Court dismisses invalidity claim against sole shareholder decision and orders plaintiff to pay legal costs.

Lietas arhīva Nr. C-0008-22

ECLI:LV:ELT:2022:0614.C75003321.9.L

LĒMUMS

Rīgā 2022.gada 14.jūnijā

Ekonomisko lietu tiesa,

tiesnese Oksana Pulle-Čižova,

piedaloties prasītāja /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Edgaram Briedim un atbildētāju SIA “/nosaukums/” un OU

“/nosaukums A/” pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Jevgēnijam Salimam,

atklātā tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA “/nosaukums/” un OU “/nosaukums/” par

SIA “/nosaukums B/” /datums/vienīgā dalībnieka lēmuma /numurs/.punkta atzīšanu par spēkā neesošu.

Aprakstošā daļa

[1] /datums/ tiesā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums pret SIA “/nosaukums B/” un OU “/nosaukums C/” par SIA “/nosaukums B/”

/datums/vienīgā dalībnieka lēmuma Nr. /numurs/.punkta atzīšanu par spēkā neesošu.

Ar tiesneses /datums/lēmumu prasības pieteikums atstāts bez virzības.

/datums/ tiesā saņemts /pers. A/ precizētais prasības pieteikums pret SIA “/nosaukums B/” un OU “/nosaukums C/”, kurā, pamatojoties uz

Civillikuma 1.pantu, Komerclikuma 217.panta pirmo daļu, lūgts:

1) atzīt SIA “/nosaukums B/” /datums/vienīgā dalībnieka lēmuma Nr. /numurs/.punktu par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža;

2) piedzīt no SIA “/nosaukums B/” par labu /pers. A/ visus tiesāšanās izdevumus.

Ar tiesneses /datums/lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta. Ņemot vērā to, ka prasītājs apstrīd tikai vienīgā dalībnieka

lēmuma /numurs/.punktā norādīto iemeslu viņa atcelšanai no /amats/ amata, bet ne izmaiņas SIA “/nosaukums B/” amatpersonu sastāvā, tiesnese

/datums/lēmumā atzina, ka celtās prasības priekšmets un pamats neietilpst Civilprocesa likuma 250.30 panta tvērumā, līdz ar ko tā izskatāma vispārīgā

kārtībā, nepiemērojot Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas noteikumus.

[2] No prasības pieteikuma izriet turpmāk norādītie lietas apstākļi.

[2.1] No /datums/līdz /datums//pers. A/ bija SIA “/nosaukums B/” valdes priekšsēdētājs.

/datums/starp prasītāju un SIA “/nosaukums B/” tika noslēgts vadības līgums. Vadības līguma /numurs/.punktā noteikts, ka prasītājam ir tiesības

saņemt atlaišanas pabalstu, ja SIA “/nosaukums B/” izbeidz vadības līgumu, atceļot prasītāju no amata. Saskaņā ar šī līguma /numurs/.punktu tiesību uz

atlaišanas pabalstu nav, ja prasītājs ir atcelts no amata tāpēc, ka ir zaudējis dalībnieka uzticību, jo ir rīkojies prettiesiski.

[2.2] /datums/ prasītājs iesniedza SIA “/nosaukums B/” iesniegumu par atkāpšanos no /amats/ amata.

[2.3] /datums/SIA “/nosaukums B/” vienīgais dalībnieks – OU “/nosaukums C/” pieņēma vienīgā dalībnieka lēmumu Nr./numurs/ (turpmāk –

Lēmums). Lēmuma /numurs/.punktā nolemts pieņemt prasītāja uzteikumu un nekavējoties atcelt prasītāju no /amats/ amata. Lēmuma /numurs/.punktā

norādīts, ka šis lēmums ir pieņemts, jo sabiedrības padome un dalībnieks svarīgu iemeslu dēļ ir zaudējuši uzticību prasītājam, kas neļauj prasītājam

turpināt ieņemt /amats/ amatu.

[2.4] Prasītājs uzskata, ka Lēmuma /numurs/.punktā ietvertais pamatojums viņa atcelšanai no /amats/ amata ir nepamatots. Prasītājs norāda, ka

viņš /amats/ amatā nekad nav rīkojies prettiesiski, līdz ar ko viņš nevarēja zaudēt vienīgā dalībnieka uzticību šī iemesla dēļ. Prasītājam nav iespējams

iesniegt pierādījumus par to, ka viņš nav rīkojies prettiesiski, un ka nav citu svarīgu iemeslu uzticības zaudēšanai, jo tie ir negatīvi fakti.

[2.5] Prasītājs norāda, ka viņa interešu aizskārums ar Lēmuma /numurs/.punktu noticis tādā veidā, ka bez jebkāda pamata tiek norādīts, ka viņš ir

zaudējis dalībnieka uzticību. Tā rezultātā viņam varētu tikt liegtas tiesības saņemt Vadības līguma /numurs/.punktā noteikto atlaišanas pabalstu. Prasītājs

neapstrīd, ka vienīgajam dalībniekam ir tiesības atcelt viņu no /amats/ amata, taču prasītājs iebilst pret Lēmumā norādīto pamatojumu viņa atcelšanai no

amata. Prasītājs uzskata, ka dalībnieks rīkojās pretēji Civillikuma 1.pantam, jo Lēmuma 1.3.punkts speciāli noformulēts tā, lai liegtu prasītājam tiesības uz

atlaišanas pabalstu.

