Court dismissed tax appeal, ruling tax debt valid despite suspended penalty decision from 2003.

NORAKSTS Lieta Nr.A42672508; (A01922-10/22)

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 18.jūnijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese T.Jefremova, piedaloties pieteicējam - A.A. un atbildētājas - Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes - Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim I.L., atklātā tiesas sēdē izskatīja A.A. pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieces 2008.gada 14.augusta lēmuma Nr.15.9-7/22857 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 31.maijā A.A. (turpmāk arī – pieteicējs) vērsās Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) ar lūgumu sniegt informāciju par viņa iedzīvotāju ienākumu nodokļa parāda kopsummu, saistībā ar to, ka 2008.gada 27.maijā Administratīvā apgabaltiesa apmierināja A.A. pieteikumu daļā par VID ģenerāldirektora 2003.gada 24.jūlija lēmuma Nr.19/18868 atcelšanu daļā par soda naudu Ls 6,03 apmērā. Pieteicējs lūdza norādīt nodokļu parāda atšifrējumus – atsevišķi norādīt pamatparāda summu, pamatparāda palielinājumu, nokavējuma naudas un soda naudas summas.

Pieteicējs saņēma no VID izdruku ar nodokļu parādu, kurš sastādīja Ls 4437, 84. Uzskatot to par nepamatoti lielu, pieteicējs vērsās VID ar lūgumu noskaidrot lietas patiesos apstākļus un izlemt jautājumu pēc būtības, lai panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu. VID Rīgas reģionālās iestādes direktors ar 2008.gada 25.jūlija lēmumu Nr.2.3.3/26807 norādīja, ka pieteicēja nodokļu parāds ir Ls 4437,84, kā tas bija norādīts sākotnējā VID izdrukā par pieteicēja nodokļu parādu. Šo lēmumu pieteicējs apstrīdēja VID ģenerāldirektoram, kura pirmā vietniece ar 2008.gada 14.augusta lēmumu Nr.15.9-7/22857 (turpmāk – Lēmums) noteica, ka pieteicēja nodokļu parāds uz 2008.gada 6.augustu sasniedz Ls 4494,70. [2] 2008.gada 22.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.A. pieteikums par Lēmuma atcelšanu, un 2008.gada 29.augustā ierosināta administratīvā lieta.

Pieteicējs pieteikumā norāda, ka nepiekrīt VID rīkojumam par pamatparāda palielināšanu un nokavējuma naudas aprēķināšanu, jo VID ģenerāldirektora 2003.gada 24.jūlija lēmuma Nr.19/18868 izpilde saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 40.apnta pirmo daļu ir apturēta uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku no 2003.gada 24.augusta līdz 2008.gada 27.maijam, kad Administratīvā apgabaltiesa atcēla minēto lēmumu daļā par soda naudas aprēķināšanu Ls 6,03 apmērā. [3] VID rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka Lēmumā ir ņemts vērā Administratīvā apgabaltiesas 2008.gada 27.maija spriedums un pieteicējam samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par Ls 6,03, līdz ar to par šo summu samazinājās arī soda nauda.

Ar VID Rīgas reģionālās iestādes Audita pārvaldes 2005.gada 1.novembra lēmumu Nr.4.2.5/45 pieteicējam uzlikts par pienākumu iemaksāt budžetā Ls 614,46. Ņemot vērā pieteicēja veiktos maksājumus no 2003.gada 1.janvāra līdz šī pārsūdzētā lēmuma pieņemšanai, pieteicēja kopējais pamatparāds ir Ls 2274,56. Tā kā pieteicējam saglabājas pienākums maksāt pamatparādu, tad nav pamata pieteicēju atbrīvot no atbildības par pienākuma savlaicīgu neizpildi. Pretējā gadījumā pieteicējs nonāktu priviliģētākā stāvoklī attiecībā pret citiem nodokļu maksātājiem, kuriem par savlaicīgu parāda nesamaksāšanu aprēķinātu nokavējuma naudu.

Likumdevējs nav paredzēji nodokļu administrācijai izvēles iespēju – aprēķināt vai neaprēķināt nokavējuma naudu par laikus budžetā nenomaksātajiem nodokļu maksājumiem. Normatīvie akti neparedz arī iespēju samazināt nokavējuma naudas apmēru. Līdz ar to izdodams obligātais administratīvais akts. [4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja, balstoties uz pieteikumā minētajiem apsvērumiem. [5] VID pārstāvis tiesas sēdē pieteikumā ietverto prasījumu neatzina, balstoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos minētajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds, vai VID pamatoti ir aprēķinājis pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu par laika periodu no 2003.gada 24.augusta līdz 2008.gada 27.maijam, kad VID ģenerāldirektora 2003.gada 24.jūlija lēmums Nr.19/18868 atradās pārsūdzēšanas stadijā, kā arī lietā pastāv strīds, vai VID, Lēmumā aprēķinot nokavējuma naudu un soda naudu, ir samazinājis soda naudu par 6,03 latiem saskaņā ar Administratīvās apgabaltiesas spēkā stājušos spriedumu lietā Nr.C27191603.

