Court fully supports buyer's claim for double damages and costs against seller for contract breach.

Lietas arhīva Nr. CA-0039-21/7

ECLI:LV:VAT:2021:0126.C71276319.9.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2021.gada 26.janvārī

Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesnesis referents D.Lazdiņš, tiesnese S.Bakmane un tiesnesis A.Bukavs

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. A/ par rokas

naudas piedziņu sakarā ar atbildētājas /pers. A/ apelācijas sūdzību par Vidzemes rajona tiesas 2020.gada 2.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

2019.gada 4.jūlijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ (turpmāk - SIA /Nosaukums A/) cēlusi tiesā prasību

pret /pers. A/ par rokas naudas piedziņu, kurā prasītāja lūdz tiesu:

- piedzīt no /pers. A/ par labu SIA /Nosaukums A/ 13000 EUR;

- noteikt SIA /Nosaukums A/ tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no pamatsummas 13000 EUR par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai);

- piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai tiesāšanās izdevumus, valsts nodevu par prasības celšanu 708,35 EUR, ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 600 EUR.

Prasībā norādīti turpmāk minētie apstākļi.

2019.gada 4.aprīlī starp prasītāju kā pircēju un atbildētāju kā pārdevēju noslēgts cirsmu pirkuma līgums (turpmāk Līgums).

Saskaņā ar Līguma 1.2.punktu atbildētāja pārdeva prasītājai nekustamā īpašuma /Nosaukums B/ /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, mežā

augošo koku ciršanas tiesības 8,37ha izcērtamā platībā: - zemes gabala ar kadastra apzīmējumu /numurs B/nogabalos Nr.3, 7, 8 un 11; -

zemes gabala ar kadastra apzīmējumu /numurs C/nogabalos Nr.1, 2, 3, 8 un 9.

Pārdevējas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /Nosaukums B/ nostiprinātas Vidrižu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs D/. Zemesgrāmatā aizliegumi nav reģistrēti (atsavināt, apgrūtināt īpašumu), tiesību aprobežojumi, nodrošinājumi u.tml.

ieraksti, kas varētu liecināt par iespējamiem šķēršļiem pirkuma darījuma noslēgšanai.

Noslēdzot pirkuma līgumu, pārdevēja apliecināja, ka ir ieguvusi nekustamo īpašumu tiesiskā kārtā, viņai ir tiesības pārdot

cirsmas pircējai, neprasot piekrišanu nevienai trešajai personai, nekustamais īpašums nav atsavināts, dāvināts, ieķīlāts, apgrūtināts ar

tādām saistību un lietu tiesībām, kas varētu kavēt līguma izpildi, nepastāv aizliegumi vai citi šķēršļi pārdevējai ar nekustamo īpašumu

rīkoties, par nekustamo īpašumu nav strīdu tiesās vai šķīrējtiesās, nepastāv nekādas trešo personu tiesības, prasījumi vai pretenzijas

attiecībā uz nekustamo īpašumu, kas varētu kavēt šī līguma izpildi, saistīt pircēju vai uz kuru pamata cirsmas no pircējas vēlāk varētu tikt

attiesātas.

Apliecinot, ka cirsmu pārdošana saskaņā ar Līguma noteikumiem ir pilnībā likumīga no pārdevējas puses, pārdevēja uzņēmās

atbildību par visām varbūtējām prasībām un pretenzijām no trešo personu puses attiecībā uz cirsmām (Līguma 1.3.punkts).

Pirkuma maksa par koku ciršanas tiesībām tika noteikta 45190 EUR (Līguma 2.1.punkts). Puses atzina pirkuma maksu par

pareizu un savstarpēji izdevīgu (Līguma 2.6.punkts).

Līguma 2.5.punktā puses vienojās, ka pircēja trīs darba dienu laikā no Līguma parakstīšanas brīža samaksā pārdevējai

rokasnaudu 13000 EUR apmērā. Puses noteica, ka šī summa uzskatāma par rokasnaudu Civillikuma izpratnē un kalpo par Līguma

noslēgšanas pierādījumu un tā izpildījuma nodrošinājumu.

Saskaņā ar līguma 5.1.punktā noteikto, prasītāja sagatavoja visus dokumentus, ko nepieciešams iesniegt mežniecībā koku

ciršanas apliecinājuma saņemšanai. Tā kā atbildētāja neatsaucās uz aicinājumu parakstīt dokumentus, 2019.gada 22.maijā prasītāja

rakstveidā lūdza izpildīt Līgumā noteiktās saistības, parakstot līdz 2019.gada 31.maijam un iesniedzot dokumentus mežniecībā koku

ciršanas apliecinājuma saņemšanai, kā arī pēc apliecinājuma saņemšanas nekavējoties nodot to pircējai pielīgto tiesību realizācijai.

2019.gada 31.maijā atbildētāja paziņoja, ka Līguma saistības nevēlas turpināt, jo neesot saņēmusi rokas naudu no SIA

/Nosaukums A/, līdz ar to uzskatot, ka Līgums nav spēkā. Rokasnaudu 13000 EUR, ko Līgumā noteiktajā termiņā atbildētājas kontā

ieskaitīja sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums C/ (turpmāk - SIA /Nosaukums C/), /pers. A/ pārskaitīja atpakaļ. Arī atlikušo

pirkuma maksas daļu, ko pircēja samaksāja 2019.gada 29.aprīlī, atbildētāja pārskaitīja atpakaļ.

Prasītāja uzskata, ka atbilstoši Civillikuma 1815.pantam saistība jāizpilda pašai saistītajai personai tad, ja saistības

priekšmets attiecas vienīgi uz saistītās personīgu darbību, bet visos citos gadījumos saistību parādnieka vietā var izpildīt cita persona,

pat bez parādnieka ziņas un pat pret parādnieka gribu. Šajā gadījumā saistības priekšmets ir rokas nauda 13000 EUR, t.i., naudas summa,

ko SIA /Nosaukums A/ vietā Līgumā noteiktajā termiņā samaksāja SIA /Nosaukums C/.

Līdz ar to atzīstams, ka 2019.gada 4.aprīlī noslēgtais Līgums nav zaudējis spēku, tostarp tajā iekļautie noteikumi par rokas

naudu.

Prasītāja neatzīst atbildētājas iebildumus, ka viņa ir maldināta par Līguma noteikumiem. Izcērtamās platības Līgumā

norādītas atbilstoši meža apsaimniekošanas plānam, bet pirkuma maksa noteikta pusēm vienojoties.

Prasītāja uzskata, ka atbildētājai bija tiesības atteikties no Līguma izpildes, tomēr atbildētāja neatzīst savu saistību samaksāt

prasītājai atkāpšanās naudu, ko paredz Civillikuma 1731.pants.

Kā izriet no Līguma satura, puses ir vienojušās ne tikai par Līguma būtiskām sastāvdaļām (pirkuma priekšmets un cena), bet

vienlaikus iekļāvušas noteikumu par rokas naudu, pastiprinot saistību, t.i., noslēgušas rokas naudas līgumu. Līdz ar to atzīstams, ka par

pirkuma līgumu nosauktajā darījumā apvienoti divi patstāvīgi līgumi.

Līguma 2.5.punktā puses vienojās, ka pircēja samaksā pārdevējai rokasnaudu 13000 EUR. Puses noteica, ka šī summa

uzskatāma par rokasnaudu Civillikuma izpratnē un kalpo par Līguma noslēgšanas pierādījumu un tā izpildījuma nodrošinājumu.

Prasītājas ieskatā, šajā darījumā ar Līgumā apzīmēto rokas naudu saprotama atkāpšanās nauda. Samaksājot atkāpšanās naudu

divkāršā apmērā, pārdevēja atsvabinās no savu saistību izpildīšanas un ir tiesīga atteikties no Līguma izpildes. Savukārt, gadījumā, ja

pircēja atteiktos no Līguma izpildīšanas, pārdevēja paturētu no pircējas saņemto naudas summu kā atkāpšanās naudu.

Tā kā atbildētāja ir paziņojusi, ka Līgumu nevēlas izpildīt, neatzīstot saistību samaksāt atkāpšanās naudu divkāršā apmērā, bet

Civillikums neparedz, ka tiesīgi noslēgts līgums tiek atcelts vai zaudē spēku ar vienas puses paziņojumu bez jebkāda veida

kompensācijas vai zaudējumu atlīdzības, prasītāja ceļ prasību par savu aizskarto civilo tiesību aizsardzību tiesā.

