Court allows citizenship applicant to prove ancestor identity despite document discrepancies using witness testimony.

Lietas arhīva Nr. A42-01210-24/22

ECLI:LV:ADRJRIT:2024:1031.A420121024.2.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2024.gada 31.oktobrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Sandija Audzere,

piedaloties pieteicējam /pers. A/ (/pers. A/), viņa pilnvarotajam pārstāvim /pers. C/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes –

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes – pilnvarotajai pārstāvei /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču rīku, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ par

publiski tiesisko attiecību, – ka /pers. A/ priekštece /pers. F/, kura ir dzimusi /datums/, /pers. G/, kura ir dzimusi /datums A/, un /pers. H/, kura ir dzimusi

/datums/, ir viena un tā pati persona.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Amerikas Savienoto Valstu pilsonis /pers. A/ vērsās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) Personas statusa

kontroles nodaļā, lai viņu reģistrē par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 8.1pantu. Pieteicējs apliecināja, ka 1987.gadā kopā ar vecākiem

atstāja Latviju, glābdamies no PSRS okupācijas režīma, un nav atgriezies Latvijā uz patstāvīgu dzīvi līdz 1990.gada 4.maijam. Pārvaldes nodaļa

2023.gada 30.novembra lēmumā Nr.5628/2023 apstiprināja, ka pieteicēja vecāki ir /pers. C/ un /pers. J/. Savukārt pārvaldei ir pretrunīgi dati par /pers.

C/ mātes vārdu (/pers. F/ vai /pers. G/, vai /pers. H/) un dzimšanu (/datums/vai /datums A/). Līdz ar to pārvalde atzina, ka nevar apmierināt pieteicēja

lūgumu, jo fakta konstatēšana ir tiesas, nevis pārvaldes kompetencē.

[2] Pieteicējs vērsās tiesā ar lūgumu konstatēt publiski tiesisko attiecību. Pieteikumā norādīts, ka nesakritība dokumentos, kuros fiksēti dažādi vārdi

(/pers. F/ vai /pers. G/, vai /pers. H/) un dzimšanas dati (/datums/vai /datums/) ir cilvēcīgo kļūdu rezultāts. Pieteicējs norāda uz /pers. K/ (dzimtais

uzvārds – /NOSAUKUMS M/) 2023.gada 8.augusta liecību par /pers. B/ un /pers. R/ ģimeni, kā arī iesniedzis ģimenes fotogrāfijas. Pieteicējs uzskata,

ka, skatot visus dokumentus kopsakarā, ir iespējams secināt, ka dažādie vārdi ir vienai un tai pašai personai. Lūdz ievērot samērīguma principu, tas ir

svarīgi, lai pieteicējam atjaunotu pilsonību.

[3] Pārvalde paskaidrojumā atsaucās uz 2023.gada 30.novembra lēmumā Nr.5628/2023 sniegto argumentāciju.

[4] Tiesa sēdē pieteicēja pārstāvis prasību uzturēja, norādot uz pieteikumā izteiktajiem apsvērumiem. Pārvaldes pārstāve norādīja, ka fakta

konstatēšana ir tiesas kompetencē.

Tiesa sēdē uzklausīja liecinieci /pers. M/.

Motīvu daļa

[5] Tiesai šajā lietā ir jāpārbauda, vai pieteicēja priekštece /pers. F/, kura ir dzimusi /datums/, /pers. G/, kura ir dzimusi /datums/, un /pers. H/, kura

ir dzimusi /datums/, ir viena un tā pati persona.

Lietas materiālos ir Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas 1957.gada 2.janvārī izdota dzimšanas apliecība /numurs K/ un dzimšanas reģistra ieraksts

/numurs R/ (lietas 26.lapa), kurā norādīts, ka /pers. C/, dzimis /datums C/Rīgā, un viņa vecāki ir /pers. N/ un /pers. G/ (dzimusi – /uzvārds/ /datums/).