[8] Lēmums nosaka, ka pieteicēja nodokļu parāds ir veidojies šādi: 1) VID ģenerāldirektora 2003.gada 24.jūlija lēmuma Nr.19/18868 rezultātā, ar kuru tika papildus iemaksai budžetā tika aprēķināts IIN Ls 836,09 un soda nauda Ls 836,09 apmērā. 2008.gada 27.maijā ir stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums lietā Nr.C27191603, ar kuru tika atcelts minētais VID lēmums daļā par soda naudas aprēķināšanu Ls 6,03 apmērā. 2) Ar VID Rīgas reģionālās iestādes Audita pārvaldes 2005.gada 1.novembra lēmumu Nr.4.2.5/45 pieteicējam tika uzlikts par pienākumu iemaksāt budžetā Ls 614,46, tai skaitā IIN Ls 307,23 un soda naudu Ls 307,23 (lietas 95.-96.lapa). Tādējādi pieteicēja kopējais pamatparāds laika periodā no 2003.gada 1.janvāra līdz Lēmuma pieņemšanas brīdim, ņemot vērā pieteicēja jau veiktos maksājumus, bija Ls 2274,56. Par minēto nodokļu pamatparādu pieteicējam uz Lēmuma pieņemšanas brīdi aprēķināta nokavējuma nauda Ls 2220,14 apmērā.

[9] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka nodokļu un nodevu nokavēto maksājumu (arī soda naudu) summa (pamatparāds) tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā un par nodokļu un nodevu maksājuma (arī soda naudas) samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri. Tādējādi tiesa konstatē, ka VID saskaņā ar tiesību normām ir jāpalielina nokavējuma naudas summu par nodokļa samaksas termiņa nokavējumu. Atbilstoši 2006.gada 26.oktobra grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām” sākot ar 2007.gada 1.janvāri nodokļu pamatparādam netiek aprēķināta pamatparāda palielinājuma nauda. Likuma pārejas noteikumu 85.punkts nosaka, ka konkrētajam nodokļa pamatparādam līdz 2006.gada 31.decembrim aprēķinātā pamatparāda palielinājuma nauda, kas aprēķināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā, tiek summēta ar nokavējuma naudu.

[10] Tiesa noskaidro, vai VID bija pienākums apturēt nodokļa pamatparāda palielinājumu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei un nokavējuma naudas aprēķināšanu laika posmā, kad VID ģenerāldirektora 2003.gada 24.jūlija lēmums Nr.19/18868 atradās pārsūdzības stadijā. Tiesa konstatē, ka likums „Par nodokļiem un nodevām” (redakcijā, kas bija spēkā uz 2003.gada 24.augustu un bija spēkā arī Lēmuma pieņemšanas brīdī) neparedzēja VID lēmuma darbības vai izpildes apturēšanu, ja VID lēmums ir pārsūdzēts tiesā.

Minētā likuma 40.panta (redakcijā, kas bija spēkā uz 2003.gada 24.augustu un bija spēkā arī Lēmuma pieņemšanas brīdī), uz kuru atsaucas pieteicējs, pirmā daļa paredz, ja ir saņemts iesniegums par nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu, nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku. Tas nozīmē, ka VID lēmuma izpilde tiek apturēta tikai uz tā apstrīdēšanas laiku, t.i., kad lēmums tiek apstrīdēts augstākā iestādē VID iekšienē, bet ne uz laiku, kad VID lēmums atrodas pārsūdzēšanas stadijā tiesā.

Turklāt, gan tiesību teorijā, gan tiesību normās administratīvā akta darbības apturēšana un administratīvā akta izpildes apturēšana tiek apzīmētas ar dažādiem jēdzieniem, kuru nozīmes atšķiras. Administratīvā akta darbības apturēšana ir plašāks jēdziens, kas ietver arī administratīvā akta izpildes apturēšanu. Savukārt administratīvā akta izpildes apturēšana attiecas tikai uz izpildi, nevis citām tiesiskajām sekām, kuras ir nodibinātas ar administratīvo aktu (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 28.februāra lēmuma lietā Nr. SKA-50/2008 9.punkts).

