Court partially allows defamation claim, ordering retraction and compensation for false statements.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court partially dismissed the plaintiff's appeal regarding a defamation suit, upholding the first-instance judgment that ordered the defendant to retract false claims. The plaintiff alleged that the defendant spread untrue accusations about land manipulation and financial mismanagement, causing reputational harm and health issues. The court affirmed the lower court's decision to order a retraction and award compensation while rejecting the remaining claims.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 432.-434. un 2041. pants: When a court partially upholds a defamation claim, it orders the retraction of false statements and awards compensation for proven harm while dismissing unsupported requests.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29714513
Lietas arhīva Nr. CA-2251-15/10
S PR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
2015.gada 7.decembrī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese S.Sēbriņa,
tiesneši L.Volberga un J.Freimanis,
ar sekretāri E.Slaidiņu, A.Čugainovu,
tulci V.Melamedaiti,
atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja /pers. D/ iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
2014.gada 4.decembra spriedumu civillietā /pers. E/ prasībā pret /pers. D/ par nepatiesu ziņu atsaukšanu un mantisku kompensāciju.
Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies tiesneses S.Sēbriņas ziņojumu, noskaidroja:
Aprakstošā daļa
[1 ] /pers. E/ cēlis prasību pret /pers. D/, kurā lūdz uzlikt atbildētājam par pienākumu atsaukt nepatiesas ziņas, kuras atbildētājs ir
izplatījis /Nosaukums D/ biedrības biedriem un biedrības teritorijā ar savām 2013.gada 13.marta un 13.maija vēstulēm un paskaidrojumos tiesai: ka
atbildētājs, nododot biedrības intereses, ir parakstījis zemes nomas līgumu un ar zemi veicis mahinācijas; ka prasītājs un valde neveic nekādus
pasākumus, bet veicina to, ka pēc 2018.gada garāžas tiks nojauktas un uzcelti 3 stāvu nami; ka prasītājs piesavinās biedrības naudu, radot tai kaitējumu;
ka prasītājs no 2005.gada līdz 2013.gadam nav maksājis biedra naudu un arī ar to ir radījis kaitējumu. Prasība pamatota uz Civillikuma 2352.1 pantu.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs iepriekšminētās nepatiesās ziņas izplatījis gan rakstiski sagatavotās vēstulēs, gan
mutiski /Nosaukums D/ teritorijā, izsniedzot minētās vēstules personīgi adresātiem, gan atstājot tās redzamā vietā. Minētās ziņas esot nepatiesas un
aizskar prasītāja godu un cieņu.
[1.2] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja atlīdzību par nodarīto kaitējumu 350 Ls jeb 498,04 EUR apmērā, jo viņam bijis jātērē laiks un spēks, lai
tiktos ar cilvēkiem un izskaidrotu, ka atbildētāja izplatītās ziņas ir nepatiesas. Minētās vēstules graujot prasītāja autoritāti kooperatīvās sabiedrības biedru
acīs. Nepatieso ziņu izplatīšanas fakts izraisījis prasītājā satraukumu, kas negatīvi atsaucas uz prasītāja veselību. Prasītājs nespējot naktīs gulēt, viņam esot
nepieciešami līdzekļi, lai atgūtu spēkus.
[1.3] Prasītājs nosūtījis atbildētājam vēstuli, lūdzot atvainoties un atsaukt nepatiesās ziņas, taču atbildētājs to neesot izdarījis.
[2] Rakstveida paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka prasību neatzīst.
Prasītājs neesot pierādījis, ka ir pilnā apmērā veicis biedru naudas samaksu. Saskaņā ar atbildētāja aprēķinu prasītāja parāds kopā ar līgumsodu ir
977,32 Ls jeb 1390,60 EUR.
[3] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 4.decembra spriedumu daļēji apmierināta /pers. E/ prasība pret /pers. D/
par nepatiesu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas piedziņu.
