Court dismisses traffic fine due to insufficient evidence proving the defendant was the specific vehicle involved in the accident.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga dismissed the administrative penalty against A.C. for failing to maintain a safe distance, citing the State Police's decision to revoke the fine. The defendant argued he was not present at the scene, while the police contended he violated LAPK provisions by causing a collision with a taxi. The court ruled that the evidence was insufficient to prove the defendant's specific vehicle caused the damage, as the accident location and time could not be precisely determined, and the police failed to rule out other identical vehicles.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 239. panta 1. punkts; LAPK 289.12 panta 2. punkts: Administrative proceedings must be terminated if the composition of an administrative offense is not proven by the evidence presented.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.142166411
1-0866-12/23
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā, 2012.gada 29.oktobrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Rudīte Migla,
piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai – A.Č. un atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvim A.O.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.Č. personas kods /personas kods/, pieteikuma par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 16.februāra lēmuma Nr.774 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2010.gada 26.septembrī ap plkst.13.36 Rīgā uz Satekles ielas ceļa posmā starp Lāčplēša ielu un Dzirnavu ielu notika sadursme starp automobili MERCEDES BENZ E220, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un nenoskaidrotu mikroautobusu. Pēc ceļu satiksmes negadījuma mikroautobuss no satiksmes negadījuma vietas aizbrauca.
1.lappuse no 7 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – VP RRP KPP) Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona (turpmāk – PPP CPB) jaunākais inspektors par notikušo ceļu satiksmes negadījumu sastādījis ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr.EZ084668.
2010.gada 7.oktobrī VP RRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Meklēšanas nodaļas inspektors sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 791378 par to, ka 2010.gada 26.septembrī plkst.13.00 A.Č. vadījis transportlīdzekli MERCEDES BENZ SPRINTER 308, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ pa Satekles ielu virzienā no Lāčplēša ielas puses uz Dzirnavu ielas pusi un pie degvielas uzpildes stacijas „TREST” neievēroja braukšanai drošu sāna intervālu, kā rezultātā notika sadursme ar transportlīdzekli MERCEDES BENZ E220, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pēc kā atstāja negadījuma vietu, pārkāpjot noteikto kārtību.
2010.gada 17.decembrī VP RRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvas nodaļas galvenais inspektors, izskatot lietas materiālus, pieņēma lēmumu Nr.050/PA791378 par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4panta četrpadsmitajā daļā un 149.16panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu, piemērojot naudas sods Ls 60 apmērā.
Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – iestāde) 2011.gada 16.februāra lēmumu Nr.774 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts lēmums Nr.050/PA791378.
[2] 2011.gada 28.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.Č. pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteicējs norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokolā minētajā laikā un vietā viņš nav bijis un lietā esošie materiāli nepierāda faktu, ka tieši viņš ir izraisījis ceļu satiksmes negadījumu un neapstiprina faktu, ka tieši viņš apzināti ir atstājis ceļu satiksmes negadījuma vietu.
[3] 2011.gada 9.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts iestādes paskaidrojums par pieteikumu, to neatzīstot. Iestāde norāda turpmāk minēto.
[3.1] Tā kā policijas darbiniekiem bija norādīts, ka no ceļu satiksmes negadījuma vietas aizbraucis (iespējams) /maršruts/ mikroautobuss Mercedes Benz Sprinter 308, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Mercedes Benz), pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk – CSDD) Informācijas sistēmas datu bāzes tika noskaidrots, ka ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ reģistrēts SIA „/Nosaukums/” piederošs mikroautobuss Mercedes Benz, kuru darba pienākumu pildīšanai izmanto A.Č.
Lietas izskatīšanas gaitā tika pieņemti paskaidrojumi, kā arī veikta abu transportlīdzekļu apskate, savietošana un fotografēšana. Izvērtējot lietas materiālus, tika secināts, ka mikroautobusa Mercedes Benz vadītāja A.Č. rīcība bija pretrunā ar Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 4., 10., 51., 52. un 119.punkta prasībām.