Minētais nozīmē, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 40.panta pirmajā daļā paredzētā VID lēmuma izpildes apturēšana neaptur nodokļa pamatparāda palielinājumu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei un nokavējuma naudas aprēķinu par katru nokavēto dienu, ja VID lēmums pēc apstrīdēšanas paliek spēkā. Tiesa konstatē, ka arī 1995.gada 13.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.154 „Administratīvo aktu procesa noteikumi” un Civilprocesa kodeksa II nodaļa „Tiesvedība lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām” neparedzēja VID kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma darbības vai izpildes apturēšanu, ja šāds lēmums ir pārsūdzēts tiesā.

Tātad līdz 2004.gada 1.februārim, kad stājās spēkā Administratīvā procesa likums, normatīvie akti noteica, ka nodokļu administrācijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 2004.gada 1.februārī stājās spēkā Administratīvā procesa likums. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 8.pantu administratīvajā lietā, kas pieņemta tiesvedībā saskaņā ar Civilprocesa likuma normām (ievērojot attiecīgās Latvijas Civilprocesa kodeksa normas), ar 2004.gada 1.februāri piemērojami Administratīvā procesa noteikumi, ievērojot izņēmumus, kas noteikti šajā likumā.

Administratīvā procesa likuma 185.panta (redakcijā, kas bija spēkā no 2004.gada 1.februāra līdz 2006.gada 30.novembrim, kad stājās spēkā grozījumi Administratīvā procesa likumā) pirmā un otrā daļa noteica, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no pieteikuma iesniegšanas dienas izņemot gadījumu, ja administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā.

Savukārt šī panta trešā daļa noteica, ka pieteicējs var lūgt tiesu, motivējot savu lūgumu, apturēt administratīvā akta darbību. Arī minētā panta redakcija no 2006.gada 30.novembra līdz 2008.gada 31.decembrim paredzēja līdzīgu regulējumu attiecībā uz administratīvā akta, kas uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā darbību, ja tas tiek pārsūdzēts. Tādējādi tiesa konstatē, ka administratīvā akta, kas paredz nodokļa, nokavējuma naudas un nodokļa soda naudas nomaksu, darbība līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienai neapturējās uz likuma pamata, ja tas tika pārsūdzēts, ja vien tiesā netika iesniegts lūgums par administratīvā akta darbības apturēšanu.

Lietā nepastāv strīds, ka pieteicējs nav iesniedzis tiesai lūgumu apturēt VID ģenerāldirektora 2003.gada 24.jūlija lēmuma Nr.19/18868 darbību lietas Nr.C27191603 ietvaros. Turklāt tiesa norāda, ka VID lēmuma par papildus iemaksai budžetā noteikto nodokļa summu un soda naudu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā Lēmuma pieņemšanas brīdī, pati par sevi negroza nodokļu pamatparāda summu, ja vien par to netiek pieņemts attiecīgs VID amatpersonas lēmums vai tiesas nolēmums, vai nodokļu pamatparāds līdz 2006.gada 31.decembrim netiek palielināts atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei.

Šajā lietā tiesa nekonstatē, ka attiecīgā VID amatpersona būtu pieņēmusi lēmumu palielināt pieteicējam aprēķināto nodokļa pamatparādu. Tiesa secina, ka nodokļa pamatparāds Lēmumā tika noteikts saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” Pārejas noteikumu 85.punktu (t.i. tas netika palielināts atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, bet gan minētā palielinājuma summa tika pieskaitīta nokavējuma naudai (lietas 76.lapa)). Ņemot vērā šajā sprieduma punktā minēto, tiesa konstatē, ka VID 2003.gada 24.jūlija lēmuma Nr.19/18868 darbība tā pārsūdzēšanas stadijas laikā no 2003.gada 24.augusta līdz 2008.gada 27.maijam nebija apturēta un VID darbības, palielinot pamatparādu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei un nokavējuma naudu par šo periodu, bija tiesiskas.

