Court dismisses VAT refund claim due to lack of evidence proving actual service delivery.

Lieta Nr. A420649910 A42-00396-12/36

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Liepājā 2012.gada 27.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese K.Brokane,

piedaloties pieteicējas maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” pārstāvim E.Š., atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem L.R. un H.S.,

atklātās tiesas sēdēs izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2010.gada 22.aprīļa lēmuma Nr.22.4.1/20168 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ģenerāldirektores 2010.gada 22.aprīļa lēmumu Nr.22.4.1/20168 (turpmāk – Lēmums) (lietas 11. – 17.lapa) nolemts atstāt negrozītu VID Nodokļu kontroles pārvaldes Kurzemes kontroles daļas galvenās nodokļu inspektores 2009.gada 29.decembra lēmumu Nr.23.4/157 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) (lietas 215.lapas otrā puse – 216.lapa) un papildu nomaksai budžetā noteikt pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) par 2009.gada jūliju Ls 3045 apmērā. Savukārt ar Sākotnējo lēmumu nolemts SIA „/Nosaukums/” papildu nomaksai budžetā aprēķināt PVN Ls 32543,70, soda naudu Ls 16271,85 un nokavējuma naudu Ls 1098,22, kā arī samazināt no budžeta atmaksājamo PVN par Ls 1546,65 un saistībā ar to aprēķināt soda naudu Ls 773,33.

[2] 2010.gada 25.maijā Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā saņemts SIA „/Nosaukums/” pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteicēja uzskata, ka VID nepareizi interpretējis un vērtējis lietā esošos pierādījumus attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA „/Nosaukums 2/”, atzīstot, ka nav konstatējama darījumu faktiskā esamība. Pieteicēja norāda, ka darījumi ar „/Nosaukums 2/” ir notikuši un līdz ar to priekšnodoklis atskaitīts pamatoti.

[3] VID paskaidrojumos par pieteicējas pieteikumu norādījis, ka pieteicējas pieteikums galvenokārt nav pamatots tādēļ, ka nav nodrošināti pierādījumi, kas atspēkotu VID slēdzienu, ka nav konstatējama SIA „/Nosaukums 2/” un SIA „/Nosaukums/” starpā noslēgto darījumu faktiskā esamība.

[4] 2010.gada 2.augustā Administratīvā rajona tiesa pieņēmusi lēmumu, ar kuru noraidīts pieteicējas lūgums par Lēmuma darbības apturēšanu daļā par papildu nomaksai budžetā aprēķināto PVN Ls 32543,70, nokavējuma naudu Ls 1098,22, kā arī samazināto no budžeta atmaksājamo PVN par Ls 1546,65 un papildu budžetā nomaksai noteikto PVN par 2009.gada jūliju Ls 3045 apmērā. [5] Tiesas sēdē 2012.gada 6.martā un 13.aprīlī pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka nespēj sniegt paskaidrojumus par darījumiem un to faktisko norisi. Maksātnespējīgās pieteicējas administratora rīcībā nav ne dokumenti, ne kādi paskaidrojumi. Pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. Uz tiesas sēdi 2012.gada 10.jūlijā pieteicējas pārstāvis neieradās. 2012.gada 9.jūlijā no pieteicējas pārstāvja elektroniski saņemts iesniegums, kurā norādīts, ka pārstāvis ir informēts par liecinieka neierašanos uz tiesas sēdi, pieteicējas rīcībā nav citi pierādījumi, līdz ar to lūdz izskatīt pieteikumu bez pieteicējas pārstāvja klātbūtnes.

[6] VID pārstāvis pieteikumu neatzina uz Lēmumā un paskaidrojumos tiesai norādīto argumentu pamata. Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[8] Lietā pastāv strīds par to, vai darījumi ar SIA „/Nosaukums 2/”, kuru faktisko esamību VID nav atzinis, faktiski ir notikuši un vai pieteicējai bija tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par darījumiem ar minēto uzņēmumu.

