Court dismissed tax appeal regarding capital gains tax allocation of renovation costs between property parcels.

Lietas arhīva Nr. A42-01374-17/37

ECLI:LV:ADRJJTN:2017:1025.A420137417.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2017.gada 25.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis A.Vīksne,

piedaloties pieteicējai /pers. A/, pārstāvei /pers. B/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātā Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei /pers.

C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc pieteicējas /pers. A/ pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora

2016.gada 28.novembra lēmuma Nr.31.2-22.10/7733 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests vai VID) Nodokļu kontroles pārvalde no 2016.gada 30.jūnija līdz 27.septembrim veica

pieteicējai /pers. A/ daļēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) auditu par ienākumu no kapitāla pieauguma saistībā ar nekustamā īpašuma

/adrese 1/(turpmāk – /adrese 1/) atsavināšanu laika periodā no 2013.gada 1. līdz 30.novembrim.

Audita rezultātā ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Fizisko personu pirmās audita daļas vadītāja vietnieces 2016.gada 27.septembra lēmumu

Nr.31.2-23.11/47870 (turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējai papildus nomaksai budžetā aprēķināja IIN 5163,17 euro, nokavējuma naudu

2346,66 euro un soda naudu 774,48 euro.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to ar 2016.gada 25.oktobra sūdzību apstrīdēja VID ģenerāldirektoram.

Ar VID ģenerāldirektora 2016.gada 29.novembra lēmumu Nr.31.2-22.10/7733 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums atstāts

negrozīts daļā par nomaksai budžetā aprēķināto IIN 5163,17 euro, soda naudu 774,48 euro, nokavējuma naudu 2346,66 euro. Papildus nomaksai

budžetā noteikts IIN 1739,79 euro un nokavējuma nauda 790,74 euro.

Pārsūdzētajā lēmumā konstatēts turpmāk minētais.

[1.1] VID Nodokļu kontroles pārvalde, nosakot apliekamo ienākumu, daļu no kopējā nekustamā īpašuma /adrese 2/(turpmāk – /adrese 2/iegādes

izdevumiem uz atdalītā īpašuma /adrese 1/iegādes vērtību attiecinājusi pilnā apmērā, nevis noteikusi tos proporcionāli atdalītā nekustamā īpašuma vērtības

īpatsvaram, proti, 33,70% apmērā. Ņemot vērā minēto, pieteicējai ir palielināms ar IIN apliekamais ienākums un papildus aprēķināms IIN un

nokavējuma nauda.

[1.2] Lietā nav strīds par to, ka pieteicējas ienākumi no nekustamā īpašuma /adrese 1/atsavināšanas ir kvalificējami kā ienākumi no kapitāla

pieauguma, kas apliekami ar IIN, bet ir strīds, vai dienests, nosakot ar IIN apliekamo ienākumu, ir ņēmis vērā visus izdevumus, kas saistīti ar nekustamā

īpašuma iegādi.

[1.3] Pieteicēja saskaņā ar 2013.gada 13.novembra pirkuma līgumu atsavināja nekustamo īpašumu/adrese 1/ (lauksaimniecībā izmantojamu zemes

gabalu 26,7 ha platībā) par 66 750,00 latiem.

Pamatojoties uz Tukuma novada domes 2013.gada 20.jūnija lēmumu, atsavinātais nekustamais īpašums /adrese 1/ atdalīts no pieteicējai piederošā

nekustamā īpašuma /adrese 2/

Pieteicējas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu /adrese 2/ zemesgrāmatā nostiprinātas 2008.gada 8.maijā, pamatojoties uz 2008.gada 9.aprīļa

dāvinājuma līgumu. Atbilstoši dāvinājuma līguma 4.punktam uz nekustamo īpašumu /adrese 2/ ir nostiprināta hipotēka saistībā ar AS “SEB banka”

(iepriekš AS “Latvijas Unibanka”) 2003.gada 12.maija kredīta līgumu /numurs/, ko ar kredītiestādi, ieķīlājot nekustamo īpašumu, bija noslēdzis tā

iepriekšējais īpašnieks – /pers. F/.

2008.gada 9.aprīlī starp pieteicēju un /pers. F/ noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru pieteicēja apņemas segt kredītsaistības, kas izriet no

2003.gada 12.maija kredīta līguma /numurs/, kā arī 2008.gada 17.aprīlī ar AS “SEB banka” noslēgts pārjaunojuma līgums 2003.gada 12.maija ķīlas

(hipotēkas) līgumam /numurs/, saskaņā ar kuru par nekustamā īpašuma /adrese 2/ ieķīlātāju kļūst pieteicēja.

2009.gada 12.februārī pieteicēja ar AS “DNB banka” 2009.gada 12.februārī noslēdza kredīta līgumu /numurs/ par kredīta saņemšanu 50 750,00

euro (35 667,30 lati) apmērā. Atbilstoši kredīta līguma nosacījumiem to paredzēts izlietot /pers. F/ kredītsaistību atmaksai un nekustamā īpašuma /adrese

2/ remontam.

Vienlaikus starp AS “DNB banka”, AS “SEB banka”, pieteicēju un /pers. F/ ir noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru no pieteicējai izsniegtā

aizdevuma tiek dzēstas no 2003.gada 12.maija kredīta līguma /numurs/ izrietošās /pers. F/ kredītsaistības 12 376,90 latu apmērā.

VID Nodokļu kontroles pārvalde secināja, ka ar kapitāla aktīva iegādi saistītajos izdevumos ir iekļaujami maksājumi, ko pieteicēja veica /pers. F/

kredītsaistību dzēšanai laikā no 2008.gada maija – brīža, kad zemesgrāmatā reģistrētas pieteicējas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese 2/ līdz

decembrim 2055,00 latu apmērā, kā arī no AS “DNB banka” kredīta izlietotie naudas līdzekļi 12 376,90 latu apmērā. Vienlaikus VID Nodokļu

kontroles pārvalde ar kapitāla aktīva iegādi saistītajos izdevumos neiekļāva laikā no 2007.gada septembra līdz 2008.gada aprīlim, t.i., pirms īpašuma

tiesību reģistrācijas zemesgrāmatā veiktos maksājumus 2941,67 latu apmērā.