Uzlikts par pienākumu /pers. D/ 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atsaukt nepatiesās ziņas, kuras viņš ir izplatījis
2013.gada 13.marta un 2013.gada 13.maija /Nosaukums D/ garāžu īpašniekiem adresētajās vēstulēs: ka /pers. E/ ir veicis mahinācijas zemes jautājumā;
ka /pers. E/ ir veicinājis to, ka pēc 2018.gada garāžas tiks nojauktas un uzcelti 3 stāvu nami, nosūtot /pers. E/ un /Nosaukums D/valdei adresētu iepriekš
minēto nepatieso ziņu atsaukumu. Piedzīta no /pers.D/ /pers.E/ labā mantiska kompensācija 80 euro un tiesas izdevumi 71,14 euro, kopā 151,14 euro.
[3.1] No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 13.martā atbildētājs parakstījis /Nosaukums D/ garāžas īpašniekam adresētu vēstuli, kuras
2.punktā norādīts teksts: „Tagad varat pateikties /uzvārds/ par /Nosaukums D/ garāžu īpašnieku interešu nodošanu un zemes nomas līguma noslēgšanu.
Viņš parūpējās par /pers. H/ plānu īstenošanu, kura saskaņā ar zemes projektu grasās nojaukt mūsu garāžas un to vietā uzbūvēt sev 3-stāvu dzīvojamo
namu līdz 2018.gadam (lietas 9.lapa).
[3.2] 2013.gada 13.maijā vēstulē atbildētājs parakstījis /Nosaukums D/ garāžas īpašniekam aicinājumu ierasties uz /Nosaukums D/ locekļu
ārkārtas sapulci, kura 1.punkta 1.apakšpunktā norādīts teksts: „Par /Nosaukums D/statūtu 14.panta 3.9.punkta pārkāpšanu, nekompetenci un
mahinācijām zemes jautājumā izteikt neuzticību /uzvārds/ vadītajai valdei” (lietas 15.lapa).
[3.3] Atbildētājs neapstrīd prasības pieteikumā norādīto, ka minētās vēstules viņš ir izsniedzis /Nosaukums D/ biedriem, kā arī atstājis tās visiem
redzamās vietās.
[3.4] Tiesa atzina, ka starp pusēm nav strīda, ka konkrēta informācija izplatīta. Atbildētājs norāda, ka konkrētajos citātos ir paustas noteiktas ziņas
un ka šīs ziņas ir patiesas.
[3.5] Tiesa atzina, ka atbildētājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu savam apgalvojumam, ka prasītājs būtu veicinājis kādas trešās personas plānu
īstenošanu, kas vērsti uz garāžu nojaukšanu, ne arī tam, ka prasītājs būtu veicis „mahinācijas” ar zemi, minētās ziņas atzīstamas par nepatiesām.
[3.6] Izvērtējot lietā iesniegto 2013.gada 13.marta un 2013.gada 13.maija vēstuļu saturu, tiesa secināja, ka vēstulēs iekļautās ziņas ir fakta
apgalvojuma formā un to saturs liecina par mērķi radīt šaubas par prasītāja darbību atbilstību ētikas normām un prasītāja kā kooperatīvās sabiedrības
valdes locekļa darbību likumību un atbilstību sabiedrības biedru interesēm. Līdz ar to atzīstams, ka ar šajās vēstulēs paustajām ziņām ir aizskarts prasītāja
gods un cieņa.
[3.7] Par sava goda un cieņas aizskārumu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja mantisku kompensāciju 350 Ls jeb 498 EUR apmērā.
[3.8] Izvērtējot lietas apstākļus un attiecinot tos uz konkrēto tiesību aizskārumu, tiesa atzina prasītāja pieprasīto kaitējuma kompensācijas apmēru -
par nesamērīgi lielu.
[3.9] Nav šaubu, ka atbildētāja izplatītās, prasītāja godu un cieņu aizskarošās ziņas ir radījušas prasītājam neērtības sajūtu noteikta cilvēku loka
priekšā un nepieciešamību pielikt pūles, lai šos apvainojumus atspēkotu.