Mediācija strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā nav izmantota.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1.,1725.pantu, 1730.panta otro daļu, 1731.pantu.

Atbildētāja savā rakstveida paskaidrojumā par prasību norādījusi, ka prasību neatzīst pilnīgi turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Starp pusēm 2019.gada 4.aprīlī parakstīts Līgums, kurā atrunāts (Līguma 2.5.apakšpunkts), ka prasītāja trīs darba dienu laikā

no Līguma parakstīšanas brīža iemaksās rokas naudu 13000 EUR un, ka minētā rokasnauda kalpos par Līguma noslēgšanas pierādījumu

un tā izpildījuma nodrošinājumu. Līguma punkts ir iestrādāts ar nosacījumu, ka rokas nauda kalpos kā pamats Līguma spēkā esamībai.

Prasītāja Līguma 2.5.apakšpunktu neizpildīja laikā, līdz ar to uzskata, ka Līgums nestājās spēkā. Jebkurš līgums un tā

nosacījumi uzliek pusēm pienākumus. Ja šo pienākumu neizpilda, nevar rasties prasījuma tiesības. Šajā gadījumā prasītājai nav tiesību

celt pretenzijas pret atbildētāju, jo nav izpildījusi minētā Līguma pamatnosacījumu, lai Līgums vispār stātos spēkā.

Atbildētāja nepiekrīt prasītājas apgalvojumam, ka šajā gadījumā ir piemērojams Civillikuma 1815.pants un citas juridiskas

personas maksājums ir pieļaujams.

Atbildētāja uzskata, ja Līgumā paredzēto pirkuma maksājumu bija paredzēts veikt citai juridiskai personai, tad šāds apstāklis

bija īpaši jāatrunā Līgumā, slēdzot trīspusēju līgumu.

Atbildētājai nesaprotamu pamatojumu dēļ, bankas kontā 2019.gada 5.aprīlī tika ieskaitīti 13000 EUR no SIA /Nosaukums

C/, ar kuru atbildētājai nebija noslēgti nekādi darījumi. Minētā summa 2019.gada 2.maijā tika atgriezta SIA /Nosaukums C/.

Prasītāja, ignorējot atbildētājas lēmumu pārtraukt Līgumu, 2019.gada 29.aprīlī ieskaitīja atlikušo Līguma summu 28800,75

EUR. Savukārt 2019.gada 3.maijā prasītāja ieskaitīja atbildētājas kontā 13000 EUR ar norādi, ka summa ir Līguma 2.5.apakšpunktā

minētā rokasnauda. Minēto rokasnaudu un 28800,75 EUR atbildētāja atgriezusi prasītājai, atkārtoti norādot, ka Līgums nav spēkā un

nevēlas turpināt sadarbību ar prasītāju.

Tāpat prasītāja norāda, ka Līgumā nav paredzēta atkāpšanās nauda, līdz ar to prasītājas vēlme piedzīt no atbildētājas

atkāpšanās naudu ir nepamatota. Tāpat atbildētāja uzskata, ka Līgums vispār nestājās spēkā un nevar būt runa par atkāpšanās no Līguma.

Atbildētāja uzskata, ka Līguma nosacījumi ir netaisnīgi atbildētājai, jo Līgums paredz atkāpšanos no Līguma prasītājai, bet

atbildētājai šāda iespēja Līgumā nav atrunāta un saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5. un 6.pantu, netaisnīgi līguma

nosacījumi nav spēkā.

Mediācijas procesam atbildētāja nepiekrīt.

Prasītāja savā atsauksmē par atbildētājas rakstveida paskaidrojumu norādījusi turpmāk minētos apstākļus.

Šajā gadījumā saistības priekšmets ir rokas nauda 13000 EUR, t.i., naudas summa, ko SIA /Nosaukums A/ vietā Līgumā

noteiktajā termiņā samaksāja SIA /Nosaukums C/.

Civillikuma 1728.pantā noteikts: ar rokas naudas iedošanu līgums, ja tas citādi atbilst visiem likuma prasījumiem, uzskatāms

par noslēgtu un katra puse var prasīt, lai to izpilda.

Maksājuma informācijā ir norādīts: rokasnauda saskaņā ar cirsmu pirkuma līgumu /Nosaukums B/, kas noslēgts 2019.gada

4.aprīlī. Tādēļ prasītājas ieskatā nav pamatots atbildētājas iebildums, ka viņai nav saprotams, kādēļ viņas kontā 2019.gada 5.aprīlī

ieskaitīti 13000 EUR.

Līguma 2.5.punktā noteikts, ka rokasnauda tiek ieskaitīta cirsmu pirkuma maksā un uzskatāma par rokasnaudu Civillikuma

izpratnē, kas kalpo par cirsmu pirkuma līguma noslēgšanas pierādījumu un tā izpildes nodrošinājumu.

Savukārt Civillikuma 1730.pantā un 1731.pantā skaidri noteikti abu pušu - rokas naudas devēja un rokas nauda saņēmēja -

pienākumi un atbildība gadījumos, kad līgumu neizpilda tādēļ, ka tas pusēm savstarpēji labprātīgi vienojoties atcelts vai kad tā

izpildīšana kļuvusi neiespējama bez rokas naudas devēja vainas, vai kad līgumu neizpilda aiz viena līdzēja vainas. Šie noteikumi ir

saistoši rokas naudas devējam un rokas nauda saņēmējam neatkarīgi no tā, vai tie ir pārrakstīti līgumā vai nav.

Starp pusēm nav strīda, ka noslēgto Līgumu varēja atcelt. Taču prasītājas ieskatā, šāda tiesība apspriežama atbilstoši

Civillikuma 1731.pantam, kur noteikts - ja puses norunājušas, ka jau noslēgto līgumu var atcelt, zaudējot rokas naudu, un ja tādā

gadījumā atkāpjas rokas naudas devējs, tad viņš to zaudē, bet ja atkāpjas pretējā puse, tad viņai jāatdod rokas nauda divkāršā apmērā.

Atbildētāja nav norādījusi tādus apstākļus un nav iesniegusi pierādījumus, kas būtu par pamatu darījuma atzīšanai par spēkā

neesošu. Arī pretprasību nav cēlusi.

Atbildētājas paskaidrojumos norādītie apstākļi, kas turklāt norādīti nepatiesi, nedod tiesības atbildētājai vienpusējā kārtā

atcelt pirkuma līgumu, nemaksājot rokas naudu divkāršā apmērā.

Prasītāja lūdz tiesu atbildētājas iebildumus atzīt par nepamatotiem un apmierināt prasību pilnā apmērā.

Ar Vidzemes rajona tiesas 2020.gada 2.septembra spriedumu SIA /Nosaukums A/ prasība apmierināta pilnīgi.

Piedzīta no /pers. A/ par labu SIA /Nosaukums A/ rokas nauda 13000 EUR un tiesas izdevumi - valsts nodeva 708,35 EUR,

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR un ar lietas vešanu saistītie izdevumi par advokāta palīdzību 1425 EUR, kopā 15136,55

EUR.

Naudas samaksa veicama SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ norēķinu kontā Nr./konta numurs/,

AS/bankas nosaukums/

Noteiktas SIA /Nosaukums A/ tiesības par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās pamatsummas, ievērojot Civillikuma

1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noraidīta prasība daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu 525 EUR piedziņu.

Tiesa pamatojusi savu spriedumu ar turpmāk minētajiem apstākļiem un apsvērumiem.

Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu

par noteiktu tiesisko attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu

(A.Līcis. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003., 62.lpp.).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

Tiesa lietā noskaidrojusi, un par to pušu starpā nepastāv strīds, ka 2019.gada 4.aprīlī puses noslēgušas cirsmu pirkuma

līgumu.

Līguma 1.1.punktā puses noteikušas, ka atbildētājai uz īpašuma tiesību pamata pieder nekustamais īpašums ar kadastra

Nr./numurs A/, kas sastāv no zemes gabala (kadastra apzīmējums /numurs B/) ar platību 19,9 ha un zemes gabala (kadastra apzīmējums

/numurs C/) ar platību 10,9 ha, kas atrodas /adrese/. Atbildētājas kā pārdevējas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /Nosaukums B/

nostiprinātas Vidrižu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs D/.

