Claim dismissed for non-compliance with prior administrative review procedure for damages compensation.

Lietas Nr. A420177524

AA43-0554-25/21

ECLI:LV:ADAT:2025:1215.A420177524.7.S

Administratīvā apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025.gada 15.decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Līga Hāzenfuse, tiesnesis Valters Poķis un tiesnese

Anita Šteinberga

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumu par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu atlīdzināti zaudējumi un nemantiskais kaitējums.

Aprakstošā daļa

[1] Ceļu satiksmes drošības direkcija (turpmāk – direkcija) ar 2018.gada 31.maija lēmumu Nr.11.11-3/1220 atteica

/Persona A/ pastāvīgu transportlīdzekļaToyota Siennaar VIN numuru /Numurs A/ (turpmāk – transportlīdzeklis)

reģistrāciju.

Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru transportlīdzeklis tiktu

reģistrēts. Ar Administratīvās apgabaltiesas 2023.gada 13.jūlija spriedumu lietā Nr.A420256018 pieteikums tika

apmierināts un direkcijai tika uzlikts pienākums pastāvīgi reģistrēt transportlīdzekli. Spriedums ir stājies spēkā.

[2] Pieteicējs 2024.gada 26.aprīlī vērsās direkcijā ar iesniegumu par zaudējumu 2554 euro atlīdzināšanu, kas

radušies saistībā ar direkcijas 2018.gada 31.maija lēmumu Nr.11.11-3/1220, atsakot reģistrēt transportlīdzekli.

Pieteicēja ieskatā ilgstošas transportlīdzekļa nelietošanas rezultātā transportlīdzeklim radušies tādi bojājumi, kuru

novēršana vairs nav ekonomiski pamatota. Tādējādi pieteicējam ir nodarīti zaudējumi transportlīdzekļa vērtības

iegādes brīdī un iesnieguma iesniegšanas brīdī vērtības starpības apmērā. Iesniegumam pieteicējs pievienoja

eksperta 2024.gada 22.aprīļa transportlīdzekļa apskates protokolu – faktiskās vērtības aktu/eksperta slēdzienu

(turpmāk – atzinums), kas pieteicēja ieskatā pamato zaudējumu apmēru.

Papildus pieteicējs lūdza dzēst transportlīdzeklim izveidojušos transportlīdzekļa un tā ekspluatācijas nodokļa

parādu.

[3] Direkcija ar 2024.gada 27.maija lēmumu (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atteica pieteicējam zaudējumu

atlīdzinājumu. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk norādīto.

[3.1] Pieteicējs nav iesniedzis ticamus pierādījumus par transportlīdzekļa iegādes vērtību.

[3.2] Atzinumā ir ietverta informācija par transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa apskatē konstatētajiem bojājumiem,

tomēr tajā nav norādīts bojājumu konstatēšanas datums un metodes. Līdz ar to nav iespējams droši apgalvot, ka

transportlīdzeklim ir šādi bojājumi.

[3.3] Transportlīdzekļa 2018.gada 28.decembra tehniskās apskates protokolā konstatēts, ka tas bija salīdzinoši labā

tehniskā stāvoklī, savukārt no atzinuma var secināt, ka transportlīdzeklim bojājumi bija radušies pēc 2018.gada.

Direkcijai nav saprotams, kā bez derīgas atļaujas dalībai ceļu satiksmē varēja rasties bojājumi, kas tieši saistīti ar

intensīvu vai neatbilstošu transportlīdzekļa ekspluatāciju. Piemēram, nav saprotams, kā atzinumā konstatētie

transportlīdzekļa stūres iekārtas, ritošās daļas, spēka pārvada un dzinēja bojājumi varēja rasties, ja transportlīdzeklis

ilgstoši ir stāvējis. Transportlīdzekļa stāvēšana neatbilstošos apstākļos var izraisīt akumulatora izlādi, koroziju,

riepu deformāciju, nevis bojājumus, kas norādīti atzinumā.

Pieteicējs nav rīkojies atbilstoši rūpīga un gādīga saimnieka izpratnei un ir tieši veicinājis transportlīdzekļa tehniskā

un vizuālā stāvokļa pasliktināšanos un zaudējumu rašanos ar savu rīcību vai bezdarbību.