[9] Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punktu un 10.panta pirmās daļas 1.punktu priekšnodokli persona drīkst atskaitīt pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas vai – preču piegādes darījumos – pēc nodokļu rēķina un preču saņemšanas. Kā atzīts tiesu praksē, priekšnodokli no budžetā maksājamās summas apliekamā persona var atskaitīt, pastāvot šādiem priekšnoteikumiem: 1) persona ir reģistrēta VID kā ar PVN apliekamā persona; 2) tā saņēmusi preci un atbilstošu nodokļu rēķinu vai samaksājusi nodokļa rēķinu par pakalpojumu; 3) prece vai pakalpojums saņemts no citas ar PVN apliekamās personas, kas atbilstošā kārtībā reģistrēta VID; 4) saņemtā prece vai pakalpojums tiek izmantots savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek radīta jauna ar PVN apliekamā prece vai pakalpojums. Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir noteiktas likumā. Lai šīs tiesības izmantotu, obligāti jāpastāv visiem iepriekš minētajiem priekšnoteikumiem. Ja kaut viens no priekšnoteikumiem iztrūkst, personai nav tiesību atskaitīt priekšnodokli. Lai iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, nav pietiekami, ka darījumi noformēti atbilstoši likuma prasībām, jo darījumiem jābūt arī faktiski notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan juridiskā rakstura (būtības), bet nodokļu rēķinam jāatbilst faktiski notikušam darījumam. Iepriekšminētās tiesības izmantojamas tikai tādā gadījumā, ja darījumu apliecinošos dokumentos, tostarp nodokļu rēķinā, norādītās ziņas attiecībā uz darījuma dalībniekiem, darījuma priekšmetu un darījuma nosacījumiem atbilst faktiskam darījumam un ir ievēroti visi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļa 1.punkta nosacījumi. Tādējādi no iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka galvenais priekšnoteikums priekšnodokļa atskaitīšanai papildu jau minētajiem ir tas, ka prece vai pakalpojums faktiski saņemts no citas ar PVN apliekamās personas un ka preci faktiski

Lappuse 2 no 9 piegādājusi vai pakalpojumu faktiski sniegusi tieši preču pavadzīmē – rēķinā norādītā persona, lai saņemto preci izmantotu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Ja darījums faktiski nav noticis (nav noticis ar nodokļa rēķinā norādīto ar PVN apliekamo personu), tad nepastāv visi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie priekšnodokļa atskaitīšanas priekšnoteikumi un priekšnodokli līdz ar to nevar atskaitīt. Ievērojot minēto, tiesai ir jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā ir izpildīti visi priekšnoteikumi, lai pieteicējai rastos tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par darījumiem ar SIA „/Nosaukums 2/”.

[10] Lietā ir strīds par šādiem SIA „/Nosaukums 2/” vārdā noformētiem rēķiniem (pavadzīmi): 1) 2009.gada 1.jūnija rēķins Nr.01.06.2009. par tirgus pētījumu (kokogļu ražošanas izveide) ( PVN Ls 1679,37) (lietas 94.lapa); 2) 2009.gada 10.jūnija rēķins Nr.10.06.2009. par aģentēšanas pakalpojumiem par kustamās mantas iegādi Cesvaines priekšpilsētas lauku teritorijā /adrese/ (PVN Ls

17 777,13) (lietas 116.lapas otrā puse); 3) 2009.gada 2.jūlija rēķins Nr.02.07.2009. par finanšu konsultācijām (PVN Ls 1159,2) (lietas 101.lapas otrā puse); 4) 2009.gada 6.jūlija rēķins Nr.06.07.2009. par starpniecības pakalpojumiem par kustamās mantas iegādi Cesvaines priekšpilsētas lauku teritorijā /adrese/ ( PVN Ls 10 885,35) (lietas 117.lapa); 5) 2009.gada 16.jūlija pavadzīme AFD 184823 par betona maisītāju BMS WORKER Nr.1 (PVN Ls 3045) (lietas 100.lapa); 6) 2009.gada 23.jūlija rēķins Nr.23.07.2009. par tirgus izpēti (PVN Ls 2589,30) (lietas 107.lapa). Tiesa turpmāk atsevišķi izvērtēs katru no rēķiniem (pavadzīmē) norādīto apmaksājamo darījumu faktisko esamību.

[11] Pieteicēja, pamatojoties uz SIA „/Nosaukums 2/” vārdā noformēto 2009.gada 1.jūnija rēķinu Nr.01.06.2009. par tirgus pētījumu (kokogļu ražošanas izveide) 2009.gada jūnijā priekšnodoklī ir atskaitījusi PVN Ls 1679,37. [11.1] Pieteicēja minētā darījuma esamību ar SIA „/Nosaukums 2/” pamatojusi ar 2009.gada 1.maija Līgumu par konsultācijām Nr.01/05/2009 (lietas 94.lapas otrā puse – 97.lapa, 148. – 154.lapa), 2009.gada 1.jūnija rēķinu Nr.01.06.2009 (lietas 94.lapa), 2009.gada 9.decembra pieņemšanas – nodošanas aktu Nr.1 (lietas 93.lapa), 2009.gada 1.jūnija Darbu pieņemšanas – nodošanas aktu (lietas 147.lapa), Darba aprakstu Nr.1 (lietas 98.lapa). [11.2] VID ir apšaubījis pieteicējas norādīto darījuma esamību, jo, izvērtējot 2009.gada 1.maija Līgumu par konsultācijām Nr.01/05/2009 un 2009.gada 9.decembra pieņemšanas – nodošanas aktu Nr.1, secinājis, ka nevar konstatēt, kādi darbi un izmaksas attiecināmi uz katru konkrēto mēnesi (jūnijs – augusts, jūnijs – decembris). Turklāt minētais pieņemšanas – nodošanas akts attiecināms uz 2009.gada 26.jūnijā noslēgto Līgumu par tirgus izpēti par ziedu tirdzniecības uzņēmuma izveidi, nevis uz kokogļu ražošanas izveidi. Vienlaikus VID norāda, ka pieņemšanas – nodošanas akts ir parakstīts 2009.gada 9.decembrī, savukārt rēķins izrakstīts 2009.gada 1.jūnijā, tātad rēķins par pakalpojumiem ir izrakstīts pirms pakalpojumu pieņemšanas – nodošanas akta noformēšanas un parakstīšanas. Bez tam minētajā pieņemšanas – nodošanas aktā izpildes termiņi atšķiras no līgumam pievienotā Darba aprakstā Nr.1 norādītajiem izpildes termiņiem.

