Legislator Case Law & Legislation
11221071714 / K73-0003-22 ECLI:LV:ZRT:2022:0609.11221071714.7.S AI generated

Court convicted drunk driver without license for causing injury, combining sentences for prior offenses.

Case Number 11221071714 / K73-0003-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of driving under the influence and without a license, resulting in moderate injuries to a passenger. The court combined the sentences for both offenses and accounted for a prior conviction to determine the final penalty. Consequently, the defendant was sentenced to six months and seven months of imprisonment with an extended license ban.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 260. panta 3. daļa; 262. panta 2. daļa; 50. panta 1. un 5. punkts; 52. panta 4. punkts: When multiple offenses are committed, the court shall combine the sentences, partially summing the terms of imprisonment and extending the duration of license revocation.

Keywords

AI generated
drunk driving unlicensed driving combined sentencing license revocation prior conviction criminal liability imprisonment term

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 260. panta 3. daļa
Krimināllikuma 262. panta 2. daļa
Krimināllikuma 50. panta 1. daļa
Krimināllikuma 50. panta 5. punkts
Krimināllikuma 52. panta 4. punkts

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. K73-0003-22/4

ECLI:LV:ZRT:2022:0609.11221071714.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2022. gada 9.jūnijā

Zemgales rajona tiesa,

tiesnesis Andris Škutāns,

piedaloties prokurorei Zanei Daibei,

aizstāvim Jānim Ernstsonam, Intai Tūmanei,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262. panta otrās daļas

(Krimināllikuma redakcijā līdz 2015.gada 2.decembrim.), 260. panta trešās daļas (Krimināllikuma redakcijā līdz 2015.gada 2.decembrim.),

Aprakstošā daļa

/pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības atņemtas), atrodoties alkohola

ietekmē, un atrodoties alkohola ietekmē, izdarīja ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli un tā rezultātā cietušajam nodarīts vidēja

smaguma miesas bojājums.

2014. gada 3. maijā ap plkst. 16.00 /pers. A/, būdams alkohola ietekmē, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kas atņemtas ar tiesas

spriedumu, vadīja automašīnu “/TL marka/” ar reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/ /maršruts/ pusi. Braukšanas laikā /pers. A/ neizvēlējās drošu braukšanas

ātrumu un pārbraucot pāri brauktuves izveidotam mākslīgam paaugstinājumam – slieksnim, netika galā ar automašīnas vadību, netālu no mājas /adrese/,

nobrauca no brauktuves un apgāzās. Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā vidēji smagus miesas bojājumus – kreisās gūžas locītavas bedres (kaunuma

kaula un sēdes kaula) lūzumu bez dislokācijas, 6 – 7 ribu lūzumu labajā pusē, galvas sasitumu – guva pasažieris /pers. B/.

Automašīnas vadītājam /pers. A/ tika veikta alkohola pārbaude ar portatīvo kontroles aparātu “/Nosaukums/” un, ņemot vērā pieļaujamo kļūdu,

/pers. A/ izelpojamā gaisā tika konstatētas 2,34 promiles alkohola, atkārtoti 2,53 promiles alkohola, kas tika fiksēts transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes

protokolā Nr. /numurs/.

Ar savām darbībām /pers. A/ pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 39.1.2. punktu (transportlīdzekļa vadītājam aizliegts: vadīt transportlīdzekli, ja

alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles – transportlīdzekļa vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs nepārsniedz divus

gadus), 39.4. punktu (transportlīdzekļa vadītājam aizliegts: vadīt transportlīdzekli, ja nav atbilstošas kategorijas (1. pielikums) transportlīdzekļa vadīšanas

tiesību), 112. punktu (transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti,

transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta otrajā daļā un noziedzīgu nodarījumu, kas

paredzēts Krimināllikuma 260. panta trešajā daļā.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē /pers. A/ ( turpmāk – apsūdzētais ) savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina pilnībā visā viņam izvirzītajā

apsūdzībā, neapstrīdēja inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izdarīto nožēloja. Piekrita

pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, jo pierādījumus lietā neapstrīd, izdarīto nožēlo.

Prokurore izteica viedokli, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo konstatēti Kriminālprocesa likuma ( turpmāk – KPL )

499. pantā paredzētie apstākļi.

Aizstāvis pievienojās prokurores un apsūdzētā viedoklim par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.

Tiesas sēdē apsūdzētajam izskaidrota pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas.

Tiesa, ievērojot procesā iesaistīto personu izteiktos viedokļus, saskaņā ar KPL 499. pantu, nolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, jo

apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un piekrita neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Tiesai, pēc lietas materiālu

pārbaudes, nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu.

Apsūdzētā darbības par noziedzīgo nodarījumu ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma ( turpmāk – KL ) 262. panta otrās daļas, jo viņš vadīja

transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām ( transportlīdzekļa vadīšanas tiesības atņemtas ), atrodoties alkohola ietekmē.

Apsūdzētā darbības par noziedzīgo nodarījumu ir pareizi kvalificētas pēc KL 260. panta trešās daļas, jo viņš pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus,

vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē, un tā rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums.