Lietas materiālos ir arī Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas 1982.gada 26.novembrī izdota laulību apliecības II-RC Nr./numurs/ kopija, kurā norādīts,

ka /datums J/Rīgā reģistrēta /pers. N/, dzimuša /skaitlis/.gadā Krievijā, un /pers. G/, dzimušas /skaitlis A/.gadā Latvijā, laulība, laulātā pieņēmusi uzvārdu

/uzvārds HG/. Lietas materiālos ir Jēkabpils Dzimtsarakstu nodaļas 2021.gada 12.jūlijā izdota izziņas Nr.6.2-16/282 “Par dzimšanas reģistrāciju” kopija,

kurā norādīts, ka /pers. G/ dzimusi /datums A/, vecāki /pers. R/ un /pers. B/. Lietas materiālos ir Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīvu

nodaļas 2023.gada 10.marta vēstule (80.lapa), kurā norādīts, ka /pers. F/, dzimusi /datums//NOSAUKUMS T/ pagastā, /NOSAUKUMS Z/novadā,

vecāki: /pers. R/ un /pers. B/.

Gan pieteikumā, gan tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis apgalvoja, ka /pers. F/ ir dubultvārds, kuru padomju laikos neatzina, tāpēc atstāja tikai vārdu

/NOSAUKUMS BK/. /pers. F/ bija vēl divas māsas, kuras redzamas fotogrāfijās (lietas 145.-150.lapa) vairākos laika posmos. Māte meitu sauca gan

par /pers. F/, gan par /NOSAUKUMS BH/. Vārds “/NOSAUKUMS BH/” nozīmē “skaists”. Arī vīrs viņu dažreiz sauca par /NOSAUKUMS BH/,

kas nozīmētu “skaistule”.

Lietas materiālos ir /pers. K/ (dzimtais uzvārds – /NOSAUKUMS M/) 2023.gada 8.augusta rakstveida liecība (lietas 22.lapa). Tajā norādīts, ka

viņa dzimusi /datums B/.gadā /Pilsēta/. Māti sauca /pers. B/, tēvu – /pers. R/ (tēvs nomira /datums F/.gadā). Ģimenē bija kopā trīs bērni, viņai bija

vecāka māsa /pers. Y/ un jaunāka māsa /pers. F/ (tulkojumā “Skaistais putns”). Pirms kara visi bērni mācījās /Pilsēta/ebreju skolā. Kad 1941.gadā

sākās karš, ģimene – māte /pers. B/, /pers. K/, vecākā māsa /pers. Y/ (pēc laulībām /Uzvards/) un jaunākā māsa /pers. F/ – tika evakuēta uz

Kazahstānu. Bija ļoti grūti, viņas runāja tikai latviešu un ebreju valodā. Pēc kara atgriezās /Pilsēta/, bet uzzinājušas, kas noticis ar radiem un paziņām,

kuriem nebija laika aizbraukt kara sākumā (masu ebreju slepkavības), tomēr tūlīt aizbrauca uz Krustpili. Jaunāko māsu sauca vai nu par /pers. F/ vai

vienkārši par /NOSAUKUMS BK/. Padomju okupācijas laikā, dokumentējot, uzskaitot iedzīvotājus, pēc kara bērni izskatījās daudz jaunāki par saviem

gadiem sliktās pārtikas dēļ. Jaunākai māsai /pers. F/ dzimšanas datuma vietā /datums/varēja ierakstīt /datums A/, bet vārda /pers. F/ vietā palika tikai

vārds /NOSAUKUMS BK/. Otrais vārds /NOSAUKUMS BH/ tika vienkāršots, jo PSRS dubultvārdi netika lietoti. Ģimene vienmēr uzskatīja, ka visas

māsas ir dzimušas /Pilsēta/. Tomēr, iespējams, ka māsa /pers. F/ nav dzimusi /Pilsēta/, bet gan /NOSAUKUMS T/ pagastā /NOSAUKUMS DF/

apriņķī. Iemesls tam varēja būt dzemdību grūtības un vecmātes neesamība uz vietas. Šīs nianses nevar atcerēties, jo bija pārāk maza. Rezultātā jaunākā

māsa /pers. F/, dzimusi /datums/, pēc padomju varas iedzīvotāju skaitīšanas un reģistrēšanas, kļuva par /pers. G/, kura dzimusi /datums A/. Vēl papildus

piebilst, ka māsa /pers. F/ (pēc laulībām uzvārds – /uzvārds F/) pastāvīgi dzīvoja pie mammas /pers. B/: no dzimšanas brīža /Pilsēta/, evakuācijas laikā

Kazahstānā, pēc tam Krustpilī un vēlāk /adrese O/ ielā. Pēc laulībām ar /pers. N/ un viņu bērnu piedzimšanas (dēls Latvijas pilsonis /pers. AA/ un meita

Latvijas pilsone /pers. M/ (dzimusi /uzvārds HG/) līdz /pers. B/ nāvei /cipars/.gadā dzīvoja /adrese A/. /pers. G/ (/NOSAUKUMS M/), tāpat kā viņas

vecāki, arī bija Latvijas Republikas pilsone.