[3.10] Tajā pašā laikā, lietā nav strīda, ka nepatiesās prasītāja godu un cieņu aizskarošās ziņas ir bijušas pieejamas tikai noteiktam personu lokam,
proti, garāžu īpašniekiem, kas apvienojušies /Nosaukums D/.Lietā nav pierādījumu, ka šīs ziņas būtu izplatītas ārpus šo personu loka. Nav konstatēts, ka
nepatieso ziņu izplatīšanas rezultātā prasītājam būtu nodarīts būtisks kaitējums, ka viņš būtu zaudējis vēstules izlasījušo garāžu īpašnieku cieņu un uzticību
prasītājam kā biedrības valdes loceklim. Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus savam apgalvojumam, ka nepatieso ziņu izplatīšanas dēļ ir pasliktinājies viņa
veselības stāvoklis.
[3.11] Tādējādi, ņemot vērā visus iepriekš minētos apstākļus, tiesa uzskata, ka prasītāja pieprasītā kaitējuma kompensācija ir nesamērīga
salīdzinājumā ar nodarījumu, tā izdarīšanas apstākļiem, kā arī sekām, kuras iestājušās nepatieso ziņu izplatīšanas rezultātā.
[3.12] Tiesa uzskata, ka morālā kaitējuma kompensācija 80 EUR apmērā, ir tāda summa, kas konkrētajā gadījumā izpildīs taisnīguma, prevencijas
un samierināšanas funkciju, tā ir adekvāta aizskārumam un prasītājam ir tiesības uz tādu atlīdzību.
[3.13] Tiesa atzina, ka pārējā daļā prasība ir noraidāma.
Prasījumu daļas 1.punkta c) apakšpunktā prasītājs lūdz uzlikt atbildētājam par pienākumu atsaukt ziņas, ka prasītājs piesavinās biedrības naudu,
radot tai kaitējumu.
[3.14] Tiesa atzina, ka ne 2013.gada 13.marta, ne 2013.gada 13.maija vēstulēs, ne tiesai adresētajos paskaidrojumos šādas ziņas nav atrodamas
(lietas 9., 10. un 15.lapa). Līdz ar to tiesa atzina, ka prasītājs savu prasību šajā daļā nav pierādījis.
Prasījumu daļas 1.punkta d. apakšpunktā prasītājs lūdz uzlikt atbildētājam par pienākumu atsaukt ziņas, kas paustas rakstveida paskaidrojumos
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai civillietā /numurs/ (lietas 10.lapa), proti, ka prasītājs no 2005.gada līdz 2013.gadam nav maksājis biedra
naudu un ar to ir radījis kaitējumu.
Tiesa uzskata, ka paskaidrojumu iesniegšana tiesā nevar tikt uzskatīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu Civillikuma 2352.1 panta izpratnē. Minētais
paskaidrojums ir iesniegts tiesā kā procesuāls dokuments, pret kura pamatotību un patiesumu lietas ietvaros prasītājs ir tiesīgs izteikt savus iebildumus.
Savukārt paskaidrojumos minētie apstākļi pārbaudāmi, izskatot minēto lietu pēc būtības.
[4] Apelācijas sūdzību par minēto spriedumu iesniedzis atbildētājs /pers. D/, pārsūdzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
2014.gada 4.decembra spriedumu pilnā apmērā.
[4.1] Atbildētājs norāda, ka atšķirībā no prasītāja, tam nebija tulks, tāpēc no attāluma nevarēja pilnībā sadzirdēt tiesas norises tulkojumu.
[4.2] Tiesnese lūgusi atbildētāja piekrišanu izņemt no lietas dokumentus, nepiedāvājot ar tiem iepazīties. Minētos dokumentus atdeva atbildētājam
pēc tiesas sēdes beigām. Uzskata, ka minētie dokumenti pierāda 2014.gada 13.marta un 2014.gada 13.maija vēstuļu pamatotību, jo 2014.gada
8.decembrī lūdzis tos pievienot atpakaļ pie lietas, kas netika ņemts vērā tiesas nolēmumā.
