Court fully allows gas debt claim against tenant for unpaid natural gas usage and interest.

Lietas Nr. C28198216

Lietas arhīva Nr. C-0449-16/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā 2016.gada 21.decembrī

Kuldīgas rajona tiesa,

tiesnese Anita Simsone,

rakstveida procesā izskatīja civillietu akciju sabiedrība „Latvijas Gāze” (turpmāk prasītāja) maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk

atbildētājs) par naudas piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA.

Prasītāja cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju par parāda EUR 230,71 un likumisko procentu EUR 230,68 piedziņu.

Prasība pamatota ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65., 72., 84.,

90.1.punktu, Civillikuma 1828.pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu, Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.999 "Kārtība,

kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” 25.punktu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka gazificētajā objektā /adrese/, izlietota dabasgāze, par ko nav veikta pilnīga samaksa.

Saskaņā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem Gazificēta objekta īpašnieks ir Rīgas pilsēta. Rīgas domes mājokļu un vides

departamenta Dzīvokļu pārvaldes 2015.gada 16.jūnijā sastādītajā vēstulē nr. DMV15-1900-nd Par informācijas sniegšanu norādīts, ka Gazificētajā

objektā dzīvokļa lietošanas tiesības ir atbildētājam /pers. A/, /pers.kods/.

Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 84., 90.1 .apakšpunkts paredz

mājsaimniecības lietotāju pienākumu norēķināties par mājsaimniecībā izlietoto dabasgāzi.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu, maksa par izlietoto dabasgāzi maksājama normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un

kārtībā.

2015.gada 18.maijā Gazificētajā objektā pārtraukta dabasgāzes padeve, dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījumam esot 1291 m3. Atbildētāja

nesamaksātais parāds līdz rādījumam 1291 m3 ir 461,39 EUR, ko veido:

230,71 EUR – neveiktie maksājumi par izlietoto dabasgāzi Gazificētajā objektā, periodā no 2010.gada 30.septembra līdz 2015.gada

18.maijam:

230,68 EUR – nokavējuma procenti par samaksas kavējumu periodā no 2010.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 18.maijam – 0,15% dienā

no kavētā maksājuma saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”

65.punktu.

Pirms prasības celšanas tiesā prasītājs aicinājis atbildētāju veikt saistību izpildi, pēdējā pretenzija nosūtīta 2015.gada 9.jūnijā.

Prasītāja nav lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē.

2016.gada 16.februārī (skatīt lietas 18.lapa), tiesa ierakstītā sūtījumā atbildētājam nosūtījusi prasības pieteikumu, lēmumu par lietas

ierosināšanu, paskaidrojumu veidlapu, kas atgriezti 2016.gada 21.martā atpakaļ tiesai, ar norādi – beidzies glabāšanas laiks, jo atbildētājs tos nav

Latvijas Pastā saņēmis. Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesai nav iesniedzis, nav lūdzis lietu izskatīt tiesas sēdē.

Tiesas dokumenti nosūtīti uz prasītāja norādīto atbildētāja dzīvesvietu (lietas 6.,10., 12. lapa), atbilstoši Civilprocesa likuma 54.1panta

prasībām, jo atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses (skatīt lietas 23.lapu).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa nolēmusi izskatīt lietu rakstveida procesā, nosakot, ka sprieduma norakstu

varēs saņemt Kuldīgas rajona tiesas kancelejā 2016.gada 21.decembrī.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 59.panta prasībām, atbildētājs par celto prasību un tiesas sprieduma pieejamības dienu informēts ar

publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Sludinājums laikrakstā ievietots 2016.gada 10.oktobrī (skatīt lietas 37.lapu).

Ievērojot teikto, tiesa atzīst, ka atbildētājam par tiesā izskatāmo lietu un sprieduma pieejamības laiku ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

MOTĪVU DAĻA.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 3., 6.panta noteikumiem, Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97, summas

spriedumā tiek norādītas Euro valūtā, konvertējot pēc kursa 1 euro= 0,702804 lati.

Civillikuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Rīgas Pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas izdruka (lietas 11.lapa) pierāda, ka gazificētā dzīvokļa īpašnieks ir Rīgas

pilsēta.

Rīgas domes mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes 2015.gada 16.jūnija informācija (lietas 12.lapa) liecina, ka gazificētā dzīvokļa

lietošanas tiesības ir atbildētājam, kurš ir minētā dzīvokļa īrnieks.

2015.gada 18.maija akts (lietas 13.lapa) apliecina, ka dabasgāzes piegāde objektam pārtraukta un fiksēts skaitītāja rādījums 1291 m3.

2015.gada 9.jūnijā atbildētājam nosūtīta pretenzija par parādu (lietas 16.lapa).

Parāda aprēķins (lietas 14. – 15.lapa) apliecina, ka atbildētāja pamatparāds par izlietoto dabasgāzi par laika periodu no 2010.gada 30.septembra

līdz 2015.gada 18.maijam ir EUR 230,71, nokavējuma procenti EUR 230,68.