Pieteicēja paskaidro, ka /pers. F/ 2007.gada 11.septembrī izsniedza ģenerālpilnvaru, kas ļāva pieteicējai rīkoties ar nekustamo īpašumu /adrese 2/

un tāpēc ir uzskatāms, ka īpašums bija viņas turējumā un maksājumi, kas veikti laikā no 2007.gada septembra līdz 2008.gada aprīlim, ir iekļaujami ar

kapitāla iegādi saistītajos izdevumos.

Izvērtējot 2007.gada 11.septembra ģenerālpilnvaras saturu, secināms, ka tā paredzēja pieteicējai tiesības pārstāvēt /pers. F/ dažādās iestādēs,

kārtot dokumentāciju saistībā ar nekustamo īpašumu /adrese 2/bet pilnvarā noteiktais pilnvarojums neļauj uzskatīt, ka nekustamais īpašums pirms

dāvinājuma līguma noslēgšanas bija pieteicējas turējumā (faktiskā valdījumā). Līdz ar to VID Nodokļu kontroles pārvalde ar kapitāla aktīva iegādi

saistītajos izdevumos pamatoti neiekļāva laikā no 2007.gada septembra līdz 2008.gada aprīlim, t.i., pirms pieteicējas īpašumtiesību reģistrācijas

zemesgrāmatā veiktos maksājumus 2941,67 latu apmērā.

Vienlaikus ar kapitāla aktīva iegādi saistītajos izdevumos nav iekļaujami pieteicējas 2016.gada 25.oktobra sūdzībai pievienotajā AS “SEB banka”

2007.gada 29.oktobra kases ieņēmumu orderī norādītie maksājumi 852,64 lati, jo tie veikti pirms /pers. A/ īpašuma tiesību reģistrācijas zemesgrāmatā.

Savukārt ar kapitāla aktīva iegādi saistītajos izdevumos iekļaujami pieteicējas 2016.gada 25.oktobra sūdzībai pievienotajā AS “SEB banka”

2009.gada 29.janvāra kases ieņēmumu orderī norādītie maksājumi 123,07 lati (proporcionāli atdalītā īpašuma iegādes vērtībai), jo tie veikti laikā, kad

īpašums bija reģistrēts zemesgrāmatā uz pieteicējas vārda un minētais dokuments nebija iesniegts audita laikā.

[1.4] Izvērtējot pieteicējas argumentus un Civillikuma 1927.pantā noteikto, secināms, ka, neveicot (saistībā ar SIA “Viada” parādsaistībām)

maksājumus SIA “Aksioma” 16 090,57 latu apmērā, pieteicēja reāli nevarēja īstenot īpašuma tiesības uz visu dāvinājumā saņemto nekustamo īpašumu,

neskatoties uz to, ka tas bija reģistrēts zemesgrāmatā uz viņas vārda. Secināms, ka SIA “Aksioma” 2009.gada 26.martā pārskaitītie naudas līdzekļi 16

090,57 latu apmērā ir iekļaujami ar kapitāla aktīva iegādi saistītajos izdevumos proporcionāli atdalītā nekustamā īpašuma /adrese 1/ vērtībai.

[1.5] Pieteicēja nepiekrīt VID Nodokļu kontroles pārvaldes veiktajiem aprēķiniem saistībā ar /pers. H/ veikto darbu izmaksu daļēju attiecināšanu

uz atsavinātajā nekustamajā īpašumā veiktajiem ieguldījumiem. Pieteicēja norāda, ka /pers. H/ apliecināja, ka darbi ir veikti nekustamajā īpašumā /adrese

1/ un VID nebija pamata secināt, ka tie attiecināmi uz visu kopējo īpašumu /adrese 2/no kura atdalīts atsavinātais īpašums.

/pers. H/ 2016.gada 13.jūnijā sniedza paskaidrojumu, norādot, ka 2009., 2010. un 2011.gadā nekustamajā īpašumā /adrese 1/ veica krūmu

izciršanu, teritorijas atbrīvošanu no akmeņiem, piebraucamā ceļa uzlabošanu, kā arī 2012. un 2013.gadā pārdeva drenāžas caurules, kas bija viņa

īpašumā. Vienlaikus /pers. H/ apliecināja, ka par sniegtajiem pakalpojumiem saņēma samaksu skaidrā naudā: 2009.gadā 2300,00 latu apmērā,

2010.gadā 1500,00 latu apmērā un 2011.gadā 2050,00 latu apmērā. 2016.gada 12.septembrī /pers. H/ papildināja minēto informāciju, norādot, ka par

pārdotajām drenāžas caurulēm saņēma samaksu 2012.gadā 1500,00 latu apmērā, 2013.gadā 1300,00 latu apmērā.

VID Nodokļu kontroles pārvalde /pers. H/ veiktos maksājumus ar kapitāla aktīva uzlabošanu saistītajos izdevumos pamatoti iekļāva proporcionāli

atdalītā nekustamā īpašuma /adrese 1/ platībai. Nekustamais īpašums /adrese 1/ no nekustamā īpašuma /adrese 2/ tika atdalīts 2013.gadā, līdz ar to VID

Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti norādīja, ka nav iespējams konstatēt, ka /pers. H/ darbus veicis tikai atdalītajā teritorijā, jo darbu veikšanas laikā

īpašums nebija sadalīts. Auditam nav iesniegti pierādījumi, kas ļautu nepārprotami secināt, ka /pers. H/ darbus veicis tikai 2013.gadā atdalītajā

nekustamajā īpašumā /adrese 1/

Tas vien, ka /pers. H/ paskaidrojumā norādījis, ka darbi veikti nekustamajā īpašumā /adrese 1/konkrētajā gadījumā nevar kalpot kā neapstrīdams

pierādījums izdevumu iekļaušanai pilnā apmērā, jo /pers. H/ darbu veikšanas laikā nekustamo īpašumu robežas nebija noteiktas un /pers. H/ nevarēja

zināt, vai teritorija, kurā viņš strādā, ietilps atdalītajā īpašumā vai arī nē.

Tādējādi VID Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti ar nekustamā īpašuma /adrese 1/uzlabošanu saistītajos izdevumos neiekļāva /pers. H/ veiktos

maksājumus 1002,48 latu (8650,00 lati-7647,52 lati) apmērā un pieteicējas iebildumi par minēto maksājumu iekļaušanu noraidāmi kā nepamatoti.