[3.4] Atzinumā norādīta neskaidra transportlīdzekļa faktiskās vērtības noteikšanas metodika, kā pamatojumu

izmantojot Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja metodiku ,,Transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu

metodika”. Transportlīdzekļa vidējās vērtības aprēķinam izmantota konkrētā transportlīdzekļa katalogā esošā

vērtība uz ceļu satiksmes negadījuma datumu. Atzinumā par transportlīdzekļa vērtību vairākas reizes norādīta

piebilde ,,pirms negadījuma”, bet vienlaikus atzinumā nav pierādījumu notikušajam negadījumam ar

transportlīdzekli, kas būtu par pamatu metodikas piemērošanai. Tāpat atzinumā nav norādīts, kāpēc nevarēja

izmantot citas metodes transportlīdzekļa vērtības noteikšanai. Transportlīdzekļa vērtības noteikšana pēc ceļu

satiksmes negadījuma un pēc ilgstošas stāvēšanas var būt atšķirīga.

[3.5] Atzinumā norādīti transportlīdzekļa vērtību palielinošie un samazinošie faktori, kas nav precizēti un uzskaitīti.

Kopējais vērtības samazinājums nav pamatots ar aprēķiniem vai skaidrojumiem.

[3.6] Atzinumam pievienotajiem fotoattēliem nav skaidras norādes uz fotogrāfiju izdarīšanas laiku. No atsevišķām

fotogrāfijām nav izprotams, vai attēlos redzams viens un tas pats transportlīdzeklis.

[3.7] Atzinumam pievienots 3.pielikums ar zaudējumu aprēķinu. Tajā norādītajām rezerves daļu un materiālu cenu,

kā arī darba izmaksām nav norādīts avots, kas ļautu pārliecināties par cenu atbilstību un samērīgumu.

[3.8] Lai transportlīdzeklis septiņu gadu laikā pilnībā ietu bojā, tam jābūt pakļautam ārkārtīgi nelabvēlīgiem

apstākļiem un tam jābūt pilnībā atstātam bez apkopes un aizsardzības. No atzinuma secināms, ka transportlīdzeklis

nav uzglabāts piemērotā veidā un vietā, kā arī tam nav veikti regulāri tehniskie apkopes darbi, kas ir nepieciešami

transportlīdzekļa uzturēšanai. Ja transportlīdzekļa īpašnieks nav darījis visu saprātīgi nepieciešamo, lai aizsargātu

savu īpašumu, viņš var tikt uzskatīts par nolaidīgu, bet viņa rīcība par tādu, kas neatbilst krietna un rūpīga

saimnieka rīcībai, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem liedz tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu.

[3.9] Lai arī konstatējams direkcijas prettiesisks administratīvais akts, atsakot transportlīdzekļa reģistrāciju, nav

konstatējams tiešs cēloniskais sakars starp zaudējumiem un direkcijas prettiesisko administratīvo aktu.

[3.10] Direkcijai nav kompetences dzēst transportlīdzeklim izveidojušos transportlīdzekļa un tā ekspluatācijas

nodokļa parādu.

[4] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu

atlīdzināti zaudējumi un nemantiskais kaitējums. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādīto.

[4.1] Visu tiesvedības lietā Nr.A420256018 laiku pieteicējam bija liegta iespēja izmantot transportlīdzekli, jo tas

nebija reģistrēts. Rodoties iespējai transportlīdzekli reģistrēt, pieteicējs ir konstatējis, ka transportlīdzekli nav

iespējams reģistrēt, jo ilgstošas transportlīdzekļa nelietošanas rezultātā tam ir radušies tādi bojājumi, kuru

novēršana vairs nav ekonomiski pamatota.

[4.2] Direkcija bez tiesiska pamata apšauba pieteicēja ziņas, necenšas noskaidrot apstākļus un sagroza informāciju.

Direkcija nav pierādījusi, ka pieteicējs lietojis transportlīdzekli pretēji aizliegumam to lietot ceļu satiksmē,

nepaskaidrojot, kā iestāde nonākusi pie šādiem secinājumiem. Pieteicējs transportlīdzekli visu tiesvedības laiku bija

novietojis stāvēšanai viņa mātei piederošā īpašumā /Adrese A/. Direkcija pieteikuma izskatīšanas laikā nav

vēlējusies apskatīt transportlīdzekli un precizēt glabāšanas apstākļus.

[4.3] Pieteicēja zaudējumus veido no transportlīdzekļa sākotnējās vērtības, kuru sertificēts vērtētājs ir noteicis 3244

euro apmērā, atskaitot tā atlieku vērtību, kuru sertificēts vērtētājs ir noteicis 690 euro apmērā. Tādējādi zaudējumi

ir vērtējami 2554 euro apmērā.