Lietā ir pierādīts apsūdzētā vainīgums.

Atbilstoši KL 35. panta otrajai daļai, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr. 11 (762), 2013. gada 19. marts, 7. lpp.).

Nosakot sodu tiesa ņem vērā 2015.gada 29.oktobra likuma “Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu nosacījumu, ka minētā likuma

nosacījumi neattiecas uz personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tas ir, līdz 2015.gada 3.decembrim.

Uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi KL 260.panta trešās daļas sankcijā bija paredzēts sods: brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz

piecpadsmit gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, vai bez mantas konfiskācijas, bet KL

262.panta otrās daļas sankcijā bija paredzēts sods: brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs,

vai naudas sods, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Savukārt, šobrīd spēkā esošā likuma redakcijā par konkrētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kur attiecīgi kriminālatbildība paredzēta KL

262.panta trešajā daļā, sankcijā paredzēts sods: brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas

uzraudzība, vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz septiņiem gadiem.

Tas ir, likuma redakcijā uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi KL 260.panta trešās daļas sankcijai bija paredzēta bargāka brīvības atņemšanas

soda sankcija, nekā šobrīd spēkā esošajai likuma redakcijai.

Nosakot sodu un soda mēru, saskaņā ar 2015.gada 29.oktobra likuma Grozījumi Krimināllikumā Pārejas noteikumu nosacījumu, tiesa ņem vērā

brīvības atņemšanas soda mēru un soda sankcijā paredzēto papildsodu uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi.

Saskaņā ar KL 46. pantu, nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un to radīto kaitējumu, viņa

personību, bet nosakot soda mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošo apstākli un atbildību pastiprinošo apstākli.

Saskaņā ar KL 7. pantu, izdarītie noziedzīgie nodarījumi klasificējami kā mazāk smags noziegums un smags noziegums.

Saskaņā ar KPL 499. panta trešās daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšanā, pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus, tiesa konstatēja, ka

apsūdzētais ieguvis astoņu klašu izglītību, algotu darbu nestrādā, neprecējies, apgādājamu personu nav, deklarētā dzīves vieta /adrese A/. Agrāk sodīts,

sodāmība nav dzēsta.

Saskaņā ar KL 47. panta otro daļu, par atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais atzīst savu vainu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanā un izdarīto nožēlo.

Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izmantoja KPL 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, veicināja procesa norisi, piesakot lūgumu neizdarīt

pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, kas vērtējams kā viņa attieksme pret apsūdzību.

Saskaņā ar KL 48. panta pirmās daļas 1. punktu par atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu

nodarījumu recidīvu pēc Jelgavas tiesas /datums/sprieduma.

Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa par atbilstīgu un samērīgu, atbilstošu soda mērķim un soda veida ietekmējošiem apstākļiem, izvērtējot apsūdzētā

personību, viņa attieksmi pret izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem - savu vainu atzina. Noziedzīgu nodarījumu smagumu – izdarīts mazāk smags

noziegums un smags noziegums, raksturu – būdams alkohola reibumā, vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kā rezultātā

cietušajam nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi, tādējādi apdraudot ne tikai ceļu satiksmes drošību, kas ir paaugstinātas bīstamības moments, bet arī

nodarot kaitējumu personas veselībai. Kā arī, vērtējot ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, ka ir radīts kaitējums veselībai, kas pēc sava rakstura

pieskaitāms vidējiem miesas bojājumiem un ir cēloniskā sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu.

Izvērtējot lietā noskaidroto apsūdzētā raksturojošo informāciju, tiesa secina, ka apsūdzētais nespēj kritiski izvērtēt savas darbības un izdarīt

atbilstošus secinājumus. Apsūdzētajam nav pietiekamas atbildības sajūtas ne par savām darbībām ne to ietekmi uz citiem cilvēkiem, ne par likuma

ierobežojumu ievērošanu. Vāji apzinās savas prettiesiskās darbības cēloņus un sekas. Apsūdzētais ikdienā nemāk vai nevēlas izvēlēties tiesiskas

uzvedības modeli, nerēķinās ar savas darbības sekām un ignorē likuma prasības. Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam par KL 262. panta otrajā daļā un KL

260.panta trešajā daļā paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem ir piemērojams sankcijā paredzētais brīvības atņemšanas sods.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka ir konstatēts atbildību mīkstinošs apstāklis un atbildību pastiprinošs apstāklis, tāpēc tiesa uzskata, ka sods

nosakāms virs sankcijā paredzētās minimālās robežas.

Tiesas ieskatā, atbildību pastiprinoša apstākļa esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai KL panta sankcijas ietvaros un liedz tiesai

tiesības piespriest minimālo sodu, jo pēc KL jēgas, atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā

paredzēto minimālo sodu (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006. gada 8. februāra lēmumā lietā Nr. SKK01-74/06).

Sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības nosakāms saskaņā ar KL 50. panta pirmo daļu, piemērojot daļēju sodu saskaitīšanas principu.

