradās /pers. F/ ķermenī, kad viņu nogādāja morgā, kas iesaiņots kartona kastē un aizzīmogots ar uzlīmi ”Security Seal

L14_0594230”; /pers. F/ drēbes – virskreklu un džinsu auduma bikses, iesaiņotas plastikāta maisā, aizzīmogotas ar uzlīmi ”Security Seal

L17_1240083”, kuri glabājas VP Zemgales reģiona pārvaldes Lietvedības un uzskaites nodaļā – iznīcināt pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību vai protestu Zemgales rajona tiesā Dobelē.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2022. gada 14. aprīlis.

Tiesnese N. Pakule