Minētā liecība sasaucas ar lietas materiālos esošo Latvijas Nacionālā arhīva 2023.gada 7.marta vēstuli (lietas 77., 103.lapa), kurā minēts, ka tautas

skaitīšanas laikā /pers. R/ un /pers. B/ ģimenē 1935.gada 12.februārī reģistrēta meita /pers. H/, dzimusi /datums//NOSAUKUMS DF/apriņķī,

/NOSAUKUMS X/ pagastā. Patstāvīgi dzīvojusi /adrese H/, un bijusi Latvijas pavalstniece (lietas 77.lapa). Ģimenē dzīvojušas vēl divas māsas, kas

dzimušas /cipars A/.gadā un /cipars T/.gadā.

Tiesas sēdē /pers. M/ liecināja, ka visu mūžu nodzīvojusi kopā ar mammu /pers. F/ un vecmāmiņu /pers. B/. Mammai bija vēl divas māsas – /pers.

Y/ un /pers. K/. Vecmāmiņa /pers. B/ mammu ļoti bieži sauca par /pers. F/. Arī citi radi viņu sauca par /pers. F/, jo “/NOSAUKUMS BH/” nozīmē

“skaista”, neskatoties uz to, ka dokumentos viņa bija /NOSAUKUMS BK/. Mammas māsa /pers. Y/ nomira vēl pirms liecinieces piedzišanas, tāpēc

viņu nepazina, savukārt ar mammas māsu /pers. K/ cieši kontaktējās. Kopā bija liela draudzīga ģimene. Mamma bieži stāstīja stāstus par kara laiku, par

grūtībām. Mamma bieži slimoja bija trausla un maziņa, kautrīga meitenīte. /pers. K/ stāstīja, ka mammas dzimšanas gads ir cits un stāstīja par mammas

dubultvārdu.

[6] Apkopojot lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka ticams ir izskaidrojums, ka padomju laika dokumentācijā fiksēts tikai vārds /pers. G/ (dzimusi

– /NOSAUKUMS M/) un dzimšanas datums var būt norādīts kā bērnam jaunākos gados, proti, /datums A/.gadā dzimusi (nevis /datums/.gadā). Ar

/pers. M/ liecībām un /pers. K/ rakstveida paskaidrojumiem apstiprinās, ka /pers. F/ un /pers. G/ ir vienas un tās pašas personas vārds, proti, /pers. G/ ir

padomju laikos fiksēts, savukārt /pers. H/ vai /pers. F/ ir fiksēts tai pašai personai pirmās neatkarīgās Latvijas laikā. Tiesa saskata vairākas pazīmes, kas

norāda uz vienu un to pašu personu – sakrīt gan tēva, gan mātes vards, gan māsu vārdi, gan ģimenes locekļu skaits; nav pretrunu ģimenes dzīves

vēsturisko notikumu izklāstā. Tāpēc pastāv pamats konstatēt tiesisko attiecību pastāvēšanu – atzīt, ka /pers. A/ priekštece /pers. F/, kura ir dzimusi

/datums/, /pers. G/, kura ir dzimusi /datums A/, un /pers. H/, kura ir dzimusi /datums/, ir viena un tā pati persona.

Līdz ar to pieteikums ir apmierināms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 245.–251. pantu, 256. pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. A/ pieteikumu;

konstatēt publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu – atzīt, ka /pers. A/ priekštece /pers. F/, kura ir dzimusi /datums/, /pers. G/, kura ir dzimusi

/datums A/, un /pers. H/, kura ir dzimusi /datums/, ir viena un tā pati persona.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese S. Audzere