Līguma 1.2.punktā noteikts, ka atbildētāja kā pārdevēja pārdeva un nodeva prasītājam kā pircējai īpašumā, bet pircēja pērk un

pieņem savā īpašumā augošus kokus (saskaņā ar 2013.gada apsaimniekošanas plānu) zemes gabalā ar kadastra apzīmējumu /numurs

B/izcērtamā platībā 1,49 ha ar cirtes veidu kailcirte nogabals Nr.7, 8, 11; /numurs B/ izcērtamā platībā 1,98 ha ar cirtes veidu kailcirte

pēc caurmēra - nogabals Nr.3,12; /numurs C/ izcērtamā platībā 4,62 ha ar cirtes veidu kailcirte - nogabals Nr.71,2,3,8,9; /numurs C/

izcērtamā platībā 0,28 ha ar cirtes veidu izlases cirte - nogabals Nr.3.

Pirkuma maksa un samaksas kārtība noteikta Līguma 2.punktā. Līguma 2.2.punktā puses vienojušās, ka cirsmu pirkuma

maksa tiek noteikta 45190 EUR apmērā.

Līguma 2.3.punktā prasītāja kā pircējs apņēmusies izmaksājamo summu samaksāt pārdevējai ar pārskaitījumu uz pārdevējas

kontu [..], pirms cirsmu izstrādes darbu uzsākšanas, bet ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no brīža, kad pārdevēja ir nodevusi ciršanas

apliecinājumu pircējam.

Līguma 2.4.punktā puses vienojušās, ka prasītāja kā pircēja iegūst meža ciršanas tiesības cirsmās Līguma parakstīšanas brīdī,

bet ir tiesīga uzsākt meža ciršanu tikai pēc pilnas pirkuma maksas samaksas. Cirsmu izstrādes termiņš noteikts līdz ciršanas

apliecinājuma derīguma termiņa beigām.

Civillikuma 2004.pants nosaka, ka pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma līguma

priekšmetu un maksu.

Lietā nav strīda, ka puses vienojās par cirsmu pirkuma līguma priekšmetu un maksu, kas ir pirkuma līguma būtiskas

sastāvdaļas, kā arī par samaksas kārtību, un citiem noteikumiem.

Līguma 3.1.punktā noteikts, ka Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un ir spēkā līdz pielīgto saistību izpildei.

Līgumā noteikti pircēja un pārdevējas pienākumi un atbildība. Puses līgumu parakstījušas, tādējādi apliecinot piekrišanu un

uzņemoties Līgumā noteiktās saistības.

Līguma 2.5.punktā puses vienojušās, ka prasītāja kā pircēja trīs darba dienu laikā no Līguma parakstīšanas brīža iemaksās

pārdevējai rokasnaudu 13000 EUR, kas tiek ieskaitīta cirsmas pirkuma maksā. Šajā punktā norādītā summa uzskatāma par rokas nauda

Civillikuma izpratnē un kalpo par Līguma noslēgšanas pierādījumu un tā izpildījuma nodrošinājumu.

Tiesa noskaidrojusi, ka 2019.gada 5.aprīlī SIA /Nosaukums C/ ieskaitījusi atbildētājas kontā 13000 EUR, norādot

maksājuma mērķi - rokasnauda saskaņā ar cirsmu pirkuma līgumu /Nosaukums B/, kas noslēgts 2019.gada 4.aprīlī, ko apliecina

AS/bankas nosaukums/ paziņojums par maksājuma uzdevuma Nr.3227 debetēšanu.

Savukārt 2019.gada 3.maijā SIA /nosaukums C/ atbildētājas kontā ieskaitījusi 13000 EUR, norādot maksājuma mērķi - rokas

nauda atgriešana saskaņā ar cirsmu pirkuma līgumu /nosaukums B/ kas noslēgts 2019.gada 4.aprīlī, ko apliecina AS /bankas nosaukums/

paziņojums par maksājumu Nr.FT191221Z642.

2019.gada 29.aprīlī prasītāja SIA /Nosaukums A/ ieskaitījusi atbildētājas kontā 28800,75 EUR, norādot maksājuma mērķi -

gala maksājums saskaņā ar cirsmu pirkuma līgumu /Nosaukums B/, kas noslēgts 2019.gada 4.aprīlī, IIN 3389,25 EUR, ko apliecina AS

/bankas nosaukums/paziņojums par maksājuma uzdevuma Nr.326 debetēšanu.

Atbildētāja 2019.gada 3.maijā ieskaitījusi SIA /Nosaukums A/ kontā 28800,75 EUR, norādot maksājuma mērķi - gala

maksājuma atgriešana saskaņā ar cirsmu pirkuma līgumu /Nosaukums B/, kas noslēgts 2019.gada 4.aprīlī, IIN 3389,25 EUR, ko

apliecina AS /bankas nosaukums/ paziņojums par ienākošo maksājumu Nr.FT19122D42FS.

No atbildētājas iesniegtajiem dokumentiem apstiprinās prasītājas pilnvarotās pārstāves paskaidrotais, ka 2019.gada 3.maijā

prasītāja ieskaitījusi atkārtoti atbildētājas kontā 13000 EUR ar pamatojumu rokas nauda saskaņā ar cirsmu pirkuma līgumu /Nosaukums

B/, kas noslēgts 2019.gada 4.aprīlī, ko apliecina AS /bankas nosaukums/ kredīta paziņojums, transakcijas Nr.FT191232QMGT.

Savukārt atbildētāja 2019.gada 9.maijā ieskaitījusi prasītājas kontā 13000 EUR ar norādi - atgriezta nepamatoti ieskaitītā

rokas nauda atgriešana saskaņā ar cirsmu pirkuma līgumu /Nosaukums B/, kas noslēgts 2019.gada 4.aprīlī, ko apliecina ko apliecina AS

"/bankas nosaukums/" kredīta paziņojums, transakcijas Nr.FT19129FDFXV.

Tātad lietā pastāv strīds par to, vai 2019.gada 5.aprīlī veiktais maksājums atbildētājas kontā, ko izdarīja SIA /Nosaukums C/,

norādot maksājuma mērķi - rokasnauda saskaņā ar Līgumu /Nosaukums B/, kas noslēgts 2019.gada 4.aprīlī, nevis pircēja – prasītāja

lietā SIA /Nosaukums A/, ir uzskatāms par maksājumu, kādu puses paredzēja Līguma 2.5.punktā.

Civillikuma 1815.pants nosaka, ja saistības priekšmets attiecas vienīgi uz saistītā personīgu darbību, tad saistība jāizpilda

viņam pašam. Visos citos gadījumos saistību var izpildīt parādnieka vietā, pat bez viņa ziņas un pret viņa gribu, trešā persona.

Tiesa atzinusi, ka šajā gadījumā nav nozīmes faktam, ka minēto rokas naudu 13000 EUR atbildētājas kontā ieskaitīja SIA

/Nosaukums C/ nevis SIA "/Nosaukums A/, jo izpildot saistību tika sasniegts paredzētais mantiskais rezultāts.

Likums neaizliedz līgumslēdzējai pusei bez īpašām atrunām piesaistīt citu personu līdzekļus, tostarp ņemt aizdevumus, savu

saistību izpildei, un likums neprasa līgumā ietvert kādus papildu noteikumus par saistību izpildei nepieciešamo līdzekļu ieguves avotu.

To, ka no maksājuma uzdevumā norādītā mērķa - rokasnauda saskaņā ar cirsmu pirkuma līgumu /Nosaukums B/, kas noslēgts 2019.gada

4.aprīlī, tiesas ieskatā saprata arī atbildētāja, jo kā paskaidroja viņas pilnvarotais pārstāvis, tad naudu viņa tērējusi, jo bijusi pārliecināta,

ka tā ir rokasnauda par noslēgto Līgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1811.pantam saistība uzskatāma par izpildītu, jo saistības tiesības priekšmets, šajā gadījumā nauda,

pilnā apmērā Līgumā noteiktajā termiņā ir ieskaitīta atbildētājas kontā.