[4.3] Uzskata, ka tiesa nepamatoti norādījusi, ka atbildētājs nodevis Biedrības intereses, parakstīja zemes nomas līgumu un veica mahinācijas ar
zemi, lai gan vajadzēja būt prasītājs.
[4.4] Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, pieņemts 1991. gada 20. oktobrī, 4. pants, 12. paragrāfs, (5) punkts, dod tiesības
būves īpašniekam saņemt zemi īpašumā par maksu saskaņā ar iesniegto iesniegumu. Prasītājs ar savu bezdarbību neīstenoja šo likumu Biedrības zemes
privatizācijai.
[4.5] Prasītājs neapstrīdēja Zemes komisijas 2004. gada 11. novembra lēmumu Nr. 21/37 par sabiebrības zemes nodošanu /pers.H/ kundzes labā.
[4.6] Prasītājs neizpildīja Sabiebrības sanāksmes 2004. gada lēmumu, nenoslēdzot zemes pirkuma līgumu, pamatojoties uz 2003. gada statūtu
26.1.5. pantu, pie tam uz līguma pietika prasītāja paraksta, ne visu valdes locekļu.
[4.7] Prasītājs kopš 2007. gada zināja par /pers. H/ zemes plānu, slēpa no biedrības 2011.gada sapulces tajā esošās ziņas par trīsstāvu dzīvojamā
nama būvniecību 2018.gadā garāžu vietā, pārkāpjot Satversmes 100. pantu, liedzot Biedrībai saņemt objektīvu informāciju, un parakstot zemes nomas
līgumu ar /pers. H/, pārkāpjot 2005.gada Statūtu 18.3.1. pantu.
[4.8] Noslēdzot nomas līgumu ar /pers.H/ kundzi, prasītājs pārkāpa likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 9. panta trešo daļu,
jo /pers.H/ kundzei nav maksājuma dokumentu par viņas Izpirkuma līgumu un atzina viņas zemesgabala platumu, kas ir nelikumīgi palielināts par 12,5 m.
[4.9] Prasītājs noslēpa no Biedrības sapulču protokolus par 2006., 2007. un 2010. gadiem, kur atbildētājs piedāvājis izdot tam pilnvaru zemes
jautājumu risināšanai, bet prasītājs bija pret.
[4.10] Pārkāpjot Biedrības 2004. gada sapulces lēmumu, Statūtu 18.3.1, pantu, noslēdza zemes /Nosaukums B/ nomas līgumu, kura saturs nav
zināms.
[4.11] Uzskata, ka prasītājs viltoja sapulču protokolus par 2011., 2012., 2013. un 2014.gadu.
[4.12] 2013.gada 13.marta vēstulēs - sadaļā par garāžu īpašnieku tiesību pārkāpumiem 4. punkts pierāda krāpšanās pazīmi par summu 3234 Ls.
Šis pierādījums balstās uz ziņām no 2011.gada protokola. Prasītājs noklusēja par šiem nelikumīgajiem ienākumiem sapulcēs no 2011.gada līdz
2014.gadam. Šajā tiesā prasītājs neuzrādīja maksājuma dokumentus par summu 3234 Ls, bet ja nav šo dokumentu, tad arī nav šīs naudas Biedrības
kasē.
[4.13] Prasītājs atbrīvoja valdi un revīzijas komisijas locekļus no maksājumiem, kas ir obligāti visiem Biedrības locekļiem, nodarot zaudējumus
Biedrībai par summu 6420 Ls apmērā.
[4.14] Uzskata, ka visi šie pierādījumi norāda uz to, ka prasītājs veiksmīgi manipulē ar dokumentiem vai novērš uzmanību no tā, kas ir slēpjams,
citādi pārnestā nozīmē – “mahinācija, krāpnieciska izdarība” (Svešvārdu vārdnīca, 1986. gads, 13. izdevums, 293. lpp., 21. pielikums).