[4.4.] Transportlīdzekli pieteicējs iegādājies ģimenes vajadzībām, ņemot vērā, ka piedzimuši divi bērni. Prettiesisks

liegums ilgstoši izmantot transportlīdzekli izraisījis ar likumu aizsargāto pieteicēja interešu aizskārumu, kuru

pieteicējs vērtē kā nemantisko kaitējumu 250 euro apmērā.

[4.5] Pieteicējs lūdz atlīdzināt arī juridiskos izdevumus 157,3 euro apmērā, jo pats pieteikumu tiesai nevarēja

uzrakstīt.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 5.decembra spriedumu noraidīts pieteicēja pieteikums daļā par

zaudējumu atlīdzināšanu un atstāts bez izskatīšanas pieteikums daļā par nemantiskā kaitējuma 250 euro

atlīdzināšanu. Sprieduma pamatots ar turpmāk minēto.

[5.1] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu par prettiesisku iestādes lēmumu

un kādā apmērā.

[5.2] Lai noteiktu personas tiesības uz atlīdzinājumu par zaudējumiem, ko tai nodarījusi iestāde, ir jākonstatē: 1)

iestādes prettiesisks administratīvais akts; 2) faktiskās sekas – personas mantas samazinājums vai nemantisko

tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums; 3) tieša cēloņsakarība starp iestādes prettiesisko rīcību un

zaudējumiem (kaitējumu).

Atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 10.panta pirmajai un otrajai daļai, ja

persona nav darījusi visu iespējamo, lai nepieļautu zaudējumu rašanos vai to apmēra palielināšanos, personai nav

tiesību uz šādu zaudējumu atlīdzinājumu.

[5.3] Tiesa neapšaubīja, ka vispārīgā gadījumā ilgstošas nelietošanas rezultātā transportlīdzeklim var rasties

bojājumi, kuru novēršana, iespējams, vairs nav ekonomiski pamatota. Tomēr, izvērtējot pieteicēja iesniegtos

pierādījumus transportlīdzekļa vērtības zudumam un norādīto pamatojumu par tā saistību ar direkcijas prettiesisko

lēmumu, tiesa atzina par pamatotu direkcijas argumentu, ka lielākā daļa eksperta slēdzienā norādītie

transportlīdzekļa bojājumi ir saistīti ar intensīvu un/vai neatbilstošu transportlīdzekļa ekspluatāciju, kas visticamāk

radušies vēl pirms direkcijas prettiesiskā lēmuma pieņemšanas, savukārt pārējie bojājumi varētu būt radušies

transportlīdzekļa nepienācīgas aprūpes un uzglabāšanas rezultātā pēc direkcijas prettiesiskā lēmuma pieņemšanas.

[5.4] Ar direkcijas 2018.gada 31.maija lēmumu Nr.11.11-3/1220 atteikts reģistrēt pieteicēja transportlīdzekli

Latvijā, tai pat laikā minētais lēmums neliedza pieteicējam iespēju rīkoties ar konkrēto transportlīdzekli, proti, gan

lietojot paša vajadzībām (veicot nepieciešamos remontus, novēršot trūkumus, veicot nepieciešamos uzturēšanas

darbus), gan realizējot.

Ņemot vērā, ka pieteicējam nekādā veidā nebija ierobežotas tiesības rīkoties ar transportlīdzekli un veikt

nepieciešamās darbības, lai novērstu iespējamā kaitējuma rašanos, tostarp, nodrošināt sava transportlīdzekļa

glabāšanu, rūpēties un gādāt par to, piemēram, novietot to garāžā, zem nojumes vai apklāt, tādējādi aizsargājot no

saules, lietus, sniega, veikt nepieciešamo tehnisko apkopi, vismaz iztīrīt salonu, tiesa secināja, ka zaudējumi

pieteicējam radušies paša pieteicēja rīcības rezultātā, jo pieteicējs nav rīkojies atbilstoši rūpīga un gādīga saimnieka

izpratnei, nevis direkcijas prettiesiskā lēmuma rezultātā.

Tāds pats zaudējums pieteicējam būtu radies arī tad, ja direkcija būtu rīkojusies tiesiski. Tiesa secināja, ka nav

konstatējama tieša cēloņsakarība starp direkcijas prettiesisko administratīvo aktu un zaudējumiem, turklāt

zaudējumi pieteicējam radušies tieši viņa paša nepienācīgas rūpības rezultātā. Tādējādi tiesa atzina, ka pieteicējam

nav tiesību uz atlīdzinājumu par transportlīdzekļa vērtības zudumu.

