Court dismissed VAT and income tax appeal due to unproven non-existent transaction and false invoicing.

Lietas arhīva Nr. A42-00188-25/22

ECLI:LV:ADRJRIT:2025:0310.A420119624.6.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025.gada 10.martā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Sandija Audzere,

piedaloties pieteicējas SIA “/NOSAUKUMS A/” pilnvarotajam pārstāvim /pers. D/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās

iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajai pārstāvei /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc “/NOSAUKUMS A/” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2024.gada

22.janvāra lēmuma Nr.30.3/22.13/225 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvalde veica pārbaudi par pieteicējas SIA

“/NOSAUKUMS A/” 2021.gada februāra pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijā un uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk –

UIN) deklarācijā uzrādītajiem darījumiem. Dienesta struktūrvienība noteica iemaksāt pieteicējai budžetā PVN 10 500 euro un nokavējuma naudu 4200

euro, kā arī UIN 12 500 euro un nokavējuma naudu 5000 euro, jo faktiskie apstākļi neatbilst tam, kas dokumentēti starp pieteicēju un SIA

“/NOSAUKUMS B/” noslēgtajā darījumā par starpniecības pakalpojuma sniegšanu – finansējuma piesaistīšanu no AS “Attīstības finanšu institūcijas

“Altum”” (turpmāk – Altum). Nepiekrītot dienesta struktūrvienības lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja. Dienesta ģenerāldirektore ar 2024.gada

22.janvāra lēmumu Nr.30.3/22.13/225 (turpmāk – Lēmums) atstāja zemākas iestādes lēmumu negrozītu.

[2] Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[2.1] Strīda darījumu apliecināšanai uzrādīto dokumentu satur būtiskus trūkumus.

[2.1.1] Pieteicēja 2021.gada februāra PVN deklarācijā priekšnodoklī deklarēja 10 500 euro. Pieteicēja minēto nodokli saista ar maksājumu SIA

“/NOSAUKUMS B/” par palīdzību piesaistīt finanšu līdzekļus no Altum. 2020.gada 22.decembrī pieteicēja un SIA “/NOSAUKUMS B/” noslēgusi

līgumu Nr.ZS1/2020 par starpniecības pakalpojuma sniegšanu (lietas 103.lapa) (turpmāk – Starpniecības līgums). Tomēr minētā līgumā nav atšifrēti

paraksti, kā arī nav norādīts uz pilnvarojumu. Starpniecības līgumu parakstījis /pers. H/, kas par valdes locekli kļuvis tikai 2021.gada 8.februārī. Tātad

dienests nevar pārliecināties par personas tiesību apjomu, kura parakstījusi Starpniecības līgumu.

Starpniecības līgums ir vispārīgs, tajā nav norādīta, kāda satura informācija un dokumentācija pieteicējai ir jāsniedz SIA “/NOSAUKUMS B/” un

kādā kārtībā notiek darbu izpilde. Nav konstatējas informācijas nodošanas fakts. Nav izprotams, kā veidojās pakalpojuma cena. Lai arī puses ir

parakstījušas nodošanas-pieņemšanas aktu, tomēr tas nesatur konkrētu informāciju un SIA “/NOSAUKUMS B/”rēķinā uz to nav atsauces.

Tādējādi dokumenti liedz dienestam identificēt darījuma norises apstākļus.

[2.1.2] Pieteicēja iesniegusi e-pasta saraksti ar SIA “/NOSAUKUMS B/”, kur redzams, ka no pieteicējas puses komunikācijā ir iesaistījies /pers.

D/, savukārt no SIA “/NOSAUKUMS B/” puses – /pers. I/ un /pers. J/. /pers. D/ 2021.gada 26.janvārī-8.februārī un 11.-25.februārī ir piešķirts

atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas, savukārt /pers. I/ un /pers. J/ nav reģistrēti kā SIA “/NOSAUKUMS B/” darbinieki vai viņiem būtu izmaksāti

ienākumu, no kuriem ieturams nodoklis.