Tiesas ieskatā nav pamatots atbildētājas pārstāves norāde uz "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un

proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma" normām, jo kāds varētu atbildētājai nākotnē uzlikt sodu par to, ka viņas kontā ienākusi

nelikumīga nauda no SIA /Nosaukums C/.

Pamatojoties uz visu minēto tiesa secinājusi, ka prasītāja Līguma nosacījumus izpildīja un Līguma 2.5.punktā noteiktajā

laikā ieskaitīja atbildētājas kontā rokasnaudu, un Līgums bija spēkā.

Saskaņā ar Civillikuma 1691.pantu rokas nauda ir saistību pastiprinājums, kas var kalpot par pierādījumu, noskaidrojot

pamatsaistības rašanās apstākļus un spēkā esību.

"Atzīmējams, ka rokasnaudas iedošana nav prezumējama, un iemaksa līgumu noslēdzot uzskatāma par rokasnaudu tikai tad, ja

par tādu apzīmēta" (sk.V.Sinaiskis. Saistību tiesības, R., 1940. 24.lpp.).

Tiesa norādījusi, ka pamatsaistība šajā gadījumā ir Līgums un saskaņā ar Civillikuma 1728.pantu ar rokas naudas iedošanu

līgums, ja tas citādi atbilst visiem likuma prasījumiem, uzskatāms par noslēgtu un katra puse var prasīt, lai to izpilda.

Civillikuma 1725.pants noteic, ka ar rokas naudu jāsaprot tas, ka līgumu noslēdzot, viena puse dod otrai ne vien par galīgi

noslēgta līguma pierādījumu, bet līdz ar to arī par tā izpildījuma nodrošinājumu.

No minētās tiesību normas izriet, ka rokas naudai ir divējādas funkcijas: 1) pierādījuma funkcija - rokas naudas došana, no

vienas puses, un pieņemšana, no otras puses, apliecina līguma noslēgšanas faktu; 2) nodrošinājuma funkcija - rokas nauda tās

saņēmējam rada pārliecību, ka otra puse jau uzsāk sava pienākuma izpildi un centīsies to paveikt līdz galam.

Kā atzīts juridiskajā literatūrā, rokas naudas došana nav patstāvīgs darījums, bet palīglīgums (blakus līgums kādam

galvenajam līgumam), tai ir akcesors raksturs.

Turklāt saskaņā ar Civillikuma 1727.pantu nepietiek ar rokas naudas apsolījumu, jo tiesību nodibina tikai tās iedošana

(sk.K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. Tiesu namu aģentūra. Rīga, 2006., 136.lpp.).

Tiesa secinājusi, ka 2019.gada 4.aprīlī noslēgtais līgums ir pastiprināts ar rokas naudas līgumu, un tas skaidri un

nepārprotami ir noteikts līguma 2.5.punktā, nosaucot 13000 EUR par rokas naudu.

Civillikuma 1504.pants noteic, ka darījumu iztulkojot jāskatās uz darījumā lietoto vārdu nozīmi, un, ja tie nav divējādi

saprotami, tad tie cieši jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu.

Tulkojot darījumā lietotos vārdus "rokas nauda 13000 EUR un rokas nauda Civillikuma izpratnē" pēc to nozīmes, tie nav

saprotami divējādi. Tiesa atzinusi, ka šajā gadījumā nav piemērojami Civillikuma 1506., 1508. un 1509.panta noteikumi par darījuma

iztulkošanu, kad izteikumi ir pavisam tumši un nesaprotami, un dodama priekšroka saudzīgākam iztulkojumam, kas vismazāk saista

parādnieku, un divpusēji darījumi šaubu gadījumā iztulkojami par ļaunu kreditoram, kuram tādēļ vajadzējis izteikties skaidrāk un

noteiktāk.

Lietā noskaidrots, ka atbildētāja Līgumu nav apstrīdējusi, tādējādi tiesa uzskatījusi, ka Līgumā ir izteikta pušu brīva griba, kas

apstiprināta ar līgumslēdzēju parakstiem.

Tiesa norādījusi, ka tieši atbildētāja ir tā persona, kas rīkojusies negodprātīgi. No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja

2019.gada 22.maijā nosūtījusi atbildētājai pieprasījumu izpildīt Līgumu līdz 2019.gada 31.maijam un tikai 2019.gada 31.maijā

atbildētāja paziņojusi, ka nevēlas turpināt sadarbību ar prasītāju. Kā noskaidrots tiesas sēdē, tad atbildētāja jau 2019.gada 20.maijā

pārdevusi cirsmu citai personai par lielāku maksu. Tiesas ieskatā celt prasību tiesā par tiesīgi noslēgta līguma izpildīšanu nav nozīmes,

jo šāds spriedums nebūtu izpildāms.

Pie šādiem apstākļiem tiesa secinājusi, ka atbildētāja vienpusēji atkāpusies no savu uzņemto saistību izpildes pret prasītāju

un vienojusies par citu sev izdevīgāku darījumu.

Tiesa secinājusi, ka noslēgtais Līgums neparedz pārdevējas tiesību vienpusēji izbeigt Līgumu un atzinusi atbildētājas rīcību

par prettiesisku, jo atbildētāja cirsmas ir pārdevusi citai personai, tā padarot Līgumu par prasītājai neizpildāmu.

Civillikuma 2042.pants paredz tiesību prasīt pirkuma līguma atcelšanu, nevis to vienpusēji atcelt, bez tam minētā norma

piemērojama kopsakarā ar Civillikuma 2043.pantu, kas noteic, ka jāpierāda, ka zaudējuma nodarītāja puse rīkojusies ļaunprātīgi. Ja

puses nevarētu vienoties par cirsmu pirkuma līguma atcelšanu, atbildētāja bija tiesīga celt prasību tiesā.

Savukārt Civillikuma 1730.panta otrajā daļā noteikts, ja līgumu neizpilda aiz viena līdzēja vainas, tad, ja vainīgs rokas naudas

saņēmējs, viņam tā jāatdod tās devējam divkāršā apmērā, bet, ja neizpildīšanā vainīgs rokas naudas devējs, tad viņš zaudē tiesību prasīt to

atpakaļ.

Augstākās tiesas Civillietu departaments, skaidrojot Civillikuma 1730.panta otrās daļas saturu, ir norādījis, ka minētajā

tiesību normā paredzētās rokas naudas devēja tiesības prasīt rokas naudas piedziņu divkāršā apmērā no tās saņēmēja likumdevējs

saistījis ar līguma neizpildes iemesliem, proti, rokas naudas saņēmēja vainojamību līguma neizpildīšanā, un, lai konstatētu rokas naudas

saņēmēja vainu, nepieciešams noskaidrot iemeslus, kuru dēļ līgums nav noslēgts (sk.Augstākās tiesas Civillietu departamenta

2017.gada 5.decembra spriedums lietā Nr.SKC-281/2017, 10.punkts).

Civillikuma 1731.pants noteic, ja puses norunājušas, ka jau noslēgtu līgumu var atcelt, zaudējot rokas naudu, un ja tādā

gadījumā atkāpjas rokas naudas devējs, tad viņš to zaudē, bet ja atkāpjas pretējā puse, tad viņai jāatdod rokas nauda divkāršā apmērā.

Tiesa atzinusi, ka atbildētājas rīcība novedusi pie Līguma 3.2.punktā paredzētajām sekām, par ko puses vienojušās, ka

pircējam ir tiesības vienpusējā kārtā bez jebkādām sankcijām atkāpties no šī Līguma un prasīt pārdevējam atdot visu, ko tas šī Līguma

sakarā ir ieguvis gadījumā, ja pārdevējs liek šķēršļus cirsmas izstrādei vai kokmateriālu izvešanai.

Tiesa uzskatījusi, ka Līguma 3.2.punktā paredzētais atbilst Civillikuma 1731.panta nosacījumiem.

Ievērojot to, ka atbildētāja parakstījusi Līgumu bez atrunām, pretenzijas pret Līguma saturu nav izvirzījusi, tad atbilstoši

Civillikuma 1431.pantam, jebkurā gadījumā paraksts, kas izdarīts bez rakstiskas ierunas, pauž parakstītāja piekrišanu.

