Court orders deletion of state tax lien and refunds overpaid court fees in property dispute case.

Lietas arhīva Nr. C-04627-23/103

ECLI:LV:RPT:2023:0125.C77947022.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023. gada 25. janvārī

Rīgas pilsētas tiesa

tiesnese Lana Leja

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ un Latvijas valsti Valsts ieņēmumu dienesta personā par piedziņas atzīmes

dzēšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja/pers. A/ cēlusi tiesā prasību pret atbildētājiem /pers. B/ un Latvijas valsti Valsts ieņēmumu dienesta personā par piedziņas atzīmes

dzēšanu.

Prasītāja atbilstīgi prasības pieteikuma precizējumiem lūdz dzēst uz nekustamo īpašumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs

A/reģistrēto piedziņas atzīmi 500 euro apmērā par labu Latvijas valstij.

Prasība pamatota ar tālāk norādītajiem apstākļiem un argumentiem.

[1.1] Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/ierakstīts nekustamais īpašums ar adresi /adrese A/. Ar 2016. gada 13. aprīļa

lēmumu īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprinātas /pers. B/.

[1.2] 2021. gada 3. decembrī starp prasītāju un /pers. B/ noslēgts līgums par laulības laikā iegūtā nekustamā īpašuma nodošanu prasītājas

īpašumā.

Līguma noslēgšanas dienā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/nekustamajam īpašumam bija reģistrētas divas šādas piedziņas

atzīmes:

1. zvērinātas tiesu izpildītājas Danas Krūmiņas piedziņas atzīme 275,04 euro apmērā, kas reģistrēta par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai,

reģistrācijas Nr. 90011524360, pamatojoties uz 2018. gada 31. oktobra Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes lēmumu - izpildrīkojumu

Nr. PIP-18-8208-Isi/7-15-3/12218-PL;

2. zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga piedziņas atzīme 500 euro apmērā, kas reģistrēta par labu Latvijas valstij, pamatojoties uz

Valsts ieņēmumu dienesta 2019. gada 8. augusta lēmumu Nr. NK037734.

[1.3] 2022. gada 27. janvārī prasītāja zvērinātai tiesu izpildītājai Danai Krūmiņai samaksāja 161,50 euro, bet zvērinātam tiesu izpildītājam

Rolandam Veinbergam samaksāja 750 euro.

2022. gada 9. martā prasītāja konstatēja, ka ir dzēsta tikai zvērinātas tiesu izpildītājas Danas Krūmiņas piedziņas atzīme, bet zvērināta tiesu

izpildītāja Rolanda Veinberga piedziņas atzīme nav dzēsta.

Sazinoties ar zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga aizvietotāju zvērinātu tiesu izpildītāju Andri Spori, prasītāja noskaidroja, ka tiesu

izpildītājs atsakās dzēst Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/par labu Latvijas valstij reģistrēto piedziņas atzīmi, jo zvērināta

tiesu izpildītāja lietvedībā ir citas izpildu lietas par piedziņu no /pers. B/.

Ieskatoties Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/, secināms, ka nekustamais īpašums nav apgrūtināts ar citiem parādiem

un saistībām.

[1.4] Ņemot vērā, ka saistības, kas bija par pamatu piedziņas atzīmes reģistrēšanai un bija par šķērsli prasītājas īpašuma tiesību

nostiprināšanai zemesgrāmatā, ir izpildītas. Līdz ar to par labu Latvijas valstij reģistrētā piedziņas atzīme ir dzēšama.

[1.5] Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1842 pantu.

[2] Tiesā saņemti Latvijas valsts Valsts ieņēmumu dienesta personā paskaidrojumi par prasību, kurā norādīts, ka naudas sods pēc lēmuma

Nr. NK015489 nav samaksāts, savukārt naudas sods pēc lēmuma Nr. NK037734 ir samaksāts, tādējādi liegums, kas izriet no šī lēmuma, nav

saglabājams.

[3] Ievērojot drošības pasākumus un izvērtējot apstākļus, ka lietu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā, pamatojoties uz Covid-19

infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pantu, lieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā, par ko lietas dalībnieki tika informēti likumā

noteiktajā kārtībā, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai.