E-pasta vēstules datētas ar laika posmu no 2020.gada 27.oktobra līdz 11.decembrim, kas ir laiks pirms Starpniecības līguma noslēgšanas, ka arī

redzams, ka

e-pasta vēstules ir bijušas vairākkārt pārsūtītas. Liela daļa sarakstes ir veikta, kad /pers. D/ atradās atvaļinājumā.

Tādējādi pieteikums Altum apgrozāmo līdzekļu aizdevumam nesatur pierādījumus, ka to sagatavoja SIA “/NOSAUKUMS B/”.

[2.2] Dienests ir saņēmis pieteicējas 2022.gada 4.oktobra, 20.oktobra, 22.decembra, 2023.gada 27.janvāra un 3.novembra paskaidrojumus, kā

arī /pers. I/ 2023.gada 1.novembra paskaidrojumus. Tomēr sniegtā informācija ir vispārīga un pretrunīga, no paskaidrojumiem nevar objektīvi identificēt

darīja norises apstākļus.

[2.3] Starpniecības līgumā norādītais /pers. H/ ir bijis nodarbināts kā tirdzniecības aģents, produkcijas (preces) pieņēmējs, kā amatpersona

uzņēmumos, kuros darbības veids bija smaržu un kosmētisko līdzekļu vairumtirdzniecība, sava nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana, specializētie

būvdarbi, auto apkope un remonts u.tml. Arī /pers. I/ darbojies uzņēmumiem, kas saistīti ar auto tirdzniecību, mazumtirdzniecību pa pastu. Minētā

pieredze nelecina par zināšanām piesaistīt Altum finansējumu. Šāds novērojums jāskata kopsakarā ar citu dienesta iegūto informāciju.

[2.4] SIA “/NOSAUKUMS B/” deklarētais darbības veids ir personiskās drošības darbības, drošības sistēmu pakalpojumi. Par PVN deklarāciju

neiesniegšanu minētais uzņēmums 2021.gada 1.aprīlī izslēgts no PVN maksātāju reģistra. Uzņēmums neiesniedza arī 2020. un 2021.gada pārskatus.

Kopš 2020.gada decembra neiesniedza arī darba devēja ziņojumus un nedeklarēja darba samaksu. 2020.gada decembra un 2021.gada janvāra PVN

deklarāciju iesniedza bez skaitliskām vērtībā, bet 2021.gada februāra PVN deklarācijā priekšnodoklī deklarēja darījumus zem 150 euro vērtībā. Tātad

uzņēmuma rīcībā nebija darbaspēka resursu strīda pakalpojuma sniegšanai. Nozīmīga ir arī SIA “/NOSAUKUMS B/” strīda peridā reģistrēto

amatpersonu sniegtā informācija. Bijusī valdes locekle /pers. M/ noliedza darījumus ar pieteicēju un bijušai valdes loceklei ir ierobežota rīcībspēja.

2023.gada 24.augustā SIA “/NOSAUKUMS B/” likvidēta.

[2.5] Dienests arī vērtējis strīdus darījuma naudas plūsmu. No pieteicējas norēķinu konta redzams, ka samaksa veikta uz SIA “/NOSAUKUMS

B/” rēķinā dienestā nereģistrētu Lietuvas Paysera kontu. Lietuvas nodokļu administrācija ir norādījusi uz SIA “/NOSAUKUMS B/” Payser bankas

kontu. No tā redzams, ka 2021.gada 24.februārī un 26.februārī saņemti maksājumi no pieteicējas kopā 60 500 euro. Saņemtā nauda tiek pārskaitīta

vairākiem uzņēmumiem un fiziskām personām, tai skaitā 2021.gada 25.februārī veikts maksājums 12 000 euro SIA “/NOSAUKUMS N/”, kur kā

dalībnieks un amatpersona reģistrēts /pers. D/.

[2.6] Tā kā darījums starp pieteicēju un SIA “/NOSAUKUMS B/” nav noticis, tad pieteicēja guvusi nepamatotas fiskālās priekšrocības.

[2.7] Pieteicēja un SIA “/NOSAUKUMS B/” ir uzskatāmas par saistītām personām saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta

18.punkta “g” apakšpunktu. Šīs personas ir noslēgušas atklātībai nezināmu papildu vienošanos par īpašu un saskaņotu darbību, kuras rezultātā

nepamatoti samazināts budžetā maksājamais PVN un UIN.

