Court partially allowed claim for maintenance arrears and contract penalty but rejected legal aid costs due to case value limits.
Legislator summary
AI generatedThe court partially granted the management company's claim for unpaid maintenance and utility arrears against the individual defendant. While the defendant failed to submit a written explanation, the court ruled that this did not preclude judgment execution when the contract specifically stipulated penalties for late payment. Consequently, the court ordered payment of the principal debt, the agreed contract penalty, and court costs, but limited the legal aid reimbursement to 30% of the awarded amount.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21.2.2. panta un Civilprocesa likuma 44.1.1.a. apakšpanta saskaņā ar līguma nosacījumiem par maksājumu kavēšanos un prasības apmēru, tiesa var pieskaitīt līgumsodu un atlīdzināt izdevumus, tomēr ar likuma noteikto maksimālo ierobežojumu.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33429114
Lietas arhīva Nr. C-4291-14/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 18.decembrī
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā
tiesnese S.Bernharde,
izskatot rakstveida procesā civillietu DzĪKS „Dienvidu nams 72” prasībā par maza apmēra naudas piedziņu pret /pers. B/,
konstatēja
2014.gada 18.septembrī prasītājs DzĪKS „Dienvidu nams 72” cēla Rīgas rajona tiesā prasību par maza apmēra naudas piedziņu pret atbildētāju
/pers. B/.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2001.gada 2.jūlijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas līgums Nr./numurs/. Noslēgtā līguma 4.2.punktā noteikts, ka maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu atbildētājam
jāsamaksā par katru mēnesi līdz nākamā mēneša 20.datumam. Līguma 4.3.punktā noteikts, ka maksa par komunālajiem pakalpojumiem jāmaksā
vienlaicīgi ar apsaimniekošanas maksu. Līguma 4.1.punktā noteikta apsaimniekošanas maksa Ls 0,16 par m2. Kopš dzīvojamās mājas kopīpašuma
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma noslēgšanas vairākkārtīgi tika paaugstināta apsaimniekošanas maksa un kopš 2007.gada 1.maija
apsaimniekošanas maksa ir Ls 0,30 (0,4269 euro) par m2. Dzīvokļa kopējā platība ir 57,23 m2. Kopš 2013.gada oktobra atbildētāja par sniegtajiem
apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem pielīgtās saistības pilda neregulāri, kā rezultātā ir izveidojies apsaimniekošanas maksas un komunālo
pakalpojumu parāds. 2014.gada 1.martā atbildētāja iesniedza prasītājai uzkrātā parāda nomaksas kārtību, kurā apņēmās piecu mēnešu laikā sākot no
2014.gada aprīļa, nomaksāt parādu. Atbildētājas norādītajā laika periodā saistības netika dzēstas, bez tam parāds ir pieaudzis.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1720., 1721.pantu, likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” 8., 12. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma
10.pantu un Civilprocesa likuma 24., 26.pantu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, 41.pantu, 44.panta pirmās daļas 1.punkta a)
apakšpunktu un ceturto daļu, 128., 129. un 25018.pantu, tiek lūgts tiesu piedzīt no /pers. B/ par labu DzīKS ,,Dienvidu nams 72” apsaimniekošanas
maksas parādu no 2013.gada oktobra līdz 2014.gada jūlijam (ieskaitot) 220,95 euro apmērā, komunālo maksājumu parādu no 2013.gada oktobra līdz
2014.gada jūlijam (ieskaitot) 514,14 euro apmērā, līgumsodu par periodu no 2013.gada oktobra līdz 2013.gada decembrim 5,41 euro, valsts nodevu
111,08 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, kā arī ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītās izmaksas 60,50 euro
apmērā.
Par celto prasību atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesai nav sniedzis.
Nosūtot prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojumu veidlapu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otrajā daļā noteikto atbildētājam
izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa noteic, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Civilprocesa likuma 56.panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,
deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta
izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Tiesa atzīst, ka par tiesvedību atbildētājam paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajam, nosūtot prasības pieteikumu un
paziņojumu par lietas izskatīšanu uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt
tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs
saņemt tiesas kancelejā.
Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar ko 2014.gada 19.septembrī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā
2014.gada 18.decembrī. Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.
Pārbaudījusi prasības pieteikumu un lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatē, ka prasība apmierināma.
Lietā pierādīts, ka atbildētājam Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Salaspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/reģistrētas
īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, Salaspilī, Salaspils novadā no 1999.gada 3.septembra.
