Court allowed landlord to terminate lease and recover arrears from tenants for unpaid rent and utilities.

Lietas Nr. C30505115

Lietvedības Nr.C-2454-16/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 30.martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

tiesnese Z. Studente

ar tiesas sēdes sekretāri S. Skuteli,

piedaloties prasītāja pārstāvim R. Rottam,

atbildētājam /pers. B/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Rīgas Tehniskās universitātes, reģistrācijas Nr.90000068977, prasībā pret /pers. B/, personas kods /personas

kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas, īres maksas un pamatpakalpojumu parāda EUR 2800,02 piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 23.jūlijā tiesā saņemts Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk – Prasītājs), prasības pieteikums pret /pers. B/ un /pers. C/ (turpmāk

arī – Atbildētāji) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, īres maksas un

pamatpakalpojumu parāda EUR 2800,02 piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka uz Latvijas Republikas Ministru Kabineta 1996.gada 21.jūnija rīkojuma Nr.233 pamata īpašuma tiesības uz

zemesgabalu 2292 kv.m. platībā, uz kura atrodas 4.stāvu administratīvā ēka lit.1, viena 6.stāvu ēka lit.Nr.1c un pagrabs zem pagalma ar lit.Nr.2 ir

nostiprinātas Latvijas valstij Rīgas Tehniskās universitātes personā.

Pamatojoties uz 2014.gada 19.novembra Ministru kabineta rīkojuma Nr.658 Prasītājam 2014.gada 30.decembrī uz minēto nekustamo īpašumu ir

nostiprinātas īpašuma tiesības.

Prasītāja prasība ir pret /pers. C/ un /pers. B/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa Nr.21, /adrese/, bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas, kā arī īres maksas un pamatpakalpojumu parādu piedziņu.

Norāda, ka 1994.gada 4.aprīlī Prasītājs ar /pers. C/ noslēdza Dzīvojamās telpas īres līgumu. Atbilstoši šī līguma noteikumiem /pers. C/ nodeva

lietošanā uz nenoteiktu laiku dzīvojamo telpu /adrese/. Dzīvojamās telpas tika nodotas 1994.gada 4.aprīlī, pusēm noslēdzot Dzīvojamās telpas

nodošanas – pieņemšanas aktu.

/pers. C/ adresi /adrese A/, kā savu dzīves vietu ir reģistrējusi 1992.gada 17.augustā, savukārt /pers. B/ savu dzīves vietu minētajā adresē

reģistrējis 1992.gada 10.augustā.

Saskaņā ar īres līguma 2.punkta noteikumiem īrniekam ir jāveic īres maksas maksājumi par kārtējo mēnesi līdz mēneša 30.datumam un maksa par

komunālajiem pakalpojumiem īrniekam ir jāmaksā vienlaicīgi ar īres maksu.

Atbildētājiem tika nodrošināta iespēja netraucēti lietot un izmantot strīdus dzīvojamo telpu.

Atbildētāju parāds par īri un komunālajiem (turpmāk – pamatpakalpojumi) maksājumiem sāka izveidoties no 2009.gada l.jūnija, kad Atbildētāji

īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem sāka maksāt nepilnā apmērā.

Prasītājs veica visas iespējamās darbības, lai strīdu atrisinātu pirms tiesvedības uzsākšanas. Dialogs ar /pers. C/ neizveidojās, ņemot vērā viņas

cienījamo vecumu un sociālās problēmas. Savukārt /pers. B/ uz lūgumiem veikt maksājumus aizbildinājās ar faktisko maksātnespēju.

2012.gada 6.novembrī Prasītājs lūdza pašvaldību sniegt atbalstu /pers. C/ pabalsta vai citas palīdzības veidā, pēc kā pašvaldības iestāde

2012.gada 5.decembrī /pers. C/ sociālo problēmu risināšanai nosūtīja uzaicinājumu sazināties ar Rīgas sociālo dienestu.

2014.gada 8.septembrī Prasītājs Atbildētājiem nosūtīja 2014.gada 5.septembra brīdinājumu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un

izlikšanu. /pers. B/ brīdinājumu saņēmis 2014.gada 19.septembrī, ko apliecina atzīme par sūtījuma saņemšanu. Atbildētāja /pers. C/ izvairījās no

brīdinājuma saņemšanas un brīdinājums tika atgriezts Prasītājam (pasta komersanta 14.10.2014. zīmogs).