[1.6] Pieteicēja 2016.gada 25.oktobra sūdzībā norāda, ka VID Nodokļu kontroles pārvalde nepamatoti ar kapitāla aktīva iegādi saistītajos

izdevumos nav iekļāvusi samaksu par notāra pakalpojumiem saistībā ar nekustamā īpašuma /adrese 1/ atsavināšanu 40,19 latu apmērā (2013.gada

13.novembra Rīgas apgabaltiesas zvērināta notāra /pers. S/ izsniegta kvīts Nr.739910, kas noformēta nekustamā īpašuma /adrese 1/ pirkuma līguma

noslēgšanas dienā).

Fakts, ka minētā kvīts noformēta 2013.gada 13.novembrī – nekustamā īpašuma /adrese 1/ pirkuma līguma noslēgšanas dienā – nepārprotami

apliecina, ka minētās izmaksas saistītas ar nekustamā īpašuma atsavināšanu, nevis iegādi.

Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 9 panta piektās daļas un Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumu Nr.568

“Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” 57.punkta 4.apakšpunkta nosacījumiem izriet, ka kapitāla aktīva

iegādes vērtībā tiek iekļauti izdevumi, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi, savukārt izdevumi, kas saistīti ar kapitāla aktīva atsavināšanu, kā, piemēram,

izdevumi par notāra pakalpojumiem, nav iekļaujami kapitāla aktīva iegādes vērtībā, sastādot deklarāciju par ienākumu no kapitāla.

[1.7] Pieteicēja VID piemēroto aprēķinu metodi, proporcionāli nosakot nekustamā īpašuma /adrese 1/ nosacīto iegādes vērtību un par pamatu

proporcijas noteikšanai izmantojot nekustamā īpašuma/adrese 2/ kopējo un atsevišķo nekustamā īpašuma objektu kadastrālo vērtību, uzskata par

nepamatotu. Dāvinājuma līgumā norādītā kopējā nekustamā īpašuma vērtība attiecināma uz nekustamo īpašumu /adrese 1/ pilnā apmērā.

Ņemot vērā, ka pieteicēja neatsavināja visu dāvinājumā saņemto nekustamo īpašumu /adrese 2/bet tikai tā daļu, VID, atbilstoši likuma “Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 9 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam, jākonstatē kapitāla aktīva (atsavinātā nekustamā īpašuma /adrese 1/”)

iegādes vērtība, kas atņemama no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas.

Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst dažādi objekti (zeme, mežs, dzīvojamā māja, saimniecības ēka, pagrabs un baseins) ar

patstāvīgu vērtību, aprēķiniem izmantota atsevišķo objektu kadastrālā vērtība 2008.gadā, kad dāvinājumā tika saņemts kopējais nekustamais īpašums.

Pamatojoties uz aprēķinu rezultātā noteikto īpatsvaru, no dāvinājuma līgumā norādītās nekustamā īpašuma kopējās iegādes vērtības proporcionāli

tika aprēķināta atdalītā nekustamā īpašuma objekta iegādes vērtība. Savukārt attiecinot 2008.gada 9.aprīļa dāvinājuma līgumā norādīto nekustamā

īpašuma /adrese 2/ kopējo vērtību pilnā apmērā uz atdalītā nekustamā īpašuma /adrese 1/iegādi, nepamatoti tiktu palielināti ar kapitāla aktīva iegādi

saistītie izdevumi.

Tādējādi pieteicējas iebildumi pret VID Nodokļu kontroles pārvaldes piemēroto metodi ir nepamatoti, bet pieteicējai ar kapitāla iegādi saistītajos

izdevumos pamatoti iekļauta atdalītā nekustamā īpašuma /adrese 1/ noteiktā iegādes vērtība 6740,00 lati (20 000,00 latu dāvinājuma līgumā noteiktā

kopējā īpašuma vērtība x 33,70% atdalītā objekta vērtības īpatsvars kopējā nekustamā īpašuma kadastrālajā vērtībā.

Vienlaikus secināts, ka VID Nodokļu kontroles pārvalde, nosakot apliekamo ienākumu, daļu no kopējā nekustamā īpašuma /adrese 2/ iegādes

izdevumiem uz atdalītā īpašuma iegādes vērtību attiecinājusi pilnā apmērā, nevis noteikusi tos proporcionāli atdalītā nekustamā īpašuma vērtības

īpatsvaram, proti, 33,70% apmērā.

No lietas materiāliem izriet, ka uz izdevumiem pilnā apmērā attiecināti izdevumi 15 544,01 latu apmērā, t.sk. samaksa notāram par nekustamā

īpašuma /adrese 2/ nostiprinājuma lūguma sagatavošanu 49,61 lati, kancelejas nodeva par nekustamā īpašuma /adrese 2/ reģistrēšanu zemesgrāmatā

9,00 lati, /pers. F/ kredītsaistību dzēšanai izlietotie līdzekļi 14 431,90 lati (2055,00 lati + 12 376,90 lati), komisijas maksa par 2009.gada 12.februāra

vienošanās starp AS “DNB banka”, /pers. A/ un /pers. F/ noslēgšanu 500,00 lati un komisijas maksa par 2009.gada 12.februāra kredīta

/numurs/noformēšanu 527,10 lati, samaksa notāram par pilnvaras noformēšanu 26,40 lati.

Tā kā /pers. A/ atsavināja no kopējā nekustamā īpašuma atdalītu zemesgabalu, secināms, ka kopējie ar nekustamā īpašuma /adrese 2/ iegādi

saistītie izdevumi uz atdalītā nekustamā īpašuma /adrese 1/ iegādes izdevumiem ir attiecināmi proporcionāli, proti, 33,70% apmērā.

Ņemot vērā apstrīdētajā lēmumā veiktās korekcijas, ir precizējams ar kapitāla iegādi saistītajos izdevumos iekļaujamais kredīta procentu apmērs,

jo mainās izdevumu apjoms, kas attiecināms uz 2009.gada 12.februāra kredīta /numurs/ izlietojumu.

