Court dismissed defendant's appeal and allowed plaintiff's claim for debt collection and interest.

Lietas arhīva Nr. C-0531-17

ECLI:LV:DORT:2017:1204.C13053117.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2017.gada 4.decembrī

Dobeles rajona tiesas tiesnese N.Pakule,

rakstveida procesā izskatīja civillietu Ārvalsts komersanta Plus Plus Baltic OU filiāles Latvijā maza apmēra prasībā

pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 21.jūnijā Ārvalsts komersanta Plus Plus Baltic OU filiāle Latvijā (turpmāk tekstā - Prasītājs) cēlis

tiesā maza apmēra prasību pret /pers. C/ (turpmāk tekstā - Atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 11.maijā starp LAS "Latvijas Krājbanka" un atbildētāju, noslēgts

Patēriņa kredīta līgums Nr. DB00-07-P-179 (turpmāk tekstā - Aizdevuma līgums).

Saskaņā ar Aizdevuma līgumu atbildētājam izsniegts naudas aizdevums LVL 1275 apmērā jeb EUR 1814,16

apmērā.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem aizdevuma atmaksas termiņš līdz 10.06.2010. Aizdevums

jāatmaksā saskaņā ar atmaksas grafiku. Saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem procentu likme 12% gadā. Līgumsods

saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem par termiņā neatmaksātu aizdevumu un/vai nesamaksātiem procentiem 0,5%

dienā.

2008.gada 30.maijā LAS „Latvijas Krājbanka" un SIA ,,MG Projekts" noslēdza aizdevuma līgumu Nr. RC61-

08-A-032, kura saistību izpildes nodrošināšanai 30.05.2008. LAS „Latvijas Krājbanka" un SIA ,,MG Projekts" noslēdza

komercķīlas līgumu Nr.RC61-08-A-032. Saskaņā ar komercķīlas līgumu SIA ,,MG Projekts" ieķīlāja mantu kā lietu

kopību, ieskaitot ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, tai skaitā prasījuma tiesības. Ņemot vērā, ka SIA ,,MG Projekts"

neveica savu no aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildi pret LAS „Latvijas Krājbanka", LAS „Latvijas Krājbanka"

23.07.2012. iesniedza SIA ,,MG Projekts" un nosūtīja Uzņēmumu reģistram paziņojumu par komercķīlas tiesības

izlietošanu. 30.08.2012. Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr. 6/9/110281/10092 par komercķīlas

izlietošanas reģistrāciju, tādējādi LAS „Latvijas Krājbanka" radās tiesības pārdot no komercķīlas līguma izrietošo

komercķīlas priekšmetu par brīvu cenu.

31.08.2012. LAS „Latvijas Krājbanka" un LAS „Latvijas Krājbanka" meitas kompānija SIA „Atlanijas nami",

ievērojot Komerclikuma 38.panta un 43.panta noteikumus, noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu saskaņā, ar

kuru LAS „Latvijas Krājbanka" pārdeva SIA „Atlantijas nami" SIA ,,MG Projekts" piederošo mantu kā lietu kopību,

ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, tai skaitā prasījuma tiesības.

2016.gada 05.aprīlī starp LAS "Latvijas Krājbanka", SIA „Atlantijas Nami", (likvidēts 23.11.2016), SIA

„Krājinvestīcijas", (likvidēts 03.01.2017), un PlusPlus Baltie OU, noslēgts prasījumu tiesību (Cesijas līgums) Nr.83/68,

saskaņā ar kuru Kreditors, cedēja (nodeva) PlusPlus Baltie OU un PlusPlus Baltie OU pieņēma no Kreditora no Aizdevuma

līguma izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Atbildētāja no līguma izrietošo saistību kavējuma un nepilnīgas izpildes dēļ Kreditors, pamatojoties uz Līgumu,

14.10.2015. nosūtīja paziņojumu par parādsaistībām, kurā informēja, ka tiek kavēti no Aizdevuma līguma izrietošie

maksājumi, kā arī 10.06.2010 ir iestājies Aizdevuma līgumā noteiktais atmaksas termiņš, taču izsniegtais aizdevums

Kreditoram nav atmaksāts, kā arī nav samaksāts līgumsods un likumiskie nokavējuma procenti.

