Court orders payment of unpaid compensation for apartment renovation work based on management contract terms.

Lietas Nr. C69254322

Lietas arhīva Nr. C-2543-22/34

ECLI:LV:KURT:2022:0831.C69254322.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kurzemes rajona tiesa: tiesnesis I.Ķiploks

2022. gada 31. augustā izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasībā vienkāršotajā procedūrā par naudas

piedziņu pret /pers. A/.

Aprakstošā daļa

[1] 2022. gada 25. aprīlī Kurzemes rajona tiesā saņemts prasītājas SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasības pieteikums vienkāršotajā

procedūrā par naudas piedziņu pret atbildētāju /pers. A/ par parāda 351,24 euro piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/ pamatojoties uz 2014. gada 26. novembra

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu Nr. 2-21/102/2.

Atbilstoši zemesgrāmatas nodalījumam Nr. /numurs A/ dzīvokļa /adrese A/, kadastra numurs /numurs B/, īpašnieks ir atbildētājs /pers. A/.

2020 .gadā veikta dzīvojamās mājas teritorijas labiekārtojuma pārbūve /adrese/. Minētās pārbūves veikšanai tika piesaistīts gan pašvaldības

līdzfinansējums, gan izmantots uzkrājums. Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopība 2020. gada 3l. jūlijā pieņēma lēmumu, ka katram

dzīvokļa īpašniekam ir jāveic viens maksājums 7,316 euro par dzīvokļa vienu m2 un šis maksājums tiek iekļauts 2020. gada augusta pārvaldīšanas un

komunālo pakalpojumu rēķinā.

2020. gada augusta pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu rēķinā šī maksājuma pozīcija tika iekļauta ar nosaukumu “kompensācija par

remontdarbiem, pakalpojumiem m2” (turpmāk tekstā - papildmaksājums).

Atbildētāja papildmaksājums saskaņā ar 2020. gada augusta rēķinu Nr. 517946080 ir 534,80 euro (73,10 m2 x 7,316). Rēķina samaksas

datums 2020. gada 31. augusts. Atbildētājs ir samaksājis papildmaksājuma daļu 183,56 euro, papildmaksājuma daļa 351,24 euro nav samaksāta.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 351,24 euro un samaksāto valsts nodevu 70 euro. Lūdz norādīt spriedumā uz prasītājas tiesībām

saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1071., 1587. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmo daļu, 13. panta pirmo daļu, 16. panta pirmo, trešo

un ceturto daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantu.

[2] 2022. gada 27. maijā tiesā saņemti atbildētāja pilnvarotās pārstāves /pers. B/ rakstveida paskaidrojumi (lietas 37.-42. lapa), kuros norādīts, ka

nepiekrīt norādītā parāda apmēram, jo prasītāja nav vienojusies ar mājas iedzīvotājiem par atmaksas kārtību un apmēru. Esot nesaprotami izrakstītie

rēķini, kuros kompensācija par remontdarbiem atšķiras.

[3] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība apmierināma.

Motīvu daļa

[4] Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma.

Saskaņā ar lietai pievienoto 2014. gada 26. novembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu Nr. 2/21/102/2 dzīvojamās mājas /adrese/,

dzīvokļu īpašnieki uzdod un prasītāja kā pārvaldnieks apņemas pārvaldīt dzīvojamās mājas kopīpašuma daļu, ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītās ēkas

un būves un mājai piesaistīto zemes gabalu (lietas 9.-16. lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1., 2. un 8. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā,

segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā un pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmajai daļai dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Saskaņā ar Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr. 442216, pamatojoties uz 2018. gada 2. oktobra pirkuma

līgumu, īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. 16, /adrese/, nostiprinātas uz atbildētāja vārda, dzīvojamās telpas platība – 73,1 m2 (lietas 25. lapa).

Prasības pieteikumam pievienots 2020. gada 31. jūlija mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, saskaņā ar kuru katram dzīvokļa

īpašumam noteikts vienreizējs maksājums 7,316 euro par vienu kvadrātmetru un to nolemts iekļaut 2020. gada augusta pārvaldīšanas un komunālo

pakalpojumu rēķinā (lietas 17.-19. lapa). No 42 dzīvokļu īpašniekiem par minēto lēmumu nobalsojuši 25, kas sastāda 60%. Pret lēmumu neviens nav

balsojis.