Lappuse 3 no 9 [12] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus attiecībā uz iepriekš minēto darījumu (tirgus pētījums (kokogļu ražošanas izveide)), tiesa atzīst, ka VID ir pamatoti secinājis, ka darījuma faktiskā esamība nav pierādīta. Šādu secinājumu tiesa pamato ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [12.1] 2009.gada 1.maija Līguma par konsultācijām Nr.01/05/2009 4.a) punktā noteikts, ka SIA „/Nosaukums 2/” izsniedz rēķinus pamatojoties uz Darba aprakstā noteikto darbu izpildi un termiņiem. Līguma 4.c) punktā puses vienojas, ka klients (pieteicēja) veiks SIA „/Nosaukums 2/” darba samaksu saskaņā ar saņemto rēķinu 15 darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas un nodošanas – pieņemšanas akta parakstīšanas. Tiesa secina, ka 2009.gada 9.decembra pieņemšanas – nodošanas akts Nr.1 nav attiecināms uz 2009.gada 1.maijā noslēgto līgumu, jo norādīts, ka tas ir 2009.gada 26.jūnija līguma pielikums. Tiesa pieļauj, ka tā varētu būt pārrakstīšanās kļūda, kas kā vienīgā nepilnība nevarētu būt par pamatu, lai atzītu, ka darījums faktiski nav noticis, taču tiesa to ņem vērā, konstatējot pārējās nepilnības. [12.1] Pieņemšanas – nodošanas akts parakstīts 2009.gada 9.decembrī, savukārt rēķins izrakstīts jau 2009.gada 1.jūnijā, proti, pirms līguma izpildes, kas ir pretrunā iepriekš norādītā Līguma 4. c) punktam. Tiesa konstatē, ka Darba aprakstā norādītais izpildes termiņš ir 2009.gada jūnijs, jūlijs, augusts, savukārt pieņemšanas nodošanas aktā norādīts 2009.gada jūnijs – decembris. Šādas pretrunas ir par pamatu, lai pieņemtu, ka reāli darījums nav noticis, bet ir sagatavoti nepārdomāti dokumenti, lai iegūtu nepamatotas tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. [12.3] 2010.gada 29.jūlijā tiesā iesniegto 2009.gada 1.jūnija Darbu pieņemšanas

– nodošanas aktu (lietas 147.lapa), tiesa vērtē kritiski, jo iepriekš šāds dokuments VID nav uzrādīts, līdz ar to apšaubāma tā izcelsme. [12.4] Izvērtējot VID iesniegto un pieteicējas 2010.gada 29.jūlijā tiesā iesniegto Darba aprakstu kopijas (lietas 98. un 155.lapa), tiesa konstatē, ka tās savstarpēji atšķiras, proti, vizuāli dažādi ir pieteicējas pārstāvja paraksti, to atrašanās vieta (vienā kopijā pie malas, otrā pa vidu). Abu pušu zīmogi katrā no kopijas eksemplāriem atrodas dažādās vietās, kas ir par pamatu, lai uzskatītu, ka kopijas izdarītas no dažādiem dokumentiem. Pamatojoties uz minēto, nav iespējams konstatēt, kura kopija ir nokopēta no oriģināla, līdz ar to apšaubāma ir abu minēto kopiju izcelsme. [12.5] Pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus lietā par kokogļu ražotnes izveides lietderību, kādi iekārtu piegādātāji atrasti, kas precīzi veikts katrā mēnesī, saņemto konsultāciju apmācību materiālus, projektu aprakstus, piegādes (izpildes) grafikus, kas varētu apliecināt minētā darījuma faktisko esamību, līdz ar to secināms, ka lietā nav pierādījumu tam, ka pieteicēja faktiski ir saņēmusi minēto pakalpojumu (tirgus izpēte) saskaņā ar noslēgto 2009.gada 1.maijā līgumu, kā arī nav pierādījumu tam, ka šāds pakalpojums tika izmantots pieteicējas ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai.