Lietā noskaidrots, ka prasītājam nekustamais īpašums /adrese B/ nodots pārvaldīšanā un apsaimniekošanā pamatojoties uz 2001.gada 29.jūnija
pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu.
Pušu tiesiskās attiecības nosaka 2001.gada 02.jūnija dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.250, kas
noslēgts starp dzīvojamās mājas /adrese/, /pers. C/ (/uzvārds/)-atbildētāju lietā, un prasītāju.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums, uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma.
Ar līguma 1.2.punktu atbildētājs apņēmās segt prasītājam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu.
Noslēgtā līguma 4.2.punktā noteikts, ka maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu atbildētājam jāsamaksā par katru mēnesi
līdz nākamā mēneša 25.datumam.
Līguma 4.1.punktā noteikta apsaimniekošanas maksa Ls 0,16 par m2.
Prasītājs norādījis, ka atbildētājs laika posmā no 2013.gada oktobra līdz 2014.gada jūlijam savas saistības nav izpildījis pilnā apmērā, kā
rezultātā ir izveidojies parāds par apsaimniekošanu 735,09 euro, ko lietā pierāda atbildētājai izrakstītie rēķini, par 2013.gada oktobri, 2013.gada
novembri, 2013.gada decembri, 2014.gada janvāri, 2014.gada februāri, 2014.gada martu, 2014.gada aprīli, 2014.gada maiju, 2014.gada jūniju, 2014.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasības summu, to nav apstrīdējis arī atbildētājs. Tāpat arī atbildētājs nav apstrīdējis nedz faktu, ka prasītājs no
savas puses ar līgumu uzņemtās saistības ir pildījis, nedz to, ka atbildētājam ir pienākums izpildīt pret prasītāju prasības pieteikumā norādītās saistības.
Turklāt atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētājai ir saistošs Dzīvokļu īpašuma likuma 10.pantā noteiktais pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties
par saņemtajiem pakalpojumiem, kas sasaistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā.
Tādējādi, konstatēts atbildētāja gan likumisks, gan līgumisks pienākums norēķināties ar prasītāju par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un
sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Līdz ar to prasība par apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu kopā 735,09 euro apmērā kā pamatota un pierādīta ir
apmierināma.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 5,41 euro apmērā.
Civillikuma 1717.pants noteic, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda
apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo
saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi, savukārt Civillikuma 1720.pants paredz, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši
tā bijis norunāts vai ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Saskaņā ar 2001.gada 02.jūnija starp atbildētāju un prasītāju noslēgto dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma
Nr./numurs/.punktu, maksājumu kavējumu gadījumos par katru nokavēto apmaksas dienu jāmaksā līgumsods 0,15% apmērā no parāda summas. Sedzot
parādu, vispirms tiek samaksāti soda procenti.
No parāda aprēķina konstatēts, ka līgumsods piemērots par radušos parādu par laiku no 2013.gada oktobra līdz 2013.gada decembrim 5,41
euro.
Ņemot vērā lietā pierādīto atbildētāja pieļauto saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst prasību daļā par līgumsoda piedziņu par pamatotu, sakarā
ar ko ir pamats piedzīt no atbildētāja līgumsodu 5,41 euro apmērā.
Tā kā prasība apmierināta, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi
115,78 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmo daļu, 42.pantu un 36.panta otro daļu, no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 0,90 euro.
Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a.apakšpunkts paredz, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,
kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu
apmierinātās daļas,.
Secīgi, ņemot vērā, ka prasība apmierināta 740,50 euro apmērā un lieta izskatīta tikai pirmās instances tiesā, maksimāli atlīdzināmā ar lietas
vešanu saistīto izdevumu summa ir 222,15 euro.
Līdz ar to prasītāja lūgums piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam ar lietas vešanu saistītos izdevumus 60,50 euro apmērā, kā rašanos pamato
maksājuma uzdevums lietas 35.lapā, ir apmierināms pilnā apmērā.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97.pantu, tiesa
n o s p r i e d a
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu DzĪKS „Dienvidu nams 72”, reģistrācijas numurs 40003448746, pamatparādu
735,09 euro, līgumsodu 5,41 euro un tiesāšanās izdevumus 115,78 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 60,50 euro, kopā 916,78 euro.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,90 euro.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam Tiesu administrācija,
NMR 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi, lietā Nr.C33429114, un maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas -2014.gada 18.decembra, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu
kolēģijai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese
S.Bernharde