[2.8] Balstoties uz Senāta 2013.gada 10.septembra sprieduma Nr.SKA-12/2013 12.punktā paustām atziņām, dienests secina, ka pieteicēja pati

iesaistījusies darījumā ar fiktīvu uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā.

Dienests uzskata, ka pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka darījums ir saistīts ar ļaunprātīgu PVN sistēmas izmantošanu. To apstiprina

dokumentu nepilnības, e-pasta sarakste ar nedeklarētiem darbiniekiem, paskaidrojumi, kuros nav nekādu darījumu detaļu, SIA “/NOSAUKUMS B/”

amatpersonu paskaidrojumi, kuros noliegta darījuma esība, Lietuvas nodokļu administrācijas sniegtās ziņas un strīdus darījumu dalībnieku saistība.

[2.9] Tā kā SIA “/NOSAUKUMS B/” vārdā noformētais rēķins par pakalpojumu sniegšanu pieteicējai satur nepatiesu informāciju par darījumu un

neapliecina darījuma faktisko esamību, tad likuma “Par grāmatvedību” 2. un 7.panta izpratnē tas nav atzīstams par grāmatvedības attaisnojuma

dokumentu, kā arī nav izmantojams par nodokļu rēķinu atbilstoši kuram saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļu likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu

atskaitāms priekšnodoklis. Tādējādi, pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 5.2daļas 3.punktu.

[2.10] Ja tiek secināts, ka strīdus darījums nav noticis, jāatzīst, ka darījuma rezultātā radušās izmaksas nav saistītas ar nodokļu maksātāja

saimniecisko darbību. Tā kā pieteicēja ir iegrāmatojusi faktiski nenotikušu darījumu ar SIA “/NOSAUKUMS B/” vērtību 50 000 euro, tad veiktās

maksājumu summas ir jāatzīst kā ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi, kuri iekļaujami pieteicējas 2021.gada februāra taksācijas perioda ar UIN

apliekamajā bāzē. Nodokļu likme ir 20 procenti no aprēķinātās ar nodokli apliekamās bāzes, kura pirms nodokļu likmes ir koriģēta. Nosakot taksācijas

perioda ar UIN apliekamo bāzi, ar UIN apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8. Tādējādi budžetā maksājams UIN 12 500 euro apmērā.

[2.11] Par nodokļu un nodevu samaksas termiņa kavējumu maksātajam tiek aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda

0,05 procenti par katru nokavēto dienu. Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta, ja nokavējuma naudas summa sasniedz divas piektdaļas no

nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēra. Tādējādi par papildus aprēķināto 10 500 euro PVN nosakāma nokavējuma nauda

4200 euro un par papildu aprēķināto UIN 12 500 euro nosakāma UIN nokavējuma nauda 5000 euro.

[3] Pieteicēja tiesā ir pārsūdzējusi Lēmumu, minot turpmāk norādītos iebildums.

[3.1] Nedz pieteicēja, nedz pieteicējas darbinieki nav iesaistījušies krāpnieciskās darbībās. Pieteicējai no tā nav ekonomiskais ieguvums.

Priekšnodoklī atskaitīts

10 500 euro PVN, savukārt kopumā 2021.gada februārī PVN tika atskaitīts

280 266,69 euro apmērā. Tātad PVN no darījuma ar SIA “/NOSAUKUMS B/” veidoja tikai 3 procentus no kopējā priekšnodoklī atskaitītā PVN

apmēra. Kalendāra gada griezumā tas ir aptuveni 0,25 procenti. Iesaistīties noziedzīgās darbībās nav nedz loģiski, nedz ekonomiski pamatoti. Dienests

nespēja atgūt nenomaksāto nodokļu parādu no

SIA “/NOSAUKUMS B/”, tāpēc to cenšas atgūt no pieteicējas, kas ir maksātspējīga.