[2.6] Prasītājs atsaucas uz Senāta atziņām lietā Nr. /numurs/, saskaņā ar kurām, ja /amats/ tiek atcelts no amata subjektīvu iemeslu dēļ, tad

dalībnieka lēmumā nav nepieciešams norādīt, ka /amats/ ir zaudējis dalībnieka uzticību. Savukārt, ja uzticības zaudēšanai ir objektīvs iemesls, tad tam ir

jābūt norādītam un motivētam dalībnieka lēmumā.

[2.7] Tā kā Lēmuma /numurs/.punktā ietvertais pamatojums prasītāja atcelšanai no /amats/ amata neatbilst patiesībai un līdz ar to dalībnieka rīcība

ir pretrunā ar Civillikuma 1.pantu un aizskar prasītāja intereses, tad Lēmums apstrīdētajā daļā ir atzīstams par spēkā neesošu.

[3] /datums/ tiesā tika saņemti atbildētāja SIA “/nosaukums B/” paskaidrojumi, kuros prasība netiek atzīta turpmāk norādīto argumentu dēļ.

[3.1] Prasītājam nav prasības tiesību, jo Komerclikuma 217.panta pirmā daļa, kas paredz tiesības pārsūdzēt dalībnieka lēmumu, nav piemērojama

atceltajiem /amats/. Saskaņā ar Komerclikuma 216.panta trešo daļu vienīgā dalībnieka lēmums par prasītāja atcelšanu no /amats/ amata stājās spēkā tā

pieņemšanas brīdī, t.i., /datums/. Līdz ar to prasītājam ar /datums/vairs nav /amats/ statusa un tāpēc viņš nevar pārsūdzēt tiesā lēmumu par viņa atcelšanu.

To, ka atsauktajam /amats/ nav prasījuma tiesību par atjaunošanu amatā, apstiprina arī tiesu prakse lietās Nr. SKC-805/2007, SKC-316/2021, SKC-

503/2001, SKC-2778/2015.

Prasītājs pārsūdz nevis dalībnieka lēmumu par viņa atcelšanu no amata, bet šī lēmuma pamatojumu, taču šādu iespēju neparedz ne Komerclikums,

ne Civilprocesa likums. Līdz ar ko atbildētājs uzskata, ka celtā prasība nav pakļauta tiesai.

Prasības pieteikumā nav norādīts Komerclikuma 217.panta pirmajā daļā noteiktais pamats dalībnieku sapulces lēmuma pārsūdzēšanai tiesā, proti,

lēmuma vai tā pieņemšanas procedūras neatbilstība likumam vai statūtiem vai būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā. Atsauce uz

Lēmuma neatbilstību Civillikuma 1.pantam ir formāla, turklāt uzticības zaudēšanas iemesli nav tiesvedības jautājums.

Jautājums par atlaišanas pabalsta izmaksu ir strīds par vadības līguma izpildi. Lēmums neliedz prasītājam tiesību celt tiesā prasību par vadības

līguma izpildi un atlaišanas pabalsta samaksu, šīs tiesvedības ietvaros pierādot savas tiesības uz atlaišanas pabalsta saņemšanu un atteikuma izmaksāt

pabalstu nepamatotību.

Ņemot vērā minēto, atbildētājs uzskata, ka tiesvedība lietā būtu izbeidzama, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 2.punktu.

[3.2] Atbildētājs uzskata, ka prasība nepamatota pēc būtības, jo, pirmkārt, likums neparedz iespēju pārsūdzēt dalībnieka lēmuma pamatojumu,

nepārsūdzot pašu lēmumu. Otrkārt, prasības pamats neatbilst Komerclikuma 217.pantā norādītajiem pamatiem dalībnieka lēmuma atzīšanai par spēkā

neesošu. Treškārt, no iepriekš minētās tiesu prakses izriet, ka atceltais /amats/ nav tiesīgs apstrīdēt uzticības zaudēšanas iemeslu. Ievērojot minēto, tiesai

nav pamata vērtēt, vai dalībniekam bija pamats zaudēt uzticību prasītājam, un prasītāja prasība, kas vērsta tikai uz dalībnieka subjektīvā vērtējuma

pārvērtēšanu, ir noraidāma.

[3.3] Prasītājs noklusēja vairākus būtiskus faktus. Prasītājs vēlējās nekavējoties pārtraukt attiecības ar SIA “/nosaukums B/”, par ko liecina viņa

/datums/iesniegums par atbrīvošanu no darba ar /datums/saskaņā ar Darba likuma 114.pantu. Prasītājs /amats/ amatā rīkojās neatbilstoši Komerclikuma

169.panta pirmajai daļai, par ko liecina tas, ka viņš /datums/un /datums/noslēdza divas vienošanās pie darba līguma, kurās noteica sev darba algu, lai gan

darba līgums vairs nebija spēkā no /datums/saistībā ar vadības līguma noslēgšanu. Prasītājs nav informējis nedz SIA “/nosaukums B/” padomi, nedz

dalībnieku par minēto vienošanos noslēgšanu, kā arī padome un dalībnieks nekad nav devuši piekrišanu šo vienošanos noslēgšanai.

[3.4] Paskaidrojumos SIA “/nosaukums B/” lūdz izbeigt tiesvedību civillietā, bet, ja tiesvedība netiks izbeigta, - noraidīt prasību pilnībā, kā arī

piedzīt no prasītāja par labu atbildētājam visus tiesāšanās izdevumus.

[4] /datums/ tiesā saņemti OU “/nosaukums A/” paskaidrojumi, kuros norādīts, ka OU “/nosaukums A/” ir OU “/nosaukums C/” tiesību un

saistību pārņēmējs. Tāpat paskaidrojumos norādīts, ka OU “/nosaukums A/” prasību uzskata par nepamatotu un pilnībā pievienojas SIA “/nosaukums

B/” sniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem.