2016.gada 03.maijā ārvalsts komersanta PlusPlus Baltie OŪ filiāle Latvijā, nosūtīja Atbildētājam paziņojumu

par to, ka 2016.gada 5.aprīlī starp Kreditoru un PlusPlus Baltie OŪ ir noslēgts prasījuma tiesību (cesijas līgums) Nr.83/68,

saskaņā ar kuru Kreditors cedēja (nodeva) PlusPlus Baltie OŪ un PlusPlus Baltie OŪ pieņēma no Kreditora no Aizdevuma

līguma izrietošās prasījuma tiesības, kas sastāv no neatmaksātās pamatsummas 1299,05 EUR, nesamaksātiem procentiem

789,38 EUR, līgumsoda 129,90 EUR, par kopējo summu 2312,08 EUR. Pēdējais maksājums no atbildētāja saņemts

2008.gada 23.maijā.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut

arī atlīdzinot zaudējumus. Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma

izpildīšanu.

Prasītājs vienlaicīgi norāda, ka nav izmantojusi mediāciju pirms prasības celšanas un nevēlas izmantot

mediāciju strīda risināšanai. Atbildētājs parāda samaksu nav veicis un iebildumus nav cēlis. Atbildētājs nav izrādījis interesi

par parādsaistību dzēšanu un maksājumus parāda dzēšanai nav veicis.

Normatīvais akts, ar kuru prasība pamatota - Civillikuma 1587., 1589., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756.,

1934 un 1943.panti, Civilprocesa likuma 41.,128., 250.19,250.20pantiem.

Prasītāja prasījumi - piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam neatmaksāto pamatsummu EUR 1299,05

apmērā, līgumiskos procentus EUR 329,95 apmērā, līgumsodu EUR 129,90 apmērā un likumiskos procentus EUR 553,18

apmērā, kopā parāda summa EUR 2312,08 apmērā; lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam tiesāšanās izdevumus,

samaksāto valsts nodevu EUR 327,22 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30 apmērā; lūdz noteikt

prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no kopējās neatmaksātās parāda summas no prasības pieteikuma

iesniegšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Noteikt, ka piedzīto maksājumu samaksa veicama ārvalsts komersanta Plus Plus Baltic OU filiāle Latvijā bankas

norēķinu kontā Nr. /konta numurs/ AS ,,Swedbank”.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.19panta otro daļu celtā prasība atzīstama par maza apmēra prasību.

Atbildētāja paskaidrojums tiesas noteiktajā termiņā tiesā nav saņemts.

2017.gada 28.jūnijā atbildētājam uz viņa deklarēto dzīves vietu – /dzīvesvieta/, ierakstītā sūtījumā nosūtīts

prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no

prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas (lietas 36.lapa). No Tiesu informācijas sistēmā pieejamā Personu datu pārlūka

reģistra izriet, ka atbildētājs savu dzīvesvietu deklarējis/dzīvesvieta/ Minētā korespondence saņemta atpakaļ tiesā ar norādi –

beidzies glabāšanas laiks.

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu, dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena

persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

2017.gada 31.oktobrī pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 4.decembrī.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā

kārtībā, proti, ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai vienkāršā pasta sūtījumā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas

dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta

papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar

tiesu, un fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu

adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Ievērojot to, ka pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā tika paziņots 2017.gada 31.oktobrī pasta sūtījumā,

nosūtot minēto informāciju uz prasības pieteikumā norādītajām adresēm, tostarp atbildētājam tiesas dokumenti tika nosūtīti

uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, tiesa uzskata, ka pusēm tiesas dokumenti un paziņojums par lietas izskatīšanu

rakstveida procesā ir nosūtīts Civilprocesa likuma 56.pantā un 56.1pantā noteiktajā kārtībā.

Noraidījums tiesnesei līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav pieteikts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības

tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra

prasībām” paredzētos izņēmumus. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, ja puses nelūdz lietas

iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa

izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Civilprocesa likuma 250.1 8 panta pirmā daļa noteic, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības

tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3nodaļā paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājām jāpierāda savu iebildumu

pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā

kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai

pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī

atlīdzinot otrai zaudējumu.

Atbilstoši Civillikuma 1943.pantam, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu gribas izteikums savstarpējā vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu (Civillikuma 1511.pants) un pie katra saistību līguma būtības pieder vienas

puses apsolījums un tā pieņemšana no otras puses vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm

(Civillikuma 1512.pants).

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus lietā nav iesniedzis.

No lietas materiāliem izriet, ka 2007.gada 11.maijā starp AS “Latvijas Krājbanka” kā aizdevēju un atbildētāju kā

aizņēmēju noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr.DB00-07-P-179, saskaņā ar kuru aizdevējs izsniedza atbildētājam naudas

aizdevumu 1275 LVL jeb 1814,16 EUR dzīvokļa remontam un patēriņa kredīta Nr.DB00-05-P-525 refinansēšanai.