Norāda, ka likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas noteikumi paredz, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi

iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Prasītājs 2014.gada 7.oktobra laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” laidienā

Nr.198 ir publicējis paziņojumu par samaksas pienākumu, kurā Atbildētajai /pers. C/ ir piedāvāts mēneša laikā samaksāt īres maksas un

pamatpakalpojumu parādu EUR 2197,94. Paziņojumā tika norādītas Atbildētājai nelabvēlīgās sekas savu saistību neizpildes gadījumā.

2014.gada 23.martā Prasītājs Atbildētājiem nosūtīja (25.03.2015. pasta zīmogs) atkārtotu brīdinājumu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu

un izlikšanu.

/pers. C/ no brīdinājuma saņemšanas izvairījās un brīdinājums tika atgriezts Prasītājam sakarā ar to, ka ir beidzies glabāšanas laiks (28.04.2015.

pasta zīmogs).

Norāda uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas noteikumiem, kas nosaka, ka gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka

atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

Prasītājs 2015.gada 1.aprīļa laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.65 publicēja atkārtotu paziņojumu par parādu samaksu, kurā abiem

Atbildētajiem ir piedāvāts mēneša laikā samaksāt īres maksas un pamatpakalpojumu parādu EUR 2653,18 apmērā. Paziņojumā tika norādītas

Atbildētājiem nelabvēlīgās sekas savu saistību neizpildes gadījumā.

Brīdinājuma mērķis ir darīt zināmu Atbildētājam par parāda lielumu, kas pārsniedz trīs mēnešus, lai atbildētājs tādā gadījumā varētu izvairīties no

sev nelabvēlīgām sekām. Ja parādnieks ir brīdināts par šāda parāda esamību un turpina nemaksāt, tad Atbildētājs ir vienaldzīgs pret šādu seku

iestāšanos.

Līdz prasības celšanas dienai Atbildētāji īres maksas un pamatpakalpojumu maksājumu parādu nav nokārtojuši.

Norāda, ka Atbildētāji izīrētājam daļu no īres maksas un maksu par pamatpakalpojumu sniegšanu ir maksājuši neregulāri, tomēr šo maksājumu

summas ir vairāk kā piecas reizes mazākas nekā rēķina summa, kas ne tikai nesedz kārtējo maksājumu, un parāda summa tādejādi pieaug ar katru

mēnesi. Līdz ar to būtiska nozīme ir parādu kopsummai, nevis apstāklim, ka katru mēnesi kāds maksājums ir izdarīts. Atbildētāju parāds vairākkārtēji

pārsniedz Atbildētāju trīs mēnešu maksājumu summu.

Norāda, ka parāds aprēķināts par laika posmu no 2009.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 1.jūlijam un tas ir EUR 2800,02.

Parāds, kas radies par īres maksu nemaksāšanu ir EUR 1659,50, bet par saņemtajiem pamatpakalpojumiem EUR 1140,52 apmērā.

Prasība pamatota ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu, Civillikuma 2112.pantu, Civilprocesa likuma 23.pantu, 35.panta pirmās daļas

8.punktu, 128.pantu.

Lūdz tiesu izbeigt dzīvojamās telpas Nr.21, /adrese/, īres līgumu un izlikt Atbildētājus, kā arī dzīvoklī dzīvojošas citas personas un apakšīrniekus, ja

tādi tur dzīvo, no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt no Atbildētājiem Prasītāja labā parādu EUR 2800,02 apmērā; piedzīt solidāri

Prasītāja labā samaksāto valsts nodevu EUR 418,28 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 7,83 apmērā.

2015.gada 24.jūlijā Atbildētājiem nosūtīts prasības pieteikums vienlaikus nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 24.augustam.

Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus lietā nav snieguši.

2015.gada 22.decembrī Atbildētājiem ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīta tiesas pavēste uz Atbildētāju deklarēto dzīves vietu.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēde prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītiem apstākļiem. Papildus norādīja, ka ir darīts viss, lai risinātu radušos

situāciju. Kopš 2015.gada jūlija nekādi maksājumi no Atbildētājiem netika saņemti.

Atbildētājs /pers. B/ tiesas sēdē prasību atzina. Papildus norādīja, ka ir bez darba un bezdarbnieka pabalstu nesaņem. Fizisku darbu nevar strādāt

veselības stāvokļa dēļ. Vienīgie ienākumi ir mātes /pers. C/ pensija un ienākumi no ielās salasītajām pudelēm. Sākotnēji maksājumi par dzīvokli tika segti

no mātes /pers. C/ pensijas. Šobrīd tas nav iespējams, jo /pers. C/ ir noslēpusi savu bankas norēķinu karti.