Tiesa konstatē, ka 2020. gada 1. augustā izrakstītajā rēķinā Nr. 517946080 (lietas 21. lapa) iekļauta kompensācija par remontdarbiem un

pakalpojumiem 534,80 euro. Tiesa uzskata, ka prasītāja pareizi aprēķinājusi kompensācijas apmēru, ņemot vērā dzīvokļa platību un dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmumu par vienreizējās samaksas apmēru par 1m2 (73,1X7,316). Rēķinā norādīts tā samaksas termiņš - 2020. gada 31. augusts.

Atbildētāja pilnvarotā pārstāve iesniegusi tiesai divus 2020. gada augusta rēķinus (lietas 44., 45. lapa), no kuriem viens ir identisks prasītājas

iesniegtajam, savukārt otrs atšķiras ar kompensācijas apmēru un norādīts samaksai 7,30 euro nevis 534,80 euro. Redzams, ka viens rēķins ar

kompensācijas summu 7,30 euro sagatavots 12. augustā, savukārt otrs ar kompensācijas summu 534,80 euro - 17. augustā. Tiesa atzīst, ka, 12.

augustā, izrakstot rēķinu, prasītāja pieļāvusi kļūdu norādot dzīvokļa platību (norādīts 1 m2), kuru pēc tam labojusi.

Tiesa uzskata, ka prasītājas aprēķinātā kompensācija 534,80 euro ir pamatota un pierādīta. Tiesa nevērtē atbildētājas iebildumus par soda

procentiem reķinā, kā arī par komunikāciju starp prasītāju un dzīvokļu īpašniekiem, jo prasība celta par parādu saistībā ar dzīvojamās mājas teritorijas

labiekārtošanu. Dzīvokļu īpašnieku vairākums pieņēmis lēmumu par vienreizēju maksājumu atkarībā no dzīvokļa platības un lēmums ir saistošs visiem

mājas dzīvokļu īpašniekiem. Lai arī atbildētājs balsošanā nav piedalījies, tas viņu neatbrīvo no pienākuma pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemto

lēmumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no

dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas

dienas.

Atbildētāja pilnvarotā pārstāve iesniegusi tiesai mājas Slimnīcas ielā 9 iedzīvotāju 2020. gada 20. augustā sastādītu iesniegumu prasītājai, kurā

iebilst pret aprēķinātajām kompensācijām, izsakot attiecīgus priekšlikumus. Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka dzīvokļu īpašnieku kopības 2020. gada

3l. jūlijā pieņemtais lēmums no atbildētāja vai citu dzīvokļu īpašnieku puses būtu apstrīdēts Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturtajā daļā noteiktajā

kārtībā.

Civilprocesa likuma 10. pants noteic, ka puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus,

iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā,

piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Civilprocesa likuma 93. pantā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa uzskata, ka prasītāja pierādījusi prasības pamatotību un šādos apstākļos prasība par nesamaksāto kompensācijas daļu 351,24 euro

apmierināma.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 70 euro par

prasības celšanu tiesā un valsts labā 4 euro ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195. pantam, Civillikuma 1765. panta ceturtajai daļai un 2021. gada 15. decembra Senāta Civillietu

departamenta senatoru kopsapulces lēmumam atzīstamas prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% no kopējās piedzītās summas 421,24 euro par laiku

līdz sprieduma izpildei, ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs

sasniedzis kapitāla lielumu.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam dodams termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1756., 1763., 1765. pantu, Civilprocesa likuma 8., 10., 41. panta pirmo daļu, 193. pantu, 195., 204.1,

250. , 250.27 , 440.3 pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13. pantu, tiesa

no s pri e da

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (reģistrācijas Nr. 42103004583) parādu

351,24 euro un 70 euro tiesas izdevumus, kopā 421,24 euro (četri simti divdesmit viens euro un 24 centi), ieskaitot AS “SEB banka” kontā

LV70UNLA0050003813922.

Noteikt SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (reģistrācijas Nr. 42103004583) tiesības saņemt likumiskos 6% (seši procenti) gadā no kopējās

piedzītās summas 421,24 euro (četri simti divdesmit viens euro un 24 centi) par laiku līdz sprieduma izpildei, nosakot, ka pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) valsts labā 4 euro (četri euro) ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Saņēmējs: Tiesu

administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas

mērķis: 21490, /vārds, uzvārds/, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr. C69254322).

Noteikt 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.

Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 (divdesmit) dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, sūdzību

iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnesis I.Ķiploks