[5] /datums/ tiesā tika saņemta prasītāja atsauksme par SIA “/nosaukums B/” paskaidrojumiem. Atsauksmē prasītājs norāda šādus argumentus.

[5.1] Saskaņā ar tiesu praksi, t.sk. lietā Nr. SKC-2778/2015, atceltais /amats/ saskaņā ar Komerclikuma 217.pantu var pārsūdzēt tiesā dalībnieka

lēmumu par sevis atcelšanu no amata.

[5.2] Lēmuma /numurs/.punkts par prasītāja atcelšanu no /amats/ amata ir cieši saistīts ar Lēmuma /numurs/.punktā norādīto pamatojumu šāda

dalībnieka lēmuma pieņemšanai. Lēmuma /numurs/.punkts ir lēmums par motīviem un tam ir būtiska nozīme pušu savstarpējās attiecībās saistībā ar

atlaišanas pabalsta izmaksu. Pēc šīs lietas ierosināšanas SIA “/nosaukums B/” paziņoja prasītājam par atteikumu izmaksāt atlaišanas pabalstu saskaņā ar

vadības līguma /numurs/.punktu. Ņemot vērā to, ka Lēmums ir saturiski vienots dokuments, tad prasītājam ir tiesības pārsūdzēt to tiesā.

[5.3] Prasītājs pārsūdzēja Lēmuma /numurs/.punktu uz tā pamata, ka tas neatbilst Civillikuma 1.pantam, par ko liecina tas, ka Lēmuma

/numurs/.punktā nepamatoti un ar mērķi izvairīties no atlaišanas pabalsta samaksas norādīts, ka prasītājs svarīgu iemeslu dēļ it kā ir zaudējis dalībnieka

uzticību. Prasītājs piekrīt, ka viņu varēja atcelt no /amats/ amata uzticības zaudēšanas dēļ, taču viņš nepiekrīt, ka uzticība bija zaudēta svarīgu iemeslu dēļ,

jo šādu objektīvu un svarīgu iemeslu nav. Ar Lēmuma /numurs/.punktu dalībnieks apzināti vēlējās aizskart prasītāja tiesības saņemt atlaišanas pabalstu.

No tiesu prakses lietā Nr. SKC-1782/2018 izriet, ka dalībnieka lēmuma neatbilstība Civillikuma 1.pantam var būt patstāvīgs pamats lēmuma atcelšanai.

[5.4] /datums/starp SIA “/nosaukums B/” un prasītāju tika noslēgts darba līgums par /amats/ un /amats A/ pienākumu pildīšanu. Tā kā prasītājs

uzskatīja, ka šis līgums ir spēkā, tad viņš /datums/iesniedza iesniegumu par darba attiecību izbeigšanu. Tomēr SIA “/nosaukums B/” civillietā Nr./numurs/,

kurā ir strīds par atlaišanas pabalsta izmaksu, atzina, ka šis darba līgums nav spēkā. Ņemot vērā minēto, prasītāja /datums/iesniegums nevar radīt

juridiskās sekas. Turklāt SIA “/nosaukums B/” pati pieprasīja prasītājam iesniegt cita veida iesniegumu par amata atstāšanu, nevis iesniegumu par darba

līguma izbeigšanu. Lēmums liecina par to, ka prasītājs atkāpās no amata ar /datums/iesniegumu, kas tika iesniegts vadības līguma /numurs/.punktā

noteiktajā kārtībā. Līdz ar to nav pamatoti SIA “/nosaukums B/” apgalvojumi, ka prasītājs noklusē tiesai būtiskus faktus.

[5.5] Vienošanās, kas paredz izmaiņas prasītāja atlīdzībā, un kuras viņš parakstīja gan no darba devēja, gan no savas puses, prasītājs gatavoja jau

no /datums/, jo atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 2.panta trešajai daļai viņš kā /amats B/ bija atbildīgs par uzņēmuma grāmatvedības kārtošanu un visu

saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu saglabāšanu. Prasītājs, būdams pārliecināts, ka /datums/darba līgums ir spēkā vienlaikus ar

/datums/vadības līgumu, tādā pašā veidā kā iepriekš sagatavoja /datums/un /datums/vienošanās pie darba līguma par atlīdzības grozīšanu. Atlīdzība tika

grozīta atbilstoši atlīdzības apmēram, kas tika noteikts starp prasītāju un SIA “/nosaukums B/” noslēgtajā vadības līgumā un grozījumos tajā. Prasītājs

nesaņēma divkāršu atlīdzību gan uz vadības līguma, gan uz darba līguma pamata. Ņemot vērā minēto, secināms, ka prasītājs, parakstot vienošanās pie

darba līguma, nav nodarījis SIA “/nosaukums B/” zaudējumus, kā arī nav rīkojies prettiesiski. Līdz ar to secināms, ka SIA “/nosaukums B/” apgalvojums,

ka prasītājs rīkojās pretēji Komerclikuma 169.panta prasībām, neatbilst patiesībai.

[5.6] OU “/nosaukums A/” nav lietas dalībnieks, līdz ar ko nav pamata pieņemt šī uzņēmuma paskaidrojumus.