[4.15] Biedrības sapulcēs atbildētāja uzstāšanās par zemes jautājumu prasītājs pārtrauca, tāpēc atbildētājs bija spiests paziņot savu nostāju
Biedrības locekļiem ar 2014. gada 13. marta un 2014. gada 13. maija vēstulēm, kas atbilda Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam un Statūtu 3.2
pantam. Mērķis nebija nodarīt morālu kaitējumu prasītājam, bet saņemt uz uzrādītajām apsūdzībām godīgas atbildes, ko prasītājs nedeva, arī tiesā 2014.
gada 20. novembrī.
[5] Tiesas sēdē atbildētājs /pers. D/ (/vārds, uzvārds/) prasību neatzina, apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā norādītajiem pamatiem.
[6] Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve Anita Bērzone prasību uzturēja uz tajās norādītajiem pamatiem, apelācijas sūdzību neatzina.
Motīvu daļa
[7] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi
pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji, apelācijas sūdzība noraidāma.
[7.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu: “Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību
un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.”
[7.2] Apelācijas sūdzību atbildētājs ir iesniedzis, pārsūdzot pirmās instances tiesas spriedumu tā apmierinātajā daļā.
[7.3] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa nosaka: “Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma
motivācijai. Šādā gadījumā Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.”
[7.4] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka šajā lietā pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie
apstākļi, un uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi, un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams. Līdz ar to, Civillietu
tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajai motivācijai un atkārtoti tos pašus apsvērumus nenorāda.
[7.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu: “Fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav
jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.”
[7.6] Atbildētāja apelācijas sūdzības arguments par to, ka atšķirībā no prasītāja, tam nebija tulks, tāpēc no attāluma nevarēja pilnībā sadzirdēt
tiesas norises tulkojumu, un ka tiesnese lūgusi atbildētāja piekrišanu izņemt no lietas dokumentus, tos atdeva atbildētājam pēc tiesas sēdes beigām,
uzskata, ka minētie dokumenti pierāda 2014.gada 13.marta un 2014.gada 13.maija vēstuļu pamatotību, un 2014.gada 8.decembrī lūdzis tos pievienot
atpakaļ pie lietas.
[7.7] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā minētais arguments nav pamats pretēja sprieduma taisīšanai prasības apmierinātajā daļā, jo tiesas process
bija nodrošināts ar tulku. Dokumentu izsniegšana atpakaļ iesniedzējam, motivējot, ka tie neattiecas uz izskatāmo prasību, tādas tiesības tiesai ir
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 176.panta pirmās daļas noteikumiem. Savukārt pēc tiesas sēdes slēgšanas tiesa nav tiesīga lemt jautājumu par
dokumentu pievienošanu vai atteikšanos tos pievienot.
[7.8] Atbildētāja norādei uz tiesas pārrakstīšanās kļūdu nav tiesiskas nozīmes lietas izlemšanā, jo no pirmās instances tiesas sprieduma kopsakarā ir
saprotama prasības būtība.
[7.9] Atbildētāja apelācijas sūdzības arguments atsaucoties uz 1991. gada 20. oktobrī pieņemto likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas
pilsētās”, un saistot to ar prasītāja bezdarbību neīstenojot šo likumu Biedrības zemes privatizācijai un ka prasītājs neapstrīdēja Zemes komisijas 2004.
gada 11. novembra lēmumu Nr. 21/37 par sabiebrības zemes nodošanu /pers. H/kundzes labā un ka prasītājs neizpildīja Sabiedrības sanāksmes 2004.
gada lēmumu, nenoslēdzot zemes pirkuma līgumu.
[7.10] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā minētais arguments nav pamats prasības noraidīšanai tās apmierinātajā daļā, jo jautājums par /pers. H/
zemes privatizācijas tiesiskumu un sabiedrības iespējām zemes privatizācijā periodā, ir attiecināms uz laika periodu, kad zemes privatizācijas process
pilsētās vēl nebija noslēdzies. Līdz ar to šai tiesvedībā tas nav izskatāms.
[7.11] Atbildētāja apelācijas sūdzības arguments par to, ka prasītājs kopš 2007. gada zinājis par /pers. H/ zemes plānu, slēpis no biedrības
2011.gada sapulces ziņas par trīsstāvu dzīvojamā nama būvniecību 2018.gadā garāžu vietā, liedzot Biedrībai saņemt objektīvu informāciju, un parakstot
zemes nomas līgumu ar /pers. H/, pārkāpjot 2005.gada Statūtu 18.3.1. pantu.
