Court allows debt collection against insolvent company's supplier despite bankruptcy process limitations.

Lietas Nr. C20121917

Lietas arhīva Nr. C-1219-17/6

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2017.gada 26.jūlijā

Liepājas tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Lapiņš

ar sekretāri E.Kupicu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu maksātnespējīgās AS „KVV Liepājas Metalurgs” prasībā pret SIA „AS Jauna

Enerģija” par parāda EUR 44402,97 piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 1.martā prasītājs maksātnespējīgā AS „KVV Liepājas Metalurgs” tiesā cēla prasību pret atbildētāju SIA

„AS Jauna Enerģija” par parāda EUR 44402,97 piedziņu, prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1652., 2004.pantu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 3.jūlijā starp pusēm noslēgts pirkuma līgums Nr.JAG-1 [..]. Prasītājs

pārdeva armatūras tērauda stieņus pēc sekojošām piecām pavadzīmēm: 2015.gada 12.augustā pavadzīme KVVL 150092

par summu EUR 11068,60; 2015.gada 22.septembrī pavadzīme KVVR 150029 par summu EUR 10935,95; 2015.gada

22.septembrī pavadzīme KVVR 150030 par summu EUR 10953,79; 2015.gada 8.oktobrī pavadzīme KVVL 150270 par

summu EUR 10713,27; 2015.gada 17.novembrī pavadzīme KVVL 150316 par summu EUR 8799,96. Atbildētājs par

2015.gada 12.augusta pavadzīmi KVVL 150092 ir norēķinājies daļēji, paliekot parādā EUR 3000. Līdz ar to atbildētājs nav

veicis pilnu samaksu par armatūras tērauda stieņu iegādi pēc iepriekš minētajām pavadzīmēm, tādējādi atbildētāja

pamatparāds uz prasības iesniegšanas brīdi bija EUR 44402,97 apmērā.

Atbildētājs paskaidrojumus, kā paredzēts Civilprocesa likuma 148.pantā, nav sniedzis (lietas 19.lapa).

Prasītāja pārstāvis H.Kālis prasību uzturēja un paskaidroja, ka atbildētājs ir saņēmis gan preces, gan parakstījis

pavadzīmes, un par to neviens nav iebildis, ne apstrīdējis. Līdz šim brīdim parāda summa nav maksāta, un pušu starpā

risinājums nav panākts.

Atbildētāja pārstāvis /pers. H/ prasību neatzina un paskaidroja, ka lietā nav strīda par preču vai pavadzīmju

saņemšanu, bet norādīja, ka atbildētāja rēķinu par starpniecības pakalpojumu prasītājs nav līdz galam iegrāmatojis, un tā

apstiprinājumu nav veicis. Līdz ar to parāda maksājums netika veikts, taču puses savstarpēji mutiski vienojās ieskaita veidā

dzēst šo pakalpojumu summu. Diemžēl, administratoram, pārņemot firmas dokumentāciju, atbildētājs nevar pievienot

sarunas un mutiskās vienošanās par minēto ieskaitu. Lūdza arī ņemt vērā, ka pēdējā gada laikā no prasītāja nav saņemts

neviens atgādinājums vai brīdinājums par saistību neizpildi.

Motīvu daļa

Novērtējot tiesas sēdē lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus un iebildumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.pantu, puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes

formā. Ievērojot Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

Ar sekojošām pavadzīmēm - 2015.gada 12.augustā pavadzīme KVVL 150092 par summu EUR 11068,60 (lietas

9.lapa); 2015.gada 22.septembrī pavadzīme KVVR 150029 par summu EUR 10935,95 (lietas 8.lapa); 2015.gada

22.septembrī pavadzīme KVVR 150030 par summu EUR 10953,79 (lietas 7.lapa); 2015.gada 8.oktobrī pavadzīme KVVL

150270 par summu EUR 10713,26 (lietas 13.lapa); 2015.gada 17.novembrī pavadzīme KVVL 150316 par summu EUR

8799,96 (lietas 11.lapa) pierādīts, ka atbildētājam tikusi pārdota prece EUR 52471,56 vērtībā, par ko liecina pušu

parakstītās un daļēji apmaksātā viena pavadzīme. Tiesa nodibina, ka pušu starpā notikusi vienošanās pēc Civillikuma

2002.panta noteikumiem par pirkuma līgumu, jo viena puse apsola otrai par norunātas naudas summu samaksu atdot

zināmu lietu vai tiesību.