[6 ] /datums/ tiesā saņemts SIA “/nosaukums B/” pieteikums par pierādījumu iesniegšanu, kurā norādīts, ka prasītājs bija atbildīgs par

SIA “/nosaukums B/” filiāles Zviedrijā darbību. Prasītājs nenodrošināja filiāles grāmatvedības organizāciju un nodokļu nomaksu atbilstoši Zviedrijas

normatīvo aktu prasībām. Kā pierādījumi tam tika iesniegti SIA “/nosaukums B/” padomes /datums/sēdes protokols, neatkarīgā konsultanta /pers. H/

/datums/vēstule revidentam /nosaukums D/ SIA un /pers. H/ CV. Iepriekš norādītais bija par pamatu uzticības zaudēšanai un prasītāja atcelšanai no

/amats/ amata.

[7] /datums/ tiesā saņemti prasītāja paskaidrojumi par iesniegtajiem pierādījumiem, kuros ir apšaubīta to attiecināmība un ticamība. Prasītājs

norādīja, ka šie pierādījumi nepastāvēja uz Lēmuma pieņemšanas brīdi, t.i., /datums/. Līdz ar to šie pierādījumi nevarēja būt par pamatu Lēmuma

pieņemšanai. Padomes sēdes protokolu izgatavoja atbildētājs kā ieinteresētā puse. Padomes sēdes protokola saturs ir pretrunā ar SIA “/nosaukums B/”

2020.gada pārskatā norādītajām ziņām par SIA “/nosaukums B/” izvirzīto apgrozījuma un peļņas rādītāju sasniegšanu. Bez tam /pers. H/ sniedz

pakalpojumus SIA “/nosaukums B/”, līdz ar ko viņš ir ieinteresēts izsniegt savam klientam vēstuli ar tam vajadzīgo saturu. Pierādījumu saturu neapstiprina

neviens Zviedrijas nodokļu administrācijas dokuments.

[8] Ar tiesas /datums/lēmumu līdzatbildētājs OU “/nosaukums C/” aizstāts ar tiesību pārņēmēju OU “/nosaukums A/”.

[ 9 ] /datums/ tiesā saņemts atbildētāju pieteikums par tiesvedības izbeigšanu. Pieteikumā atbildētāji uztur SIA “/nosaukums B/”

/datums/paskaidrojumos norādītos argumentus par tiesvedības izbeigšanu. Papildus norādīts, ka saskaņā ar Senāta Civillietu departamenta

/datums/rīcības sēdes lēmumā lietā Nr. SKC-1095/2021 norādītajām atziņām bijušajam /amats/ nav tiesību pārsūdzēt vienbalsīgu dalībnieku lēmumu, kas

ir pamats tiesvedības izbeigšanai šajā lietā saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 2.punktu.

[10] Ar tiesas /datums/lēmumu līdzatbildētājs SIA “/nosaukums B/” aizstāts ar tiesību pārņēmēju SIA “/nosaukums/”.

[11] /datums/ tiesā saņemts prasītāja lūgums par lietu apvienošanu, pievienojot šo civillietu Zemgales rajona tiesā ierosinātajai civillietai Nr./numurs/

/pers. A/ prasībā pret SIA “/nosaukums B/” par atlaišanas pabalsta un prēmijas piedziņu.

Ar tiesas /datums/protokollēmumu prasītāja lūgums ir noraidīts, jo, pirmkārt, minētās civillietas nav vienveidīgas, proti, Zemgales rajona tiesas

tiesvedībā esošajā lietā ir celta prasība par atlaišanas pabalsta un prēmijas piedziņu, savukārt konkrētajā civillietā ir celta prasība par vienīgā dalībnieka

lēmuma /numurs/.punkta atzīšanu par spēkā neesošu. Otrkārt, šajās civillietās piedalās dažādas puses, proti, konkrētajā civillietā prasība celta pret SIA

“/nosaukums/” un OU “/nosaukums A/”, savukārt citā civillietā prasība pret OU “/nosaukums A/” nav celta. Tādējādi nepastāv Civilprocesa likuma

134.panta otrajā daļā noteiktais pamats šo civillietu apvienošanai.

[12] /datums/ tiesā saņemti atbildētāju papildu paskaidrojumi saistībā ar atbildētāju /datums/ tiesas sēdē iesniegtajiem pierādījumiem, kuri

apstiprina, ka prasītājs saistībā ar izvirzītajām pretenzijām, kas saistīti ar trūkumiem SIA “/nosaukums B/” Zviedrijas filiāles grāmatvedības uzskaitē, kā arī

nodokļu aprēķināšanā un samaksā, noslēdza izlīgumu, tādējādi atzīstot minētos faktus un uz tiem pamatotus prasījumus.

[13] /datums/ tiesā saņemti prasītāja papildu paskaidrojumi, kuros norādīts, ka SIA “/nosaukums B/” Zviedrijas filiāle tika dibināta 2017.gadā, līdz

ar ko tai nevarēja būt pienākums iesniegt nodokļu pārskatus par 2015.-2016.gadu. Tāpēc /pers. H/ vēstulē norādītais, ka pakalpojumi tika sniegti par

2015.-2020.gadu neatbilst patiesībai. Prasītājs ir vērsies Zviedrijas Nodokļu pārvaldē, lūdzot sniegt informāciju, vai SIA “/nosaukums B/” Zviedrijas

filiāle bija kavējusi nodokļu pārskatu iesniegšanas termiņus un vai tai bija nodokļu parādi. Uz šo pieprasījumu tika saņemta atbilde, ka pieprasītā

informācija ir konfidenciāla un tā var tikt sniegta tikai uzņēmuma pārstāvim. Ņemot vērā minēto, prasītājs nevar pierādīt negatīvus faktus, proti, ka filiālei

nebija neiesniegtu vai kavētu nodokļu pārskatu un ka tai nebija nodokļu parādu. Līdz ar to tieši atbildētājiem jāiesniedz pierādījumi saviem

apgalvojumiem, ka laikā, kad filiāles vadītājs bija prasītājs, tai bija neiesniegti nodokļu pārskati un nodokļu parādi.

