Legislator Case Law & Legislation
C07079815 / C-0214-16 AI generated

Court orders bank to collect principal debt, late fees, court costs, and future interest from defaulting cardholder.

Case Number C07079815 / C-0214-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's failure to appear and ordered the plaintiff bank to collect the outstanding credit limit, late fees, and court costs. The defendant failed to provide evidence of good faith circumstances that would exempt them from liability under the Civil Law. Consequently, the court ruled in favor of the bank for the full claimed amounts including future interest.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1759; Civil Law 1652; Civil Procedure Law 195; Civil Procedure Law 204.1: When a debtor defaults on a contractual obligation without proving good faith exceptions, the court must order payment of the principal debt, statutory late fees, and the creditor's litigation costs.

Keywords

AI generated
credit card debt collection statutory late fees good faith exemption court costs recovery default judgment civil procedure law interest on debt

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1759
Civil Law 1652
Civil Law 1657
Civil Procedure Law 195
Civil Procedure Law 204.1
Civil Procedure Law 250.25
Civil Procedure Law 250.27
Civil Procedure Law 41
Civil Procedure Law 39
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C07079815

Lietas arhīva Nr. C-0214-16/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2016.gada 24.februārī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese L.Baltmane-Zepa

rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “PrivatBank” prasībā pret I.M. par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 21.septembrī Aizkraukles rajona tiesā AS “PrivatBank” cēlusi prasību pret I.M. par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 26.janvārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts līgums par kartes VISA Classic “UNIVERSĀLA”

konta atvēršanu, apkalpošanu un kredītlimita piešķiršanu. Saskaņā ar līguma noteikumiem līguma neatņemamā sastāvdaļa ir bankas vispārējie darījuma

noteikumi un bankas pakalpojumu tarifi.

Saskaņā ar līguma noteikumiem prasītāja piešķīra atbildētājai kredītlimitu 450 Ls jeb 640,29 EUR apmērā, kā to apliecina konta izraksts.

Parakstot līgumu, atbildētāja apņēmās pildīt tajā paredzētās saistības saskaņā ar līguma 6.-11.punktu maksāt prasītājai procentus, kā arī maksāt

soda procentus.

Atbildētāja kavēja līgumā paredzēto maksājumu izpildi, neveica kontā iemaksas saskaņā ar līguma 11.punktu. Pamatojoties uz prasītājas vispārējo

darījuma noteikumu 1.1.30.1.punkta, 1.1.32.2.punkta un 1.5.1.punkta noteikumiem, prasītāja 2015.gada 2.jūlijā nosūtīja atbildētājai paziņojumu, kurā

prasītāja lūdza atbildētājai izpildīt visas līguma saistības 14 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas. Saistības nav izpildītas.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, ja par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.

Prasītāja aprēķinājusi nokavējuma procentus par laika periodu no līguma laušanas dienas - 2015.gada 16.jūlija līdz parāda aprēķina sagatavošanas

datumam, tas ir, 2015.gada 9.septembrim ar bāzes procentu likmi seši procenti gadā no neatmaksātās pamatparāda summas.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1652., 1662., 1716., 1720., 1753., 1756., 1934., 1943.,pantu, 1946.panta pirmo daļu.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas neatmaksātā kredītlimita summu 336,70 EUR un nokavējuma procentus 3,49 EUR, piedzīt visus

tiesāšanās izdevumus, kā arī atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos kavējuma procentus sešus procentus gadā no neapmaksātās pamatparāda

summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasītāja nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē.

Atbildētāja paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniegusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2015.gada 22.septembrī prasītājai un atbildētājai ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības,

puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnese i (lietas 72.lapa). Puses nav

pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un, pārbaudot lietas materiālus, tiesa secina, ka nav šķēršļu lietas

izskatīšanai rakstveida procesā.

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesnese s L.Baltmanes-Zepas 2015.gada 26.oktobra lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā

(lietas 75.lapa).

Prasītājai un atbildētājai 2015.gada 29.decembrī ir paziņots, ka sprieduma norakstu 2016.gada 24.februārī varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas

77.lapa).