Tiesa atzīst par pierādītu, ka laika periodā no 2010.gada 30.septembra līdz 2015.gada 18.maijam, dzīvokļa /adrese A/, īrnieks bija atbildētājs un,

ka dzīvoklim tika piegādāta dabasgāze.

2015. gada 18.maija akts (lietas 13.lapa) un parāda aprēķins (lietas 14. – 15.lapa) pierāda izmantotās gāzes apjomu.

Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr. 1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 84.punkts, 90.1 apakšpunkts,

nosaka, ka atbildētājam ik mēnesi bija jāsamaksā par patērēto dabasgāzi 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām.

Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret prasību, kā arī nav pierādījis, ka parāds par izlietoto gāzi ir samaksāts, bez tam tiesai nav ziņu, ka atbildētājs

likumā noteiktajā kārtībā ir apstrīdējis lietas materiāliem pievienoto Aktu par norēķinu uzskaites mēraparāta vai dabasgāzes patēriņa skaitītāja noslēgšanu.

Pie šādiem apstākļiem, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja pievienoto Aktu tiesiskumu un parāda apmēru.

Tas, ka saistības pienācīgi izpildītas, saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, jāpierāda atbildētājam, taču šādi pierādījumi lietā iesniegti nav un tiesai

nav pamata apšaubīt parāda apmēru, kas apstiprinās ar lietā esošo aprēķinu un citiem lietas materiāliem.

Atbildētājs, pretēji Civilprocesa likuma 93.pantam, nav iesniedzis pierādījumus par parāda samaksu, nav apstrīdējis prasītāja norādītos faktus un

iesniegtos pierādījumus, izvēloties lietā pasīvu pozīciju sacīkstes procesā. Šādos apstākļos prasītāja iesniegtie pierādījumi, saskaņā ar Civilprocesa likuma

96.panta piekto daļu, ir atzīstami par pierādītiem.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un Civillikuma 1757.pants

paredz, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punktu, par katru

veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus – 0,15 % dienā no nesamaksātās summas.

No lietas materiālos esošā nokavējuma procentu aprēķina (lietas 14. lapa) redzams, ka par maksājumu kavējumu prasītājs ir aprēķinājis

nokavējuma procentus 0,15% apmērā no kavētās maksājuma kopsummas par katru kavēto dienu, laika posmā no 2010. gada 1.oktobra līdz 2015.gada

18.maijam EUR 230,68.

Pretenzija (lietas 16. – 17.lapa) pierāda, ka prasītāja brīdinājusi atbildētāju par parādu.

Ievērojot to, ka atbildētājs ir pieļāvis saistību pārkāpumu, prasītājs ir tiesīgs aprēķināt nokavējuma procentus.

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenami nokavējuma procenti, par laika periodu no 2010. gada 1.oktobra līdz 2015.gada 18.maijam

EUR 230,68.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Maksājuma apstiprinājums (lietas 38.,39.lapa) pierāda, ka prasītāja samaksājusi izdevumus sakarā ar sludinājuma publicēšanu EUR 17,36, kas

piedzenami no atbildētāja.

Līdz ar to, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva par prasības pieteikumu EUR 71,14, un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 22,06.

Sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā parāda summa iemaksājama Nr. LV32PARX0000004461029 AS „Citadele banka”.

Uzziņa par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem liecina, ka izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu ir EUR 10,85.

Prasītāja samaksājusi izdevumus EUR 4,70 apmērā, ievērojot teikto, valsts labā no atbildētāja piedzenami izdevumi par tiesas dokumentu

piegādāšanu EUR 6,15.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam un Civillikuma 1756.pantam, atzīstamas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt procentus likumisko procentus 6% gadā.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms maksimālais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, tas ir, 10

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5., 92. - 96., 189. – 193.pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, /pers.kods/, par labu akciju sabiedrībai „Latvijas Gāze”, reģistrācijas numurs 40003000642, parādu par gāzi EUR 230,71

(divi simti trīsdesmit euro un septiņdesmit viens cents), nokavējuma procentus EUR 230,68 (divi simti trīsdesmit euro un sešdesmit astoņi centi), lietā

samaksāto valsts nodevu EUR 71,14 (septiņdesmit viens euro un četrpadsmit centi) un izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu EUR 22,06

(divdesmit divi euro un seši centi).

Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei, saņemt likumiskos 6 % gadā no piespriestās pamatparāda summas EUR 230,71.

Sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā parāda summa un tiesas izdevumu samaksa veicama kontā Nr. LV32PARX0000004461029 AS

„Citadele banka”.

Piedzīt no /pers. A/, /pers.kods/, par labu valstij izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu EUR 6,15 (seši euro un piecpadsmit centi).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu noteikt, ka atbildētājs spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās

spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem 20 dienu laikā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, sūdzību iesniedzot Kuldīgas rajona tiesā.

Tiesnese A. Simsone