[14] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis zvērināts advokāts Edgars Briedis prasību uzturēja. Paskaidrojumi tika sniegti Civilprocesa likuma 166.pantā

noteiktajā kārtībā. Pārstāvis atkārtoti norādīja argumentus, kas bija izteikti tiesai iepriekš iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos. Papildus tika norādīts,

ka pēc prasītāja paskaidrojumiem, ka vienošanos par atlīdzības apmēra grozīšanu parakstīšana pie darba līguma atbilda ilggadējai praksei SIA

“/nosaukums B/”, atbildētāji vairs neuzturēja savu argumentu par to, ka prasītājs zaudēja dalībnieka uzticību saistībā ar minēto vienošanos parakstīšanu.

Atbildētāju iesniegtie advokātu biroja “/nosaukums D/” dokumenti un /datums/vienošanās līgums ir datēti pēc prasītāja atcelšanas no /amats/ amata, līdz

ar ko šie pierādījumi nevarēja būt pamats tam, lai atbildētājam /datums/būtu svarīgi iemesli uzticības zaudēšanai prasītājam. Turklāt advokātu biroja

“/nosaukums D/” sagatavotie dokumenti nav ticami pierādījumi, jo tos radīja personas, kuras saistītas ar SIA “/nosaukums B/” un kuras ir ieinteresētas

SIA “/nosaukums B/” mērķu sasniegšanā. Atbildētāju iesniegtie dokumenti nav attiecināmi uz prasītāja atcelšanu no /amats/ amata. Laikā, kad prasītājs

bija SIA “/nosaukums B/” Zviedrijas filiāles vadītājs, viņš nesaņēma nevienu Zviedrijas Nodokļu administrācijas lēmumu vai paziņojumu par to, ka filiālei

būtu kādi nodokļu parādi vai kavētie nodokļu pārskati. Atbildētāji nav spējuši pamatot, ka /datums/dalībniekam bija svarīgi iemesli prasītāja atbrīvošanai

no amata. Līdz ar to ir pierādīts, ka Lēmuma /numurs/.punktā ietvertā norāde par uzticības zaudēšanu svarīgu iemeslu dēļ neatbilst patiesībai un ka šāds

formulējums ietverts ar mērķi, lai liegtu prasītājam tiesības saņemt atlaišanas pabalstu, kas neatbilst Civillikuma 1.pantam. Nav pamata attiecināt lietā Nr.

SKC-1095/2021 izteiktās atziņas uz šo lietu, jo nav iespējams konstatēt minētās lietas apstākļu būtisku līdzību ar šīs lietas apstākļiem. Turklāt Senāta

skaidrojums lietā Nr. SKC-1095/2021 sniegts pēc prasības celšanas šajā lietā, līdz ar ko tam nevajadzētu būt atpakaļejošam spēkam. Paskaidrojumos

prasītāja pārstāvis atkārtoti pieteica lūgumu par lietu apvienošanu. Tāpat prasītāja pārstāvis lūdza noraidīt atbildētāju lūgumu par tiesvedības izbeigšanu,

savukārt, ja lūgums par tiesvedības izbeigšanu tiks apmierināts, tad prasītāja pārstāvis lūdza noraidīt atbildētāju lūgumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu.

Gadījumā, ja tiesa noraidīs lūgumu par tiesvedības izbeigšanu un par lietu apvienošanu, prasītājs lūdza apmierināt prasību.

Ar tiesas /datums/protokollēmumu prasītāja lūgums par lietu apvienošanu noraidīts.

[15] Tiesas sēdē atbildētāju pārstāvis zvērināts advokāts Jevgēnijs Salims prasību neatzina. Paskaidrojumi tika sniegti Civilprocesa likuma

166.pantā noteiktajā kārtībā. Pārstāvis uzturēja savu lūgumu par tiesvedības izbeigšanu civillietā uz tiem pašiem pamatiem, kas bija norādīti

paskaidrojumos par prasību, kā arī tiesai iesniegtajos pieteikumos par tiesvedības izbeigšanu. Tāpat pārstāvis atkārtoti norādīja argumentus, kas bija

izteikti tiesai iepriekš iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos. Papildus tika norādīts, ka prasība ir noraidāma tāpēc, ka tiesai nav pamata pārvērtēt

uzticības zaudēšanas iemeslus. Tomēr, ja tiesa vērtēs, vai pastāvēja objektīvs pamats prasītāja atcelšanai no amata, prasība ir noraidāma kā nepamatota.

Prasītājs kā SIA “/nosaukums B/” filiāles Zviedrijā vadītājs nenodrošināja filiāles grāmatvedības organizāciju un nodokļu nomaksu atbilstoši Zviedrijas

normatīvo aktu prasībām, kā rezultātā filiāle nebija iesniegusi gada pārskatus par 2017. un 2018.gadu, bet Zviedrijas nodokļu aģentūrā iesniegtajās

nodokļu deklarācijās bija norādīta kļūdaina informācija par apliekamo ienākumu un ieņēmumu gūšanas laiku. Tādējādi prasītājs rīkojās pretēji gan likuma

“Par grāmatvedību” noteikumiem, saskaņā ar kuriem viņš kā filiāles vadītājs bija atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu filiālē, gan vadības līguma 3.2.,