2.lappuse no 7 [3.2] Izvērtējot automobiļa Mercedes Benz fotouzņēmumus, VP RRP KPP nepārprotami secināja, ka tam bojāts kreisās puses priekšējais spārns no sānu daļas un priekšējais atdures stienis kreisajā sānu daļā. Turpretim, izvērtējot mikroautobusa Mercedes Benz fotouzņēmumus, secināms, ka uz tā aizmugurējā atdures stieņa labās puses ir skrāpējumi. Fiksētie bojājumi sakrīt pēc rakstura un skrāpējuma attiecības uz abiem transportlīdzekļiem. No fotouzņēmumiem arī redzams, ka savstarpējā kontaktā bijušas uz sānu izvirzītās detaļu virsmas.
Ņemot vērā iespējamo transportlīdzekļu sadursmes mehānismu, saskares brīdī abi transportlīdzekļi atradušies gandrīz paralēli attiecībā vienam pret otru vai arī zem neliela leņķa attiecībā vienam pret otru, ņemot vērā, ka mikroautobuss Mercedes Benz veicis kustības virziena maiņu pa labi.
Nelielā skrāpējumu augstumu atšķirība skaidrojuma ar to, ka mikroautobusam, veicot strauju kustības maiņu pa labi, tas sasveras pa kreisi centra bēdzes spēka rezultātā, kā rezultātā transportlīdzekļa kreisā puse „nosēžas”, turpretim labā puse piepaceļas. Konkrētajā gadījumā, lai novērstu transportlīdzekļu sadursmi, automobiļa Mercedes Benz vadītājs, vadoties no paskaidrojumiem, veicis bremzēšanu, līdz ar to transportlīdzekļu priekšējā daļa nedaudz nosēžas. Minētais un arī iespējamā brauktuves nelīdzenuma sekas konkrētajā gadījumā izskaidro nelielo skrāpējumu augstumu atšķirību to salīdzināšanas laikā. Konkrētajā situācijā lomu spēlēja arī transportlīdzekļu noslogojums brauciena laikā.
[3.3] J.B. arī sākotnējā paskaidrojumā nepārprotami norāda, ka no ceļu satiksmes negadījuma vietas aizbraucis mikroautobuss Mercedes Benz ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (kas pēc burtu un ciparu kombinācijas nav sarežģīts, lai iegaumētu). Minētais liek noprast, ka automobiļa Mercedes Benz vadītājs nav kļūdījies precīzā valsts reģistrācijas numura norādīšanā, jo atbilstoši CSDD datiem mikroautobuss Mercedes Benz pieder uzņēmumam, kas veic pasažieru pārvadājumus, konkrētajā gadījumā ir maršruta taksometrs /maršruts/. Arī lieciniece J.Ļ. norāda, ka transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru viņa nav ievērojusi, taču to nepārprotami nosaucis automobiļa Mercedes Benz vadītājs uzreiz pēc transportlīdzekļu sadursmes.
[3.4] Izvērtējot lietas materiālus, VP RRP KPP secināja, ka konkrētajā situācijā mikroautobusa Mercedes Benz vadītājam bija jājūt transportlīdzekļu saskari, ņemot vērā bojājumu raksturu un apjomu. Līdz ar to pēc transportlīdzekļu saskares mikroautobusa Mercedes Benz vadītājam jāapstājas un jāpaliek transportlīdzekļu sadursmes vietā.
Izvērtējot lietas materiālus kopumā, iestāde secināja, ka mikroautobusa Mercedes Benz vadītāja A.Č. rīcība bija pretrunā ar Ceļu satiksmes noteikumu 4., 10., 51., 52. un 119.punktu, kas apstiprinājās ar automobiļa Mercedes Benz vadītāja un aculiecinieces paskaidrojumiem.
[4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā minētajiem argumentiem.
3.lappuse no 7 Iestādes pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties no Lēmumā un paskaidrojumos minēto argumentu pamata.
Motīvu daļa
[5] Izvērtējot administratīvās lietas materiālus un uzklausot procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa secina, ka pieteikums ir apmierināms, pamatojoties uz turpmāk minēto.
[6] Pieteicējs ir sodīts par LAPK 149.16 panta piektajā daļā un 149.4 panta četrpadsmitajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, piemērojot naudas sodu Ls 60 apmērā.