Līdz ar to pieteicēja pieteikums par transportlīdzekļa vērtības zuduma atlīdzināšanu tika noraidīts.

[5.5] Attiecībā uz pieteicēja prasījumu atlīdzināt zaudējumus par juridiskajiem pakalpojumiem 157,3 euro, kas

viņam radušies, iesniedzot pieteikumu tiesā, tiesa norādīja, ka atlīdzinājuma prasījums pēc savas dabas nav

patstāvīgs, bet gan subsidiārs prasījums. Proti, administratīvajā procesā tas ir nesaraujami saistīts ar

pamatprasījumu par iestādes lēmuma vai rīcības prettiesiskumu.

Tā kā pārsūdzētais lēmums ir atzīstams par tiesisku, un tādējādi ir noraidāms pamatprasījums lietā par

transportlīdzekļa vērtības zudumu, tad ir noraidāms arī ar to saistītais atlīdzinājuma prasījums par pieteicējam

sniegto juridisko palīdzību pieteikuma iesniegšanai.

[5.6] Attiecībā uz pieteicēja prasījumu atlīdzināt nemantisko kaitējumu 250 euro tiesa secināja, ka pieteicējs nav

iesniedzis tiesai pierādījumus, ka būtu ar attiecīgu prasījumu vērsies direkcijā. Tādējādi tiesa atzina, ka pieteicējs

nav ievērojis likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību, un pieteikumu atstāja bez

izskatīšanas, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 278.panta pirmās daļas 1.punktu.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzība

pamatota ar turpmāk norādīto.

[6.1] Ierosinot tiesvedību, pirmās instances tiesa nepamatoti atteicās pieņemt pieteicēja pieteikumu daļā par

pienākuma uzlikšanu direkcijai dzēst informāciju par transportlīdzeklim aprēķināto ekspluatācijas nodokli, norādot,

ka attiecībā uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli visas darbības veic Valsts ieņēmumu dienests. Valsts

ieņēmumu dienests norādīja, ka šajā jautājumā kompetence ir direkcijai, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma

4.panta piekto daļu. Šobrīd direkcija ir izpildījusi pieteicēja lūgumu un ekspluatācijas nodokli ir dzēsusi. Tomēr

iepriekš minētais liek apšaubīt arī pamatojumu, ar kuru tiesa lēma atstāt bez izskatīšanas pieteikumu daļā par

nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 18.oktobra lēmumā lietā Nr.SKA-1533/2019 atzīts

par pieļaujamu atkāpties no obligātās lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības, norādot, ka lietas

iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošana kā priekšnoteikums pieteikuma izskatīšanai nav

pašmērķīga. Konkrētajā gadījumā pieteikuma daļā par nemantisko kaitējumu atstāšanas bez izskatīšanas ir pārāk

formāla un nesamērīga.

[6.2] Lietā nav pierādījumu tiesas secinājumam, ka lielākā daļa no atzinumā norādītajiem bojājumiem ir saistīti ar

transportlīdzekļa intensīvu lietošanu.

[6.3] Ilgstoši prettiesiski liedzot pieteicējam lietot savu īpašumu, pieteicējam ir radušies zaudējumi. Līdz ar to

risināms ir tikai jautājums par zaudējuma apmēra aprēķinu.

[6.4] Nav pamatots tiesas secinājums, ka pieteicējam nebija liegta iespēja rīkoties ar konkrēto transportlīdzekli,

proti, gan lietot to paša vajadzībām, gan realizēt, jo transportlīdzekļa lietošana bez reģistrācijas nav atļauta.

[6.5] Augstākās tiesas Civillietu departaments lietā Nr.SKC-8/2020 atzina, ka, ja nekustamā īpašuma atsavināšanas

sabiedrības vajadzībām procesa laikā zemes īpašniekam ir liegta jēgpilna rīcība ar īpašumu, tad šāda situācija

rīcības ar īpašumu ierobežojumu dēļ ir pielīdzināma faktiskai īpašuma atsavināšanai. Atbilstoši Senāta atziņām, ja

tiesību ierobežošanu pielīdzina faktiskai īpašuma atsavināšanai, tad zaudējumu summa ir aprēķināma kā

transportlīdzekļa vērtība pirms tiesību ierobežošanas, atskaitot transportlīdzekļa vērtību, tiesību ierobežošanas

izbeigšanas brīdī.

Ja nebūtu direkcijas prettiesisks lēmums, pieteicējs varētu savu īpašumu pilnvērtīgi lietot. Ņemot vērā, ka pieteicēja

transportlīdzekļa lietošanas liegums turpinājās piecus gadus, kā arī to, ka pēc šā perioda beigām transportlīdzeklis

vairs nebija derīgs lietošanai, šo transportlīdzekli var pielīdzināt faktiski atsavinātam.

