Court convicts drunk driver for DUI and recidivism, combining sentences for total punishment.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving under the influence and without a license, finding him guilty of recidivism. The prosecution argued for combined sentencing, which the court accepted given the defendant's prior suspended sentence. Consequently, the court imposed a total sentence of 300 hours of compulsory labor and revoked driving privileges for five years and six months.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 2. daļa; 312. pants; 50. panta 1. un 2. daļa; 51. pants: When a defendant commits crimes after a previous judgment becomes effective, the court must combine punishments, partially adding the suspended penalty to determine the final sentence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11240012615
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Krāslavā, 2015.gada 23.aprīlī
Krāslavas rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Ģ.Aizsils,
piedaloties tiesas sēžu sekretārei Valsts amatpersona,
tulkam Valsts amatpersona,
prokurorei A.Zaltānei,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā, 312.pantā
paredzētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, un
konstatēja
/pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas),
atrodoties alkohola ietekmē, šādos apstākļos:
2015.gada 15.aprīlī, plkst.09.35 /pers. A/, būdams alkohola ietekmē (alkohola koncentrāciju izelpā 2,8796 promiles pirmajā mērījumā un 2,7800
promiles - otrajā mērījumā), autoceļa A6 287. kilometrā, Kalniešu ciemā, Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā, vadīja automašīnu “VW Passat Variant”,
valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas),
tādējādi pārkāpjot 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi” 39.1.1.punkta prasības, - transportlīdzekļa
vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko
transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir mazāks par diviem gadiem un noteikumu 39.4.punktu, kas aizliedz vadīt transportlīdzekli, ja nav atbilstošas kategorijas
transportlīdzekļu vadīšanas tiesību.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā.
Kā arī /pers. A/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas, šādos apstākļos:
/pers. A/, apzinoties, ka ar Krāslavas rajona tiesas 2014.gada 15.decembra spriedumu (spriedums stājies spēkā 2014.gada 30.decembrī)
notiesāts ar piespiedu darbu 220 stundu apmērā, kā arī viņam ir piespriests papildsods - atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem,
2015.gada 15.aprīlī, plkst.09.35 autoceļa A6 287. kilometrā, Kalniešu ciemā, Kalniešu pagastā, Krāslavas novadā, vadīja automašīnu “VW Passat
Variant”, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, tādējādi izvairīdamies no tiesas piespriestā tiesību
ierobežošanas soda izciešanas.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 312.pantā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos atzina, nodarījumu izdarīšanas apstākļus un
kvalifikāciju neapstrīdēja, kā arī uzturēja lūgumu izskatīt krimināllietu bez pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē, pierādījumu pārbaudes neveikšanas būtība
un sekas viņam ir pilnībā saprotamas.
Prokurore arī uzskata, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais savu vainu atzina un lietā ir pietiekami daudz
pierādījumu, kas apstiprina /pers. A/ vainu.
Tiesa, noklausījusies apsūdzētā un prokurores viedokli, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma lietā neveikt pierādījumu
pārbaudi, jo pārbaudot lietas materiālus, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā un nodarījums kvalificēts
pareizi. Līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, vainīgā personību, atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa, pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par atbildību mīkstinošu apstākli atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1. un 12.punktu par atbildību pastiprinošiem apstākļiem tiesa /pers. A/ atzīst noziedzīgu
nodarījumu recidīvu, jo viņš jaunu nodarījumu izdarīja neizciestā soda laikā, kas viņam tika noteikts ar Krāslavas rajona tiesas 2014.gada 15.decembra
spriedumu, kā arī noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 312.pantā, izdarīšanu alkohola ietekmē.
/pers. A/ agrāk tiesāts, pēdējo reizi 2014.gada 15.decembrī Krāslavas rajona tiesā ar piespiedu darbu uz 220 stundām, atņemot transportlīdzekļa
vadīšanas tiesības uz 4 gadiem, pamatsods izciests, taču nav izciests papildsods- transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, sodāmība nav dzēsta,
saukts pie administratīvās atbildības, apgādībā nepilngadīgs bērns (lietas lapa Nr.19, 25-27).
Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta trešajai daļai apsūdzētais /pers. A/ izdarīja mazāk smagus noziegumus. Krimināllikuma 262.panta otrās daļas
sankcija paredz brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem, konfiscējot vai nekonfiscējot mantu. Savukārt Krimināllikuma 312.panta sankcija paredz
brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Nosakot soda veidu, tiesa uzskata, ka no pantu sankcijās noteiktajiem alternatīvajiem soda veidiem, apsūdzētajam par katra noziedzīga nodarījuma
izdarīšanu nosakāms piespiedu darbs Krimināllikuma 40.pantā noteikto stundu ietvaros, tas ir, no četrdesmit līdz divi simti astoņdesmit stundām. Tiesas
ieskatā šāds sods atbilst apsūdzētā personībai, nodarījumu smagumam un soda mērķim. Tāpat, izvēloties šādu soda veidu, tiesa ņem vērā nodarījumu
raksturu, apsūdzētā personību un soda mērķi, tas ir, sodīt /pers. A/ par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Tiesa nesaskata pamatu sodīt apsūdzēto ar
nosacītu brīvības atņemšanas sodu, kā to lūdza apsūdzētais, jo tas būtu pārāk bargs sods. Lai noteiktu nosacītu brīvības atņemšanas sodu, minimālajam
brīvības atņemšanas sodam ir jābūt 3 mēnešiem un 1 dienai, savukārt īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu no 15 dienām līdz 3 mēnešiem noteikt nosacīti
likums neparedz. Līdz ar to kā atbilstošākais sods apsūdzētajam konkrētajā kriminālprocesā nosakāms piespiedu darbs. Apsūdzētā arguments, ka viņš
strādās mežā un tādēļ nevarēs pildīt piespiedu darbu, tiesai nav saistošs. Tiesa, nosakot sodu, jāvērtē soda samērīgums un tā atbilstība nodarījuma
raksturam un smagumam, kā arī apsūdzētā personībai, nevis jānosaka sods, kādu vēlas apsūdzētais. Lai gan no probācijas dienesta izziņas redzams, ka
apsūdzētajam bija grūtības izpildīt iepriekš noteikto piespiedu darbu, tiesa atzīst par pamatotu viņu vēlreiz sodīt ar piespiedu darbu, nevis noteikt pantu
sankcijās paredzētos bargākos soda veidus. Ja apsūdzētais nepildīs piespiedu darbus, tad tie var tikt aizstāti ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
Nosakot piespiedu darba stundu apmēru, tiesa ņem vērā apsūdzētajam konstatētos atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, viņa
sadarbību ar procesa virzītāju, izvēloties lietu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes, apsūdzētā personību, prokurores viedokli, apsūdzētā ģimenes un
sociālos apstākļu un visu lietā konstatēto apstākļu kopumu. Piespiedu darbs izciešams bez atlīdzības, no mācībām un darba brīvajā laikā. Apstākļus, kas
liegtu apsūdzētajam izciest šādu sodu, tiesa nekonstatēja. Apsūdzētā strādāšana mežā nevar ietekmēt valsts vārdā piespriestā soda izpildi
Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcija paredz arī papildsodus - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem,
konfiscējot vai nekonfiscējot mantu. Papildsodu - mantas konfiskāciju nav pamata piemērot, jo apsūdzētais ar savām darbībām nevienam kaitējumu nav
nodarījis, bet papildsods - transportlīdzekļa tiesību atņemšana jāpiemēro obligāti, kā tas paredzēts panta sankcijā. Piemērojot tiesību atņemšanas ilgumu,
tiesa ņem vērā iepriekš norādītos apstākļus, nodarījuma raksturu un izdarīšanas apstākļus, iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai, konstatēto
promiļu daudzumu, un /pers. A/ personību.
Tā kā apsūdzētais izdarīja vairākus noziedzīgus nodarījumus, sods viņam jānosaka pēc noziedzīgu nodarījumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma
50.panta pirmo un otro daļu. Ņemot vērā apsūdzētā personību un nodarījumu raksturu, tiesa uzskata par pamatotu sodus saskaitīt daļēji. Saskaitot sodus
pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, soda apmērs drīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo apmēru, bet ne vairāk kā par pusi no
attiecīgā soda veida maksimālā apmēra. Līdz ar to maksimālais piespiedu darba soda apmērs, ko tiesa drīkst noteikt ir 420 piespiedu darba stundas.
Apsūdzētajam galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, nosakot sodu pēc spriedumu kopības, jo šajā spriedumā konstatēto
nodarījumu viņš izdarīja pēc Krāslavas rajona tiesas 2014.gada 15.decembra sprieduma spēkā stāšanās. Apsūdzētajam pēc iepriekšējā sprieduma ir
neizciests papildsods - transportlīdzekļa tiesību atņemšana, kas šī sprieduma taisīšanās brīdī ir 3 gadi 8 mēneši 7 dienas. Tiesa uzskata, ka neizciestais
papildsods jaunajam spriedumam jāpievieno daļēji, ievērojot Krimināllikuma 51.panta nosacījumus, proti, ka sodam jāpievieno ne mazāk kā viena
trešdaļa no neizciestā soda, ja konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs, kā arī, saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, papildsoda apmērs drīkst
pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo apmēru, bet ne vairāk kā par pusi no attiecīgā soda veida maksimālā apmēra. Līdz ar to
maksimālais papildsoda - transportlīdzekļa tiesību atņemšana apmērs, ko tiesa drīkst noteikt ir 6 gadi, bet saskaņā ar Krimināllikuma 44.pantu tiesību
ierobežojošo sodu var noteikt arī līdz 10 gadiem.
Piemēroto drošības līdzekli, kas norādīts sprieduma rezolutīvajā daļā, negrozīt līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23., 127., 499., 512., 514., 520. 527., 528., 529.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā, un sodīt ar piespiedu darbu uz
260 (divi simti sešdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 312.pantā, un sodīt ar piespiedu darbu uz 100 (viens
simts) stundām.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus,
un noteikt piespiedu darbu uz 300 (trīs simti) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 51.pantu, sodu /pers. A/ noteikt pēc spriedumu kopības, daļēji pievienojot neizciesto papildsodu, kas viņam
noteikts pēc Krāslavas rajona tiesas 2014.gada 15.decembra sprieduma, un noteikt galīgo sodu piespiedu darbu uz 300 (trīs simti) stundām, atņemot
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem.
Drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošanu, /pers. A/ negrozīt līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai 10 dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Krāslavas rajona tiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs Ģ.Aizsils