Civillikuma 2004.pants nosaka, ka pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma

priekšmetu un maksu. Tiesa atzīst, ka prasītājs ar minētājām pavadzīmēm ir pierādījis pamatparāda EUR 44402,96 apmēru.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav izmantojis savas civilprocesuālās tiesības, pamatotus iebildumus pret celto prasību nav

cēlis, kā arī pierādījumi par parāda samaksu tiesai nav iesniegti. Šādos apstākļos no atbildētāja par labu prasītājam

piedzenams parāds EUR 44402,96 apmērā.

Attiecībā uz atbildētāja pārstāvja /pers. H/ norādīto par mutiskām vienošanām par ieskaitu un nesamaksātām parāda

summām par starpnieka pakalpojumiem tiesa ņem vērā sekojošo, ka strīdos par kreditora prasījumiem pret

maksātnespējīgu parādnieku piemērojamas Maksātnespējas likuma speciālās tiesību normas, kas noteic speciālu kārtību,

kādā piesakāmi kreditoru prasījumi un, kuru neievērojot, kreditoram jārēķinās ar nelabvēlīgām sekām – noilguma iestāšanos.

Minēto negroza apstāklis, ka kreditors, apejot Maksātnespējas likumā noteikto prasījumu pieteikšanas kārtību, pirms vai

pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas cēlis prasību tiesā (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta

2014.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-117 9.4.punktu).

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 6.panta 2.punktam juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas

maksātnespējas procesā tiek ievērots kreditoru vienlīdzības princips – kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties

procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā ar saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa

uzsākšanas.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 63.panta otro daļu pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

kreditori piesaka prasījumus administratoram šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas

process, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš iestājies juridiskās personas maksātnespējas procesa

pasludināšanas dienā (Maksātnespējas likuma 63.panta trešā daļa).

Kreditoru prasījumu iesniegšanas kārtību un termiņus regulē Maksātnespējas likuma 73.panta pirmā daļa, un pēc šā

termiņa kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku (73.panta otrā daļa).

Strīds par tiesībām, kas radies starp iespējamo kreditoru un parādnieku, paralēli maksātnespējas procesam vispārīgā

prasības tiesvedības kārtībā izšķirams vienīgi tad, ja tiesa, izskatīdama sūdzību par administratora lēmumu, nodibina šāda

strīda esību (Civilprocesa likuma 363.17 un 363.32 pants) (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada

8.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC-117/2014).

No iepriekš norādītā secināms, ka gadījumos, kad parādniekam pasludināts maksātnespējas process, kreditors var gūt

sava prasījuma apmierinājumu vienīgi maksātnespējas procesa ietvaros, pamatojoties uz kreditora iesniegto un

administratora atzīto prasījumu. Savukārt, ja, izskatot sūdzību par administratora lēmumu, tiesa ir konstatējusi strīdu par

tiesībām atbilstoši Civilprocesa likuma 363.17 panta ceturtās daļas noteikumiem, kreditora prasījuma noraidīšanas gadījumā

kreditoram ir pamats lūgt tiesu izšķirt šo strīdu prasības tiesvedības kārtībā. Tādējādi pušu mutiskām vienošanām par

ieskaitu un nesamaksātām parāda summām par starpnieka pakalpojumiem nav tiesiskas nozīmes, jo atbildētājs par minētā

parāda esamību savu kreditora prasījumu administratoram nav pieteicis, kā arī maksātnespējas procesā šādi prasījumi nav

tikuši pārbaudīti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva EUR

1457,42 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 2,07 apmērā par pasta pakalpojumiem, saskaņā ar VAS „Latvijas

Pasts” pasta pakalpojumu tarifu.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita

starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt no atbildētāja 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar

būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 190., 193., 195., 199., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt un piedzīt no SIA „AS Jauna Enerģija” par labu maksātnespējīgai AS „KVV Liepājas Metalurgs”

parādu EUR 44402,96 (četrdesmit četri tūkstoši četri simti divi euro un deviņdesmit seši centi) apmērā.

Atzīt maksātnespējīgai AS „KVV Liepājas Metalurgs” tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda

pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Piedzīt no SIA „AS Jauna Enerģija” par labu valstij valsts nodevu EUR 1457,42 (viens tūkstotis četri simti piecdesmit

septiņi euro un četrdesmit divi centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 2,07 (divi euro un septiņi centi)

apmērā. Valsts nodeva iemaksājama - saņēmējs: Valsts kase; NMR 90000050138; Konta Nr.LV55TREL1060190911200;

BIC kods TRELLV22; Valsts nodeva. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija

NMR 90001672316; saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22; Konta Nr.LV51TREL2190458019000;

maksājuma mērķis – kods 21499, procesa dalībnieka personas dati.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir desmit dienas no tā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnesis A.Lapiņš