Atbildētājai korespondence sūtīta uz deklarēto dzīves vietu (lietas 81.lapa). Tiesa ņem vērā Civilprocesa likuma 56.pantā nostiprināto kārtību,

kādā pusēm tiek piegādāti un izsniegti tiesas dokumenti un konkrēti minētā panta piektajā daļā nostiprināto paziņošanas prezumpciju - tiesas dokumenti

fiziskajai personai tiek piegādāti pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu

adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās

deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbildētāja citu dzīvesvietas adresi tiesai nav paziņojusi, tāpēc atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai uzskatāms, ka dokumenti

atbildētājai izsniegti deklarētajā dzīvesvietas adresē septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas.

Atbildētāja paziņošanas prezumpciju nav atspēkojusi norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņas gribas bijuši par šķērsli

dokumentu saņemšanai norādītajā adresē, jo kā zināms, tad dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās

attiecībās ar valsti un pašvaldību (sk. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantu).

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka AS “PrivatBank” prasība pret I.M. par parāda piedziņu ir pamatota un

apmierināma.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Civillikuma

1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai

izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt

saistību tiesību (1401.p.).

Civillikuma 1934.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Atbilstoši Civillikuma 1935.pantam līgums, ar ko viena puse apsola aizdevumu dot,

bet otra to pieņemt, ir spēkā no tā laika, kad līdzēji vienojas savā starpā par aizdodamā daudzuma apmēru.

Uz atbildētājas iesnieguma pamata 2010.gada 26.janvārī starp pusēm noslēgts pakalpojuma līgums par kartes VISA Classic “UNIVERSĀLA”

konta atvēršanu, apkalpošanu un kredītlimita piešķiršanu, saskaņā ar kuru atbildētājai piešķirts kredīlimits 450 Ls apmērā. Atbildētāja apņēmusies

maksāt arī kredīta procentus atbilstoši noslēgtās kartes veidam, veikt bankas komisijas samaksu (lietas 13.-15.lapa).

Piešķirto kredītlimitu pierāda lietas materiāliem pievienotais konta izraksts 01-10, no kura redzams, ka atbildētājai 2010.gada 27.oktobrī piešķirts

kredītlimts 450 Ls apmērā (lietas 16.lapa).

Tādējādi starp pusēm ir noslēgts Civillikuma 1934.pantam atbilstošs aizdevuma līgums, pusēm uzņemoties līgumā noteiktās saistības, tajā skaitā

atbildētājai apņemoties atdot aizdevumu un maksāt procentus līgumā noteiktajā kārtībā, apmērā un termiņos. Minētais atbilst arī Civillikuma 1943.pantā

paredzētajam, proti, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis un Civillikuma 1946.panta nosacījumiem par

pienākumu maksāt procentus par aizdevumu, ja tie norunāti.

Saskaņā ar līguma 11.punktu atbildētājai līdz katra mēneša 25.datumam bija jāveic kartes kredīta atmaksas un kartes kredīta procentu samaksa,

kas ir pieci procenti no izmantotā kredītlimita summas (lietas 13.lapa), taču no prasības pieteikumā norādītā izriet, ka atbildētāja kavēja līgumā

paredzētos maksājumus, neveica iemaksas kontā, nepildīja savas ar iepriekš minēto līgumu uzņemtās saistības, kā rezultātā izveidojies parāds.

Minēto pierāda lietas materiālos esošais konta izraksts, no kura redzams, ka atbildētāja nav veikusi līgumam atbilstošus maksājumus, tie veikti

daļējā apmērā un pēdējais maksājums veikts 2013.gadā (lietas 22.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu, savukārt Civillikuma 1590.pants

noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. Līdz ar to, ievērojot norādīto, atbildētājai ir pienākums pildīt tiesīgi noslēgtā

līgumā pielīgtas saistības.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja nosūtījusi paziņojumu 2015.gada 1.jūlijā, kurā lūgusi atbildētājai nokārtot savas saistības 14 dienu laikā

no paziņojuma nosūtīšanas dienas, brīdinot, ka pretējā gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā (lietas 67.lapa).