[13] Attiecībā uz pieteicējas darījumu ar SIA „/Nosaukums 2/” par finanšu konsultācijām tiesa konstatē turpmāk norādīto. [13.1] Pieteicēja, pamatojoties uz SIA „/Nosaukums 2/” vārdā noformēto 2009.gada 2.jūlija rēķinu Nr.02.07.2009. par finanšu konsultācijām 2009.gada jūlijā priekšnodoklī ir atskaitījusi PVN Ls 1159,20. Pieteicēja minētā darījuma esamību ar SIA „/Nosaukums 2/” pamatoja ar 2009.gada 1.jūnija Līgumu par finanšu konsultācijām Nr.01/06-1 (lietas 102. – 105.lapa, 137. – 143.lapa), 2009.gada 2.jūlija rēķinu Nr.02.07.2009 (lietas 101.lapas otrā puse), Darba aprakstu (lietas 105.lapa otrā puse, 144.lapa), 2009.gada 31.jūlija pieņemšanas – nodošanas aktu par jūlija mēnesi (lietas 106., 145.lapa), 2009.gada

Lappuse 4 no 9 31.augusta pieņemšanas – nodošanas aktu par jūlija mēnesi (lietas 106.lapas otrā puse, 145.lapa), 2009.gada 2.jūlija Darbu pieņemšanas – nodošanas aktu (lietas 136.lapa). [13.2] VID ir apšaubījis pieteicējas norādīto darījuma esamību dēļ tā, ka pieņemšanas – nodošanas akti ir parakstīti 2009.gada 31.jūlijā un 31.augustā, savukārt rēķins izrakstīts 2009.gada 2.jūlijā, tātad rēķins par pakalpojumiem ir izrakstīts pirms pakalpojumu pieņemšanas – nodošanas akta noformēšanas un parakstīšanas, kas ir pretrunā ar 2009.gada 1.jūnija Līguma par finanšu konsultācijām nosacījumiem.

[14] Tiesas ieskatā, lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka iepriekš minētais darījums (finanšu konsultācijas) faktiski ir noticis, pamatojoties uz turpmāk minēto. [14.1] 2009.gada 1.jūnija Līguma par finanšu konsultācijām Nr.01/06-1 4.a) punktā noteikts, ka SIA „/Nosaukums 2/” izsniedz rēķinus, pamatojoties uz Darba aprakstā noteikto darbu izpildi un termiņiem. Līguma 4.c) punktā puses vienojušās, ka klients (pieteicēja) veiks SIA „/Nosaukums 2/” darba samaksu saskaņā ar saņemto rēķinu 15 darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas un nodošanas – pieņemšanas akta parakstīšanas.

Rēķins par finanšu konsultācijām izrakstīts 2009.gada jūlijā, proti, pretēji līgumā atrunātajam, ka darba samaksa tiek veikta pēc nodošanas – pieņemšanas akta parakstīšanas. [14.2] Pieņemšanas – nodošanas aktos norādīts, ka tie abi ir par jūlija mēnesi, savukārt termiņā vienā no aktiem tiek uzrādītas stundas par augusta mēnesi, līdz ar to secināms, ka šajā aktā ir norādīta pretrunīga informācija, attiecībā par kādu mēnesi ir noformēts šis akts. Konkrētā nepilnība varētu tikt uzskatīta par pārrakstīšanās kļūdu, ja no pārējiem pierādījumiem lietā varētu gūt skaidru priekšstatu par darījuma norisi. [14.3] 2009.gada 31.jūlija un 31.augusta pieņemšanas – nodošanas akti un pieteicējas pārstāvja 2010.gada 29.jūlijā tiesā iesniegtais 2009.gada 2.jūlija Darbu pieņemšanas – nodošanas akts (lietas 136.lapa) ir savstarpēji pretrunīgi, proti, norādīti dažādi pakalpojuma izpildes termiņi.

Saskaņā ar 2009.gada 31.jūlija un 31.augusta pieņemšanas – nodošanas aktiem pakalpojums tika sniegts divus mēnešus – jūlijā un augustā, savukārt 2009.gada 2.jūlija Darbu pieņemšanas – nodošanas aktā norādīts, ka visi darbi attiecībā uz finanšu konsultācijām ir pabeigti 2009.gada 2.jūlijā. Līdz ar to secināms, ka lietā nevar konstatēt, kādā termiņā kādi pakalpojumi ir sniegti. Ņemot vērā, ka lietā ir iesniegti dažādi pieņemšanas – nodošanas aktu varianti, tas pastiprina šaubas, vai tajos ir atspoguļots reāli noticis darījums. [14.4] Pieteicēja nav iesniegusi lietā pierādījumus (piemēram, apmācību materiālus, detalizētus projektu aprakstus), kas apstiprinātu pieteicējas pārstāvja sniegto informāciju par saņemtajām konsultācijām un varētu apliecināt minētā darījuma faktisko esamību, līdz ar to secināms, ka lietā nav pierādījumu tam, ka pieteicēja faktiski ir saņēmusi minēto pakalpojumu (finanšu konsultācijas) saskaņā ar 2009.gada 1.jūnija līgumu.