3.4., 3.8.1., 3.8.2.punkta noteikumiem. Pēc šo apstākļu atklāšanas prasītājs nav veicis nepieciešamās darbības, lai izveidotu pienācīgu filiāles

grāmatvedības uzskaiti un samaksātu nodokļus. Prasītājs nav savlaicīgi un pilnā apmērā sniedzis visu nepieciešamo informāciju, kas apgrūtināja un

paildzināja atbilstošas grāmatvedības sistēmas izveidošanu un korekciju nodokļu deklarācijās sagatavošanu un iesniegšanu. Prasītāja iebildumi ir vērsti uz

atbildētāju iesniegto pierādījumu apšaubīšanu, taču prasītājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu tam, ka filiāles grāmatvedība tika pienācīgi organizēta un

ka tika samaksāti visi nodokļi. Šādus pierādījumus prasītājam bija iespējams iesniegt. Fakti par filiāles pienācīgās grāmatvedības uzskaites un nodokļu

nomaksas nenodrošināšanu ir pierādīti ar advokātu biroja “/nosaukums D/” /datums/paziņojumu par prasībām un /datums/maksājuma pieprasījumu, kā

arī prasītāja /datums/parakstīto vienošanās līgumu. Šie fakti atbilst SIA “/nosaukums B/” padomes /datums/sēdes protokolā norādītiem apstākļiem, kas

bija par pamatu uzticības zaudēšanai prasītājam un viņa atcelšanai no /amats/ amata. Atbildētāju pārstāvis lūdza izbeigt tiesvedību lietā, bet šī lūguma

noraidīšanas gadījumā lūdza noraidīt prasību pilnībā un piedzīt no prasītāja visus tiesāšanās izdevumus.

Motīvu daļa

[16] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies pušu paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka tiesvedība civillietā ir izbeidzama.

[17] Civilprocesa likuma 223.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības

tiesības.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pantu katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu

aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Jebkurai prasībai atbilstoši Civilprocesa likuma 1.pantam jābūt vērstai uz konkrētu tiesību vai interešu aizskāruma vai

apstrīdējuma novēršanu. Lai prasība būtu pamatota, nepieciešams: 1) no vienas puses, lai prasītājam būtu materiāla tiesība, kuras aizsardzību vai

atjaunošanu viņš grib panākt; 2) no otras puses, lai prasītāja tiesība būtu pārkāpta no atbildētāja puses (sk. Senāta 2020.gada 16.janvāra sprieduma

lietā Nr. SKC-36/2020 10., 11.punktu).

Satversmes 92.panta pirmais teikums negarantē personai tiesības uz jebkura tai svarīga jautājuma izlemšanu tiesā (sk. Satversmes tiesas

2020.gada 30.decembra lēmuma lietā Nr. 2020-08-01 12.1.punktu).

Tiesa konstatē, ka prasītājs lūdz atzīt par spēkā neesošu SIA “/nosaukums B/” /datums/vienīgā dalībnieka lēmuma par prasītāja atcelšanu no

/amats/amata /numurs/.punktu. Šis lēmums sastāv no vairākiem punktiem, tai skaitā /numurs/.punkta, kurā noteikts, ka sabiedrības dalībnieks nolēma

pieņemt /pers. A/ uzteikumu un nekavējoties atcelt viņu no sabiedrības /amats/ amata, un /numurs/.punkta, kurā noteikts, ka dalībnieks pieņēma šādu

lēmumu, jo sabiedrības padome un dalībnieks zaudēja uzticību /pers. A/ svarīgu iemeslu dēļ, kas neļauj viņam turpināt ieņemt sabiedrības /amats/ amatu.

Tiesa konstatē, ka prasītājs neapstrīd atcelšanu no amata, taču viņam ir iebildumi pret lēmumā norādīto pamatojumu uzticības zaudēšanai, proti, ka tā ir

zaudēta svarīgu iemeslu dēļ, jo tas liedz viņam saņemt vadības līguma /numurs/.punktā paredzēto atlaišanas pabalstu. Prasītājs uzskata, ka šāds

pamatojums neatbilst patiesībai un ka tas ietverts ar mērķi izvairīties no pabalsta samaksas, kas neatbilst Civillikuma 1.pantam. Tāpēc prasītājs lūdz tiesu

atzīt par spēkā neesošu lēmumā norādīto pamatojumu uzticības zaudēšanai (t.i., lēmuma /numurs/.punktu).

Turpmāk norādīto iemeslu dēļ tiesa atzīst, ka prasītājam nav prasības tiesības lūgt atzīt par spēkā neesošu vienīgā dalībnieka lēmumā par /amats/

atcelšanu norādīto pamatojumu uzticības zaudēšanai.

[17.1] Saskaņā ar Komerclikuma 217.panta pirmo daļu dalībnieku lēmumu par spēkā neesošu tiesa var atzīt, pamatojoties uz dalībnieka, /amats/

prasību. Tiesa konstatē, ka ar vienīgā dalībnieka /datums/lēmumu prasītājs tika atcelts no /amats/ amata un par atcelšanu no amata strīda nav. Ieraksts

komercreģistrā par prasītāja atcelšanu no /amats/ amata veikts /datums/(lietas 1.sējuma 31.lapa). Līdz ar to secināms, ka uz prasības celšanas brīdi, t.i.,

/datums/ prasītājam nebija /amats/ statusa. Attiecīgi viņam nebija tiesību celt prasību par dalībnieka lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Uz to, ka bijušajam /amats/ nav minēto prasības tiesību, norādīts pēdējā Senāta judikatūrā, proti, vienotas prakses nodrošināšanas nolūkā senatoru

kolēģija vērsa uzmanību, ka Komerclikuma 217.panta pirmā daļa nodrošina sabiedrības un tās dalībnieku tiesību un interešu aizsardzību, nevis piešķir

iespēju bijušajam /amats/ situācijā, kad pieņemts vienbalsīgs sabiedrības dalībnieku lēmums par /amats/ atcelšanu, ietekmēt sabiedrības darbību pēc

sabiedrības dalībnieku uzticības zaudēšanas (sk. Senāta 2021.gada 18.augusta lēmumu lietā Nr. SKC-1095/2021).