[3.2] Pieteicēja pārbaudīja, ka uz darījuma noslēgšanas brīdi 2020.gada decembri SIA “/NOSAUKUMS B/” bija PVN maksātāja, nodokļu

nomaksas parāds bija nenozīmīgs (500 euro), nebija zināmi reputācijas riski. Pieteicēja zināja par valdes maiņu. Darbiniekus pieteicēja nevarēja

pārbaudīt. Pieteicēju interesēja, ka darījumā bija iesaistīti pazīstami cilvēki. Darījumam bija pēcapmaksa, savukārt, ja Altum finansējumu nepiesaistītu, tad

vispār nebūtu jāmaksā par darījumu. Pieteicējai nebija iespēju pārbaudīt SIA “/NOSAUKUMS B/” bankas kontu. Līdz šim Paysera bija uzticama

maksāšanas iestāde. Darījuma summa nebija liela salīdzinot ar pieteicējas saimniecisko darbību. Finansējuma piesaistīšanā no kredītiestādēm ir

nepieciešama pieredze, kura pieteicējai nebija. Pieteicējas finanšu darbinieka pienākumos neietilpst finansējuma piesaiste. Altum pieprasīja specifisku

informāciju. Ja nebūtu starpniecības pakalpojums, iespējams, pieteicēja finansējumu nesaņemtu. No pieteicējas puses darījumā piedalījās pieteicējas

jurists, darījuma patiesumu apliecina e-pasta sarakste un /pers. I/ paskaidrojums.

[3.3] Pieteicēja sadarbojās ar dienestu informācijas sniegšanā.

[3.4] Sadarbības līgums satur visu nepieciešamo informāciju.

[3.5] Uz doto brīdi pieteicēja apmaksājamā summa ir 30 000 euro. Pēdējo gadu notikumu dēļ (covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, tam sekojošais

resursu cenu kāpums, bet preču pārdošanas cenas nav iespējams palielināt īsā termiņā) brīvo naudas līdzekļu uzkrājums faktiski nav. Prioritāte ir

darbinieku algas. Brīvo naudas līdzekļu trūkums pastiprinās janvāra – februāra mēnesī, kad pēc Ziemassvētku un jaunā gada svinībām preču patēriņš

samazinās. Pieteicējai nav pieejama Lēmumā norādītā naudas summa. Ja arī pieteicēja samaksās Lēmumā norādīto summu, tas samazinās pieejamos

naudas līdzekļus ikdienas maksājumu veikšanai.

[3.6] Pieteicēja preces galvenokārt pērk starptautiskos tirgos. Lai to darītu, pieteicējai nepieciešama starptautiska apdrošināšana. Pieteicējai ir

labvēlīgs PVN maksāšanas režīms importa darījumiem. Tiklīdz pieteicējai ir nodokļu parāds vai parāds pret kādu piegādātāju, starptautiskie apdrošinātāji

aptur apdrošināšanas darbību. Tas rada grūtības, ka preces var iegādāties tikai ar priekšapmaksu (vidēji 50 000 euro). Pieteicēja preci saņem vidēji 1 –

2 mēnešu laikā un pēc pārdošanas pieteicēja saņem līdzekļus 14 – 30 dienu laikā. Tas nozīmē, ka priekšapmaksas gadījumā pieteicējas līdzekļi tiek

iesaldēti uz 2 mēnešiem, kas negatīvi ietekmē saimniecisko darbību.

Ja pieteicēja samaksās nodokļu parādu, tas radīs grūtības veikt citus ikdienas maksājumus un var radīt grūtības preču piegādē un saimnieciskā

darbībā kopumā.

[4] Paskaidrojumā tiesā, dienests pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, balstoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis prasību uzturēja, norādot uz rakstveidā sniegto argumentāciju, savukārt dienesta pārstāve prasību neatzina,

minot rakstveidā sniegto motivāciju.

Tiesa sēdē uzklausīja lieciniekus – /pers. H/ un /pers. I/.

Motīvu daļa

[6] 2021.gada 22.februārī SIA “/NOSAUKUMS B/” noformējusi rēķinu Nr.SAS-22-02-2021-01 par finanšu piesaisti no Altum, darījumu

vērtībā 50 000 euro, PVN 10 500 euro, pakalpojuma apjoms 1 gab. (lietas 113.lapa), kā arī darbu nodošanas – pieņemšanas aktu (lietas 114.lapa).