Pieņemot, ka transportlīdzekļa vērtība šajā gadījumā nav atlīdzināma, zaudējumu novērtēšanai var piemērot arī

principu, ka zaudējumi ir maksa par līdzvērtīga transportlīdzekļa lietošana visā lietošanas lieguma periodā.

Atbilstoši publiski pieejamai informācijai par līdzvērtīgu transportlīdzekļa lietošanu būtu jāmaksā no 450 līdz 600

euro mēnesī.

Ja pieteicējs izmantotu savu transportlīdzekli, viņam nebūtu jārēķinās ar maksu par sveša transportlīdzekļa

lietošanu, vai arī viņš pats varētu nopelnīt nomas maksu par transportlīdzekļa lietošanu. Tādā gadījumā kopēja

summa, rēķinot pat 50% no norādītās summas, sastādītu daudz lielāku summu, nekā pieteicējs ir pieprasījis.

[6.6] Pat gadījumā, ja pieteicējs rīkotos atbilstoši tiesas norādēm spriedumā, tas ir, veiktu darbības, lai novērstu

iespējamā kaitējuma rašanos, tostarp, nodrošināt sava transportlīdzekļa glabāšanu, rūpēties un gādāt par to,

piemēram, novietot to garāžā, zem nojumes vai apklāt, tādējādi aizsargājot no saules, lietus, sniega, veikt

nepieciešamo tehnisko apkopi, vismaz iztīrīt salonu, tad vismaz šādi izdevumi veido pieteicēja zaudējumus.

Saglabājot transportlīdzekļa vērtību, būtu radušies zaudējumi, un tiesa pēc būtības pastarpināti to atzīst.

[6.7] Tiesai objektīvās izmeklēšanas principa ietvaros vajadzēja skaidrot un vērtēt zaudējumu apmēru.

[6.8] Tiesas secinājumi ir pretrunā tiesiskās paļāvības un citiem administratīvā procesa principiem. Tiesa nav

vērtējusi publiskajā pārvaldē piemērojamo principu in dubio pro civis (šaubas par labu cilvēkam).

[7] Direkcija paskaidrojumos par apelācijas sūdzību, norādīja, ka tā ir nepamatota un noraidāma. Papildus

paskaidrots, ka no normatīvajiem aktiem neizriet ierobežojums nereģistrētu transportlīdzekli remontēt, uzturēt vai

realizēt. Transportlīdzekļa īpašnieks var brīvi realizēt savas īpašumtiesības neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis ir

reģistrēts. Īpašumtiesības ietver ne tikai tiesības, bet arī pienākumus. Nelietots transportlīdzeklis laika gaitā var

ciest no dabiskas novecošanas, taču funkcionālās daļas nolietojas galvenokārt no aktīvas lietošanas. Nav pieļaujama

iedzīvošanās uz tā rēķina, ka ir konstatēts izdotā administratīvā akta prettiesiskums.

Motīvu daļa

[8] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka ierosinot tiesvedību, pirmās instances tiesa nepamatoti atteicās pieņemt

pieteicēja pieteikumu daļā par pienākuma uzlikšanu direkcijai dzēst informāciju par transportlīdzeklim aprēķināto

ekspluatācijas nodokli.

Vērtējot šo argumentu, apgabaltiesa norāda, ka ar pirmās instances tiesas tiesneses 2024.gada 2.jūlija lēmumu daļā

atteikts pieņemt pieteikumu daļā par pienākuma uzlikšanu dzēst informāciju par transportlīdzeklim aprēķināto

ekspluatācijas nodokļa saistībām. Lēmumā norādīts, ka lēmumu daļā par atteikumu pieņemt pieteikumu var

pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Atbilstoši ziņām Tiesu

informācijas sistēmā pieteicējs šīs tiesības nav izmantojis. Lēmums minētajā daļā nav pārsūdzēts un 2024.gada

19.jūlijā ir stājies spēkā. Līdz ar to pirmās instances tiesa pamatoti ir skatījusi prasījumu tikai par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu atlīdzināti zaudējumi un nemantiskais kaitējums.

[9] Lietā nav strīda, ka direkcijas 2018.gada 31.maija lēmums Nr.11.11-3/1220, ar kuru transportlīdzekli atteikts

pastāvīgi reģistrēt Latvijā, ir atzīts par prettiesisku. Kā pamatoti norādījusi pirmās instances tiesa, atbilstoši Valsts

pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Atlīdzināšanas likums) 6.panta pirmajai

daļai tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto

zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām

zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais

faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka cēloņsakarība nepastāv

gadījumā, kad tāds pats zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski.