Salīdzinot konkrētās lietas apstākļus ar tās lietas apstākļiem, kurā pieņemts augšminētais Senāta lēmums, tiesa secina, ka tie ir līdzīgi, jo abos

gadījumos ir pārsūdzēts sabiedrības dalībnieku lēmums par /amats/ atcelšanu no amata, tikai atšķirīgi ir pārsūdzēšanas pamati, proti, šajā lietā – lēmuma

pamatojuma neatbilstība likumam, savukārt otrā lietā – būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā. Tiesas ieskatā, šīm atšķirībām nav nozīmes

Komerclikuma 217.panta pirmās daļas piemērošanas kontekstā, līdz ar ko minētā judikatūra ir attiecināma uz konkrēto lietu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Ņemot vērā minēto, secināms, ka tiesa

ņem vērā judikatūru, kas pastāv uz nolēmuma sagatavošanas brīdi. Līdz ar to nav pamatots prasītāja arguments, ka minētā judikatūra nav ņemama vērā,

jo tā nepastāvēja uz prasības celšanas brīdi.

[17.2] Tiesa piekrīt atbildētāju pārstāvja viedoklim, ka dalībnieka uzticības zaudēšanas iemesli nav tiesvedības jautājums. /amats/ amats ir uzticības

amats. Uzticība un tās zaudēšana ir subjektīvi faktori, tādēļ tas, vai uzticības zaudēšanai ir bijis objektīvs iemesls, nav nekādas ietekmes uz sabiedrības

dalībnieku vienbalsīga lēmuma spēkā esību (sk. Senāta 2021.gada 18.augusta lēmumu lietā Nr. SKC-1095/2021). No minētā izriet, ka dalībnieka

uzticībai /amats/ ir subjektīvs raksturs un tiesai nav iespējams piespiest dalībnieku pretēji tā gribai uzticēties kādai personai kā sabiedrības /amats/ tikai

tāpēc, ka, iespējams, personas rīcība nav vainojama. Līdz ar to tiesa neuzskata par iespējamu konkrētās lietas ietvaros vērtēt pušu argumentus par to, vai

prasītāja rīcība sabiedrības /amats/ amatā bija tiesiska, un attiecīgi, vai dalībnieka uzticības zaudēšanai bija objektīvs iemesls, jo tas nevar ietekmēt

dalībnieka lēmuma par /amats/ atcelšanu spēkā esību. Tiesa pievienojas atbildētāju pārstāvja viedoklim, ka jautājums par atlaišanas pabalsta izmaksu ir

strīds par vadības līguma izpildi. Senāts atzina, ja bijušajam /amats/ ir mantiska rakstura vai reputācijas pretenzija pret sabiedrību atbrīvošanas no amata

iemesla dēļ, prasība ceļama vispārējā, nevis Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas kārtībā, kas paredzēta kapitālsabiedrību būtiskāko iekšējo strīdu risināšanai

(sk. Senāta 2021.gada 18.augusta lēmumu lietā Nr. SKC-1095/2021). Ņemot vērā minēto, secināms, ka bijušajam /amats/ nav tiesību pārvērtēt

dalībnieka lēmumā norādīto uzticības zaudēšanas pamatu un risināt jautājumu par atlaišanas pabalsta izmaksu strīda par dalībnieka lēmuma spēkā esību

ietvaros. Saskaņā ar prasītāja norādīto, Zemgales rajona tiesā ir ierosināta civillieta Nr. /numurs/ /pers. A/ prasībā pret SIA “/nosaukums B/” par

atlaišanas pabalsta piedziņu. Izmantojot savas tiesības ieskatīties Tiesu informatīvajā sistēmā, lai noskaidrotu tālāku civillietas Nr. /numurs/ iztiesāšanas

gaitu, konstatēts, ka šī civillieta nav izskatīta pēc būtības. Līdz ar to tiesa atzīst, ka fakti un pierādījumi par prasītāja rīcību sabiedrības /amats/ amatā, no

kā ir atkarīga prasītāja prasības par atlaišanas pabalsta izmaksu apmierināšana, ir vērtējami civillietas Nr./numurs/ ietvaros.

[18] Civilprocesa likuma 33.panta pirmā daļa noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

[18.1] Ņemot vērā to, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu tiesas izdevumi prasītājam nav

atlīdzināmi.

[18.2] Atbildētājs SIA “/nosaukums/” lūdza piedzīt no prasītāja ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1 966,25 EUR. Šo izdevumu pamatošanai SIA

“/nosaukums/” iesniedza tiesā ZAB “/nosaukums E/” /datums/rēķinu Nr./numurs/ par juridiskās palīdzības sniegšanu šajā civillietā par 1 966,25 EUR

(lietas 2.sējuma 30.lapa). Lūgums par šo izdevumu piedziņu pamatots ar Senāta nolēmumiem lietā Nr. SKC-119, SKC-1434, SKC-2151, SKC-

2390/2016, kā arī pārstāvis norādīja, ka juridiskā palīdzība SIA “/nosaukums/” tika sniegta gan pirmās, gan otrās instances tiesā, turklāt bija

nepieciešams sagatavot paskaidrojumus par prasību pēc būtības, vākt pierādījumus, sniegt paskaidrojumus par prasītāja iebildumiem un blakus sūdzību

utt. (lietas 2.sējuma 28.lapa).