Atbildētāja/pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdēs vietu un laiku paziņots likumā noteiktā kārtībā. Nav informējusi tiesu par savas

neierašanās iemeslu, tāpēc tiesa atzīst /pers. C/ neierašanos par neattaisnojošu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas /pers. C/ klātbūtnes tiesas sēdē.

Ņemot vērā minēto un to, ka tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa nolēma izskatīt

lietu bez atbildētājas /pers. C/ piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Noklausoties pušu paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 190.panta otrajai daļai taisot spriedumu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No lietas materiāliem pievienotās Zemesgrāmatu apliecības redzams, ka Prasītājs ir zemes gabala 2292 kv.m. platībā, uz kuras atrodas viena 4-

stāvu administratīvā ēka lit.1, viena 6-stāvu ēka lit. Nr.1c un pagraba zem pagalma ar lit.Nr.2, pamatojoties uz 2014.gada 19.novembra Ministru

kabineta rīkojumu Nr.658, īpašnieks (lietas 10.-11.lapa).

Saskaņā ar 1994.gada 4.aprīļa Dzīvojamās telpas nodošanas – pieņemšanas aktu atbildētājai /pers. C/ nodota dzīvojamā telpa /adrese/, par ko

1994.gada 4.aprīlī noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (lietas 12.-16.lapa).

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai

par maksu (…).

Savukārt saskaņā ar minētā likuma (redakcijā, kas bija spēkā no 1993.gada 1.aprīļa līdz 1996.gada 13.augustam,tas ir, arī īres tiesisko attiecību

nodibināšanas laikā) 9.panta otro daļu kopā ar īrnieku dzīvojošajiem viņa ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par īres līguma saistībām.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmā daļa noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa

ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu,

lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem, vai arī, ja īrnieks vairāk

nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas

īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar minētā panta otro daļu izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina

īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. (…).

Tādējādi tiesa atzīst, ka īrnieka brīdināšana par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu rakstveidā vismaz mēnesi pirms prasības celšanas tiesā ir

obligāts priekšnoteikums prasības celšanai uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā norādītajiem pamatiem. Ņemot vērā to, ka īrnieka

ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam, kā arī viņi kopā ar īrnieku ir solidāri mantiski atbildīgi, tiesa uzskata, ka īrnieka

ģimenes locekļiem pirms prasības celšanas tiesā ir tiesības tikt rakstveidā informētiem par iespējamo izlikšanu sakarā ar īres maksas vai

pamatpakalpojumu parādu, tādējādi nodrošinot viņiem iespēju samaksāt izveidojušos parādu un izvairīties no izlikšanas no dzīvojamās telpas. Līdz ar to

rakstveida brīdinājums ir izsniedzams gan īrniekam, gan visiem pilngadīgajiem ģimenes locekļiem.

Līdzīgs skaidrojums ir sniegts gan juridiskajā literatūrā (sk. R.Krauze. Par dzīvojamo telpu īri. Likums ar komentāriem. Trešais papildinātais

izdevums. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 126.lpp.), gan Augstākās tiesas judikatūrā (sk., piemēram, 2012.gada 25.janvāra spriedumu lietā

Nr.SKC-16/2012).

Turklāt Augstākās tiesas judikatūrā (sk., piemēram, 2009.gada 30.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-227/2009) ir nostiprināta atziņa, ka par

pierādījumiem brīdinājuma izsniegšanai var kalpot īrnieka parakstīts brīdinājuma otrs eksemplārs vai cits rakstisks īrnieka izdots dokuments par

brīdinājuma saņemšanu, pasta paziņojums par brīdinājuma nodošanu, kā arī notāra apliecinājums par paziņojuma nodošanu īrniekam.

Kā redzams no lietas materiāliem, Prasītājs pirms prasības celšanas ar 2014.gada 5.septembra brīdinājumu Nr.03000-2.2.4/44 un 2015.gada

24.marta brīdinājumu Nr.03000-2.2.1/30, nosūtījis Atbildētājiem paziņojumu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās

platības, parāda nesamaksāšanas dēļ, ko Atbildētāji ir ignorējuši (lietas 19.-23.lapa).

No lietas materiāliem pievienotiem Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” publikācijas apliecinājumiem redzams, ka Prasītājs

izpildot likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrās daļas noteikumus, publicējis paziņojumus, lūdzot /pers. C/ nokārtot savas saistības pret Prasītāju

(lietas 25.-26.lapa).