LAPK 149.4panta četrpadsmitā daļa noteic, ka par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
Ceļu satiksmes noteikumu 52.punkts noteic, ja šo noteikumu 51.punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai ja transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņoto paziņojumu, transportlīdzekļu vadītāji nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu; par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem.
LAPK 149.16panta piektā daļa noteic, ka par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, uzliek naudas sodu (..) transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas.
Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.4panta četrpadsmitās daļas un LAPK 149.16panta piektās daļas, nepieciešams konstatēt, ka persona veikusi sadursmi un aizbraukusi no ceļu satiksmes negadījuma vietas.
Līdz ar to tiesai jāpārbauda, vai Lēmumā pamatoti secināts, ka tieši pieteicējs 2010.gada 26.septembrī, vadot mikroautobusu Mercedes Benz, ir izraisījis sadursmi un atstājis ceļu satiksmes negadījuma vietu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību.
[10] Atbilstoši LAPK 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka
4.lappuse no 7 administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu un tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskajiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).
A.Č. 2010.gada 7.oktobrī paskaidrojumā policijai norāda, ka strādā SIA „/Nosaukums/”, brauc ar /maršruts/ mikroautobusu, 2010.gada 26.septembrī ap plkst.13.00 ir veicis reisu no Kaivas ielas uz Rīgas centru, taču maršrutā nekādu avāriju nav izraisījis, nav bijušas nekādas neparastas situācijas. Savu vainu sadursmē pieteicējs noliedz (lietas 16.lapa).
Tiesas sēdē pieteicējs norādīja tos pašus argumentus, ko apstrīdēšanas iesniegumā policijai. Tostarp, ka 2010.gada 26.septembris bija svētdiena un bijusi ļoti minimāla transportlīdzekļu kustība, tāpēc nekādas steigas nav bijis. Pēc /maršruts/ sastādītā braukšanas grafika tajā dienā maršruta taksometru kustības intensitāte bijusi ar intervālu 9 minūtes, un strādājuši astoņi mikroautobusi – visi balti, visi Mercedes Benz Sprinter 308, visi vienādi stilizēti, un lielākai daļai valsts reģistrācijas numurs sākas ar burtiem „/burti/”. No automašīnu fotogrāfijām redzams, ka bojājumu vietas augstums neatbilst transportlīdzekļu bojājumiem. Ekspertīze transportlīdzekļiem nav veikta (lietas 20.-21.lapa).
Tātad pieteicējs nenoliedz, ka 2010.gada 26.septembrī ar mikroautobusu Mercedes Benz braucis pa /maršruts/, tostarp, pa Satekles ielu virzienā uz Rīgas centru. Taču A.Č. kategoriski noliedz, ka viņa vadītajam transportlīdzeklim ir bijusi saskarsme ar J.B. vadīto taksometru.
[11] Ņemot vērā, ka, izlemjot jautājumu par pārkāpēja atbildību, jāievēro nevainīguma prezumpcija – nevienu nevar atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, kā arī visas pamatotas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu indivīdam (pārkāpējam), tiesa atzīst, ka lietā nav pierādīta A.Č. vaina sadursmes izraisīšanā.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka tiesai ir jāinterpretē šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (sk. 2007.gada 24.maija spriedumu lietā Nr.SKA-219/2007, 2008.gada 13.novembra spriedumu lietā Nr.SKA- 493/2008 un 2009.gada 21.maija spriedumu lietā Nr.SKA-156/2009).
Tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā ar pierādījumu pārbaudi un izvērtēšanu nav iespējams novērst šaubas par to, vai A.Č. ir izdarījis viņam inkriminēto administratīvo pārkāpumu, pamatojoties uz turpmāk minēto.
5.lappuse no 7 [11.1] Pretēji iestādes paskaidrojumos norādītajam, ka taksometra vadītājs J.B. nepārprotami ir norādījis, ka no ceļu satiksmes negadījuma vietas aizbraucis mikroautobuss Mercedes Benz ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kas pēc burtu un ciparu kombinācijas nav sarežģīts, lai iegaumētu, tiesa konstatē, kas, sniedzot paskaidrojumu, J.B. mikroautobusa Mercedes Benz valsts reģistrācijas numuru ir labojis. Apskatot J.B. sniegto paskaidrojumu, redzams, ka sākotnēji ir uzrakstīts mikroautobusa valsts reģistrācijas numurs FM3881, kurš pārlabots uz /reģistrācijas numurs/ (lietas 16.lapa). Tātad J.B. ir šaubījies. Turklāt pieteicēja vadītajam mikroautobusam ir valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ un nevis /reģistrācijas numurs/ – cita burtu kombinācija.