Aizdevuma atmaksas termiņš noteikts līdz 2010.gada 10.jūnijam. Puses vienojušās par aizdevuma un procentu atmaksas

kārtību, līguma 5.3.punktā un 5.4.punktā nosakot, ka ikmēneša maksājuma apmērs aizdevuma atmaksai un procentu

samaksai mēnesī ir 41,49 LVL, maksājumi veicami līdz katra kalendārā mēneša 10.datumam (lietas 14.lapa).

Līgumam pievienoti patēriņa kredīta noteikumi, kurus atbildētājs parakstījis, apliecinot, ka ar tiem ir iepazinies, kā arī ir

apliecinājis, ka Līguma noteikumi un Patēriņa kredīta noteikumi ir savstarpēji apspriesti (lietas 15.lapa).

Tiesa atzīst, ka 2007.gada 11.maijā starp pusēm noslēgtais patēriņa kredīta līgums atbilst Civillikuma prasībām,

neviena no darījuma pusēm to nav apstrīdējusi un līdz ar to tas ir saistošs līgumslēdzējiem.

Aizdevuma LVL 1275 apmērā izsniegšanu 2007.gada 11.maijā, apliecina izraksts no atbildētāja konta (lietas 16.lapa).

Atbilstoši patēriņa kredīta noteikumu 9.1.1. un 9.1.2. punktiem atbildētājs apņēmies atmaksāt saņemto patēriņa kredītu,

samaksāt procentus un pienācīgi izpildīt citas līgumā un noteikumos noteiktās saistības, kā arī nodrošināt, ka katra

kalendārā mēneša līgumā norādītajā datumā kontā ir pietiekošs atlikuma patēriņa kredīta atmaksas un/vai procentu

samaksas maksājumu veikšanai ( lietas 15.lapa).

No prasības pieteikumā norādītā un parāda aprēķina izriet, ka atbildētājs nav pildījis savas ar līgumu uzņemtās

saistības, kavējis kredīta atmaksu un procentu samaksu par izsniegtā kredīta lietošanu, kredīta atmaksas gala termiņš

iestājies 2010.gada 10.jūnijā un atbildētājs nav atmaksājis kredīta pamatsummu 1299,05 EUR. Pēdējais maksājums no

atbildētāja saņemts 2008.gada 23.maijā (lietas 33.lapa).

Prasītājs 2016.gada 3.maijā nosūtīja atbildētājam paziņojumu Nr.614 par cesiju, norādot, ka atbildētājs nav veicis visus

līgumā paredzētos maksājumus, līdz ar to aicināja atbildētāju nokārtot saistības (lietas 24.lapa).

No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka paziņojumā norādītais parāds netika dzēsts, kā arī iebildumi saistībā ar

saņemto paziņojumu no atbildētāja nav saņemti.

Ar lietas materiāliem pierādīts, ka 2016.gada 5.aprīlī starp LAS “Latvijas Krājbanka”, SIA “Atlantijas Nami”, SIA

”Krājinvestīcijas” un PlusPlus Baltic OÜ, noslēgts prasījumu tiesību pirkuma (cesijas) līgums Nr. 83/68, saskaņā ar kuru

LAS “Latvijas Krājbanka”, SIA “Atlantijas Nami” un SIA ”Krājinvestīcijas” kā pārdevējs un PlusPlus Baltic OÜ, kā pircējs

pieņem kustamās mantas lietu kopību, kas sastāv no prasījuma tiesībām pret debitoriem, kas izriet no dažādām saistībām

(lietas 17.lapa).

No 2016.gada 22.aprīļa pieņemšanas – nodošanas akta Nr. 4 izraksta izriet, ka pārdevējs nodevis pircējam (prasītājam)

visus dokumentus, kas apliecina kustamās mantas lietu kopībā ietilpstošo pārdevēja prasījuma tiesību esamību pret

atbildētāju /pers. C/ (lietas 18.lapa).

Par minētā cesijas līguma noslēgšanu atbildētājs informēts ar 2016.gada 3.maija paziņojumu Nr. 614, kas atbildētājam

nosūtīts 2016.gada 5.maijā Nr.1/182 (lietas 26.lapa).

Civillikuma 1793.panta 3.punktā noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc

tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1798.pantu, par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai

neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.