[15] Attiecībā uz pieteicējas darījumu ar SIA „/Nosaukums 2/” par aģentēšanas (starpniecības) pakalpojumiem tiesa konstatē turpmāk norādīto. [15.1] Pieteicēja, pamatojoties uz SIA „/Nosaukums 2/” vārdā noformēto 2009.gada 10.jūnija rēķinu Nr.10.06.2009. par aģentēšanas pakalpojumu par kustamas mantas iegādi Cesvaines priekšpilsētas lauku teritorijā /adrese/, 2009.gada jūnijā priekšnodoklī ir atskaitījusi PVN Ls 17777,13, savukārt, pamatojoties uz SIA „/Nosaukums 2/” vārdā noformēto 2009.gada 6.jūlija rēķinu Nr.06.07.2009. par starpniecības pakalpojumiem par kustamās mantas iegādi Cesvaines priekšpilsētas lauku teritorijā /adrese/, 2009.gada jūlijā priekšnodoklī ir atskaitījusi PVN Ls 10885,35. Pieteicēja minētā darījuma esamību ar SIA „/Nosaukums 2/” pamatoja ar 2009.gada 5.jūnija Uzņēmuma līgumu (lietas 112.lapas otrā puse – 113.lapa, 130.lapa),

Lappuse 5 no 9 2009.gada 10.jūnija rēķinu Nr.10.06.2009 (lietas 116.lapas otrā puse), 2009.gada 6.jūlija rēķinu Nr.06.07.2009 (lietas 117.lapa), 2009.gada 28.maija Cenu piedāvājumu (lietas 118.lapa), 2009.gada 8.jūnija Pirkuma līgumu Nr.2009/1 (lietas 114.lapas otrā puse – 115.lapa, 131.lapa). [15.2] VID ir apšaubījis pieteicējas norādīto darījuma esamību dēļ tā, ka no pieteicējas iesniegtajiem dokumentiem nav gūts apstiprinājums, ka SIA „/Nosaukums 2/” ir sniegusi aģentēšanas (starpniecības) pakalpojumus. VID ir secinājis, ka no iepriekš minētajiem dokumentiem nav gūts apstiprinājums, ka SIA „/Nosaukums 2/” ir sniegusi līgumā minēto pakalpojumu, kā arī nav gūstams apstiprinājums, ka SIA „/Nosaukums 2/” ir apzinājusi Uzņēmuma līgumā minēto preču pārdevēju – SIA „/Nosaukums 3/”.

[16] Lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka iepriekš minētais darījums (aģentēšanas (starpniecības pakalpojumi) faktiski ir noticis. Tiesas ieskatā, VID pamatoti ir secinājis, ka lietā nav gūts apstiprinājums tam, ka SIA „/Nosaukums 2/” ir sniedzis aģentēšanas (starpniecības) pakalpojumus par kustamas mantas iegādi pieteicējai. [16.1] 2009.gada 5.jūnija Uzņēmuma līguma 2.2.punktā pieteicēja apņēmusies pārdot SIA „/Nosaukums 2/” apzinātajai trešajai personai šādās summās un termiņos nopirktās no SIA „/Nosaukums 3/” preces:

- līdz 2009.gada 30.jūnijam – preces par kopējo pirkuma maksu Ls 119814,20 (t.sk. PVN 21%) saskaņā ar preču pavadzīmē norādīto sarakstu;

