Court dismisses appeal against traffic fine for driving uninsured vehicle, citing prior violation and lack of evidence for negligence.

Lietas Nr. 128021216

Lietas arhīva Nr. 1-0212-16/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 5.jūlijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese M.Šalta Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, rakstveida procesā, izskatīja /pers. A/ sūdzību par Valsts

policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada 23.marta lēmumu Nr.717.

Aprakstošā daļa.

2016.gada 10.februārī Valsts policijas jaunākais inspektors B.Maļuhins sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF722301, kurā fiksēts,

ka 2016.gada 10.februārī plkst.20:14 Rīgā, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Volvo XC90, valsts Nr./TL numurs/, pa Gaujas ielu no Rusova ielas puses

Tēraudlietuves ielas virzienā, transportlīdzeklim noteiktā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, atļauja piedalīties satiksmē beidzās 2016.gada

12.janvārī, un arī nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Nolemts uzlikt naudas sodu 110 euro apmērā.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada 23.marta lēmumu Nr.717 nolemts 2016.gada 10.februārī

Valsts policijas jaunākā inspektora B.Maļuhina pieņemto lēmumu atstāt negrozītu, savukārt /pers. A/ iesniegto sūdzību noraidīt.

2016.gada 25.aprīlī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk arī sūdzības iesniedzējs) sūdzība par Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada 23.marta lēmumu Nr.717.

Sūdzībā norādīts, ka pie administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas, sūdzības iesniedzējs izskaidroja, ka ir iznomājis transportlīdzekli no

/pers. B/, un nomas līgumā norādīts punkts ka atbildību par apdrošināšanu un tehnisko apskati nes tas, kurš ir iznomājis mašīnu.

Iestādes lēmums ir balstīts tikai uz pieņēmumiem, nevis pierādījumiem, tas ir nepamatots un nelikumīgs, iestāde nav pareizi novērtējusi pierādījumus,

līdz ar to nav arī pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus, kas noveda pie nepareizas, nepamatotas un nelikumīgas materiālo tiesību normas

piemērošanas.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.24panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu var izdarīt tikai un vienīgi ar tīšu nodomu

un konkrētu darbību - persona apzināti vada transporta līdzekli bez civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas.

Pierādījumus šajā lietā iestāde ir vērtējusi pretēji likuma prasībām - piedodot ticamību tikai protokolam. Turklāt iestāde ir pilnīgi ignorējusi

objektīvu pierādījumu – faktu, ka pieteicējs nav zinājis, ka nomātā automašīna nav apdrošināta un nebija tehnisku apskate.

Motīvu daļa.

Pārbaudot sūdzības iesniedzēja sūdzību un tai pievienotos materiālus, tiesa atzīst, ka lēmums ir atstājams negrozīts un sūdzība ir noraidāma

sekojošu apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar LAPK 289.6 pantu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa mutvārdu

procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida procesā

administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo

dokumentu pamata.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa atzīst, ka lēmumā norādītais pamatojums par sūdzības iesniedzējas vainīguma

konstatēšanu ir pamatots un pietiekams, tāpēc uzskata, ka nav nepieciešams izvērstāks motīvu izklāsts.

Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir noticis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pārkāpums, kura rezultātā sūdzības iesniedzējam

pamatoti uzlikts sods.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja norādīto, ka iestāde ir nepareizi novērtējusi pierādījumus un lietā nav konstatēta sūdzības iesniedzēja tīšs nodoms

vadīt transportlīdzekli bez apdrošināšanas un tehniskās apskates, jo pieteicējs nav zinājis, ka nomātajai automašīnai nav izieta tehniskā apskate un tā nav

apdrošināta, tiesa konstatē, ka minētais nepastiprinās ar lietā esošajiem pierādījumiem.

No lietas materiāliem pievienotās izdrukas par sūdzības iesniedzēja protokolu sarakstiem redzams, ka sūdzības iesniedzējam 2016.gada 7.februārī,

kas ir trīs dienas pirms šajā lietā sastādītā administratīvā pārkāpuma protokola, ir sastādīts administratīvais pārkāpuma protokols par tāda paša

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, ar to pašu automašīnu.

Turklāt, no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016.gada 1.jūnija sprieduma lietā Nr.128020516 redzams, ka sūdzības iesniedzējam sastādīts

iepriekš minētais administratīvā pārkāpuma protokols par to, ka 2016. gada 7.februārī plkst.15:20, sūdzības iesniedzējs vadījis to pašu transportlīdzekli.

Lai arī minētais tiesas spriedums nav stājies likumīgā spēkā, tiesa atzīst, ka tas nemaina tajā konstatētos faktiskos apstākļus, jo kā izriet no tiesas

sprieduma, sūdzības iesniedzējs neapstrīd faktiskos apstākļus – viņa vadītajam transportlīdzeklim nav bijusi izieta tehniskā apskate un tā nav bijusi

apdrošināta.

Attiecībā par sūdzības iesniedzēja norādi par nomas līgumu un tajā atrunātajiem punktiem par atbildību, tiesa konstatē, ka sūdzības iededzējs lietas

materiāliem nav pievienojis minēto nomas līgumu, līdz ar to, tiesa nevar pārliecināties, ka sūdzības iesniedzēja norādītā informācija atbilst patiesībai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējs 2016.gada 10.februārī nevarēja nezināt par to, ka viņa vadītajam

transportlīdzeklim nav izieta tehniskā apskate un tam nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, jo vismaz jau 2016.gada

7.februārī sūdzības iesniedzējs bija informēts par šo faktu, kad viņu apturēja valsts policija un par to sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu. No

sūdzības iesniedzēja sūdzības un lietas materiāliem, tiesa secina, ka sūdzības iesniedzējs sūdzību acīmredzami ir iesniedzis, lai novilcinātu soda izpildi,

tādejādi savas tiesības izmantojot ļaunprātīgi.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestāde ir pamatoti atzinusi, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, līdz ar to ir pamats

pievienoties iestādes lēmumam, savukārt sūdzības iesniedzēja sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.

Rezolutīvā daļa.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pantu, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 pantu,

289.18 pantu, tiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada 23.marta lēmumu Nr.717 un /pers. A/ sūdzību

noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 5.jūlijā.

Tiesnese M.Šalta