Pieteicēja 2021.gada februāra PVN deklarācijā priekšnodoklī deklarēja PVN 10 500 euro .

[7] Pieteicējas valdes loceklis /pers. S/ (valdes loceklis no 2009.gada 25.augusta ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi) 2022.gada

22.decembrī dienestam paskaidroja (lietas 65.lapa), ka 2020.gada otrajā pusē pieteicēja pieņēma lēmumu piesaistīt finanšu līdzekļus no kredītiestādes.

Pieteicēja piekrita tās darbinieka paziņas piedāvājumam piesaistīt aizdevumu no Altum, izmantojot SIA “/NOSAUKUMS B/” konsultācijas. Pieteicējai

bija svarīgi balstīties uz personiskajām attiecībām, kā arī bija svarīgi, ka nav jāveic priekšapmaksa. Komunikācija notika ar Andi un Dmitriju (norādīts

telefona numuri un e-pasta adreses). Pakalpojuma sniegšanai, pieteicēja nodeva savus finanšu datus, gada pārskatus, pamatlīdzekļu sarakstu, nākotnes

attīstības plānus, līgumus u.c. informāciju. Papildus pieteicējas valdes loceklis /pers. S/ 2023.gada 3.novembrī dienestam paskaidroja (lietas 84.lapa), ka

pieteicējai nav darbinieki, kuru amata pienākumos ietilptu finansējuma piesaiste no kredītiestādēm. Darbinieks, kura amats ir “finanšu darbinieks”,

galvenokārt veic regulāro rēķinu apmaksu un to saskaņošanu ar vadību, atskaitās vadībai par pieejamiem naudas līdzekļiem un naudas līdzekļu apriti

uzņēmumā, kontrolē parādsaistības pret ārvalstu kreditoriem, sadarboties ar grāmatvedību. Tā kā pieteicējai nebija pieredze sadarbībai ar Altum,

pieteicējai bija nepieciešams ārpakalpojums. Pirms darījuma slēgšanas ar SIA “/NOSAUKUMS B/” pieteicēja pārbaudīja publiski pieejamo informāciju

par minētā uzņēmuma nodokļu nomaksas stāvokli, vai tas veic saimniecisko darbību un noskaidroja, ka uzņēmumam nav reputācijas riski.

No Starpniecības līguma izriet, ka SIA “/NOSAUKUMS B/”, kuru pārstāv pilnvarotā persona /pers. H/, kā starpnieks apņēmusies piesaistīt

pieteicējai apgrozāmos līdzekļus no Altum. Atlīdzība noteikta 5% no aizdevuma summas, kuru pieteicēja saņems no Altum. Pieprasāmā summa noteikta

800 000 euro vai lielāka (līguma 4.1-4.3.punkts).

Tiesa sēdē /pers. H/ norādīja, ka par SIA “/NOSAUKUMS B/” neko nav dzirdējis, par īpašnieku kļuva situācijā, kad kāds paziņa piedāvāja

piestrādāt, viņš iedeva dokumentus, paziņa teica, ka pēc laika piezvanīs, tomēr nepiezvanīja. Par īpašnieku kļuva par nelielu naudu, neko par uzņēmumu

nezina, par valdes locekli neko nezin. Pirmo reizi dzird uzņēmuma nosaukumu. Aplūkojot Starpniecības līgumu, norādīja, ka uz līguma nav viņa paraksts.

/pers. I/ nepazīst.

No publiski pieejamām ziņām datu bāzē “Lursoft” redzams, ka SIA “/NOSAUKUMS B/” dibināta 1993.gada 28.aprīli. Laikā, kad tika slēgts

Starpniecības līgums, 2020.gada 22.decembrī, valdes locekļa pilnvaras bija /pers. M/. Vienlaicīgi šī persona bija arī daļēja uzņēmuma īpašniece. Tātad

Starpniecības līgumu parakstīja persona, kura nebija pilnvarota to parakstīt.