[11] Tiesa konstatē, ka pieteicējs VID ģenerāldirektora 2003.gada 24.jūlija lēmumu Nr.19/18868, ar kuru tika aprēķināta strīdus IIN un soda naudas summa Ls 836,08 apmērā, ir pārsūdzējis tiesā un 2008.gada 27.maijā ir stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums lietā Nr.C27191603, ar kuru tika atcelts minētais VID lēmums daļā par soda naudas aprēķināšanu Ls 6,03 apmērā. Tiesa, izvērtējot VID iesniegto informāciju no nodokļu informācijas sistēmas (lietas 74.-77.lapa) par A.A. (adrese: /adrese/), konstatē, ka tajā strīdus IIN un naudas soda summa ir Ls 830,06, kas ir saskaņā ar minēto tiesas spriedumu (836,09-6,03). Tātad noraidāms pieteicēja arguments, ka VID nav pārrēķinājis pamatparāda un nokavējuma naudas summu saskaņā ar minēto tiesas spriedumu. Ar VID Rīgas reģionālās iestādes Audita pārvaldes 2005.gada 1.novembra lēmumu Nr.4.2.5/45 pieteicējam tika uzlikts par pienākumu iemaksāt budžetā Ls 614,46, tai skaitā IIN Ls 307,23 un soda naudu Ls 307,23 (lietas 95.-96.lapa). Tiesa konstatē, ka minētais lēmums nav apstrīdēts un pārsūdzēts, tādējādi tas ir stājies spēkā un pieteicējam ir pienākums to pildīt. No VID iesniegtās pieteicēja maksājumu atlikumu vēstures (lietas 74.-76.lapa) tiesa konstatē, ka pieteicēja pamatparāds no 2008.gada 31.maija līdz 24.oktobrim bija robežās no Ls 2274,56 līdz Ls 2274,57, savukārt nokavējuma nauda šajā laika periodā pieauga no Ls 2143,94 līdz 2274,56. Tiesa nekonstatē pieteicējam nelabvēlīgas matemātiskā aprēķina kļūdas VID aprēķinos Lēmumā norādot, ka pieteicēja IIN pamatparāds uz 2008.gada 6.augustu ir Ls 2274,56 un nokavējuma nauda Ls 2220,14. No VID iesniegtās pieteicēja maksājumu atlikumu vēstures ir redzams, ka pieteicējs nav veicis maksājumus, kas segtu Lēmumā norādīto nodokļa pamatparādu un nokavējuma naudu. Arī pieteicējs tiesai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka viņš ir veicis minēto summu samaksu. Ņemot vērā iepriekšminēto, tiesa uzskata, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots.

[12] No lietas materiāliem un Lursoft datu bāzes datiem tiesa konstatē, ka pieteicējs līdz 2007.gada 6.septembrim bija individuālā uzņēmuma „A.A. individuālais uzņēmums komercfirma „/Nosaukums/”” īpašnieks. Tiesa norāda, ja uzņēmums „A.A. individuālais uzņēmums komercfirma „/Nosaukums/”” nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2.panta ceturtās daļas un likuma „Par uzņēmumu gada pārskatiem” 1.panta otrās daļas nosacījumiem, un pieteicējam bija darba ņēmēja statuss savā uzņēmumā, tad pieteicējs var būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs gan kā fiziska persona maksājot IIN par darba algu, ko saņem savā uzņēmumā, un par citiem apliekamiem ienākumiem ārpus sava uzņēmuma darbības. Turklāt pieteicējs atsevišķi var būt IIN maksātājs par sava uzņēmuma gūtajiem ienākumiem, jo saskaņā ar likuma „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 8.panta trešo daļu individuālais uzņēmums ir juridiska persona. Tādējādi tiesas ieskatā ir pamatoti, ka VID veic atsevišķu IIN uzskaiti par pieteicēju kā fizisku personu un par pieteicēju kā IIN maksātāju no viņam piederošā individuālā uzņēmuma ienākumiem, un fakts, ka pieteicējam tiek paziņots, ka viņam nav IIN parāda no viņam piederošā uzņēmuma ienākumiem, nekādā ziņā neatbrīvo pieteicēju no IIN nomaksas par ienākumiem, ko viņš ir guvis kā darba ņēmējs minētajā uzņēmumā vai citiem ienākumiem. Uz minēto situāciju pieteicējam norāda VID savā 2007.gada 6.augusta vēstulē Nr. 15.8.3-5b.1/29627 (lietas 33.lapa), norādot, ka juridiskai personai „A.A. individuālais uzņēmums komercfirma „/Nosaukums/”” nav nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, savukārt pieteicējam kā fiziskai personai ir IIN parāds. No minētās vēstules tiesa konstatē, ka VID ir savlaicīgi informējis pieteicēju par viņa IIN parādu, tādējādi nevar konstatēt arī nepamatotu vilcināšanos no VID puses, neziņojot pieteicējam par viņa pamatparāda un nokavējuma naudas palielināšanos.

[13] Ņemot vērā sprieduma [9]-[12] punktos minēto, tiesa uzskata, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt A.A. pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieces 2008.gada 14.augusta lēmuma Nr.15.9-7/22857 atcelšanu

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2010.gada 18.jūnijā.

Tiesnese (paraksts) T.Jefremova

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese __________________________T.Jefremova Rīgā, 2010.gada 18.jūnijā.