Civillikuma 1805.pantā noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata

rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Tiesa atzīst, ka ir pierādīts, ka prasītāja var darboties ar kreditora tiesībām un izlietot prasījumu pret atbildētāju.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar

visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst

atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Atbildētājs nav apstrīdēji prasības summas aprēķinu, nav iesniedzis jebkādus iebildumus par aprēķiniem, kā arī nav

iesniedzis pierādījumus par to, ka viņš būtu samaksājis aizdevuma līgumā paredzētos maksājumus, nav reaģējis uz prasītāja

sūtītiem brīdinājumiem, tādēļ tiesa atzīst par pierādītu saistību neizpildi no atbildētāja puses, kas ir pamats neatmaksātās

aizdevuma pamatsummas EUR 1299,05 apmērā piedziņai no atbildētāja par labu prasītājam.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu. Civillikuma 1756.panta 1.punkts noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz

tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas,

uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā

arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1946. panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai

ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar patēriņa kredīta līguma 4.5.punktu puses pielīga procentu likmi 12% gadā, nosakot procentu samaksas

pirmā maksājuma datumu 2007.gada 10.jūnijs (aizdevuma līguma 5.4.punkts) un nosacījumu, ka procenti maksājami līdz

katra kalendārā mēneša 10.datumam.

Prasītājs aprēķinājis līgumiskos procentus EUR 329,95 apmērā par kredīta lietošanu par laika periodu no 2007.gada

11.maija līdz 2010.gada 10.jūnijam, līdz līguma termiņa beigām. Atbildētājs nav apstrīdējis līgumisko procentu apmēru un

to aprēķinu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami līgumiskie procenti EUR 329,95 apmērā.

Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 6% no simta gadā par laiku no aizdevuma

līguma termiņa beigu datuma 2010.gada 10.jūnija līdz 2017.gada 8.jūnijam EUR 553,18 apmērā.

Ievērojot to, ka atbildētājs pēc līguma termiņa notecēšanas turpināja lietot viņam izsniegto kredītu, tiesa atzīst, ka no

atbildētāja par labu prasītājai piedzenami likumiskie procenti EUR 553,18 apmērā.

Civillikuma 1716.panta trešā daļa noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā tas ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības

apmēra.

Civillikuma 1720.pants noteic, ka kreditors var prasīt līgumsodu, kā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja

līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu laikā.

Patēriņa kredīta līguma noteikumu 8. punktā noteikts, ka par termiņā neatmaksātu patēriņa kredītu un/vai

nesamaksātiem procentiem aizņēmējam jāmaksā līgumsods līgumā norādītajā apmērā, ko aprēķina no termiņā neatmaksātās

summas. Aizdevuma līguma 5.5.punktā pielīgts, ka līgumsods ir 0,5% dienā.

Novērtējot prasītājas aprēķināto līgumsodu EUR 129,90 apmērā attiecībā pret kredīta pamatsummas parādu EUR

1299,05 apmērā, tiesa atzīst to par samērīgu un tas nav atzīstams par netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju.

Prasītāja lūdza noteikt tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei no atbildētāja 6% likumiskos procentus gadā no kopējās

neatmaksātās parāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā

norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to

apmēru.

Ņemot vērā, ka atbildētājs savas saistības nav izpildījis, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma

195.pantu, prasītājai ir atzīstamas tiesības līdz sprieduma izpildes (izsoles noslēguma dienai) dienai saņemt 6% gadā no

piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk CPL) 41.panta pirmās daļas noteikumiem pusei, kuras labā taisīts

spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Šajā gadījumā valsts nodeva, prasītāja

labā no atbildētāja piedzenama EUR 327,22 apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā

3,22 EUR piedzenami no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms tiesas sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. – 193., 195., 204.1 panta, 250.25, panta, tiesa

nos prieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu Ārvalsts komersanta Plus Plus Baltic OU filiāle Latvijā,

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, neatmaksāto pamatsummu 1299,05 euro (viens tūkstotis divi simti deviņdesmit

deviņi euro 05 centi), līgumiskos procentus 329,95 euro (trīs simti divdesmit deviņi euro 95 centi) par laiku no 2007.gada

11.maija līdz 2010.gada 10.jūnijam, līgumsodu 129,90 euro (viens simts divdesmit deviņi euro 90 centi) par laiku no

2007.gada 11.maija līdz 2010.gada 10.jūnijam, likumiskos procentus 553,18 euro (pieci simti piecdesmit trīs euro 18 centi)

par laiku no 2010.gada 10.jūnija līdz 2017.gada 8.jūnijam, samaksāto valsts nodevu 327,22 euro (trīs simti divdesmit septiņi

euro 22 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,22 euro (trīs euro 22 centi). Piedzīto summu samaksu veicot

prasītāja norēķinu kontā Nr. /konta numurs/, AS „Swedbank”.

Noteikt prasītājam Ārvalsts komersanta Plus Plus Baltic OU filiāle Latvijā, tiesības par laiku no sprieduma spēkā

stāšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6% (seši procenti) gadā no parāda

pamatsummas 1299,05 euro (viens tūkstotis divi simti deviņdesmit deviņi euro 05 centi).

Noteikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2017.gada

4.decembra, Zemgales apgabaltiesā apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) N.Pakule