Līdz ar to kopējie izdevumi, kas saistāmi ar 2009.gada 12.februāra kredīta līguma /numurs/ izlietošanu nosakāmi 38 358,99 latu apmērā (12

376,90 lati, kas izlietoti /pers. F/ kredītsaistību dzēšanai + 527,10 lati – komisija par kredīta noformēšanu + 500,00 lati – komisija par 2009.gada

12.februāra vienošanās starp AS “DNB banka”, AS “SEB banka”, /pers. F/ un pieteicēju noslēgšanu + 1211,90 lati (424,40 lati + 787,50 lati) –

maksājumi par nekustamā īpašuma /adrese 1/ robežu uzmērīšanu + 5,00 lati – valsts nodeva par atdalītā nekustamā īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā

+ 7647,52 lati (/pers. H/ pārskaitītie līdzekļi + 16 090,57 lati saistībā ar SIA “Viada” parādu SIA “Aksioma” pārskaitītie naudas līdzekļi). Minētajā

aprēķinā tiek iekļauti maksājumi, ko pieteicēja veikusi pēc kredīta saņemšanas, proti, pēc 2009.gada 12.februāra.

Tā kā izdevumu apmērs 38 358,99 lati pārsniedz izsniegtā kredīta apmēru 35 667,30 lati, tad uzskatāms, ka visa kredīta summa ir izlietota

nekustamā īpašuma /adrese 2/ iegūšanai un uzlabošanai.

Līdz ar to uz izdevumiem attiecināmo kredīta procentu apmērs ir nosakāms 3233,11 lati (9593,79 lati saistībā ar 2009.gada 12.februāra kredīta

līgumu /numurs/ samaksātie procenti x 33,70% atdalītā nekustamā īpašuma /adrese 1/ īpatsvars) apmērā.

Ņemot vērā minēto, /pers. A/ ar nekustamā īpašuma iegādi saistītie izdevumi nosakāmi 30 047,03 latu apmērā.

Pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo, piekto un septīto daļu, likuma “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 31.3

pantu, apliekamais ienākums no kapitāla aktīvu atsavināšanas par 2013.gada novembri nosakāms 36 702,97 latu apmērā (66 750,00 lati ieņēmumi no

nekustamā īpašuma atsavināšanas – 30 047,03 lati izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi), nodoklis 5505,45 latu (36 702,97 lati x 15%)

apmērā. Ņemot vērā deklarēto nodokli, pieteicējai papildu nomaksai budžetā nosakāms IIN no kapitāla pieauguma par 2013.gada novembri 4851,43

lati (5505,45 LVL – 654,02 lati)/6902,96 euro.

Vienlaikus, pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu, par termiņa kavējumu no 2014.gada 3.janvāra līdz

2016.gada 29.jūnijam aprēķināma nokavējuma nauda 3137,40 euro (6902,96 euro x 0,05% x 909 dienas).

Tādējādi VID Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti pieteicējai papildu nomaksai budžetā noteikusi IIN par 2013.gada novembri 5163,17 euro un

nokavējuma naudu 2346,66 euro, savukārt papildu nomaksai budžetā nosakāms IIN 1739,79 euro (6902,96 euro - 5163,17 euro) un nokavējuma

nauda 790,74 euro (3137,40 euro - 2346,66 euro).

Atbilstoši Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta atziņām, administratīvā akta apstrīdēšanas stadijā nav pieļaujama nodokļu maksātāja

stāvokļa pasliktināšana (nodokļu soda naudas palielināšana), konkrētajā gadījumā par papildus aprēķināto IIN summu 1350,32 euro soda nauda nav

aprēķināma un saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo, piekto un septīto daļu /pers. A/ papildu nomaksai budžetā nosakāma

IIN soda nauda 774,48 euro t.i., tādā apmērā, kā to bija noteikusi VID Nodokļu kontroles pārvalde.

[2] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicēja ar pieteikumu vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikums pamatots ar sekojošiem

apsvērumiem.

[2.1] Lai arī pārsūdzētajā lēmumā ņemti vērā izdevumi 16 090,57 latu apmērā /pers. F/ saistību pret SIA “Viada” dzēšanai, pieteicēja nepiekrīt

dienesta izmantotajai aprēķina metodikai un noteiktajai nekustamā īpašuma /adrese 1/ proporcionālajai vērtībai, kā arī tam, ka aprēķinā netiek ņemti vērā

pirms pieteicējas īpašumtiesību reģistrācijas veiktie maksājumi 2941,67 latu apmērā /pers. F/ saistību pret AS “SEB banka” dzēšanai. Uz nekustamo

īpašumu /adrese 1/ nav attiecināti visi izdevumi, kas radušies, veicot samaksu /pers. H/.

Dienestā noteiktā atdalītā nekustamā īpašuma /adrese 1/ vērtības īpatsvars 33,70% apmērā neatspoguļo tā patieso vērtības īpatsvaru.

2014.gadā nekustamā īpašuma /adrese 1/ kadastrālā vērtība bija 26 294,00 euro apmērā par 26,70 ha zemes. Savukārt nekustamā

īpašuma /adrese 2/ kadastrālā vērtība 2014.gadā noteikta 17 725,00 euro apmērā.

Līdz ar to abu nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība ir 44 019,00 euro, no kuras proporcionāli nekustamā īpašuma /adrese 1/ vērtība ir 59,73 %

(26 294/44 019x100). Uz nekustamo īpašumu /adrese 1/ attiecināmā iegādes vērtība ir 11 946,00 lati jeb 16 997,63 euro. Šāda proporcijas daļa ir

nosakāma attiecināmajiem izdevumiem un nosakāma 38 698,69 latu jeb 55 063,28 euro apmērā.

Nekustamā īpašuma /adrese 1/ vērtības īpatsvars nosakāms, ņemot vērā tā kadastrālo vērtību pēc atdalīšanas, jo aritmētisks aprēķins, ņemot vērā

tikai zemes platību, neatspoguļo nekustamā īpašuma patieso vērtību.