- līdz 2009.gada 30.jūlijam – preces par kopējo pirkuma maksu Ls 74578,35 (t.sk. PVN 21%) saskaņā ar preču pavadzīmē norādīto sarakstu. Minētā līguma 2.3.punktā noteikts, ka pieteicēja apņemas samaksāt SIA „/Nosaukums 2/” šī līguma 1.3.punktā nolīgto izpildītā pasūtījuma maksu līdz 2010.gada 30.jūlijam ar nosacījumu, ka trešā persona būs samaksājusi pieteicējai visu nolīgto pirkuma maksu Ls 194392,55 (t.sk. PVN 21%). Uzņēmuma līguma 3.2.punkts noteic, ka SIA „/Nosaukums 2/” apliecina, ka ir vienojusies ar nākamo preču pircēju (trešo personu) par nākotnē slēdzamā pirkuma darījuma būtiskajām sastāvdaļām – pirkuma priekšmetu un pirkuma maksu Ls 194392,55 (t.sk. PVN 21%). Šī līguma 3.3.punktā noteikts, ka SIA „/Nosaukums 2/” uzņemas saistību gādāt, lai šajā līgumā noteiktajos termiņos maksātnespējīgā SIA „/Nosaukums 3/” un trešā persona izraksta pavadzīmes par nolīgto pirkuma priekšmetu un pirkuma maksu. [16.2] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, konstatējams, ka pieteicēja ir nopirkusi no maksātnespējīgās SIA „/Nosaukums 3/” preces par kopējo summu Ls 15000 (t.sk. PVN 21% Ls 2603,31), ko apliecina 2009.gada 8.jūnija Pirkuma līgums Nr.2009/1 (lietas 114.lapas otrā puse – 115.lapa), tā pielikums – 2009.gada 8.jūnija Akts „Par MSIA „/Nosaukums 3/”, reģ. nr./reģistrācijas numurs/, pamatlīdzekļu (MANTAS) nodošanu saņemšanu” (lietas 115.lapas otrā puse), SIA „/Nosaukums 3/” vārdā izrakstītā 2009.gada 8.jūnija pavadzīme Nr. ADL 519703 (lietas 113.lapas otrā puse – 114.lapa), maksātnespējīgās SIA „/Nosaukums 3/” otrās kreditoru sapulces protokols Nr.2 (lietas 70.lapa), 2009.gada 15.decemba SIA „/Nosaukums 3/” pārstāves S.L. paskaidrojumi (lietas 69.lapas otrā puse), 2010.gada 27.jūlija maksātnespējīgās SIA „/Nosaukums 3/” administratora palīga N.U. paskaidrojumi (lietas 168.lapa). [16.3] Savukārt attiecībā uz pieteicējai sniegtajiem SIA „/Nosaukums 2/” starpniecības pakalpojumiem par kustamās mantas iegādi lietā nav gūti pierādījumi. Proti, pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka ir pārdevusi trešajai personai nopirktās no maksātnespējīgās SIA „/Nosaukums 3/” preces atbilstoši 2009.gada 5.jūnija Uzņēmuma līguma 2.2.punkta nosacījumiem, nav pierādījumu, ka

Lappuse 6 no 9 trešā persona ir izrakstījusi pavadzīmes (līguma 3.3.punkts) un ir samaksājusi pieteicējai visu nolīgto pirkuma maksu Ls 194392,55 (līguma 2.3.punkts). Ņemot vērā, ka šādu pierādījumu lietā nav, uzskatāms, ka atbilstoši 2009.gada 5.jūnija Uzņēmuma līguma 2.3.punktam pieteicēja nav samaksājusi SIA „/Nosaukums 2/” šī līguma 1.3.punktā nolīgto izpildītā pasūtījuma maksu (Ls 165150,48, t.sk. PVN 21% Ls 28662,48), līdz ar to secināms, ka šāds darījums nav noticis, jo nav gūts apstiprinājums tam, ka līguma būtiskie nosacījumi tika izpildīti.

[17] Attiecībā par betona maisītāja BMS WOKER iegādi tiesa konstatē turpmāk norādīto. [17.1] Pieteicēja, pamatojoties uz SIA „/Nosaukums 2/” vārdā noformēto 2009.gada 16.jūlija pavadzīmi AFD 184823 par betona maisītāju BMS WOKER Nr.1 2009.gada jūlijā priekšnodoklī ir atskaitījusi PVN Ls 3045. Pieteicēja minētā darījuma esamību ar SIA „/Nosaukums 2/” pamatoja ar 2009.gada 16.jūlija pavadzīmi Nr. AFD 184823 (lietas 100.lapa), Ceļazīmi vieglajam automobilim Nr. 1 (lietas 101.lapa), 2009.gada 18.augusta pieņemšanas – nodošanas aktu (lietas 100.lapa otrā puse), 2009.gada 23.jūlija pavadzīmi Nr. AEP 397115 (lietas 132.lapa), Starptautiskā preču – transporta pavadzīmi LV-23/07 (lietas 134.lapa), 2009.gada 23.jūlija pieņemšanas – nodošanas aktu (lietas 133.lapa), 2009.gada 5.jūlija Autotransporta līdzekļa patapinājuma līgumu (lietas 135.lapa). [17.2] VID ir apšaubījis pieteicējas norādīto darījuma esamību, jo netika iesniegti tehniskie dokumenti, kā arī pavadzīme, kas apliecinātu betona maisītāja pārvietošanu uz Poliju, kā rezultātā nav iespējams izsekot saimnieciskā darījuma gaitai un konstatēt, ka notikusi betona maisītāja pārvietošana.