Atbilstoši Civillikuma 1730.panta otrajā daļā noteiktajam, tiesa konstatējusi, ka Līguma neizpildē vainojama rokas naudas

saņēmēja, t.i., atbildētāja un par atteikšanos no Līguma izpildes atbildētājai jāsamaksā prasītājai rokas nauda divkāršā apmērā un, tā kā

atbildētāja rokas naudu 1300 EUR ir atskaitījusi prasītājai atpakaļ 2019.gada 3.maijā, tad tiesa no atbildētājas prasītājas labā piedzinusi

nesamaksāto rokas naudas daļu 13000 EUR.

Tiesa secinājusi, ka šajā gadījumā atbildētāja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5. un 6.panta izpratnē nav atzīstama par

patērētāju.

Tāpat tiesa norādījusi, ka Līguma 6.3.punktā puses vienojušās, ka jebkuras izmaiņas šajā Līgumā stājas spēkā tikai tad, kad tās

noformētas rakstiski un abpusēji parakstītas. Šajā gadījumā tas nav darīts.

Par Vidzemes rajona tiesas 2020.gada 2.septembra spriedumu daļā, ar kuru apmierināta prasība, atbildētāja /pers. A/

iesniegusi apelācijas sūdzību, kurā norāda turpmāk minētos apstākļus un iebildumus.

Civillikuma 1.pants paredz, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Tiesai, taisot spriedumu šajā lietā, bija jāvērtē lietas faktiskie apstākļi, pie kādiem Līgums tika noslēgts, kā arī jāņem vērā, ka

viena Līguma puse ir fiziska persona, kurai šādos darījumos nav ikdienas pieredzes, taču otra puse - juridiska persona, kuras darbība

saistīta ar konkrēto darbības virzienu.

Atbildētāja norāda, ka Līgumu sagatavojusi prasītāja, kura ieradusies atbildētājas dzīvesvietā, kur arī notikusi Līguma

parakstīšana.

Tāpat atbildētājas ieskatā jāņem vērā apstākļi, ka atbildētājas veselības stāvoklis, proti, atbildētājai ir slikta redze un,

parakstot Līgumu, atbildētājai nebija iespēja iebilst pret Līguma nosacījumiem, jo viņai nav juridisko zināšanu šādos jautājumos.

Atbildētāja uzskata, ka prasītājas rīcība neliecina par tās goda prātu un ka ir ievērotas atbildētājas tiesības un intereses.

Tiesību doktrīnā ir atzīts, ka saistības dalībniekus sauc par kreditoru un parādnieku. Persona, kurai ir tiesība prasīt saistības

izpildījumu, ir kreditors. [...] Darījumu jomā vairākums saistību ir atlīdzības saistības, kurās kreditoram pret viņu interesējošo

izpildījumu savukārt ir jāizpilda maksāšanas vai citāda pretizpildījuma pienākums. Tātad, piemēram, pirkumā pārdevējs vienlaikus ir

kreditors, kas gaida maksu par lietu, un parādnieks, kam jānodod pārdodamā lieta, bet pircējs vienlaikus ir parādnieks maksājuma

saistībā un kreditors, kuram ir tiesības prasīt lietas nodošanu, (sk. K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. - Rīga: Tiesu

namu aģentūra, 2006,17.lpp.).

Ņemot vērā minēto, tiesai bija pamats vērtēt Līguma noslēgšanas apstākļus un to, ka atbildētāja ir "vājākā" puse konkrētā

darījuma noslēgšanas apstākļos, piemērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5. un 6.panta noteikumus.

No Līguma 2.5.punkta atbildētāja sapratusi, ka, lai Līgums stātos spēkā un būtu saistošs pusēm, prasītājai trīs darba dienu

laikā jāieskaita atbildētājas kontā 13000 EUR.

No lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem redzams, ka prasītāja atbildētājas kontā Līguma 2.5.punktā noteikto rokas

naudu ieskaitījusi tikai 2019.gada 3.maijā, proti, gandrīz mēnesi pēc Līguma parakstīšanas dienas - 2019.gada 4.aprīla.

No lieta esošajiem kontu izrakstiem redzams, ka 2019.gada 5.aprīli atbildētājas kontā 13000 EUR ieskaitījusi SIA

/Nosaukums C/, maksājuma mērķī norādot - rokasnauda saskaņā ar cirsmu pirkuma līgumu /Nosaukums B/, kas noslēgts 2019.gada

4.aprīlī.

Atbildētājas norāda, ka Līguma puse nekad nav bijusi SIA /Nosaukums C/.

Atbilstoši noslēgtā Līguma 2.5.punktam prasītājai un nevis citai personai, bija pienākums trīs darba dienu laikā iemaksāt

atbildētājai 13000 EUR. Tas izriet no Civillikuma 1812.panta, kas nosaka, ka saistības izpildījums ir spēkā tikai tad, ja to izdarījusi un

saņēmusi īstā persona īstā vietā, īstā laikā un pienācīgā kārtā.

No minētās normas secināms, ka tieši prasītājai un nevis trešajai personai, kura nav darījuma dalībnieks, bija pienākums

veikt samaksu atbilstoši Līguma 2.5.punkta nosacījumam.

Atbildētāja piekrīt, ka prasītājai bija tiesības piesaistīt citu personu līdzekļus, taču šādā gadījumā, pretēji tiesas atzītajam,

prasītājai Līgumā bija jānorāda papildus noteikumi par to, ka prasītājas vietā maksājumu veiks cita persona.

Atbildētāja uzskata, ka pretēji tiesas spriedumā norādītajam, šajā gadījumā ir piemērojamas arī likuma "Par nodokļiem un

nodevām" un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma normas un bija

jāvērtē, vai prasītājas rīcība atbilst citu normatīvo aktu prasībām, it sevišķi laikā, kad papildus uzmanība tiek pievērsta un personām tiek

prasīts pierādīt naudas līdzekļu izcelsmi.

Tāpat atbildētāja uzskata, ka jāvērš uzmanība uz apstākli, ka SIA /Nosaukums A/ un SIA "/Nosaukums C/ ir saistīts juridisks

veidojums likuma "Par nodokļiem un nodevām" 84.panta otrās daļa 2.punkta un trešās daļas izpratnē.

Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 3.panta

pirmās daļas l.punktam, 11.panta pirmās daļas 2.punktam, 28.pantam kredītiestādei ir pienākums pārbaudīt klienta darījumus, pieprasot

iesniegt darījuma dokumentu. Ņemot vērā, ka atbildētājas bankas kontā naudas līdzekļus 13000 EUR apmērā ieskaitījusi trešā persona

SIA /Nosaukums C/, kura nebija darījuma puse un Līgumā nebija atruna par citas personas tiesībām izpildīt līgumsaistības prasītājas

vietā, tad atbildētājai bija ne vien tiesības, bet pienākums kļūdaino maksājumu atskaitīt SIA /Nosaukums C/, proti, personai, kura veikusi

kļūdainu maksājumu atbildētājas bankas kontā.

Attiecībā uz tiesas aprakstīto notikumu gaitu, proti, ka atbildētāja 2020.gada 2.maijā (tiesas spriedumā kļūdaini norādīts

2020.gada 3.maijs) SIA /Nosaukums C/ kontā ieskaitījusi 13000 EUR, norādot maksājuma mērķi - rokas naudas atgriešana saskaņā ar

cirsmu pirkuma līgumu /nosaukums B/, kas noslēgts 2019.gada 4.aprīlī, atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka atbildētāja

neielūkojas savā kontā katru dienu. Tikai atverot i- banku, atbildētāja konstatējusi, ka maksājumu veikusi cita persona un pēc tam

veikusi naudas atgriešanu.

Turklāt, ja prasītājas ieskatā viņa veikusi maksājumu atbilstoši Līguma 2.5.punkta nosacījumam, kāpēc prasītāja 2020.gada

3.maijā atkārtoti veic maksājumu, kura maksājuma mērķī norādīts - rokasnauda saskaņā ar cirsmu pirkuma līgumu /nosaukums B/, kas

noslēgts 2019.gada 4.aprīlī.

Arī 2019.gada 22.maija rakstveida pieprasījumā izpildīt Līgumu, prasītāja nenorāda, ka maksājumu būtu veikusi cita persona,

vai pilnvarojusi samaksu veikt citai personai prasītājas vietā.