Vienlaikus Atlīdzināšanas likuma 10.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka cietušais nav tiesīgs pilnīgi vai daļēji

saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja viņš nav, izmantojot savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, darījis visu

iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu. Cietušais nav tiesīgs saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja ar

apzinātu rīcību ir veicinājis viņam nodarītā zaudējuma rašanos vai tā apmēra palielināšanos. Tādējādi gadījumā, ja

persona nav darījusi visu iespējamo, lai nepieļautu zaudējumu rašanos vai to apmēra palielināšanos, personai nav

tiesību uz šādu zaudējumu atlīdzinājumu.

Strīds ir par to, vai pieteicējs ir pierādījis cēloņsakarību starp prettiesisko lēmumu un transportlīdzekļa bojājumiem,

lai pieteicējam rastos tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu, un tostarp darījis visu iespējamo, lai nepieļautu

zaudējumu rašanos vai to apmēra palielināšanos.

[10] Saistībā ar zaudējumu rašanās pamatu pieteicējs iesniedzis tiesā 2024.gada 23.aprīļa transportlīdzekļa apskates

protokolu – faktiskās vērtības aktu/eksperta slēdzienu (lietas 7.-16. lapa). Slēdzienu parakstījis Sauszemes

transportlīdzekļu tehniskais vērtētājs /Persona B/. Slēdzienā konstatēts, ka bremzēm nepieciešama apkope/bojāto

elementu nomaiņa; stūres iekārta – nepieciešama pārbaude/ bojāto elementu nomaiņa; ritošā daļa – nepieciešama

pārbaude/bojāto elementu nomaiņa; elektrosistēma - nepieciešama pārbaude/trūkst akumulatora bateriju; virsbūve –

bojājumi: mehāniski un krāsojuma bojājumi visapkārt; krāsojumu – nepieciešams atjaunot; salons – nepieciešama

tīrīšana; dzinējs – nepieciešama pārbaude/nevar iedarbināt; apriepojums – nepieciešama pārbaude. Piezīmes –

bojāta transportlīdzekļa apskate tika veikta vizuāli bez speciālu iekārtu un aprīkojuma pielietošanas. Iespējami

slēptie defekti, kas var atklāties papildus diagnostiskas laikā. Transportlīdzeklis nav pārbaudīts gaitā. Slēdziens par

apsekojamā transportlīdzekļa faktisko tirgus vērtību ievērojot ekspluatācijas normatīvus: transportlīdzekļa vērtība

pirms negadījuma tiek noteikta: 3244euro, transportlīdzekļa ātrā realizācijas vērtība pirms negadījuma tiek

noteikta: 2595 euro, transportlīdzekļa atlieku vērtība tiek noteikta: 690 euro; transportlīdzekļa remonta izmaksas

ievērojot nolietojumu: 2770,01 euro. Aprēķins tiek pārtraukts, jo aprēķinātas transportlīdzekļa remonta izmaksas

pārsniedz starpību starp tā vērtību pirms negadījuma un atlieku vērtību. Tālākais aprēķins netiek veikts.

Transportlīdzekļa remonts ir tehniski iespējams, bet nav ekonomiski pamatots.

Apgabaltiesai nav pamata apšaubīt sertificēta tehniskā vērtētāja secinājumus par transportlīdzekļa tehnisko stāvokli

un bojājumiem tā apskates brīdī. Līdz ar to turpmāk noskaidrojams, vai lietā ir pierādīts, ka šie bojājumi radušies

prettiesiskā 2018.gada 31.maija lēmuma rezultātā, t.i., transportlīdzekļa neizmantošanas dēļ, kā to apgalvo

pieteicējs.

[11] Pirmās instances tiesa atzina par pamatotu direkcijas argumentu, ka lielākā daļa eksperta slēdzienā norādītie

transportlīdzekļa bojājumi ir saistīti ar intensīvu un/vai neatbilstošu transportlīdzekļa ekspluatāciju, kas visticamāk

radušies vēl pirms direkcijas prettiesiskā lēmuma pieņemšanas. Tomēr apgabaltiesa secina, ka šie secinājumi ir

balstīti uz pieņēmumiem, nevis pierādījumiem. Līdz ar to ir pamatots pieteicēja arguments, ka lietā nav pierādījumu

tiesas secinājumam, ka lielākā daļa no atzinumā norādītajiem bojājumiem ir saistīti ar transportlīdzekļa intensīvu

lietošanu.