No lietas materiāliem izriet, ka pakalpojums faktiski ir sniegts, jo pieteicēja ir saņēmusi Altum aizdevumu. Tomēr starpniecības pakalpojumu –

konsultāciju aizdevuma saņemšanai – nevarēja sniegt dokumentos norādītā persona. Proti, Starpniecības līgumu parakstījusi persona, kura tam nebija

pilnvarota un neko nav par uzņēmu dzirdējusi. Uzņēmuma 2019.gada pārskatā norādīts, ka SIA “/NOSAUKUMS B/” gada apgrozījums ir ar negatīvu

bilanci. No minētā izriet, ka tikai aplūkojot publiski pieejamo informāciju par SIA “/NOSAUKUMS B/” nešķiet pārliecinoši, ka uzņēmums varētu sniegt

finanšu pakalpojumus.

[8] Ar Starpniecības līgumu pieteicēja apņēmusies sniegt SIA “/NOSAUKUMS B/” visu nepieciešamo informāciju līguma izpildē (3.1.1.punkts),

savukārt SIA “/NOSAUKUMS B/”apņēmusies neizpaust trešajām personām informāciju par piesaistīto aizdevumu bez pieteicējas rakstiskas piekrišanas

(2.1.3.punkts). Pieprasāmā summa noteikta vismaz 800 000 euro. No SIA “/NOSAUKUMS B/” 2019.gada pārskata redzams, ka uzņēmums

nodarbina 62 darbiniekus un tā gada apgrozījums ir 513 416 euro. Tātad par starpniecības pakalpojumu pieteicēja apņēmusies samaksāt tik, cik

“/NOSAUKUMS B/” apgroza gada laikā, strādājot 62 darbiniekiem. Tiesas vērtējumā pieteicējai nevarēja paļauties uz “/NOSAUKUMS B/”, ja

pieteicēja aplūkotu publiski pieejamās ziņas.

[9] Lai sniegtu Starpniecības pakalpojumu, starp darījuma dalībniekiem būtu jābūt intensīvai dokumentu un informācijas apmaiņai, tomēr ir tikai trīs

e-pasta vēstules, kuras attiecas uz komunikāciju starp /pers. D/ (pieteicējas darbinieku) un /pers. I/ (lietas 97., 98., 100.lapa), datētas ar 2020.gada

27.oktobri, 2020.gada 11.decembri un 2021.gada 1.februāri. Minētās e-pasta vēstules satur trūcīgu informāciju un saturiski neapliecina nopietnu

komunikāciju par vismaz 800 000 euro piesaisti no finanšu institūcijas. Divas e-pasta vēstules datētas ar laiku pirms Starpniecības līguma noslēgšanas

2020.gada 22.decembrī. No minētām vēstulēm nevar konstatēt faktu, ka pieteicēja ir nodevusi finanšu informāciju SIA “/NOSAUKUMS B/”.

[10] Tiesas sēdē /pers. I/ paskaidroja, ka strādājis, lai piesaistītu pieteicējai Altum līdzekļus. /pers. I/ atzina, ka viņam pašam nebija uzņēmums,

tāpēc tika izmantota SIA “/NOSAUKUMS B/”. Bija runa, ka viņu pieņems darbā un izmaksās darba samaksu, tomēr tā tas nenotika. /pers. H/ nepazīst.

/pers. I/ 2023.gada 1.novembrī pieteicējai adresētajā paskaidrojumā (lietas 115.lapa) atkārtoti uzskaita faktus, tomēr būtisku skaidrojumu par

darījuma detaļām tas nesniedz. Tiesa piešķir vērību arī tam, ka /pers. D/ 2021.gada 26.janvārī-8.februārī un 11.-25.februārī ir piešķirts atvaļinājums bez

darba algas saglabāšanas, savukārt /pers. I/ nav reģistrēts kā SIA “/NOSAUKUMS B/” darbinieks vai viņam būtu izmaksāti ienākumu, no kuriem

ieturams nodoklis.

No pieteicējas norēķinu konta redzams, ka samaksa veikta uz SIA “/NOSAUKUMS B/” rēķinā dienestā nereģistrētu Lietuvas Paysera kontu.