[18] Lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka iepriekš minētais darījums (betona maisītāja iegāde) faktiski ir noticis. Šādu secinājumu tiesa pamato ar turpmāk norādītiem argumentiem. [18.1] Atbilstoši 2009.gada 16.jūlija pavadzīmei Nr. AFD 184823, Ceļazīmei vieglajam automobilim, 2009.gada 18.augusta pieņemšanas – nodošanas aktam, pieteicējas pārstāvja 2009.gada 9., 17.decembra sniegtajiem paskaidrojumiem (lietas 50.,51.,53.lapa), betona maisītājs 2009.gada 18.augustā tika nodots glabāšanā SIA „/Nosaukums 2/” un aizvests uz Poliju ar pieteicējas transportlīdzekli, reģ. nr. /reģistrācijas numurs/, noformēts pavadzīmē Nr. AFD 184823. Pārvadājot preci, ar transportlīdzekļa īpašnieku ir ticis noslēgts patapinājuma līgums. Minēto līgumu pieteicēja nav iesniegusi ne VID, ne tiesai. [18.2] Saskaņā ar 2010.gada 29.jūlijā iesniegtajiem dokumentiem – 2009.gada 23.jūlija pavadzīmi Nr. AEP 397115, Starptautisko preču – transporta pavadzīmi LV- 23/07, 2009.gada 23.jūlija pieņemšanas – nodošanas aktu, 2009.gada 5.jūlija Autotransporta līdzekļa patapinājuma līgumu – secinām, ka par betona maisītāju SIA „/Nosaukums 2/” vārdā ir noformēta cita pavadzīme, kas atšķiras gan pēc izrakstīšanas datumiem (16. un 23.jūlijs), gan pēc pavadzīmju numuriem (AFD 184823 un AEP 397115), kā arī pieņemšanas – nodošanas akti atšķiras pēc to sastādīšanas datumiem (2009.gada 18.augusts un 23.jūlijs). Turklāt no lietā esošajos dokumentos ir pretrunas arī par paredzēto betonēšanas darbu veikšanas vietu, proti, no VID iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka darbi tiks veikti Polijā, Plockā, savukārt tiesā iesniegtie dokumenti liecina, ka Polijā, Varšavā (/adrese/). Līdz ar to nav iespējams precīzi konstatēt, pamatojoties tieši uz kādu pavadzīmi tika nopirkts betona maisītājs, kad tas tika nodots darījuma partnera glabāšanā un kad betona maisītājs tika aizvests uz Poliju. Tādējādi, ņemot vērā, ka lietā ir iesniegti divi dažāda satura dokumentu varianti par vienu un to pašu darījumu, tiesa vērtē tos kritiski, jo savstarpējās pretrunas

Lappuse 7 no 9 dokumentu kopijās no oriģināla, kam pēc loģikas bija jābūt identiskiem, pastiprina šaubas par visu šo iesniegto dokumentu izcelsmes patiesumu. [18.3] Pieteicēja nav iesniegusi lietā citus pierādījumus (piemēram, betona maisītāja tehniskie dokumenti, dokumenti, kas apstiprinātu preces atrašanās vietu Polijā), kas apliecinātu darījuma faktisko esamību.

[19] Attiecībā uz pieteicējas darījumu ar SIA „/Nosaukums 2/” par tirgus izpēti (ziedu tirdzniecības uzņēmuma izveide) tiesa konstatē turpmāk norādīto. [19.1] Pieteicēja, pamatojoties uz SIA „/Nosaukums 2/” vārdā noformēto 2009.gada 23.jūlija rēķinu Nr.23.07.2009. par tirgus pētījumu, 2009.gada jūlijā priekšnodoklī ir atskaitījusi PVN Ls 2589,30. Pieteicēja minētā darījuma esamību ar SIA „/Nosaukums 2/” pamatoja ar 2009.gada 26.jūnija Līgumu par tirgus pētījumu Nr.26/06/2009 (lietas 107.otrā puse – 110.lapa, 160.- 166.lapa), 2009.gada 23.jūlija rēķinu Nr.23.07.2009 (lietas 107.lapa), Darba aprakstu (lietas 111., 157.lapa), 2009.gada 31.jūlija pieņemšanas – nodošanas aktu par jūlija mēnesi (lietas 112., 158.lapa), 2009.gada 31.augusta pieņemšanas – nodošanas aktu par augusta mēnesi (lietas 111.lapas otrā puse, 159.lapa), 2009.gada 23.jūlija Darbu pieņemšanas – nodošanas aktu (lietas 156.lapa). [19.2] VID ir apšaubījis pieteicējas norādīto darījuma esamību, jo pieņemšanas – nodošanas akti ir parakstīti 2009.gada 31.jūlijā un 31.augustā, savukārt rēķins izrakstīts 2009.gada 23.jūlijā, proti, rēķins par pakalpojumiem ir izrakstīts pirms pakalpojumu pieņemšanas – nodošanas akta noformēšanas un parakstīšanas, kas ir pretrunā ar 2009.gada 26.jūnija Līguma par tirgus pētījumu nosacījumiem.