Atlīdzināšanas likuma 11.panta pirmā daļa noteic, ka zaudējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats un apmērs tiek

pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem. Tomēr apgabaltiesa konstatē, ka

lietā nav arī neviena pierādījuma, ka šie bojājumi ir radušies transportlīdzekļa neizmantošanas dēļ. Šāds secinājums

neizriet arī no transportlīdzekļa apskates protokola un eksperta slēdziena, proti, tehniskais vērtētājs nav norādījis uz

iespējamajiem transportlīdzekļa bojājumu iemesliem. Tātad pretēji pieteicēja apgalvojumam lietā nav kompetentas

personas atzinuma, ka bojājumi ir radušies transportlīdzekļa neizmantošanas dēļ.

Tostarp direkcija arī pamatoti vērš uzmanību, ka transportlīdzekļa bojājumi radušies pēc 2018.gada 28.decembra, jo

transportlīdzekļa tehniskās apskates 2018.gada 28.decembra protokolā tika piešķirta atļauja dalībai ceļu satiksmē

līdz 2019.gada 21.janvārim (lietas 36.lapa). Ja piešķir ticamību pieteicēja apgalvotajam, ka pēc minētā datuma viņš

transportlīdzekli nav izmantojis, nav saprotams, kā transportlīdzeklim bez derīgas atļaujas dalībai ceļu satiksmē

varēja rasties stūres iekārtas, ritošās daļas, spēka pārvada un dzinēja bojājumi.

Ņemot vērā minēto, nav konstatējama cēloņsakarība starp prettiesisko lēmumu un transportlīdzekļa bojājumiem.

[12] Tostarp, izskatot atlīdzinājuma prasījumu, iestādei un tiesai jāvērtē pašas personas rīcība. Pirmām kārtām

jākonstatē, kādus objektīvi saprātīgus pasākumus persona šādā situācijā varēja vai tai vajadzēja veikt. Tāpat

vērtējams, vai persona ar savu apzinātu rīcību ir veicinājusi zaudējumu vai kaitējuma rašanos vai tā apmēra

palielināšanos un vai personas veiktie pasākumi zaudējumu vai kaitējuma novēršanai un samazināšanai attiecīgajos

apstākļos ir bijuši atbilstoši un saprātīgi (sk.Gredzena I., Mita D. 96.pants. Grām.: Administratīvā procesa likuma

komentāri. A un B daļa. Rīga: Tiesu Namu Aģentūra, 2013, 951.-952.lpp.).Cietušā aktīva un savlaicīga rīcība, lai

novērstu, pārtrauktu un mazinātu tiesību aizskārumu, liecina arī par cietušā subjektīvo attieksmi pret tiesību

aizskārumu nozīmīgumu.

Pirmās instances tiesas pareizi secinājusi, ka vispārīgā gadījumā ilgstošas nelietošanas rezultātā transportlīdzeklim

var rasties bojājumi, kuru novēršana, iespējams, vairs nav ekonomiski pamatota. Atteikums reģistrēt pieteicēja

transportlīdzekli Latvijā neliedza pieteicējam iespēju rīkoties ar konkrēto transportlīdzekli, proti, gan lietojot paša

vajadzībām (novēršot trūkumus, veicot nepieciešamos uzturēšanas darbus), gan realizējot. Apgabaltiesa piekrīt

pirmās instances tiesas secinātajam ka, ņemot vērā, ka pieteicējam nekādā veidā nebija ierobežotas tiesības rīkoties

ar transportlīdzekli un veikt nepieciešamās darbības, lai novērstu iespējamā kaitējuma rašanos, tostarp, nodrošināt

sava transportlīdzekļa glabāšanu, rūpēties un gādāt par to, piemēram, novietot to garāžā, zem nojumes vai apklāt,

tādējādi aizsargājot no saules, lietus, sniega, veikt nepieciešamo tehnisko apkopi, vismaz iztīrīt salonu, zaudējumi

pieteicējam radušies paša pieteicēja rīcības rezultātā, nevis direkcijas prettiesiskā lēmuma rezultātā, jo pieteicējs

nav rīkojies atbilstoši rūpīga un gādīga saimnieka izpratnei. Līdz ar to pieteicējs nav arī darījis visu iespējamo, lai

nepieļautu zaudējumu rašanos vai to apmēra palielināšanos.