No SIA “/NOSAUKUMS B/” Payser bankas konta redzams, ka 2021.gada 24.februārī un 26.februārī saņemti maksājumi no pieteicējas kopā 60 500

euro. Saņemtā nauda tiek pārskaitīta vairākiem uzņēmumiem un fiziskām personām, tai skaitā 2021.gada 25.februārī veikts maksājums 12 000 euro SIA

“/NOSAUKUMS N/”, kur kā dalībnieks un amatpersona reģistrēts /pers. D/.

[11] Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka pievienotās vērtības nodokļa sistēmai ir pretrunā situācijā, kad nodokļu maksātājs atskaita piegādātāja

rēķinā iekļauto pievienotās vērtības nodokli, ja, kaut arī pakalpojums ir ticis sniegts, tomēr izrādās, ka to nav sniedzis minētais piegādātājs vai tā

apakšuzņēmējs, cita starpā tādēļ, ka to rīcībā nav nedz nepieciešamā personāla, nedz aprīkojuma un aktīvu, grāmatvedībā nav dokumentētas faktiskās

pakalpojuma sniegšanas izmaksas un dažus dokumentus parakstījušo personu kā piegādātāju identitāte ir izrādījusies nepatiesa, ar diviem nosacījumiem,

ka šādiem faktiem ir jāveido krāpnieciska darbība un ka ar nodokļu iestāžu sniegtiem objektīviem elementiem ir jābūt pierādītam, ka nodokļa maksātājs

zināja vai tam bija jāzina, ka darījums, kas ir tiesību uz atskaitījumu pamatā, ir bijis iesaistīts minētajā krāpnieciskajā darbībā, un tas savukārt ir

jāpārbauda iesniedzējtiesai (2014.gada 13.februāra spriedums lietā Nr.C-18/13, 32.punkts).

Pamats atzīt, ka nodokļu maksātājam vajadzēja zināt, ka deklarētais darījums ir saistāms ar pievienotās vērtības nodokļa nemaksāšanas shēmu, ir

tādā gadījumā, ja, veicot saprātīgus pasākumus, pārliecinoties par darījumu partneri un ievērojot darījuma norisē saprātīgu rūpību, nodokļu maksātājam

būtu bijis jāsaprot, ka darījums nenotiek ar konkrēto attaisnojuma dokumentā norādīto darījumu partneri.

[12] Lai arī pieteicēja norāda, ka pirms Sadarbības līguma slēgšanas ir pārbaudījusi ziņas par pieteicēju, tomēr nevar atstāt bez ievērības to, ka

līgumu paraksta persona, kurai nav atrodas pilnvarojums. Tāpat, ja pieteicēja ielūkotos publiskajos resursos – datu bāzē “Lursoft” pieejamos gada

pārskatos, tad tur ir redzams, ka SIA “/NOSAUKUMS B/” 2019.gadu beidza ar zaudējumiem, arī 2018.gadu beidza ar zaudējumiem. 2019.gadā SIA

“/NOSAUKUMS B/” ir nodarbinājusi vidēji 62 darbiniekus, tomēr tam iepretim bijis ļoti maz apgrozījums 513 416 euro. Šādi rādītāji nedod pārliecību

par finanšu pratību tādā līmenī, ka uzņēmums varētu sniegt finanšu konsultācijas.

Tiesa piešķir vērību dienesta norādītajam, ka /pers. H/ ir bijis nodarbināts kā tirdzniecības aģents, produkcijas (preces) pieņēmējs, kā amatpersona

uzņēmumos, kuros darbības veids bija smaržu un kosmētisko līdzekļu vairumtirdzniecība, sava nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana, specializētie

būvdarbi, auto apkope un remonts u.tml. Arī /pers. I/ darbojies uzņēmumiem, kas saistīti ar auto tirdzniecību, mazumtirdzniecību pa pastu. Minētā

pieredze nelecina par zināšanām piesaistīt Altum finansējumu un pieteicējai tas bija jāzina, iesaistoties darījumā ar SIA “/NOSAUKUMS B/”.