KL 50. panta trešā daļa nosaka, ja vismaz viens noziedzīgais nodarījums, kas veido noziedzīgo nodarījumu kopību, ir smags vai sevišķi smags

noziegums, galīgais sods tiek noteikts pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Konkrētajā gadījumā apsūdzētais izdarījis smagu noziegumu un mazāk

smagu noziegumu.

Tā kā apsūdzētais abus noziedzīgos nodarījumus izdarījis pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, alkohola reibumā vadījis transportlīdzekli, kas ir

paaugstinātas bīstamības objekts, kā rezultātā cietušajam nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi, kas bīstami dzīvībai, apsūdzētajam piemērojams likumā

obligāti paredzētais papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.

Ar Zemgales rajona tiesas /datums/spriedumu ( spriedums stājies spēkā /datums/) apsūdzētais atzīts par vainīgu KL 262.panta pirmajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trim mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz

pieciem gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, apsūdzētajam galīgais sods nosakāms daļēji saskaitot ar šo spriedumu piespriesto sodu ar sodu,

kas noteikts ar Zemgales rajona tiesas /datums/spriedumu.

Daļējas saskaitīšanas rezultātā noteiktais galīgais sods būs adekvāts un samērīgs ar apsūdzētā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tiesa nav

konstatējusi kādus īpašus apstākļus, kas būtu pamats galīgā soda noteikšanā piemērot apsūdzētajam nelabvēlīgāko sodu saskaitīšanas principu.

Saskaņā ar KL 52. panta ceturto daļu soda izciešanā ieskaitāms apcietinājumā pavadītais laiks.

Apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

KPL 249. panta pirmā daļa noteic, ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies

piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā

grozīšanu vai atcelšanu. Ievērojot to, ka uz lietas izskatīšanas brīdi nav iestājušies KPL 249. panta pirmās daļas nosacījumi, tad sprieduma izpildes nolūkā

līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim, apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis atstājams negrozīts.

Lietā ir radušies procesuālie izdevumi par aizstāvja zvērināta advokāta J.Ernstsona sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā.

Saskaņā ar KPL 84., 367. pantu un Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”, no apsūdzētā valsts labā piedzenami procesuālie

izdevumi 904,28 euro, samaksa par aizstāvja zvērināta advokāta J.Ernstsona juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā.

Saskaņā ar KPL 367. panta pirmās daļas 4. punktu, 368. panta pirmo daļu, šo izdevumu samaksa valsts labā uzliekama apsūdzētajam.

Lietā nav ziņu par apsūdzētā mantisko stāvokli, kas saskaņā ar KPL 85. pantu izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no

saviem līdzekļiem.

Iztiesājot lietu, tiesa saskaņā ar KPL 240. pantu, izlemj par turpmāko rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem. Lietiskie pierādījumi: CD-R datu nesējs

ar foto attēliem, kas glabājas krimināllietas materiālos (lietas 23. lapa) – glabājams pie krimināllietas; izpētes objekti (divi nomazgājumi, siekalu paraugs),

kas pēc ekspertīzes aizlīmēti ar drošības uzlīmi Security Seal Nr./numurs/, kas glabājas /Nosaukums/ prokuratūrā – iznīcināmi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 530., 543. – 546. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta otrajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz

4 (četriem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trim) gadiem.

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260. panta trešajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz

3 (trim) gadiem 4 (četriem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo daļu sodu /pers. A/ noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus,

brīvības atņemšanu uz 3 (trim) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 6 (sešiem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, daļēji saskaitot ar šo spriedumu piespriesto sodu ar sodu, kas /pers. A/ noteikts ar Zemgales

rajona tiesas /datums/spriedumu, galīgo sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 3 (trim) gadiem 7 (septiņiem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības uz 7 (septiņiem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu un Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu /pers. A/ brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitīt

izciesto soda daļu no 2022. gada 18. janvāra plkst. 20.14 līdz 2022. gada 19. janvāra plkst. 10.25 (kas atbilst vienai brīvības atņemšanas dienai) un

apcietinājumu no 2022. gada 19. janvāra plkst. 10.26 līdz spriedums stāsies spēkā.

Drošības līdzekli apcietinājumu, turpināt piemērot līdz spriedums stāsies spēkā.

Piedzīt no /pers. A/ valsts ienākumos procesuālos izdevumus 904,28 euro apmērā par aizstāvja J. Ernstsona sniegto juridisko palīdzību

kriminālprocesā.

Noteikt trīsdesmit dienu termiņu pēc sprieduma spēkā stāšanās, sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu samaksu.

Procesuālo izdevumu samaksas apliecinošs dokuments iesniedzams Zemgales rajona tiesā.

Lietiskos pierādījumus:

CD-R datu nesēju ar foto attēliem, kas glabājas krimināllietas materiālos (lietas 23. lapa) – glabāt pie krimināllietas;

izpētes objektus (divi nomazgājumi, siekalu paraugs), kas pēc ekspertīzes aizlīmēti ar drošības uzlīmi Security Seal Nr./numurs/, kas glabājas

/Nosaukums/ prokuratūrā – iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību vai protestu

iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2022. gada 21.jūnijs.

Tiesnesis A. Škutāns