[4] Tiesā saņemti prasītājas papildu paskaidrojumi. Prasītāja norāda, ka ir dzēsta gan saistība, kas izriet no Valsts ieņēmumu dienesta

lēmuma Nr. NK037734, gan sprieduma izpildes izdevumi, tādējādi radot pietiekamu pamatu apstrīdētās piedziņas atzīmes dzēšanai.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi pierādījumus lietā, novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

[6] Prasītāja cēlusi tiesā prasību par piedziņas atzīmes dzēšanu, ņemot vērā faktu, ka prasītājai pastāv šķēršļi reģistrēt savas īpašuma tiesības

zemesgrāmatā uz darījuma rezultātā iegūto nekustamo īpašumu zemesgrāmatā tajā reģistrētās piedziņas atzīmes dēļ.

[7] Lietā nodibināts tālāk norādītais:

[7.1] Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/reģistrēts nekustamais īpašums /adrese A/, kadastra numurs /numurs

B/(turpmāk – Nekustamais īpašums).

[7.2] Nekustamais īpašums reģistrēts uz /pers. B/ vārda, pamatojoties uz 2016. gada 21. marta pirkuma līgumu.

[7.3] Zemesgrāmatas nodalījumā II daļas 1. iedaļā saskaņā ar tiesneses Anitas Rudzišas 2022. gada 25. janvāra lēmumu reģistrēta atzīme

Nr. 4.1. – nodrošināta īpašuma tiesība /pers. A/ labā, pamatojoties uz 2021. gada 3. decembra līgumu par laulības laikā iegūto nekustamo

īpašumu.

Zemesgrāmatas nodalījumā II daļas 2. iedaļā reģistrēta atzīme Nr. 4.1.– vērsta 500,00 EUR piedziņa par labu Latvijas valstij, kā arī veikts

ieraksts Nr. 4.2. – piedziņas pamats: Valsts ieņēmumu dienesta 2019. gada 8. augusta lēmums Nr. NK037734 par saukšanu pie administratīvās

atbildības, zvērināta tiesu izpildītāja R. Veinberga 2020. gada 19. februāra nostiprinājuma lūgums Nr. 05178/081/2020-NOS ().

[8] Zemesgrāmatu likuma 46. panta otrā daļa paredz, ka piedziņas atzīme (45. p. 2. pk.) un arī prasības nodrošināšanas atzīme (45. p.

4. pk.), ja tiesas lēmums taisīts prasības lietā par īpašuma tiesību vai šādas tiesības nostiprināšanu, kavē jebkuru īpašnieka izdarāmu labprātīgu

nostiprināšanu, izņemot 45. panta 6. un 7. punktā paredzētās atzīmes.

Šādos apstākļos tiesa konstatē, ka prasītāja ieguvusi nekustamo īpašumu tiesiska darījuma ceļā, proti, pamatojoties uz 2021. gada

3. decembra līgumu par laulības laikā iegūto nekustamo īpašumu, kas nav apstrīdēts, līdz ar to ir pierādīts Nekustamā īpašuma iegūšanas tiesiskais

pamats. Savukārt zemesgrāmatā reģistrētās piedziņas atzīmes dēļ prasītājai pastāv šķēršļi reģistrēt savas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu.

Līdz ar to tiesai nepieciešams pārbaudīt, vai pastāv pamats saglabāt zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/ II daļas 2. iedaļā reģistrēto

atzīmi par piedziņas vēršanu 500,00 EUR apmērā par labu Latvijas valstij, kas reģistrēta saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta 2019. gada

8. augusta lēmumu Nr. NK037734, un ar to saistīto ierakstu.

[8.1] Ar Valsts ieņēmuma dienesta 2022. gada 25. maija paziņojumu apstiprinās fakts, ka trešā persona ir apmaksājusi ar Valsts ieņēmumu

dienesta lēmuma Nr. NK037734 /pers. B/ uzliktā naudas soda apmaksu 500 euro apmērā, līdz ar to lēmums ir izpildīts.

Savukārt no zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga aizvietotāja zvērināta tiesu izpildītāja Andra Spores 2022. gada 4. oktobra atbildes

vēstulē fiksētajām ziņām apstiprinās fakts, ka 2022. gada 27. janvārī prasītāja iemaksājusi tiesu izpildītāja bankas kontā 157,19 euro, kas atbilst

zvērināta tiesu izpildītāja aprēķinātajiem sprieduma izpildes izdevumiem izpildu lietā Nr. 00595/081/2020. Tiesu izpildītāja 2022. gada 7. februāra

aprēķinā norādīts, ka sprieduma izpildes izdevumi 157,19 euro apmērā apmaksāti.

Tiesa ņem vērā, ka Valsts ieņēmumu dienesta paskaidrojumos norādīts, ka naudas sods pēc lēmuma Nr. NK037734 ir samaksāts, tādējādi

liegums, kas izriet no šī lēmuma, nav saglabājams.