Līdz ar to prasītājai neizpildot Līguma 2.5.punkta nosacījumu, Līgums nebija stājies spēkā un pusēm neizrietēja nekādi

turpmāki pienākumi, kas norādīti Līgumā.

Saskaņā ar Civillikuma 1509.pantu divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami

tam par ļaunu, kurš attiecīgajā gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk.

Šajā gadījumā tieši prasītājai vajadzēja izteikties skaidrāk no noteiktāk, jo prasītāja ir tā, kura sagatavoja Līgumu.

Atbildētāja apelācija sūdzībā norāda un citē Civillikuma 1725.un 1727.pantu, secinot no šīm normām, ka tikai pēc tam, kad

prasītāja ir veikusi rokas naudas samaksu, tai rodas tiesības prasīt Līguma izpildi. Prasītāja Līgumā noteiktajā termiņā šo pienākumu

nebija izpildījusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1730.panta pirmo daļu, ja līgumu neizpilda vai nu tādēļ, ka tas, pusēm savstarpēji labprātīgi

vienojoties, atcelts, vai tādēļ, ka tā izpildīšana kļuvusi neiespējama bez rokas naudas devēja vainas, tad rokas nauda jādod pēdējam

atpakaļ. No minētā panta otrās daļas izriet, ka, ja līgumu neizpilda aiz viena līdzēja vainas, tad, ja vainīgs rokas naudas saņēmējs, viņam tā

jāatdod tās devējam divkāršā apmērā, bet ja neizpildīšanā vainīgs rokas naudas devējs, tad viņš zaudē tiesību prasīt to atpakaļ. Faktiski no

lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem redzams, ka prasītāja rokas naudu atbildētājas kontā ieskaitījusi tikai 2019.gada 3.maijā. Tā kā

atbildētājas ieskatā prasītājai neizpildot Līguma 2.5.punkta nosacījumu Līgums nebija spēkā, tad atbildētāja ir atskaitījusi prasītājai tās

samaksāto rokas naudu 2019.gada 9.maijā.

Tiesa spriedumā secinājusi, ka noslēgtais Līgums neparedz pārdevējas tiesības to izbeigt vienpusēji. Līdz ar to atbildētājas

rīcība ir atzīstama par prettiesisku, jo 2019.gada 20.maijā atbildētāja cirsmas ir pārdevusi citai personai, padarot Līgumu prasītājai

neizpildāmu.

Tiesa spriedumā atzinusi, ka atbildētājas rīcība novedusi pie Līguma 3.2.punktā paredzētajām sekām, par ko puses

vienojušās, ka pircējam ir tiesības vienpusējā kārtā bez jebkādām sankcijām atkāpties no šī Līguma un prasīt pārdevējam atdot visu, ko

tas šī Līguma sakarā ir ieguvis gadījumā, ja pārdevējs liek šķēršļus cirsmas izstrādei vai kokmateriālu izvešanai.

Tiesa uzskatījusi, ka Līguma 3.2.punktā paredzētais atbilst Civillikuma 1731.pantā noteiktajam.

Atbildētāja nepiekrīt šādam tiesas secinājumam, jo pirmkārt, prasītājai bija pienākums samaksāt rokas naudu Līguma

2.5.punktā noteiktā termiņā, ko prasītāja nav izpildījusi. Otrkārt, tā kā Līgums nebija stājies spēkā, jo prasītāja nebija izpildījusi Līguma

2.5.punkta noteikumu, tad atbildētājai bija tiesības brīvi rīkoties ar sev piederošo īpašumu.

Atbildētāja ir atmaksājusi visas prasītājas veiktās naudas summas, proti, gan 2019.gada 29.aprīlī veikto pirkuma maksu, gan

2019.gada 3.maijā veikto rokas naudas maksu.

Tas vien, ka prasītāja Līgumā nav iekļāvusi papildus nosacījumu par atbildētājas tiesībām vienpusējā kārtā atkāpties no

Līguma gadījumos, kad prasītāja kavē rokas naudas vai citu maksājumu veikšanu Līgumā noteiktos termiņos, norāda uz pušu tiesiskās

vienlīdzības principa neievērošanu.

Civillikuma 5.pants paredz, ka, kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim

jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem.

No Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas nosacījumiem izriet, ka tiesas spriedumam jābūt pamatotam un likumīgam.

Tiesai, izskatot lietu jāspriež pēc taisnības apziņas, vērtējot, vai prasītājai nodarīts kaitējums, kas būtu par pamatu apmierināt prasītājas

prasību un vai prasītāja nav vainīga pie esošās situācijas izveidošanās.

Savukārt Civilprocesa likuma 97.panta trešā daļa paredz, ka tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi

priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus par nepierādītiem.

Ņemot vērā norādīto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 413.panta pirmo daļu, 414.panta pirmo daļu, 415.panta pirmo

daļu, 416. un 417.pantu atbildētāja lūdz apelācijas instances tiesu noraidīt SIA /Nosaukums A/ prasību par rokas naudas 13000 EUR

piedziņu no /pers. A/.

Prasītāja SIA /Nosaukums A/ savā rakstveida paskaidrojumā atbildētājas /persona A/ apelācijas sūdzību neatzīst turpmāk

minēto apsvērumu dēļ.

Pirmās instances tiesa ir pareizi piemērojusi materiālo tiesību normas, nav pārkāpusi procesuālo tiesību normas. Lietā

iesniegtie pierādījumi ir novērtēti vispusīgi, pilnīgi un objektīvi.

Prasītāja nepiekrīt atbildētājas viedoklim, ka Līgums nebija stājies spēkā, jo atbildētāja nav saņēmusi rokas naudu 13000

EUR atbilstoši Līguma 2.5.punkta noteikumiem. Neatbilst patiesībai, ka rokas nauda atbildētājai samaksāta tikai 2019.gada 3.maijā.

Tiesa noskaidroja, ka 2019.gada 5.aprīlī SIA /Nosaukums C/ ieskaitījusi atbildētājas kontā 13000 EUR, norādot maksājuma mērķi -

rokasnauda saskaņā ar cirsmu pirkuma līgumu /Nosaukums B/, kas noslēgts 2019.gada 4.aprīlī. Šo faktu apliecina lietā esošais

dokuments - AS /Nosaukums D/ paziņojums par maksājuma uzdevuma Nr.3227 debetēšanu. Mēnesi vēlāk, 2019.gada 3.maijā (t.i., pēc

tam, kad pušu sarunas par atbildētājas vēlmi saņemt lielāku pirkuma maksu tika izbeigtas) atbildētāja ieskaitīja atpakaļ SIA "/nosaukums

C/kontā 13000 EUR, norādot maksājuma mērķi - rokas naudas atgriešana saskaņā ar cirsmu pirkuma līgumu /Nosaukums B/, kas

noslēgts 2019.gada 4.aprīlī Šo faktu apliecina lietā esošs dokuments - AS /Nosaukums D/ paziņojums par maksājumu

Nr.FT191221Z642. Atbildētāja šos faktus nav apstrīdējusi.

Līguma 3.1.punktā noteikts, ka Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un ir spēkā līdz pielīgto saistību izpildei.

Civillikuma 2004.pantā noteikts, ka pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma līguma priekšmetu

un maksu.

Nav strīda, ka pienākums samaksāt rokas naudu ar Līgumu pielīgts prasītājai. Tiesa noskaidroja, ka saskaņā ar Līguma

2.5.punktu, prasītājai trīs darba dienu laikā pēc līguma parakstīšanas bija jāieskaita atbildētājas kontā 13000 EUR. Nākošajā dienā pēc

līguma noslēgšanas SIA /Nosaukums C/ šo summu ieskaitīja atbildētājas kontā. Tiesa atzina, ka rokas nauda ir ieskaitīta Līguma

2.5.punktā minētājā terminā, jo Civillikuma 1815.pants nosaka - ja saistības priekšmets attiecas vienīgi uz saistītā personīgu darbību,

tad saistība jāizpilda viņam pašam. Visos citos gadījumos saistību var izpildīt parādnieka vietā, pat bez viņa ziņas un pret viņa gribu, trešā

persona. Tiesa norādīja, ka šajā gadījumā nav nozīmes faktam, ka rokas naudu ieskaitīja SIA /Nosaukums C/ nevis SIA "/Nosaukums A/,

jo tika sasniegts Līgumā paredzētais mantiskais rezultāts. Tā kā saistības tiesības priekšmets šajā gadījumā ir nauda, kas pilnā apmērā

noteiktā termiņā ir ieskaitīta atbildētājas kontā, saistība ir uzskatāma par izpildītu.

