Court dismisses appeal in administrative penalty case for illegal parking at a crosswalk intersection.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed the appellant's appeal against a first-instance judgment upholding an administrative fine for parking at a crosswalk. The appellant argued that the location functioned as a pedestrian crossing, but the court relied on official maps and photographs to confirm the vehicle was positioned at a defined intersection. Consequently, the court found the lower court's factual findings and legal application of the Road Traffic Rules correct and sufficient.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12, 289.21, 289.22 panti; An administrative penalty for parking at a crosswalk is upheld when official maps and photographs confirm the location constitutes a defined intersection, rejecting arguments based on pedestrian usage.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas materiāli Nr.131013013
Lietvedības Nr.104AA-203-14/9
SPRIEDUMS
Rīgā, 2014.gada 25.februārī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese I.Amoliņa
tiesneši I.Logina un J.Stukāns
2014.gada 14.februārī rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. E/, /personas
kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.1 0 panta piektās daļas
8.punkta,sakarā ar /pers. E/ iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 31.oktobra
spriedumu.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija
konstatēja:
Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektors 2012.gada 19.oktobrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu -
paziņojumu Nr.109547396 par to, ka 2012.gada 19.oktobrī plkst.11:05 transportlīdzeklis Mitsubishi, ar valsts reģistrācijas numuru
/reģistrācijas numurs/, bija novietots stāvēšanai Rīgā, Spīķeru ielā 5, brauktuvju krustošanās vietā ar Prāgas ielu, neievērojot Ceļu
satiksmes noteikumu (turpmāk – CSN) 135.6.punktā noteiktās prasības, un transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 10 panta piektās daļas 8.punktā, minēto administratīvo pārkāpumu un piemērots
naudas sods Ls 30 apmērā.
Šo lēmumu /pers. E/ pārsūdzēja augstākā iestādē un ar Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes (turpmāk arī –
augstākas iestādes) priekšnieka /pers. G/ 2012.gada 29.novembra lēmumu tas atstāts negrozīts.
Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 31.oktobra spriedumu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas
pārvaldes priekšnieka /pers. G/ 2012.gada 29.novembra lēmums (administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.109547396)
atstāts negrozīts, /pers. E/ sūdzība noraidīta.
Pirmās instances tiesa atzinusi, ka /pers. E/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 149. 10
panta piektās daļas 8.punktā. Spriedumā norādīts, ka ar lietas materiāliem, tajā skaitā ar administratīvā pārkāpuma protokolu un tam
pievienotajiem fotoattēliem pierādīts, ka transportlīdzekļa novietošanas vietā ielu krustojums (Prāgas iela un Gaiziņa iela) ir atzīstams
par brauktuvju krustošanās vietu. Minētās ielas (veido krustojumu) ir atsevišķas ielas, abu ielu brauktuves krustojas. To apliecina arī
pārkāpuma vietā uzņemtie fotoattēli un publiski pieejamās kartes. Minētajā vietā nav nepārtrauktas 920. vai 921. ceļa apzīmējuma
līnijas vai sadalošās joslas.
/pers. E/ (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 31.oktobra spriedumu
iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka faktiski lietā pastāv strīds vai administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētajai situācijai ir/nav
piemērojams izņēmums, kas paredzēts Ceļu satiksmes noteikumu 135.6 apakšpunktā, proti, šajā apakšpunktā minētās prasības
neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakus teritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma
u.tml.). Tādējādi pastāv strīds vai nu Gaiziņa un Prāgas ielu krustošanās vieta ir/nav pilntiesīgs ceļu krustojums, vai nu Prāgas ielas
daļa no krustošanās vietas ar Gaiziņa ielu tālāk ziemeļrietumu virzienā, kā arī Gaiziņa ielas daļa no krustošanās vietas ar Prāgas ielu
ar tālāk dienvidrietumu virzienā ir/nav blakus teritorija (uzņēmuma „Rīgas Centrāltirgus” teritorija).