[7.12] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā minētais arguments tāpat nav pamats prasības noraidīšanai tās apmierinātajā daļā, jo atbildētājs lietā nav
iesniedzis pierādījumus par esošo garāžu nojaukšanu un dzīvojamā nama būvniecību, līdz ar to nevar uzskatīt, ka prasītājs ir liedzis objektīvu informāciju.
Zemes nomas līguma parakstīšana ar zemes īpašnieci ir atsevišķs juridisks jautājums, kas nav traktējams atrauti no tiesībām un pienākumiem veikt
maksājumus par faktiskām zemes nomas tiesiskām attiecībām saskaņā ar likumu. Atbildētājam nav kompetences veikt jautājuma tiesisko izvērtējumu šai
sakarā un izplatīt šīs nepatiesās ziņas garāžu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā.
[7.13] Atbildētāja apelācijas sūdzības arguments, ka noslēdzot nomas līgumu ar /pers.H/ kundzi, prasītājs esot pārkāpis likuma “Par zemes reformu
Latvijas Republikas pilsētās” 9. panta trešo daļu, jo /pers.H/ kundzei neesot maksājuma dokumentu par viņas Izpirkuma līgumu un zemesgabala platumu
esot nelikumīgi palielināts par 12,5 m.
[7.14] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā minētais arguments tāpat nav pamatots, jo atbildētājam nav tiesību norādīt uz viņa kompetencē neietilpstošu
jautājumu, jo saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētā” 11.pantu – zemes pieprasījumus izskata attiecīgās pilsētas zemes
komisija un pieņem lēmumu likumā “Par zemes komisiju noteiktā kārtībā”.
[7.15] Atbildētāja apgalvojums par to, ka prasītājs esot noslēpis no Biedrības sapulču protokolus par 2006., 2007. un 2010. gadiem, kur
atbildētājs piedāvājis izdot tam pilnvaru zemes jautājumu risināšanai, bet prasītājs bijis pret un ka pārkāpjot Biedrības 2004. gada sapulces lēmumu
noslēdzis zemes /Nosaukums B/ nomas līgumu, kura saturs neesot zināms un ka uzskata, ka prasītājs viltojis sapulču protokolus par 2011., 2012., 2013.
un 2014.gadu.
[7.16] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā minētais apelācijas sūdzības arguments nav pierādīts, kā arī, ja tas ir radījis kādus zaudējumus sabiedrībai,
tas ir atsevišķas tiesvedības pamats. Tas apstāklis, ka pušu viedokļi atšķiras, vai ir kādi citi konkurences momenti, nedod tiesības atbildētājam paust
plašas, nepārbaudāmas ziņas.
[7.17] Atbildētāja apelācijas sūdzības arguments, ka 2013.gada 13.marta vēstulēs sadaļā par garāžu īpašnieku tiesību pārkāpumiem 4. punkts
pierādot krāpšanās pazīmi par summu 3234 Ls un ka šis pierādījums balstoties uz ziņām no 2011.gada protokola.
[7.18] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā atbildētāja norāde uz krāpšanas pazīmi ir norāde uz krimināli sodāmu nodarījumu, vai vismaz ir pierādāma
citā tiesvedības kārtībā. Bez attiecīgu pierādījumu iesniegšanas tiesā šāda ziņa ir nepatiesa un godu un cieņu aizskaroša. Tas pats attiecināms uz terminiem
manipulē ar dokumentiem vai novērš uzmanību no tā, kas ir slēpjams, pārnestā nozīmē – “mahinācija, krāpnieciska izdarība”. Minētās ziņas
izskatāmajā lietā ir nepatiesas un viennozīmīgi, godu un cieņu aizskarošas.