Prasītāja nepiekrīt atbildētājas viedoklim, ka Līgumā bija jānorāda, ka rokas naudu prasītājas vietā samaksās cita persona.

Likums neprasa līgumā ietvert kādus papildu noteikumus par saistību izpildei nepieciešamo līdzekļu ieguves avotu. Tāpat atbildētāja

nepamatoti atsaucas uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 3.panta

pirmās daļas l.punktu, 11.panta pirmās daļas 2.punktu, 28.pantu, kur noteikts kredītiestādes pienākums pārbaudīt klienta darījumus,

pieprasot iesniegt darījuma dokumentus. Prasītāja nepiekrīt atbildētājas apgalvojumam, ka, pieņemot naudu no SIA /Nosaukums C/,

atbildētājai nebūtu iespējams uzrādīt dokumentus un pierādīt naudas izcelsmi. Tāpat prasītāja nepiekrīt, ka SIA /nosaukums C/ veikusi

kļūdainu maksājumu. Maksājuma informācijā norādīts konkrēti - rokasnauda saskaņā ar cirsmu pirkuma līgumu /Nosaukums B/, kas

noslēgts 2019.gada 4.aprīlī. SIA "/nosaukums C/nekad nav paziņojusi /pers. A/, ka veikts kļūdains maksājums, un nekad nav prasījusi

naudu atmaksāt.

Tā kā atbildētāja nav iesniegusi nekādus pierādījumus, tad prasītājas ieskatā šajā lietā nav nozīmes atbildētājas nepamatotiem

apgalvojumiem, ka atbildētāja ir fiziska persona, kurai šādos darījumos neesot ikdienas pieredzes, nav juridisko zināšanu, ka atbildētājai

ir slikta redze un ka viņai nav bijusi iespēja iebilst pret Līguma nosacījumiem, ka Līgumu sagatavojusi prasītāja un ieradusies

atbildētājas dzīves vietā, tādējādi rīkojoties negodīgi, ka atbildētāja neielūkojas konta informācijā katru dienu un nav zinājusi, ka cita

persona veikusi rokas naudas samaksu, bet prasītāja to nav paziņojusi. Tāpat nav nozīmes atbildētājas iebildumam, ka prasītājai vajadzēja

izteikties skaidrāk un noteiktāk un, ka saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5. un 6.pantu, netaisnīgi līguma nosacījumi nav

spēkā. Atbildētāja nav norādījusi, kuri konkrēti Līguma noteikumi ir nesaprotami, nekonkrēti vai netaisnīgi. Prasība par Līguma atzīšanu

par spēkā neesošu nav celta. Atbildētāja nepareizi uzskata, ka šajā situācijā bijis pietiekami mutiski informēt prasītāju, ka Līguma

saistības nevēlas turpināt, jo nav saņēmusi rokas naudu. Atbildētāja noklusē par saņemto atbildi, ka rokas nauda ir samaksāta Līgumā

norādītā termiņā un Līgums ir jāizpilda. Ne Līgums, ne likums neparedz atbildētājas tiesību vienpusēji izbeigt noslēgto līgumu, tādēļ

tiesa pamatoti atzina atbildētājas rīcību par prettiesisku, jo atbildētāja cirsmas pārdeva citai personai, tā padarot Līgumu par

neizpildāmu. Šādam gadījumam, kad līgumu neizpildīšanā vainojams rokas naudas saņēmējs, Civillikumā noteikts pienākums atdot rokas

naudu tās devējam divkāršā apmērā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja nav iesniegusi nevienu pierādījumu saviem iebildumiem pret prasību, kā tas paredzēts

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā, prasītāja lūdz apelācijas instances tiesu atbildētājas /pers. A/ apelācijas sūdzību atzīt par

nepamatotu un prasību apmierināt pilnā apmērā, t.i., piedzīt no /pers. A/ par labu SIA /Nosaukums A/ rokas naudu 13000 EUR un

tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu 708,35 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR un ar lietas vešanu saistītos

izdevumus par advokāta palīdzību 2400 EUR, noteikt SIA /Nosaukums A/ tiesības saņemt 6% gadā no galvenā parāda par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

2020.gada 5.jūnijā pieņemts un 2020.gada 10.jūnijā spēkā stājās "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums".

Likuma 10.pants noteic, ka civillietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja ir iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību

ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Tiesas kolēģija uzskata, ka minēto civillietu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā. Par civillietas iztiesāšanu rakstveidā

tiesa laikus informējusi lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai (lietas

88.lapa).

Motīvu daļa

Tiesas kolēģija, izvērtējot rakstveida procesā atbildētājas /pers. A/ apelācijas sūdzībā minētos apstākļus, pārbaudot lietas

materiālus kopumā, atzīst, ka prasītājas SIA /Nosaukums A/ prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu, apelācijas instances tiesa

izskata lietu pēc būtības sakarā ar atbildētājas /pers. A/ apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā un nepārbauda faktus, kas

konstatēti pirmās instances tiesā, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās

instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas

zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šajā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma

motīvu daļā var nenorādīt.

Tiesas kolēģija, izskatot lietu rakstveida procesā, atzīst, ka pārsūdzētajā Vidzemes rajona tiesas 2020.gada 2.septembra

spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai.

Atbildētājas /persona A/ apelācijas sūdzību tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Pirmās instances tiesā konstatēti turpmāk minētie fakti, kas nav apstrīdēti atbildētājas apelācijas sūdzībā.

2019.gada 4.aprīlī puses noslēgušas cirsmu pirkuma līgumu (lietas 12.-14.lapa).

Līguma 1.1.punktā puses noteikušas, ka atbildētājai uz īpašuma tiesību pamata pieder nekustamais īpašums ar kadastra

Nr./numurs A/, kas sastāv no zemes gabala (kadastra apzīmējums /numurs B/) ar platību 19,9 ha un zemes gabala (kadastra apzīmējums

/numurs C/) ar platību 10,9 ha, kas atrodas /adrese/. Atbildētājas kā pārdevējas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /Nosaukums B/

nostiprinātas Vidrižu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs D/.

Līguma 1.2.punktā noteikts, ka atbildētāja kā pārdevēja pārdeva un nodeva prasītājai kā pircējai īpašumā, bet pircēja pērk un

pieņem savā īpašumā augošus kokus (saskaņā ar 2013.gada apsaimniekošanas plānu) zemes gabalā ar kadastra apzīmējumu /numurs

B/izcērtamā platībā 1,49 ha ar cirtes veidu kailcirte nogabals Nr.7, 8, 11; /numurs B/ izcērtamā platībā 1,98 ha ar cirtes veidu kailcirte

pēc caurmēra - nogabals Nr.3,12; /numurs C/ izcērtamā platībā 4,62 ha ar cirtes veidu kailcirte - nogabals Nr.71,2,3,8,9; /numurs

C/izcērtamā platībā 0,28 ha ar cirtes veidu izlases cirte - nogabals Nr.3.

Pirkuma maksa un samaksas kārtība noteikta Līguma 2.punktā. Līguma 2.2.punktā puses vienojušās, ka cirsmu pirkuma

maksa tiek noteikta 45190 EUR.

Līguma 2.3.punktā prasītāja kā pircēja apņēmusies izmaksājamo summu samaksāt pārdevējai ar pārskaitījumu uz pārdevējas

kontu [..], pirms cirsmu izstrādes darbu uzsākšanas, bet ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no brīža, kad pārdevēja ir nodevusi ciršanas

apliecinājumu pircējam.

Līguma 2.4.punktā puses vienojušās, ka prasītāja kā pircēja iegūst meža ciršanas tiesības cirsmās Līguma parakstīšanas brīdī,

bet ir tiesīga uzsākt meža ciršanu tikai pēc pilnas pirkuma maksas samaksas. Cirsmu izstrādes termiņš noteikts līdz ciršanas

apliecinājuma derīguma termiņa beigām.