[8.2] Ņemot vērā nodibināto, tiesa atzīst, ka nav tiesiska pamata saglabāt Zemesgrāmatas nodalījumā II daļas 2. iedaļā reģistrēto atzīmi

Nr. 4.1. – vērsta 500,00 EUR piedziņa par labu Latvijas valstij, un ar to saistīto ierakstu Nr. 4.2. – pamats: Valsts ieņēmumu dienesta 2019. gada

8. augusta lēmums Nr. NK037734 par saukšanu pie administratīvās atbildības, zvērināta tiesu izpildītāja R. Veinberga 2020. gada 19. februāra

nostiprinājuma lūgums Nr. 05178/081/2020-NOS. Abas norādītā atzīme un ieraksts ir dzēšami.

Apstāklis, ka zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga lietvedībā atrodas vēl citas izpildu lietas par piedziņu no /pers. B/, uz ko norādījis

zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga aizvietotājs zvērināts tiesu izpildītājs Andris Spore 2022. gada 3. augusta atbildes vēstulē, nevar

kalpot par pamatu jau izpildītas piedziņas atzīmes saglabāšanai.

Rezumējot augstāk norādīto, prasība par piedziņas atzīmes un ieraksta dzēšanu ir pamatota un apmierināma.

[9] Tiesai izlemjams jautājums par tiesāšanās izdevumiem.

[9.1] Prasītāja nav pieteikusi lūgumu par tiesas izdevumu piedziņu, līdz ar ko tiesa uzskata, ka, ņemot vērā judikatūrā nostiprināto atziņu, ka

procesuālo normu ievērošana nav pašmērķis un ka katra procesuālā norma ir radīta, lai nodrošinātu kāda lietderīga mērķa sasniegšanu, nav

pamata tiesas izdevumu piedziņai no /pers. B/ un Latvijas valsts Valsts Ieņēmumu dienesta. Tiesa neuzskata, ka tiesāšanās izdevumi būtu

piedzenami no atbildētājiem, jo nekonstatē atbildētāju darbības, kas aizskartu prasītājas ar likumu aizsargātās intereses.

[9.2] Prasītāja pieteikusi vienu nemantisku prasījumu, par kuru saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 4. punktu maksājama

valsts nodeva 70 euro apmērā. Taču no lietas materiāliem redzams, ka prasītāja veikusi valsts nodevas apmaksu 431,88 euro apmērā. Secināms,

ka prasītāja iemaksājusi par 361,88 euro lielāku valsts nodevu nekā to nosaka likums.

Civilprocesa likuma 37. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji, ja iemaksāta lielāka

nodeva, nekā to nosaka likums. Savukārt minētā panta trešā daļa paredz, ka tiesa pēc savas iniciatīvas vai personas pieteikuma pieņem lēmumu

par valsts nodevas atmaksu, ja konstatē kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka prasītājai atmaksājama no valsts budžeta līdzekļiem valsts nodevas daļa, kas pārsniedz likumā noteikto

apmēru.

[9.3] Atbilstīgi Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” tarifiem ar tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir bijuši 4 euro. Minētie izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu

piedzenami valsts ienākumos no prasītājas.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa atzīst par pamatotu noteikt prasītājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas

no sprieduma spēkā stāšanās.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. A/ prasību par piedziņas atzīmes dzēšanu.

Dzēst Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/, kurā reģistrēts nekustamais īpašums /adrese A/, kadastra numurs /numurs D/, II

daļas 2. iedaļā reģistrēto atzīmi Nr. 4.1. – vērsta 500,00 EUR piedziņa par labu Latvijas valstij, un ierakstu Nr. 4.2. – pamats: Valsts ieņēmumu dienesta

2019. gada 8. augusta lēmums Nr. NK037734 par saukšanu pie administratīvās atbildības, zvērināta tiesu izpildītāja R. Veinberga 2020. gada

19. februāra nostiprinājuma lūgums Nr. 05178/081/2020-NOS.

Atmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem /pers. A/, personas kods /personas kods/, samaksāto valsts nodevas daļu 361,88 euro apmērā, kas

iemaksāta valsts kases kontā Nr. LV55TREL1060190911200, 2022. gada 25. augustā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4 euro, kas jāiemaksā šādā kontā:

Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000. Iemaksas mērķis: ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillieta

Nr. C77947022.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts ienākumos, maksājumu apliecinošu dokumentu oriģinālu nekavējoties iesniegt

Rīgas pilsētas tiesā, lai netiktu uzsākta piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas (2023. gada 25. janvāra),

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnese Lana Leja