[2.2] VID secinājumi par /pers. H/ veikto darbu izmaksu attiecināmību uz visu nekustamo īpašumu /adrese 2/ ir kļūdaini. /pers. H/ 2016.gada

13.jūnijā apliecināja, ka darbi tika veikti nekustamajā īpašumā /adrese 1/Kaut arī darbi veikti pirms nekustamā īpašuma sadalīšanas, /pers. H/ ir zināmas

nekustamā īpašuma /adrese 1/ robežas. Līdz ar to viņš varēja apliecināt, ka darbi tika veikti tieši nekustamajā īpašumā /adrese 1/. Tādējādi /pers. H/

veiktā samaksa 8650,00 latu jeb 12 307,84 euro apmērā attiecināma uz nekustamo īpašumu /adrese 1/

[2.3] Maksājumi /pers. F/ kredītsaistību dzēšanai veikti pirms īpašumtiesību reģistrācijas, tomēr secīgi aplūkojot notikumu gaitu, secināms, ka

pieteicēja veica maksājumus, lai iegūtu īpašumā nekustamo īpašumu /adrese 2/

Arī ikmēneša kredīta maksājumi AS “SEB banka” /pers. F/ parāda dzēšanai bija vērsti uz to, lai iegūtu īpašumā nekustamo īpašumu /adrese

2/.Līdz ar to veiktie maksājumi attiecināmi uz nekustamā īpašuma iegūšanu.

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 9 pantā lietots termins “turējumā”, kas nozīmē faktisko varu pār lietu, turētājs faktiski tur lietu savā

varā, apzinoties, ka lietas īpašnieks ir cita persona.

Līdz ar to dienests nepamatoti nav ņēmis vērā izdevumus laikā, kad nekustamais īpašums atradās pieteicējas turējumā, jo tie sekmēja nekustamā

īpašuma iegūšanu. Īpašumtiesību reģistrācijas brīža noteikšana par izdevumu attiecināmības robežu, ir pretrunā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma

nodokli” 11. 9 panta pirmajā daļā noteiktajam. Tāpēc uz nekustamā īpašuma iegūšanu ir proporcionāli attiecināmi maksājumi 2941,67 latu apmērā, kas

izlietoti /pers. F/ kredītsaistību dzēšanai pirms pieteicējas īpašumtiesību nostiprināšanas.

Ievērojot iepriekš minēto, uz nekustamā īpašuma /adrese 1/ iegūšanu attiecināmi izdevumi ar kopējo summu 69 871,20 euro apmērā.

[3] Rakstveida paskaidrojumos par pieteikumu VID to uzskata par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā konstatēto,

papildus paskaidrojot, ka pieteicēja nepamatoti norāda, ka nekustamā īpašuma /adrese 1/ vērtības īpatsvars nosakāms no minētā īpašuma kadastrālās

vērtības pēc tā atdalīšanas no nekustamā īpašuma /adrese 2/.Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 9 panta pirmajai un otrajai daļai,

aprēķinot kapitāla pieaugumu, tiek ņemta vērā kapitāla iegādes vērtība. Tā kā pieteicēja atsavināja no nekustamā īpašuma atdalītu zemesgabalu,

secināms, ka kopējie ar nekustamā īpašuma /adrese 2/ iegādi saistītie izdevumi uz atdalītā nekustamā īpašuma /adrese 1/ iegādes uzdevumiem ir

attiecināmi proporcionāli atdalītā nekustamā īpašuma īpatsvaram kopējā īpašumā tā iegādes brīdī.

[4] Tiesas sēdēs pieteicēja un pieteicējas pārstāve prasījumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā minēto.

VID pārstāve prasījumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā konstatēto un rakstveida paskaidrojumos minēto.

Liecinieks/pers. H/ liecināja, ka palīdzēja pieteicējai, veicot dažādus darbus – grāvju tīrīšanu, krūmāju izciršanu. Pieteicējas īpašums atrodas pretī

liecinieka mājai, pāri ielai, tāpēc liecinieks to labi pazīst. Liecinieks norādīja, ka apkārt nekustamajam īpašumam /adrese 2/ ir grāvji. Liecinieks veica

darbus pa visu zemes gabalu, veica arī pievedceļa uzlabošanu, ceļu attīrīšanu. Liecinieks nav informēts, vai nekustamais īpašums ir sadalīts.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, uzklausot procesa dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē un nopratinot liecinieku, atzīst, ka pieteikums ir

nepamatots un noraidāms.

[6] Kā izriet no lietas materiāliem, VID Nodokļu kontroles pārvalde no 2016.gada 30.jūnija līdz 27.septembrim veica pieteicējai daļēju IIN auditu

par ienākumu no kapitāla pieauguma saistībā ar nekustamā īpašuma /adrese 1/ atsavināšanu laika periodā no 2013.gada 1. līdz 30.novembrim.

Minētā audita rezultātā uzsāktais process iestādē noslēdzās ar pārsūdzēto lēmumu (lietas 9.lapa-21.lapa) ar kuru sākotnējais lēmums atstāts

negrozīts daļā par nomaksai budžetā aprēķināto IIN 5163,17 euro, soda naudu 774,48 euro, nokavējuma naudu 2346,66 euro un papildus nomaksai

budžetā noteikts IIN 1739,79 euro un nokavējuma nauda 790,74 euro apmērā.

Nepiekrītot minētajam, pieteicēja vērsās tiesa ar pieteikumu, lūdzot atcelt pārsūdzēto lēmumu un uzdot VID veikt aprēķinātā IIN pārrēķinu

(lietas 3.-7.lapa).

Ar tiesneša 2017.gada 4.janvāra lēmumu ierosināta administratīvā lieta pēc pieteicējas /pers. A/ pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektora 2016.gada 28.novembra lēmuma Nr.31.2-22.10/7733 atcelšanu.

Iepriekš minētais kopsakarā ar tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem norāda, ka lietā nav strīds par to, ka pieteicējas ienākumi no nekustamā

īpašuma /adrese 1/ atsavināšanas ir kvalificējami kā ienākumi no kapitāla pieauguma, kas apliekami ar IIN.

Lietā ir strīds, vai VID, nosakot ar IIN apliekamo ienākumu, ir ņēmis vērā visus izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi uz ko norāda

pieteicēja, proti izdevumos ieskaitāmi visi veiktie maksājumi /pers. H/(VID neatzina daļu no maksājumiem -1002,48 latu apmērā), pieteicējas izdevumi,

kas radušies pieteicējai veicot maksājumus 2941,67 latu apmērā /pers. F/ saistību pret AS “SEB banka” dzēšanai (laika periods no 2007.gada

septembra līdz 2008.gada aprīlim).

Tāpat lietā pastāv strīds, vai VID pamatoti noteica nekustamā īpašuma /adrese 1/ vērtības īpatsvaru 33,70% apmērā no nekustamā

īpašuma /adrese 2/ iegūšanas vērtības, bet ne 59,73 % apmērā, kā norāda pieteicēja.