[20] Lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka iepriekš minētais darījums (tirgus izpēte (ziedu tirdzniecības uzņēmuma izveide) faktiski ir noticis. Šādu secinājumu tiesa pamato ar turpmāk norādītiem argumentiem. [20.1] 2009.gada 26.jūnija Līguma par tirgus pētījumu Nr.26/06/2009 4.a) punktā noteikts, ka SIA „/Nosaukums 2/” izsniedz rēķinus pamatojoties uz Darba aprakstā noteikto darbu izpildi un termiņiem. Līguma 4.c) punktā puses vienojas, ka klients (pieteicēja) veiks SIA „/Nosaukums 2/” darba samaksu saskaņā ar saņemto rēķinu 15 darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas un nodošanas – pieņemšanas akta parakstīšanas. Izvērtējot iepriekš minētos pieteicējas iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka līguma pielikumi – 2009.gada 31.jūlija un 31.augusta pieņemšanas – nodošanas akti un Darba apraksts ir savstarpējā pretrunā, proti, saskaņā ar minētajiem pieņemšanas – nodošanas aktiem pakalpojums tika sniegts divus mēnešus – jūliju un augustu, savukārt Darba aprakstā paredzēts, ka pakalpojuma izpildes termiņš ir jūlijs – septembris, t.i., trīs mēneši. [20.2] Pieteicējas pārstāvja 2010.gada 29.jūlijā tiesā iesniegto 2009.gada 23.jūlija Darbu pieņemšanas – nodošanas aktu (lietas 156.lapa), tiesa vērtē kritiski, jo iepriekš šāds dokuments VID netika uzrādīts, līdz ar to ir apšaubāma tā izcelsme. Turklāt tas ir pretrunā ar iepriekš iesniegtajiem 2009.gada 31.jūlija un 31.augusta pieņemšanas – nodošanas aktiem un Darba aprakstu. Proti, 2009.gada 23.jūlija Darbu pieņemšanas – nodošanas aktā norādīts, ka visi darbi attiecībā uz tirgus pētījumu par ziedu tirdzniecības uzņēmuma izveidi ir pabeigti 2009.gada 23.jūlijā, savukārt saskaņā ar 2009.gada 31.jūlija un 31.augusta pieņemšanas – nodošanas aktiem un Darba aprakstu tie vēl nav pabeigti un tiek veikti līdz pat augustam – septembrim. Līdz ar to secināms, ka lietā nevar konstatēt, kādā termiņā kādi darbi tika veikti un kad tie pabeigti. [20.3] Pieteicēja nav iesniegusi lietā pierādījumus par saņemto konsultāciju, piemēram, apmācību materiālus, projektu aprakstus, piegādes (izpildes) grafikus, kas

Lappuse 8 no 9 varētu apliecināt minētā darījuma faktisko esamību, līdz ar to secināms, ka lietā nav pierādījumu tam, ka pieteicēja faktiski ir saņēmusi minēto pakalpojumu (tirgus izpēte) saskaņā ar noslēgto 2009.gada 26.jūnija līgumu, un tas tika izmantots pieteicējas ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai.

[21] Ņemot vērā šā sprieduma [11] – [20] punktos konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka VID pamatoti apšaubījis pieteicējas darījumu ar SIA „/Nosaukums 2/” faktisko esamību, un līdz ar to tiesiski ierobežojis pieteicējas tiesības 2009.gada jūnijā un jūlijā par visiem minētajiem darījumiem veikt priekšnodokļa atskaitījumus Ls 37135,35 (Ls 19456,50 + Ls 17 678,85) apmērā. Tiesa nekonstatē kļūdas Lēmumā veiktajā nokavējuma naudas un soda naudas aprēķinā. Attiecībā uz Lēmumā papildu aprēķināto PVN par jūlija mēnesi, tiesa secina, ka VID rīkojies pamatoti, jo Lēmumā ir pieļaujami izlabot pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Tiesa atzīst par pamatotu VID secinājumu, ka par Lēmumā papildu aprēķināto PVN nav aprēķināma soda nauda.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2010.gada 22.aprīļa lēmuma Nr.22.4.1/20168 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2012.gada 27.jūlijā.

Tiesnese (personiskais paraksts) K.Brokane

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese K.Brokane Liepājā 2012.gada 27.jūlijā

Lappuse 9 no 9