Brīdinājuma mērķis ir darīt zināmu atbildētājam par parāda lielumu, kas pārsniedz trīs mēnešus, lai atbildētājs tādā gadījumā varētu izvairīties no sev

nelabvēlīgām sekām. Ja parādnieks ir brīdināts par šāda parāda esamību un turpina nemaksāt, tad atbildētājs ir vienaldzīgs pret šādu seku iestāšanos (sk.

Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 19.marta spriedumā lietā Nr.SKC-122).

Civilprocesa likuma 93.pants noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda

savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa atbrīvo vienu pusi no

pierādīšanas pienākuma, ja otra puse neapstrīd norādītos faktus.

Atbildētāja savas procesuālās tiesības iesniegt paskaidrojumu un apstrīdēt prasītājas prasījumu nav izmantojusi. Atbildētāja nav cēlusi iebildumus

par parāda aprēķinu, nav norādījusi uz tādiem faktiem, kas liecinātu, ka prasītāja pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījusi pielīgtos pienākumus. Tiesai

nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja savas maksājumu saistības būtu izpildījusi, jo atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai samaksas

pierādīšanas pienākums gulstas uz parādnieku.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams pamatparāds 336,70 EUR apmērā.

Prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētājas nokavējuma procentus 3,49 EUR apmērā par laika periodu no 2015.gada 16.jūlija līdz 2015.gada

18.septembrim.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu vai lietošanas ilgumu. Civillikuma 1754.pants noteic, ka procentiem vienmēr nepieciešams galvenais

parāds jeb kapitālparāds.

Tiesa secina, ka prasītājai atbilstoši Civillikuma 1759. un 1652.panta noteikumiem ir tiesības prasīt likumiskos sešus procentus gadā no 2015.gada

16.jūlija līdz 2015.gada 18.septembrim. Neapmaksājot pamatparāda summu, atbildētāja ir pielaidusi nokavējumu, un par nokavējuma laiku atbildētājai ir

pienākums maksāt nokavējuma procentus.

Saskaņā ar Civillikuma 1.pantu ne tikai tiesības izlietojamas, bet arī pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Lietā nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu

par tādu apstākļu esību, kas būtu pamats atbilstoši Civillikuma 1657.panta noteikumiem lemt par parādnieka atsvabināšanu no viņam nelabvēlīgām

nokavējuma sekām, tādēļ tiesa prasību daļā par nokavējuma procentu piedziņu 3,49 EUR apmērā atzīst par pamatotu.

Turklāt saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu ir nosakāmas prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no

nesamaksātās pamatparāda summas 336,70 EUR līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu par prasību 71,14 EUR apmērā (lietas 8.lapa).

Prasītāja samaksājusi arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā (lietas 9.lapa), kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās

daļas 5.un 6.punktu ir izdevumi, kas radušies ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegāšanu, izsniegšanu. Šie izdevumi pilnībā piedzenami no

atbildētājas par labu prasītājai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu tiesa

nosprieda

AS “PrivatBank” prasību pret I.M. par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no I.M., personas kods /personas kods/, par labu AS “PrivatBank”, vienotais reģistrācijas Nr.50003086271, pamatparādu 336,70 EUR

(trīs simti trīsdesmit sešu euro un 70 centu) apmērā, likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 16.jūlija līdz 2015.gada

18.septembrim 3,49 EUR (trīs euro un 49 centu) apmērā, valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit viena euro un 14 centu) apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četru euro un 70 centu) apmērā.

Parādsaistību summa ieskaitāma AS „PrivatBank” bankas norēķinu kontā LV38PRTT0262614469011.

Noteikt AS “PrivatBank”, vienotais reģistrācijas Nr.50003086271, tiesības saņemt no I.M., personas kods /personas kods/, likumiskos sešus

procentus gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 336,70 EUR (trīs simti trīsdesmit sešu euro un 70 centu) apmērā par laika periodu līdz

sprieduma izpildei, nepārsniedzot tā apmēru.

Noteikt I.M. sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada

24.februāra, apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 24.februārī.

Tiesnese L.Baltmane-Zepa