Līdz ar to tiesai pārbauda, vai VID pamatoti neiekļāva aprēķinos visus pieteicējas norādītos izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi,

kā arī vai VID pamatoti noteica nekustamā īpašuma /adrese 1/ vērtības īpatsvaru 33,70% apmērā no nekustamā īpašuma /adrese 2/ iegūšanas vērtības,

bet ne 59,73 % apmērā, kā norāda pieteicēja.

[7] Kā izriet no apstrīdēšanas iesnieguma (150.-152.lapa) un pieteikuma, pieteicēja uzskata, ka maksājumi, kas veikti laikā no 2007.gada

septembra līdz 2008.gada aprīlim /pers. F/ kredītsaistību dzēšanai, ir iekļaujami ar kapitāla iegādi saistītajos izdevumos.

Pieteicēja norāda, ka lai arī maksājumi /pers. F/ kredītsaistību dzēšanai veikti pirms īpašumtiesību reģistrācijas, tomēr secīgi aplūkojot notikumu

gaitu, secināms, ka pieteicēja veica maksājumus, lai iegūtu īpašumā nekustamo īpašumu /adrese 2/.

Arī ikmēneša kredīta maksājumi AS “SEB banka” /pers. F/ parāda dzēšanai bija vērsti uz to, lai iegūtu īpašumā nekustamo īpašumu /adrese

2/.Līdz ar to veiktie maksājumi attiecināmi uz nekustamā īpašuma iegūšanu.

Papildus pieteicēja norāda, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 9 pantā lietots termins “turējumā”, kas nozīmē faktisko varu pār lietu,

turētājs faktiski tur lietu savā varā, apzinoties, ka lietas īpašnieks ir cita persona, bet nav lietots termins “īpašums” (sk.pieteikumu, lietas 6.lapa).

Pieteicēja paskaidro, ka /pers. F/ 2007.gada 11.septembrī izsniedza ģenerālpilnvaru, kas ļāva pieteicējai rīkoties ar nekustamo īpašumu /adrese 2/

un tāpēc ir uzskatāms, ka īpašums bija viņas turējumā un maksājumi, kas veikti laikā no 2007.gada septembra līdz 2008.gada aprīlim, ir iekļaujami ar

kapitāla iegādi saistītajos izdevumos.

Savukārt, kā izriet no pārsūdzētā lēmuma, VID Nodokļu kontroles pārvalde ar kapitāla aktīva iegādi saistītajos izdevumos neiekļāva laikā no

2007.gada septembra līdz 2008.gada aprīlim, t.i., pirms īpašuma tiesību reģistrācijas zemesgrāmatā veiktos maksājumus 2941,67 latu apmērā.

Līdz ar to tiesa pārbauda, vai ir pamatots pieteicējas viedoklis, ka maksājumi, kas veikti laikā no 2007.gada septembra līdz 2008.gada aprīlim

/pers. F/ kredītsaistību dzēšanai, ir iekļaujami ar kapitāla iegādi saistītajos izdevumos.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 9 panta pirmā daļa nosaka, ka kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas

atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Lietā nav strīda, ka pieteicējas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese 2/ zemesgrāmatā nostiprinātas 2008.gada 8.maijā, pamatojoties uz

2008.gada 9.aprīļa dāvinājuma līgumu (lietas 134.lapa).

Tiesa, iepazīstoties ar 2008.gada 9.aprīļa dāvinājuma līgumu (lietas 68.lapa), nekonstatē, ka dāvinājuma līgumā būtu atsauce, ka minētais

dāvinājums būtu piešķirts pieteicējai atlīdzības formā par veiktajiem maksājumiem, kas veikti laikā no 2007.gada septembra līdz 2008.gada aprīlim

/pers. F/ kredītsaistību dzēšanai.

Tāpat tiesa konstatē, ka tikai 2008.gada 9.aprīlī starp pieteicēju un /pers. F/ noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru pieteicēja apņemas segt

kredītsaistības, kas izriet no 2003.gada 12.maija kredīta līguma /numurs/, kā arī 2008.gada 17.aprīlī ar AS “SEB banka” noslēgts pārjaunojuma līgums

2003.gada 12.maija ķīlas (hipotēkas) līgumam /numurs/, saskaņā ar kuru par nekustamā īpašuma /adrese 2/ ieķīlātāju kļūst pieteicēja.

Pamatojoties uz minēto, tiesai nav pamata secināt, ka pieteicējas maksājumu, kas veikti laikā no 2007.gada septembra līdz 2008.gada aprīlim

/pers. F/ kredītsaistību dzēšanai, būtu tieši attiecināmi uz nekustamā īpašuma /adrese 2/ iegādi.

Saistībā ar pieteicējas norādi, ka nekustamais īpašums /adrese 2/ no 2007.gada septembra atradās viņas turējumā, un maksājumi, kas veikti laikā

no 2007.gada septembra līdz 2008.gada aprīlim, ir iekļaujami ar kapitāla iegādi saistītajos izdevumos, tiesa konstatē sekojošus apstākļus.

2007.gada 11.septembrī /pers. F/ izsniedza pieteicējai ģenerālpilnvaru (lietas 58.-59.lapa).

Tiesa, iepazīstoties ar 2007.gada 11.septembrī izsniegto ģenerālpilnvaru, piekrīt VID secinājumiem, proti, ka tā paredzēja pieteicējai tiesības

pārstāvēt /pers. F/ dažādās iestādēs un tiesā, kārtot dokumentāciju saistībā ar nekustamo īpašumu /adrese 2/, bet pilnvarā noteiktais pilnvarojums neļauj

uzskatīt, ka nekustamais īpašums pirms dāvinājuma līguma noslēgšanas bija pieteicējas turējumā (faktiskā valdījumā).

Uz minēto papildus norāda arī apstāklis, ka tikai pēc dāvinājuma līguma noslēgšanas, kā izriet no lietā esošajiem materiāliem, nekustamajā

īpašumā /adrese 2/ tika uzsākti labiekārtošanas darbi (piem., pieteicējas uzdevumā /pers. H/ veiktie grāvju tīrīšanas, utt. darbi).

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka VID ar kapitāla aktīva iegādi saistītajos izdevumos pamatoti neiekļāva laikā no 2007.gada

septembra līdz 2008.gada aprīlim, proti, pirms pieteicējas īpašumtiesību reģistrācijas zemesgrāmatā veiktos maksājumus 2941,67 latu apmērā.