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” (redakcijā, kas bija spēkā no 1993.gada 1.aprīļa, tas ir, arī īres tiesisko attiecību nodibināšanas laikā)

12.panta pirmo daļu, dzīvokļa īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Savukārt maksu par komunālajiem pakalpojumiem (apkuri, ūdensapgādi, kanalizāciju, gāzi, elektroenerģiju un citiem pakalpojumiem) iekasē papildus

dzīvokļa īres maksai valdības noteiktajā kārtībā.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt

ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

Saskaņā ar īres līguma 2.1.punktu, /pers. C/ apņēmās veikt īres maksu LVL 0,075 kv.m. (EUR 0,11 kv.m.) par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša

30.datumam. Savukārt no līguma 2.2.punkta redzams, ka maksa par komunālajiem pakalpojumiem noteikta pēc noteiktajiem tarifiem un tā maksājama

vienlaicīgi ar īres maksu.

No lietas materiāliem pievienotā Līguma Nr.893 bilances kopsavilkuma (lietas 30.-36.lapa) redzams, ka Atbildētāji samaksu par dzīvojamo telpu

īri un komunālajiem pakalpojumiem nav veikuši pilnā apmērā, līdz ar ko izveidojies parāds ERU 2800,02. Turklāt, kā to tiesas sēdē norādīja Prasītāja

pārstāvis, Atbildētāji maksājumus kopš 2015.gada jūlija, kad tika iesniegta prasība, nav veikuši. Minēto nenoliedza arī atbildētājs /pers. B/.

Ņemot vērā to, ka likuma “Par dzīvojamo telpu īri” (redakcijā, kas bija spēkā no 1993.gada 1.aprīļa) 28.2pantā norādīts, ka īrnieka ģimenes

locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam, kā arī viņi kopā ar īrnieku ir solidāri mantiski atbildīgi, no Atbildētājiem Prasītāja labā solidāri

piedzenams parāds EUR 2800,02 apmērā.

Vienlaikus tiesa norāda, ka saskaņā likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36. 3pantā noteikts, ja, pamatojoties uz šā likuma 28.2panta pirmo daļu, ir

likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu ar īrnieku, kurš atbilst kādai no šā likuma 36.1panta pirmajā daļā

minētajām īrnieku kategorijām, tiesas sprieduma izpilde par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam

citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Līdz ar to tiesa secina, ka ir apmierināms prasījums par dzīvojamās telpas īres līguma, kas noslēgts starp Rīgas Tehnisko universitāti un /pers. C/,

personas kods /personas kods/, izbeigšanu un Atbildētāji izliekami no dzīvojamās telpas, sprieduma izpildes stadijā pārbaudot, vai Atbildētāji neatbilst

īrnieku kategorijām, kurām tiek nodrošināta palīdzība saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1pantu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet

atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no Atbildētājiem piedzenami šādi tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva EUR 418,28 apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 7,83, bet kopā EUR 426,11.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no Atbildētājiem valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 5,65.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 189.-195.pantu, 204. pantu,

nosprieda:

Apmierināt Rīgas Tehniskās universitātes, reģistrācijas Nr.90000068977, prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/,

personas kods /personas kods/, par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, īres maksas

un pamatpakalpojumu parāda EUR 2800,02 piedziņu.

Izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/, īres līgumu, kas noslēgts starp Rīgas Tehnisko universitāti un /pers. C/, personas kods /personas kods/.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās

telpas ierādīšanas, sprieduma izpildes stadijā pārbaudot, vai atbildētāji neatbilst īrnieku kategorijām, kurām tiek nodrošināta palīdzība saskaņā ar likuma

„Par dzīvojamo telpu īri” 36.1 pantu.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/ ,par labu Rīgas Tehniskai universitātei,

reģistrācijas Nr.90000068977, parādu EUR 2800,02 (divi tūkstoši astoņi simti euro,02 centi) apmērā.

Piedzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas Tehniskai universitātei, reģistrācijas

Nr.90000068977, samaksātos tiesas izdevumus EUR 426,11 (četri simti divdesmit seši euro,11 centi).

Samaksa jāveic Rīgas Tehniskās universitātes norēķinu kontā: AS “SEB banka” konta Nr.LV45UNLA0050015395881.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus EUR 5,65 (pieci euro, 65 centi) apmērā, kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316,

saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai

(atbildētāja vārds un uzvārds).

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit)

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Z. Studente