Spriedumā norādīts, ka tiesa pēc savas iniciatīvas papildus apskatījusi publiski pieejamos interneta resursus www.rigis.lv,
www.google.lv/maps un secināts, ka ir pierādīts, ka transportlīdzekļa novietošanas vieta ielu krustojums (Prāgas iela un Gaiziņa iela)
ir atzīstams par brauktuvju krustošanās vietu. Sūdzības iesniedzējs uzskata šo secinājumu par kļūdainu. Interneta kartes
www.1188.lv/karte un www.google.lv/maps dod tikai vispārējo priekšstatu par ielu izvietošanu. Savukārt no Rīgas ģeogrāfiskās
informācijas sistēmas, kas publiski pieejama Rīgas domes interneta portāla www.rigis.lv ir redzams, ka Prāgas ielas un Gaiziņa ielas
krustošanās vieta ir pagrieziens no Prāgas ielas uz Gaiziņa ielu un otrādi. Ceļš kā pagrieziens ir apzīmēts attiecīgajā ortoprogrammā.
Turklāt no ortoprogrammas ir redzams, ka arī faktiski Prāgas ielas daļa no krustošanās vietas ar Gaizņa ielu un tālāk ziemeļrietumu
virzienā, kā arī Gaiziņa ielas daļa no krustošanās vietas ar Prāgas ielu ar tālāk dienvidrietumu virzienā tiek izmantota gājēju kustībai.
Minētās ielu daļas aprobežojas ar barjerām. Pielikumā pievienota oroprogramma ar skaidrojošām piezīmēm. Sūdzības iesniedzējs
uzskata, ka oroprogramma pierāda viņa apgalvojumu, ka Prāgas ielas un Gaiziņa ielas krustošanās vieta ir ceļa pagrieziens, kuram
piekļaujas blakus teritorija. Un tādējādi Ceļu satiksmes noteikumu 135.6 apakšpunktā paredzētais izņēmums ir piemērojams.
Saskaņā ar Latvijas APK 289. 21 pantu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija 2013.gada 28.novembrī pieņēma lēmumu
par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Apstākļus, kas liecinātu par nepieciešamību apelācijas sūdzību
izskatīt tiesas sēdē Krimināllietu tiesu kolēģija nekonstatē.
Krimināllietu tiesu kolēģija, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un
apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, bet sūdzības
iesniedzēja apelācijas sūdzība noraidāma. Tiesu kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada
31.oktobra sprieduma motivācija ir pareiza un pilnībā pietiekama. Tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus,
vispusīgi novērtējusi pierādījumus un izdarījusi pamatotus secinājumus, ka /pers. E/ ir izdarījis Latvijas APK 149. 10 panta piektās
daļas 8.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu un viņa vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta likumā noteiktajā kārtībā. Līdz
ar to tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un to neatkārto.
Apelācijas sūdzībā /pers. E/ apšaubījis aplūkotās publiski pieejamās kartes pārskatāmību un atbilstību ielu faktiskajam izvietojumam.
Tiesu kolēģija uzskata, ka nav pamata apšaubīt administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas atrašanos kartē, jo bez kartes
pārkāpuma vieta fiksēta arī ar administratīvā pārkāpuma protokolu un administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas fotogrāfijām. No
lietā pievienotajām fotogrāfijām ir skaidri redzams, ka /pers. E/ transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai Gaiziņa ielas un Prāgas ielas
brauktuvju krustošanās vietās, tādējādi pārkāpjot „Ceļu satiksmes noteikumu” 135.6. punktu. Par šo pārkāpumu atbildība paredzēta
Latvijas APK 149.10 panta piektās daļas 8.punktā. Par šo pārkāpumu paredzēts konstants sods – naudas sods Ls 30 apmērā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka /pers. E/ administratīvā
pārkāpuma protokolā Nr.109547396 norādītajā vietā un laikā ir izdarījis Latvijas APK 149. 10 panta piektās daļas 8.punktā paredzēto
pārkāpumu, par ko ir sodīts atbilstoši Latvijas APK 32.panta nosacījumiem.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12, 289.21, 289.22pantu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu
kolēģija
nosprieda:
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 31.oktobra spriedumu atstāt negrozītu, /pers. E/ apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sagatavošanas dienā.
Tiesnese (personiskais paraksts) I.Amoliņa
Tiesneši (personiskais paraksts) I.Logina
(personiskais paraksts) J.Stukāns