[8] Pieteicēja pieteikumā norāda, ka VID noteiktā atdalītā nekustamā īpašuma /adrese 1/ vērtības īpatsvars 33,70% apmērā no nekustamā

īpašuma /adrese 2/ iegūšanas vērtības neatspoguļo tā patieso vērtības īpatsvaru nekustamā īpašuma /adrese 2/ iegūšanas vērtībā (sk. pieteikumu, lietas

4.lapa).

Pieteicēja konstatē, ka 2014.gadā nekustamā īpašuma /adrese 1/ kadastrālā vērtība bija 26 294,00 euro apmērā par 26,70 ha zemes. Savukārt

nekustamā īpašuma /adrese 2/ kadastrālā vērtība 2014.gadā noteikta 17 725,00 euro apmērā.

Līdz ar to pieteicēja secina, ka abu nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība ir 44 019,00 euro, no kuras proporcionāli nekustamā īpašuma /adrese

1/ vērtība ir 59,73 % (26 294/44 019x100). Attiecīgi nekustamā īpašuma /adrese 1/ vērtības īpatsvars nosakāms, ņemot vērā tā kadastrālo vērtību pēc

nekustamā īpašuma /adrese 1/ atdalīšanas no nekustamā īpašuma /adrese 2/ .

Tiesa nepiekrīt iepriekš minētajam pieteicējas viedoklim, ka nekustamā īpašuma /adrese 1/ vērtības īpatsvars būtu nosakāms 59,73 % apmērā,

proti vadoties pēc minētā īpašuma kadastrālās vērtības pēc tā atdalīšanas.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 9 panta pirmā daļa nosaka, ka kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas

atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Pamatojoties uz minēto regulējumu, VID atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 9 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam

jākonstatē kapitāla aktīva (atsavinātā nekustamā īpašuma /adrese 1/)iegādes vērtība, kas atņemama no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas.

Kā jau tiesa konstatēja iepriekš [7], lietā nav strīda, ka pieteicējas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese 2/ zemesgrāmatā nostiprinātas

2008.gada 8.maijā, pamatojoties uz 2008.gada 9.aprīļa dāvinājuma līgumu. Tāpat nav strīda, ka atbilstoši Tukuma rajona tiesas zemesgrāmatas nodaļas

datiem nekustamais īpašums /adrese 1/ atdalīts no pieteicējai piederošā nekustamā īpašuma /adrese 2/, pamatojoties uz Tukuma novada domes

2013.gada 20.jūnija lēmumu (protokols Nr.11,29&). Attiecīgi secināms, ka pēc būtības nekustamais īpašums /adrese 1/(26,70 ha zemes) nonāca

pieteicējas īpašumā 2008.gadā (esot nekustamā īpašuma /adrese 2/ sastāvā).

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka arī nekustamā īpašuma /adrese 1/vērtības īpatsvars nosakāms pēc kadastrālās vērtības uz

2008.gadu, proti brīdi, kad pieteicēja iegādājās nekustamo īpašumu /adrese 2/, kura sastāvā tobrīd atradās arī 26,70 ha zemes, kas vēlāk tika atdalītas

no nekustamā īpašuma /adrese 2/,izveidojot nekustamo īpašumu /adrese 1/.

Līdz ar to VID pamatoti noteica atdalītā nekustamā īpašuma /adrese 1/ vērtības īpatsvaru 33,70% apmērā no nekustamā īpašuma /adrese 2/

iegūšanas vērtības, kā arī pamatoti izmantoja šo lielumu (33,70% proporciju) veicot pieteicējas pārējo VID atzīto attiecināmo izdevumu aprēķinu.

Attiecīgi nav pamatots pieteicējas viedoklis, ka attiecināmie pieteicējas izdevumi nosakāmi 55063,28 euro apmērā (sk. pieteikumu, lietas 5.lapa)

izmantojot par pamatu 59,73% nekustamā īpašuma /adrese 1/ vērtības īpatsvaru apmērā.

Tāpat tiesa piekrīt VID viedoklim, ka dāvinājuma līgumā norādītā kopējā nekustamā īpašuma vērtība nav attiecināma uz nekustamo

īpašumu /adrese 1/ pilnā apmērā, ņemot vērā, ka pieteicēja neatsavināja visu dāvinājumā saņemto nekustamo īpašumu /adrese 2/,bet tikai tā daļu.

Savukārt attiecinot 2008.gada 9.aprīļa dāvinājuma līgumā norādīto nekustamā īpašuma /adrese 2/ kopējo vērtību pilnā apmērā uz atdalītā nekustamā

īpašuma /adrese 1/ iegādi, nepamatoti tiktu palielināti ar kapitāla aktīva iegādi saistītie izdevumi.

[9] Tiesa pārbauda vai ir pamatots pieteicējas viedoklis, ka uz ieguldījumiem nekustamajā īpašumā /adrese 1/ attiecināmi visi maksājumi, kas veikti

/pers. H/.

Kā izriet no apstrīdēšanas iesnieguma, pieteicēja nepiekrīt VID Nodokļu kontroles pārvaldes veiktajiem aprēķiniem saistībā ar /pers. H/ veikto

darbu izmaksu daļēju attiecināšanu uz atsavinātajā nekustamajā īpašumā veiktajiem ieguldījumiem. Pieteicēja norāda, ka /pers. H/ apliecināja, ka darbi ir

veikti nekustamajā īpašumā /adrese 1/ un VID nebija pamata secināt, ka tie attiecināmi uz visu kopējo īpašumu /adrese 2/,no kura atdalīts atsavinātais

īpašums.

Savukārt VID norāda, ka pieteicējas /pers. H/ veiktos maksājumus ar kapitāla aktīva uzlabošanu saistītajos izdevumos pamatoti iekļāva

proporcionāli atdalītā nekustamā īpašuma /adrese 1/ platībai. Nekustamais īpašums /adrese 1/ no nekustamā īpašuma /adrese 2/ tika atdalīts 2013.gadā,

līdz ar to nav iespējams konstatēt, ka /pers. H/ darbus veicis tikai atdalītajā teritorijā, jo darbu veikšanas laikā īpašums nebija sadalīts. Auditam nav

iesniegti pierādījumi, kas ļautu nepārprotami secināt, ka /pers. H/ darbus veicis tikai 2013.gadā atdalītajā nekustamajā īpašumā /adrese 1/.