[7.19] Atbildētāja apelācijas sūdzības arguments, ka prasītājs atbrīvoja valdi un revīzijas komisijas locekļus no maksājumiem, kas esot obligāti
visiem Biedrības locekļiem, nodarot zaudējumus par summu 6420 Ls. Tiesas ieskatā atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par viņa minēto zaudējumu
summu, kas tāpat būtu tiesvedības pamats, bet šādi pierādījumi nav iesniegti. Bez tam garāžu īpašnieku biedrības statūti paredz atbrīvot no biedra naudas
maksājumiem, par ko tiek pieņemts lēmums, kas ir arī saprotams, jo minētie biedri iegulda darbu biedrības labā.
[7.20] Apelācijas sūdzības arguments par to, ka bijis spiests paziņot savu nostāju biedrības locekļiem ar 2014. gada 13. marta un 2014. gada 13.
maija vēstulēm, kas atbildis Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam un Statūtu 3.2 pantam un ka mērķis nebija nodarīt morālu kaitējumu
prasītājam, bet saņemt uz uzrādītajām apsūdzībām godīgas atbildes, ko prasītājs neesot devis.
[7.21] Tiesas ieskatā atbildētājs nav tā kompetentā iestāde, kas ir tiesīga uzrādīt apsūdzības arī atsaucoties uz Latvijas Republikas Satversmi un
biedrības Statūtiem. Neapšaubāmi pēc atbildētāja ieskata veiktā ziņu atlase ir nepatiesa, godu un cieņu aizskaroša, kā arī lietā nav strīda, ka tā ir
izplatīta.
[7.22] Prasība pārsūdzētajā daļā ir apmierināma analogi pirmās instances nolēmumam pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97.pantu un Civillikuma
2352 . pantu.
[7.23] Pirmās instances tiesa ir pareizi izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus, ir devusi pareizu juridisko novērtējumu, pamatoti ir apmierinājusi daļēji
prasību par nepatiesu ziņu atsaukšanu un mantisku kompensāciju.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās
samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi 71,14 euro.
[9] Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa).
[9.1] Kā izriet no Tiesu informācijas sistēmas Pavēstu uzziņas, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, ar lietas izskatīšanu
saistītie nesamaksātie izdevumi sakarā ar tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā uz sprieduma taisīšanas brīdi ir 3,10 EUR (trīs euro un 10
centi), kas, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā, piedzenami no atbildētāja valsts labā (lietas 147.lapa).
[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmajai daļai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Civillietu tiesas kolēģija, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.-434. un 2041.pantu,
n o s p r i e d a:
daļēji apmierināt /pers. E/ prasību pret /pers. D/ par nepatiesu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas piedziņu.
Uzlikt par pienākumu /pers. D/ (/vārds, uzvārds/), personas kods /personas kods/, 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas
atsaukt nepatiesās ziņas, kuras viņš ir izplatījis 2013.gada 13.marta un 2013.gada 13.maija /Nosaukums D/ garāžu īpašniekiem adresētajās vēstulēs: ka
/pers. E/ ir veicis mahinācijas zemes jautājumā; ka /pers. E/ ir veicinājis to, ka pēc 2018.gada garāžas tiks nojauktas un uzcelti 3 stāvu nami, nosūtot
/pers. E/ un /Nosaukums D/ valdei adresētu iepriekš minēto nepatieso ziņu atsaukumu.
Piedzīt no /pers. D/ (/vārds, uzvārds/), personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, labā mantisku kompensāciju 80
euro un tiesas izdevumus 71,14 euro, kopā 151,14 euro.
Spriedums daļā par mantiskās kompensācijas un tiesas izdevumu piedziņu izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pārējā daļā prasību noraidīt.
Piedzīt no /pers. D/ (/vārds, uzvārds/), personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,10 EUR (trīs euro
un 10 centi), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs Tiesu
administrācija, NMR 90001672316, mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā /numurs/.
Maksājumu apliecinošs dokuments, kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu nomaksu, iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģijas kancelejā.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu
departamentam, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Motivēts spriedums sastādīts 2015.gada 23.decembrī.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Sēbriņa
Tiesnese L.Volberga
Tiesnesis J.Freimanis