[11.2] Tiesas ieskatā no lietā esošajām fotogrāfijām nav viennozīmīgi nosakāms, ka abu transportlīdzekļu fiksētie bojājumi sakrīt pēc rakstura un skrāpējuma attiecības (lietas 24.- 26.lapa). Lietas 25.lapā esošajās fotogrāfijās, kurās ir fiksēts abu transportlīdzekļu skrāpējumu augstums no zemes, ir redzama acīmredzama nesakritība. Mikroautobusa Mercedes Benz izvirzītā daļa, ar kuru teorētiski varētu aizskart otru transportlīdzekli, atrodas apmēram 58 cm no zemes. Savukārt skrāpējums uz taksometra apmēram 62 cm no zemes. Tātad transportlīdzekļu bojājumu vietas nesakrīt. Tā kā no fotouzņēmumiem arī redzams, ka savstarpējā kontaktā bijušas uz sānu izvirzītās detaļu virsmas, tiesa negūst pārliecību, vai transportlīdzekļu saskares brīdī mikroautobuss Mercedes Benz vispār varēja radīt konkrēto skrāpējumu.
[11.3] Lietā nav nosakāma precīza satiksmes negadījuma vieta un laiks, jo taksometrs pēc sadursmes arī nav apstājies. Kā paskaidrojumā norāda taksometra pasažiere J.Ļ., taksometra vadītājs J.B. no automašīnas nav izkāpis, kamēr nav aizvedis viņu līdz norādītajai vietai, bet pēc tam rīkojies pēc saviem ieskatiem (lietas 17.lapa).
Tātad tikai pēc pasažieres aizvešanas J.B. ir aizbraucis uz to vietu, kur viņaprāt ir noticis ceļu satiksmes negadījums, un izsaucis policiju.
[11.4] Jau apstrīdēšanas iesniegumā iestādei pieteicējs norādīja, ka 2010.gada 26.septembrī /maršruts/ strādājuši astoņi mikroautobusi – visi balti, visi Mercedes Benz Sprinter 308, visi vienādi stilizēti, un lielākai daļai valsts reģistrācijas numurs sākas ar burtiem „/burti/”. Tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka vēl ir braukuši mikroautobusi ar valsts reģistrācijas numuriem /reģistrācijas numurs/, /reģistrācijas numurs/ un /reģistrācijas numurs/.
Tiesa konstatē, ka iestāde nav pārbaudījusi, vai arī kādam citam /maršruts/ mikroautobusam nav konstatējamas švīkas labās puses aizmugurējā daļā. Uz lietas izskatīšanas brīdi tiesā atbilstoši LAPK 289.6panta sestajai daļai tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē. Taču tiesas ieskatā pieteicēja nosauktie citu mikroautobusu valsts reģistrācijas numuri vizuāli ir līdzīgi valsts reģistrācijas numuram /reģistrācijas numurs/. Līdz ar to pastāv iespēja, ka sadursmi ir izraisījis pavisam cits mikroautobuss.
Līdz ar to tiesas ieskatā lietā nav pierādīts, ka 2010.gada 26.septembrī tieši pieteicēja vadītajam mikroautobusam Mercedes Benz ir bijusi saskarsme ar J.B. vadīto taksometru.
6.lappuse no 7 [12] Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka lietā nav pierādīts fakts, ka A.Č. ir izdarījis LAPK 149.4panta četrpadsmitajā daļā un 149.16panta piektajā daļā minēto pārkāpumu. LAPK
239. panta 1.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Līdz ar to Lēmums ir atceļams, bet lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 2.punktu un 289.17 – 289.18 pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:
atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 16.februāra lēmumu Nr.774 (2010.gada 7.oktobra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 791378) un izbeigt lietu.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (personiskais paraksts) R.Migla
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
tiesnese _________ R.Migla
Rīgā, 2012.gada 29.oktobrī
7.lappuse no 7