Tiesa konstatē, ka /pers. H/ 2016.gada 13.jūnijā sniedza paskaidrojumu (lietas 93.lapa), norādot, ka 2009., 2010. un 2011.gadā nekustamajā

īpašumā /adrese 1/ novadā veica krūmu izciršanu, teritorijas atbrīvošanu no akmeņiem, piebraucamā ceļa uzlabošanu, kā arī 2012. un 2013.gadā

pārdeva drenāžas caurules, kas bija viņa īpašumā. Vienlaikus /pers. H/ apliecināja, ka par sniegtajiem pakalpojumiem saņēma samaksu skaidrā naudā:

2009.gadā 2300,00 latu apmērā, 2010.gadā 1500,00 latu apmērā un 2011.gadā 2050,00 latu apmērā. 2016.gada 12.septembrī /pers. H/ papildināja

minēto informāciju, norādot, ka par pārdotajām drenāžas caurulēm saņēma samaksu 2012.gadā 1500,00 latu apmērā, 2013.gadā 1300,00 latu apmērā.

Kā izriet no lietas materiāliem, lietā nav strīds, ka /pers. H/ darbu veikšanas laikā nekustamo īpašumu robežas nebija noteiktas (nekustamais

īpašums /adrese 1/atdalīts 2013.gadā). Līdz ar to tiesa piekrīt VID secinājumam, proti, ka /pers. H/ 2009., 2010. un 2011.gadā veicot nekustamajā

īpašumā /adrese 1/ krūmu izciršanu, teritorijas atbrīvošanu no akmeņiem, piebraucamā ceļa uzlabošanu nevarēja viennozīmīgi noteikt, ka darbi tiek veikti

tikai nekustamajā īpašumā /adrese 1/, jo darbu veikšanas laikā īpašums nebija sadalīts.

Minēto secinājumu papildus apstiprina arī tiesas sēdē nopratinātā /pers. H/ sniegtā liecība, proti no kuras izriet, ka liecinieks palīdzēja pieteicējai,

veicot dažādus darbus – grāvju tīrīšanu, krūmāju izciršanu. Pieteicējas īpašums ir pretī liecinieka mājai, pāri ielai, tāpēc liecinieks to labi pazīst. Liecinieks

norādīja, ka apkārt nekustamajam īpašumam /adrese 2/ ir grāvji. Liecinieks veica darbus pa visu zemes gabalu, veica arī pievedceļa uzlabošanu, ceļu

attīrīšanu. Liecinieks nav informēts, vai nekustamais īpašums ir sadalīts (sk.tiesas sēdes protokolu, lietas 196.lapa).

Secināms, ka laika periodā, kad tika veikti darbi, tie tika veikti visā zemes gabalā /adrese 2/ (no kura 2013.gadā tika atdalīts nekustamais īpašums

/adrese 1/). Līdz ar to lieciniekam nepastāvēja iespēja noteikt veicamo darbu apmēru precīzu sasaisti ar jau vēlāk atdalīto nekustamo īpašumu /adrese

1/.Uz minēto papildus norāda arī liecinieka paskaidrotais tiesas sēdē, proti, ka liecinieks nav informēts par nekustamā īpašuma sadalīšanu.

Attiecīgi secināms, ka tiesā nav gūti pierādījumi, kas ļautu nepārprotami secināt, ka /pers. H/ darbus veicis tikai 2013.gadā atdalītajā nekustamajā

īpašumā /adrese 1/,bet tieši pretēji, liecinieka /pers. H/ liecība norāda uz darbu veikšanu visā nekustamajā īpašumā /adrese 2/.Tāpat lietā nav

pierādījumu, kas apstiprinātu, ka /pers. H/ pārdotās drenāžas caurules tika izmantotas tikai nekustamajā īpašumā /adrese 1/.Tiesa kritiski vērtē

iespējamību, ka drenāžās caurules tika izmantotas tikai nekustamajā īpašumā /adrese 1/,ņemot vērā tiesas konstatēto, ka zemes gabalu labiekārtošana

tika veikta visā nekustamajā īpašumā /adrese 2/.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināms, ka VID Nodokļu kontroles pārvalde /pers. H/ veiktos maksājumus ar kapitāla aktīva uzlabošanu

saistītajos izdevumos pamatoti iekļāva proporcionāli atdalītā nekustamā īpašuma /adrese 1/ platībai (33,70% apmērā).

Tādējādi VID Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti ar nekustamā īpašuma /adrese 1/ uzlabošanu saistītajos izdevumos neiekļāva /pers. H/ veiktos

maksājumus 1002,48 latu (8650,00 lati-7647,52 lati) apmērā un pieteicējas iebildumi par minēto maksājumu iekļaušanu noraidāmi kā nepamatoti.

[10] Tiesa konstatē, ka ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējai papildus IIN aprēķināta arī nokavējuma nauda 3135,40 euro (2346,66euro + 790,74

euro) un soda nauda 774,48 euro apmērā.

No lietas materiāliem neizriet, ka lietā pastāv strīds par minēto matemātisko aprēķinu pareizību un pamatotību, vai aprēķinātās nokavējuma naudas

vai soda naudas tiesisko pamatotību.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, nekonstatē pieteicējai aprēķinātās nokavējuma un soda naudas nepamatotību vai matemātisko nepareizību. Uz

minēto apstākļu esamību netiek norādīts arī pieteikumā. Līdz ar to secināms, ka pārsūdzētais lēmums arī daļā par papildus nomaksai valsts budžetā

noteikto nokavējuma un soda naudu ir tiesisks un pamatots.

[11] Balstoties uz iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka VID pamatoti ar pārsūdzēto lēmumu atstājis negrozītu sākotnējo lēmumu daļā par nomaksai

budžetā aprēķināto IIN 5163,17 euro, soda naudu 774,48 euro, nokavējuma naudu 2346,66 euro, kā arī papildus nomaksai budžetā noteicis IIN

1739,79 euro un nokavējuma nauda 790,74 euro apmērā.

Līdz ar to pieteicējas pieteikums atzīstams par nepamatotu un noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt pieteicējas /pers. A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2016.gada 28.novembra lēmuma Nr.31.2-

22.10/7733 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona

tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Vīksne