[13] Ņemot vērā minēto, pieteikums daļā par transportlīdzekļa vērtības zuduma atlīdzināšanu ir noraidāms, bet

pārsūdzētais direkcijas lēmums atzīstams par tiesisku un pamatotu.

[14] Pieteicējs lūdz atlīdzināt arī zaudējumus saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem 157,3 euro apmērā, kas viņam

radušies, iesniedzot pieteikumu tiesā.

Atlīdzinājuma prasījums pēc savas dabas nav patstāvīgs, bet gan subsidiārs prasījums. Proti, administratīvajā

procesā tas ir nesaraujami saistīts ar pamatprasījumu par iestādes lēmuma vai rīcības prettiesiskumu.

Tā kā pārsūdzētais lēmums ir atzīstams par tiesisku, un tādējādi ir noraidāms pamatprasījums lietā par

transportlīdzekļa vērtības zudumu, tad ir noraidāms arī ar to saistītais atlīdzinājuma prasījums par pieteicējam

sniegto juridisko palīdzību pieteikuma iesniegšanai.

[15] Pieteikumā apgalvots, ka prettiesisks liegums ilgstoši izmantot transportlīdzekli izraisījis ar likumu aizsargāto

pieteicēja interešu aizskārumu, kuru pieteicējs vērtē kā nemantisko kaitējumu 250 euro apmērā. Līdz ar to lūdzis

atlīdzināt nemantisko kaitējumu 250 euro.

Administratīvā procesa likuma 93.panta trešā daļa noteic, ka, ja atlīdzinājums nav prasīts vienlaicīgi ar

administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu, iesniegumu par atlīdzinājumu var iesniegt

iestādei, kas nodarījusi zaudējumus vai kaitējumu. Saskaņā ar minētā panta ceturto daļu prasījumu atlīdzināt

zaudējumu vai kaitējumu, kas nodarīts ar tādu administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kurai likumā noteikta īpaša

pārsūdzēšanas kārtība, izskata tādā pašā kārtībā, kāda noteikta attiecīgā administratīvā akta vai faktiskās rīcības

izskatīšanai tiesā.

Savukārt Administratīvā procesa likuma 278.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka tiesa (tiesnesis) atstāj

pieteikumu bez izskatīšanas, ja pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas

kārtību.

Attiecībā uz pieteicēja prasījumu atlīdzināt nemantisko kaitējumu 250 euro pirmās instances tiesa sprieduma

9.punktā pareizi konstatēja, ka pieteicējs nav iesniedzis tiesai pierādījumu, ka būtu ar attiecīgu prasījumu vērsies

direkcijā. Pieteicējs savā 2024.gada 26.aprīļa iesniegumā direkcijai lūdz atlīdzināt tikai zaudējumus 2554 euro

apmērā par transportlīdzekļa vērtības zudumu.

Galvenais lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas mērķis ir dot iespēju vispirms valsts pārvaldei pašai pēc

būtības lemt par attiecīgo jautājumu, tostarp nodrošinot privātpersonai iespēju strīdu atrisināt ātrāk un efektīvāk jau

pašā valsts pārvaldes iekšienē (Senāta 2019.gada 18.oktobra lēmuma lietā Nr. SKA-1533/2019 (

ECLI:LV:AT:2019:1018.A420255418.13.L) 18.punkts). Līdz ar to atkāpšanās no šīs prasības ir izņēmums, kas

pieļaujams tikai īpašos apstākļos. Pretēji pieteicēja viedoklim, izskatāmajā gadījumā apgabaltiesa nekonstatē īpašus

apstākļus, kas dotu pamatu pieteicējam atkāpties no pienākuma ievērot likumā noteikto prasījuma iepriekšējās

ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Uz tādiem nav norādījis arī pieteicējs.

Tādējādi tiesa pareizi atzina, ka pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas

kārtību, un pamatoti pieteikumu atstāja bez izskatīšanas, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 278.panta

pirmās daļas 1.punktu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu, 323.panta pirmās daļas 1.punktu, 324.panta pirmo

daļu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /Persona A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tiktu atlīdzināti zaudējumi, izdošanu;

atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 5.decembra spriedumā ietverto lēmumu, ar kuru atstāts bez

izskatīšanas pieteikums daļā par nemantiskā kaitējuma 250 euro atlīdzināšanu.

Spriedums daļā, ar kuru atstāts negrozīts Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 5.decembra spriedumā ietvertais

lēmums, nav pārsūdzams.

Pārējā daļā spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese Tiesnesis Tiesnese L.Hāzenfuse V.Poķis A.Šteinberga