SIA “/NOSAUKUMS B/” deklarētais darbības veids ir personiskās drošības darbības, drošības sistēmu pakalpojumi. Par PVN deklarāciju

neiesniegšanu minētais uzņēmums 2021.gada 1.aprīlī izslēgts no PVN maksātāju reģistra. Uzņēmums neiesniedza arī 2020. un 2021.gada pārskatus.

Kopš 2020.gada decembra neiesniedza arī darba devēja ziņojumus un nedeklarēja darba samaksu. 2020.gada decembra un 2021.gada janvāra PVN

deklarāciju iesniedza bez skaitliskām vērtībā, bet 2021.gada februāra PVN deklarācijā priekšnodoklī deklarēja darījumus zem 150 euro vērtībā Tātad

uzņēmuma rīcībā nebija darbaspēka resursu strīda pakalpojuma sniegšanai. Šādi rādītāji ir saskatāmi kā loģiska sekas jau 2019.gada pārskatā norādītajai

informācijai.

Līdz ar to pieteikums Altum apgrozāmo līdzekļu aizdevumam nesatur pierādījumus, ka to sagatavoja SIA “/NOSAUKUMS B/” un SIA

“/NOSAUKUMS B/” nav identificējama kā pakalpojuma sniedzēja. Minētā uzņēmuma identificējošie dati izmantoti dokumentu noformēšanā par faktiski

nenotikušiem darījumiem. To, ka pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka darījums ir saistīts ar ļaunprātīgu PVN sistēmas izmantošanu, apstiprina

dokumentu nepilnības, e-pasta sarakste ar nedeklarētiem darbiniekiem, paskaidrojumi, kuros nav nekādu darījumu detaļu un SIA “/NOSAUKUMS B/”

amatpersonu paskaidrojumi, kuros noliegta darījuma esība.

[13] Tā kā SIA “/NOSAUKUMS B/” vārdā noformētais rēķins par pakalpojumu sniegšanu pieteicējai satur nepatiesu informāciju par darījumu un

neapliecina darījuma esamību ar SIA “/NOSAUKUMS B/”, tad likuma “Par grāmatvedību” 2. un 7.panta izpratnē tas nav atzīstams par grāmatvedības

attaisnojuma dokumentu, kā arī nav izmantojams par nodokļu rēķinu atbilstoši kuram saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļu likuma 92.panta pirmās

daļas 1.punktu atskaitāms priekšnodoklis. Tādējādi, pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 5.2daļas 3.punktu, dienests pamatoti

noteica iemaksāt pieteicējai budžetā PVN 10 500 euro un nokavējuma naudu 4200 euro.

[14] Ja tiek secināts, ka strīdus darījums nav noticis, jāatzīst, ka darījuma rezultātā radušās izmaksas nav saistītas ar nodokļu maksātāja

saimniecisko darbību. Tā kā pieteicēja ir iegrāmatojusi nenotikušu darījumu ar SIA “/NOSAUKUMS B/” vērtību 50 000 euro, tad veiktās maksājumu

summas ir jāatzīst kā ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi, kuri iekļaujami pieteicējas 2021.gada februāra taksācijas perioda ar UIN apliekamajā

bāzē. Nodokļu likme ir 20 procenti no aprēķinātās ar nodokli apliekamās bāzes, kura pirms nodokļu likmes ir koriģēta. Nosakot taksācijas perioda ar

UIN apliekamo bāzi, ar UIN apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8. Tādējādi budžetā maksājams UIN 12 500 euro apmērā.

Par nodokļu un nodevu samaksas termiņa kavējumu maksātajam tiek aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05

procenti par katru nokavēto dienu (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrā un trešā daļa). Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta,

ja nokavējuma naudas summa sasniedz divas piektdaļas no nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēra (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29.panta

septītā daļa). Tādējādi par papildus aprēķināto 10 500 euro PVN nosakāma nokavējuma nauda 4200 euro un par papildu aprēķināto UIN 12 500

euro nosakāma UIN nokavējuma nauda 5000 euro.

[15] Apkopojot minēto, tiesa nonāk pie secinājuma, ka Lēmums ir pamatots un tiesisks, savukārt pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu, 289.–291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt SIA /Nosaukums A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2024.gada 22.janvāra lēmuma Nr. 30.3/22.13/225 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese S. Audzere