Līguma 2.5.punktā puses vienojušās, ka prasītāja kā pircēja trīs darba dienu laikā no Līguma parakstīšanas brīža iemaksās

pārdevējai rokasnaudu 13000 EUR, kas tiek ieskaitīta cirsmas pirkuma maksā. Šajā punktā norādītā summa uzskatāma par rokas naudu

Civillikuma izpratnē un kalpo par Līguma noslēgšanas pierādījumu un tā izpildījuma nodrošinājumu.

Līguma 3.1.punktā noteikts, ka Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un ir spēkā līdz pielīgto saistību izpildei.

Puses Līgumu ir parakstījušas, tādējādi apliecinot piekrišanu un uzņemoties Līgumā noteiktās saistības.

Tā kā puses ir vienojušās par Līguma priekšmetu un maksu, kas ir pirkuma līguma būtiskas sastāvdaļas, tad atbilstoši

Civillikuma 2004.panta noteikumiem Līgums uzskatāms par noslēgtu.

Tiesas kolēģija nepiekrīt atbildētājas viedoklim apelācijas sūdzībā, ka pie šādiem apstākļiem Līgums nav stājies spēkā, jo

atbildētāja nav saņēmusi rokas naudu 13000 EUR atbilstoši Līguma 2.5.punkta noteikumiem, proti, Līguma noteiktajā termiņā no

pircējas SIA /Nosaukums A/, un atbildētājai ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līgumu izpildes.

No lietas materiāliem izriet, ka 2019.gada 5.aprīlī SIA /Nosaukums C/ pircējas - prasītājas SIA /Nosaukums A/ vietā

ieskaitījusi atbildētājas kontā 13000 EUR, norādot maksājuma mērķi - rokasnauda saskaņā ar cirsmu pirkuma līgumu /Nosaukums B/,

kas noslēgts 2019.gada 4.aprīlī, ko apliecina AS /Nosaukums D/ paziņojums par maksājuma uzdevuma Nr.3227 debetēšanu (lietas

15.lapa), kuru atbildētāja 2019.gada 3.maijā atgriezusi SIA /Nosaukums C/ (lietas 26.lapa).

Pirmās instances tiesa pamatoti spriedumā norādījusi uz Civillikuma 1815.panta tiesību normām, kas paredz - ja saistības

priekšmets attiecas vienīgi uz saistītā personīgu darbību, tad saistība jāizpilda viņam pašam. Visos citos gadījumos saistību var izpildīt

parādnieka vietā, pat bez viņa ziņas un pret viņa gribu, trešā persona.

Tiesas kolēģija piekrīt pirmās instances tiesas secinājumiem, ka šajā gadījumā nav nozīmes faktam, ka minēto rokas naudu

13000 EUR pircējas SIA /Nosaukums A/ vietā atbildētājas kontā ieskaitīja SIA /Nosaukums C/, jo izpildot saistību tika sasniegts

paredzētais mantiskais rezultāts. Tāpat ir pamatota pirmās instances tiesas norāde spriedumā, ka likums neaizliedz līgumslēdzējai pusei

bez īpašām atrunām piesaistīt citu personu līdzekļus, tostarp ņemt aizdevumus, savu saistību izpildei, un likums neprasa līgumā ietvert

kādus papildu noteikumus par saistību izpildei nepieciešamo līdzekļu ieguves avotu.

Tiesību teorijā ir teikts, ka saistības izpildījuma rezultātā jāsasniedz paredzētais mantiskais rezultāts, tāpēc nav svarīgi, no

kādas personas nāk paredzētā lieta (sk. Civillikuma komentāri:Ceturtā dala. Saistību tiesības.Autoru kolektīvs, prof. K. Torgāna

vispārīgā zinātniskā redakcijā.-R.:Mans īpašums, 1998, 316.lpp.).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu tiesa, piemērojot tiesību normas, ņem vērā judikatūru.

Šajā sakarā judikatūrā un tiesu praksē ir izteiktas atziņas, ka no Civillikuma 1815.panta normas izriet, ka saistības izpildījuma

rezultātā jāsasniedz paredzētais mantiskais rezultāts un tāpēc kreditoram nav svarīgi, no kādas personas nāk paredzētais saistības

izpildījums (sk. AT 2017.gada 26.janvāra lēmums Lieta Nr.C39081413, SKC – 830/2017, 12.punkts; 2018.gada 31.oktobra

spriedums Lieta Nr.C3609151 SKC-248/2018).

Tātad likumā noteikto pienākumu - iemaksāt rokas naudu, kas pēc būtības ir daļa no nekustamā īpašuma pirkuma maksas,

pircējas SIA /Nosaukums A/ vietā izpildīja trešā persona SIA /Nosaukums C/, kas nav pretrunā ar likuma normām un šajā gadījumā

atbildētājai nebija nekāda pamata uzskatīt, ka Līgums nav spēkā un viņai ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma izpildes.

Turklāt Civillikums nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no pirkuma līguma nav pieļaujama, pat ja otra puse neizpilda savas

saistības (Civillikuma 2039.pants). Izņēmuma kārtā pirkuma līgumu var atcelt, ja kāds no līguma parakstītājiem ir piedabūts noslēgt

līgumu vai nu ar otra slēdzēja ļaunprātību, vai ar viltu, vai ar spaidiem. To var darīt arī tad, ja pirktās lietas pēkšņi kaut kāda iemesla dēļ

iztrūkst(Civillikuma 2040.pants), kā arī ņemot vērā blakus nolīgumus, ar kuriem paturētas atkāpšanās tiesības, piemēram, ja pircējs

nesamaksā pirkuma maksu (Civillikuma 2047.pants). Pirkuma līgumu turklāt var atcelt pārmērīga zaudējuma dēļ, ko cieš viena vai otra

puse, un nokavējuma dēļ, ja kāds no līgumslēdzējiem vairs nav ieinteresēts līguma izpildē (Civillikuma 2042.pants).

Atbildētāja /persona A/ lietā pretprasību pret SIA /Nosaukums A/ par Līguma atcelšanu nav iesniegusi.

Pie šādiem apstākļiem tiesas kolēģija secina, ka Līguma neizpildē ir vainojama atbildētāja un analogi pirmās instances tiesas

atzinumam, atbilstoši Civillikuma 1730.panta otrajā daļā noteiktajam atbildētājai jāsamaksā prasītājai rokas nauda divkāršā apmērā

26000 EUR, taču, tā kā atbildētāja rokas naudu 13000 EUR jau ir atskaitījusi atpakaļ prasītājai 2019.gada 3.maijā (lietas 18.lapa), tad

no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama atlikusī rokas naudas daļa - 13000 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespiež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Prasītāja SIA /Nosaukums A/ par prasības pieteikumu samaksājusi valsts nodevu 708,35 EUR un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 3,20 EUR, kopā 711,55 EUR.

Tā kā prasība apmierināta pilnīgi, SIA /Nosaukums A/ samaksātie tiesas izdevumi 711,55 EUR tās labā piedzenami no

atbildētājas /pers. A/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētājas par labu

prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji.

Prasītājai SIA /Nosaukums A/ radušies izdevumi advokāta palīdzības samaksai 2400 EUR (maksājumu apliecinoši

dokumenti lietas 9., 52., 92.lapa), kas saskaņā ar minētā panta nosacījumiem par labu prasītājai piedzenami no atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.-434. pantu Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

pilnīgi apmierināt SIA /Nosaukums A/ prasību pret /pers. A/ par rokas naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr Nr./reģistrācijas numurs/ ,

rokas naudu 13000 EUR un tiesāšanās izdevumus 3111,55 EUR, kopā 16111,55 EUR.

Naudas samaksa veicama SIA /Nosaukums A/ norēķinu kontā Nr./konta numurs/ AS /Nosaukums D/.

Noteikt SIA /Nosaukums A/ tiesības par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās pamatsummas 13000 EUR.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā Civilprocesa likuma 451., 452.pantā minētajos gadījumos

30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2021.gada 26.janvāra, iesniedzot kasācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesā.

Tiesnesis referents D.Lazdiņš

Tiesnese S.Bakmane

Tiesnesis A.Bukavs