Prasītāja pārstāvis norādīja, ka tiesvedības izbeigšanas gadījumā ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņai no prasītāja nav pamata, jo prasītājs

nav vainojams, ka tiesa ierosināja lietu, kuru nedrīkstēja ierosināt.

Izvērtējot pušu argumentus, tiesa atzīst, ka atbildētāja SIA “/nosaukums/” ar lietas vešanu saistītie izdevumi atlīdzināmi daļā par 1 425 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta d) apakšpunktu izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav

mantiska rakstura, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 EUR. Šī panta ceturtajā daļā noteikts, ka, ja prasība ir izskatīta tikai

pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā

atlīdzības apmēra. Tiesas ieskatā, tas, ka konkrētās lietas ietvaros atsevišķi procesuālie jautājumi saistībā ar blakus sūdzību tika izskatīti Rīgas

apgabaltiesā, nedod pamatu piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus vairāk nekā 50% no Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta d)

apakšpunktā noteiktā apmērā, jo pati prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka maksimālā atlīdzināmo izdevumu

par advokāta palīdzību summa ir 1 425 EUR (50% no 2850 EUR).

Situācijā, kad Civilprocesa likuma 44.pantā nav reglamentēta ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšana visos iespējamos tiesvedības procesa

pabeigšanas gadījumos, atbildētājam nevar liegt tiesību prasīt atlīdzināt izdevumus, kas viņam radušies sakarā ar lietas vešanu, kaut arī lietā galīgais

nolēmums nav spriedums, ar kuru lieta izspriesta pēc būtības (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 16.oktobra lēmums lietā Nr.

SKC-2390/2016). Tāpat šajā Augstākās tiesas Civillietu departamenta lēmumā norādīts, ka judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka likuma nepilnība nevar

būt pamats pušu mantisko tiesību aizskārumam. Likumā ir nostiprināts princips, ka prasītājam, kurš nepamatoti ierosinājis strīdu, jāatlīdzina atbildētājam

ar lietas vešanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 44.panta trešā daļa). Līdz ar to nav pamata prasītāju atbrīvot no to izdevumu atlīdzināšanas, kas

otrai pusei radušies sakarā ar lietas vešanu tiesā. Tas neatbilst arī taisnības principam (sk. Augstākās tiesas Senāta 2002.gada 27.marta lēmumu lietā

Nr. SKC-119).

Tiesa atzīst, ka atbildētājs SIA “/nosaukums/” bija nepamatoti iesaistīts tiesvedībā pēc prasītāja /pers. A/ iniciatīvas. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

privāttiesisko attiecību pamatā ir privātās autonomijas princips. Izvēle uzsākt civilprocesuālās darbības tiesā ir tieši atkarīga no personas subjektīvajiem

ieskatiem (sk. Satversmes tiesas 16.07.2020. sprieduma lietā Nr. 2020-05-01 10.punktu). Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesas ieskatā, nav pamata

atbrīvot prasītāju no ar lietas vešanu saistīto izdevumu, kas radās SIA “/nosaukums/”, atlīdzināšanas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta 1.1 daļu par atlīdzināmo izdevumu faktisko apmēru uzskata gan izdevumus, kuri jau ir samaksāti, gan

izdevumus, par kuriem saskaņā ar advokāta un puses vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu ir izrakstīts rēķins.

Atbildētājs SIA “/nosaukums/” iesniedza tiesā ZAB “/nosaukums E/” /datums/rēķinu Nr. /numurs/ par juridiskās palīdzības sniegšanu šajā civillietā

par 1966,25 EUR (lietas 2.sējuma 30.lapa). SIA “/nosaukums/” šos izdevumus ir apmaksājusi (lietas 2.sējuma 31.lapa).

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta d) apakšpunktu, trešo un ceturto daļu,

tiesa atzīst, ka no prasītāja par labu atbildētājam SIA “/nosaukums/” ir piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 1 425 EUR apmērā. Savukārt

atbildētāja SIA “/nosaukums/” lūgums par minēto izdevumu piedziņu pārējā daļā, t.i., 541,25 EUR ir noraidāms. Tāpat ir noraidāms prasītāja lūgums

tiesvedības izbeigšanas gadījumā nepiedzīt no prasītāja atbildētāju tiesāšanās izdevumus.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 2.punktu, 224., 229. un 230.pantu, tiesa

nolēma

izbeigt tiesvedību civillietā Nr. /numurs/ /pers. A/ prasībā pret SIA “/nosaukums/” un OU “/nosaukums A/” par SIA “/nosaukums B/”

/datums/vienīgā dalībnieka lēmuma /numurs/.punkta atzīšanu par spēkā neesošu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /numurs/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus

1 425 EUR (viens tūkstotis četri simti divdesmit pieci euro), samaksu veicot SIA “/nosaukums/” kontā Nr. /konta numurs/, AS “Swedbank”.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu lēmuma labprātīgai izpildei daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu -

10 (desmit) dienas no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 dienu laikā no lēmuma pasludināšanas dienas, iesniedzot blakus sūdzību Ekonomisko lietu tiesā un

samaksājot drošības naudu 70 EUR.

Drošības nauda maksājama uz šādiem rekvizītiem - saņēmējs: Tiesu administrācija, nodokļu maksātāja Nr. /numurs/, konta Nr. /konta numurs/,

saņēmēja banka: Valsts kase.

Tiesnese O.Pulle-Čižova

DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU.