Court convicts defendant of administrative offense for refusing police and imposes five-day administrative arrest.

Lietas Nr. 115037913

Lietas arhīva Nr. 1-0013-14/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2014.gada 8.janvārī

Jelgavas tiesas tiesnese I.Salaka,

ar tiesas sēdes sekretāri S.Rudovsku,

piedaloties

Iestādes pilnvarotajam pārstāvim G.Lukjanovam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. D/, dzimis/datums/, personas

kods:/personas kods/, deklarētā dzīves vieta: /adrese/,

saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 175.panta.

Aprakstošā daļa

2013.gada 14.decembrī Jelgavas tiesā saņemts Ozolnieku novada pašvaldības policijas (turpmāk- Ozolnieku NPP) inspektora

G.Lukjanova 2013.gada 10.decembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols DC Nr.300781 un tam pievienotie administratīvā

pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2013.gada 5.decembrī plkst.16.10 /pers. D/Ozolnieku novadā, Cenu pagastā, Ānē, Celtnieku 4

mājas pagalmā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas iestādes darbinieku likumīgajām prasībām laikā, kad policijas darbinieki pilda

dienesta pienākumus, tas ir, attiecās nosaukt personas datus, grūstīja policijas darbiniekus un atteicās kāpt policijas automašīnā.

/pers. D/ darbības kvalificētas kā Latvijas APK 175.panta administratīvais pārkāpums.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas

izskatīšanā. Par tiesas sēdes laiku un vietu /pers. D/ paziņots Latvijas APK 268. 1 panta noteiktajā kārtībā, 2013.gada 15.decembrī

nosūtot tiesas pavēsti uz viņa deklarēto dzīves vietu, kuru viņš pret parakstu ir saņēmis 2013.gada 19.decembrī. /pers. D/ uz tiesas

sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem tiesu neinformēja un lūgumus par administratīvās lietas izskatīšanas atlikšanu neizteica.

Tiesnese secina, ka tādējādi /pers. D/ nevēlas realizēt savas pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un lieta

izskatāma bez viņa klātbūtnes.

Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. D/ ar parakstu paliecināja, ka viņš ir iepazīstināts ar administratīvā pārkāpuma

protokola saturu un viņam izskaidrotas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un

pienākumi, kā arī saņēmis protokola eksemplāru. Piezīmēs par protokola saturu /pers. D/ norādīja, ka tam piekrīt.

2013.gada 9.decembra paskaidrojumā (lietas 8.lapa) /pers. D/ paskaidroja, ka par notikušo 2013.gada 5.decembrī neko paskaidrot

nevarot tādēļ, ka būdams alkohola reibuma stāvoklī, neko neatceroties. Tāpat neatceroties, ka bijis nogādāts uz atskurbtuvi. Izteikt

lūgumus un papildinājumus, kā arī iesniegt pierādījumus /pers. D/ nevēlējās.

Iestādes pilnvarotais pārstāvis lūdza /pers. D/ saukt pie likumā paredzētās atbildības. Pie administratīvās atbildības

saucamās personas personību raksturoja negatīvi.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā lietā iesniegtos pierādījumus, uzklausījusi Iestādes pilnvarotā pārstāvja viedokli,

tiesnese secina, ka /pers. D/ ir izdarījis Latvijas APK 175.pantā paredzētu administratīvo pārkāpumu, proti, 2013.gada 5.decembrī

ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

Minētie secinājumi izdarīti pamatojoties uz turpmāk minētajiem konstatētajiem apstākļiem.

Atbilstoši Latvijas APK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir

izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās

atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir

nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 175.panta noteikumi nosaka, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas

darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības

sargāšanu vai dienesta pienākumus ir paredzēta administratīvā atbildība.

Lai atzītu, ka persona ir vainojama administratīvajā pārkāpumā pēc minētā panta, jākonstatē, vai policijas darbinieki pildīja

dienesta pienākumus, vai policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā ir bijušas likumīgas un vai nepakļaušanās šim prasībām

bijusi ļaunprātīga.

Latvijas APK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās

personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus

apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi, personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem,

rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem,

lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,

kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Administratīvā pārkāpuma lietā tiesnese konstatē šādus pierādījumus:

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta ceturtajai daļai par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kas fiksētas Ozolnieku NPP

inspektora G.Lukjanova sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā DC Nr.300781 (lietas 3.lapa).

Ar lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā (lietas 4.lapa) konstatēts, ka Ozolnieku NPP inspektors

G.Lukjanovs, 2013.gada 6.decembrī izskatot policijas iestādē reģistrēto materiālu NŽ (bez numura) par to, ka 2013.gada 5.decembrī

ap plkst.16.10 Ozolnieku novada Cenu pagasta Ānes ciematā, Celtnieku 4 mājas pagalmā, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas iestādes

darbinieku likumīgajām prasībām laikā, kad policijas darbinieki pilda dienesta pienākumus, /pers. D/ darbībās saskatīja Latvijas APK

175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma pazīmes un saskaņā ar Latvijas APK 238. 1pantu uzsāka lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1pantu par pierādīšanas līdzekļiem administratīvā pārkāpuma lietā atzīstami Ozolnieku NPP

inspektoru G.Lukjanova, K.Rozīša un R.Indriksona ziņojumi (lietas 5.-7.lapa), kā arī /pers. I/, /pers. J/ un /pers. K/ paskaidrojumi (lietas

9.-11.lapa).

Ar IeM Informācijas centra Soda reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas 12.-13.lapa)

konstatēts, ka /pers. D/ kopš 2007.gada ir 14 spēkā esoši administratīvie sodi, no tiem gada laikā administratīvi sodīts 4 reizes,

pēdējo reizi- 2013.gada 13.septembrī pēc Latvijas APK 167.panta ar naudas sodu Ls 50,- apmērā, kas nav izpildīts.

Vērtējot /pers. D/vainu Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tiesnese atzīst, ka lietā

nepastāv strīds par to, ka policijas darbinieki G.Lukjanovs, K.Rozītis un A.Joma 2013.gada 5.decembrī pildīja dienesta pienākumus.

No lietā iegūtajiem pierādījumiem izriet, ka Ozolnieku NPP inspektori G.Lukjanovs, K.Rozītis un R.Indriksons 2013.gada

5.decembrī saņemot telefonisku izsaukumu no Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes devās uz /adrese/, kur /pers. D/, būdams

alkohola reibuma stāvoklī, izraisīja skandālu ar /pers. N/, apdraudot viņas dzīvību un veselību. Ierodoties izsaukuma vietā, konstatēja,

ka /pers. D/ ir aizmucis. Veicot operatīvās darbības noskaidroja, ka /pers. D/ atrodas Celtnieku ielā 4 kāpņutelpā. Ierodoties minētajā

adresē tur sastapa /pers. D/. Inspektora G.Lukjanova likumīgi izteikto prasību doties līdz uz policijas automašīnu /pers. D/ attiecās

pildīt un sāka lamāties rupjiem necenzētiem vārdiem. Pielietojot fizisku spēku /pers. D/ tika izvests ārā no mājas kāpņutelpas, kur viņš

mēģināja ar dūri iesist inspektoram G.Lukjanovam pa galvu. /pers. D/ izrāvās no satvēriena un mēģināja aizbēgt. /pers. D/ atradās

stiprā alkohola reibuma stāvoklī un izrādīja pretošanos policijas darbiniekiem, grūda, vicinājās ar rokām, kā rezultātā aizliecot /pers.

D/ labo roku aiz muguras, viņš tika ievietots policijas automašīnā un nogādāts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes dežūrdaļā.

Tiesnese atzīst, ka policijas darbinieku izvirzītās prasības /pers. D/ bija likumīgas, jo atbilstoši likuma „Par policiju” 12.panta

pirmās daļas 1. un 4.punktam policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības

prasīt, lai persona likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos

piespiedu līdzekļus un likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā viņus nogādāt policijas iestādē.

Lietā ir iegūti pietiekoši pierādījumi, ka policijas darbinieku likumīgās prasības /pers. D/ doties līdz uz dienesta

transportlīdzekli tika izteiktas vairākkārtīgi un viņš tās ignorēja, izrādīja fizisku pretošanos, mēģināja aizmukt, kā rezultātā pret viņu tika

pielietots fizisks spēks.

Vienlaikus lietā nav gūts apstiprinājums protokolā norādītajām ziņām, ka policijas darbinieki /pers. D/ būtu izvirzījuši prasību

nosaukt savus personas datus un viņš šādu prasību būtu ignorējis, tādējādi šīs darbības ir izslēdzamas no administratīvā pārkāpuma

protokola satura.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka policijas darbinieks /pers. D/ būtu izprovocējuši uz pretlikumīgu rīcību un viņa pienākums bija

izpildīt policijas darbinieku prasības, jo likuma „Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts

varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti

jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība

saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

Savukārt, lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kās tas noteikts Latvijas APK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to,

ka tiek pierādīta personas vaina attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā un īpašs jēdziena „ļaunprātīgums” iztulkojums un novērtējums, lai

varētu atzīt personu par vainīgu nodarījumā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā, nav nepieciešams. (skat. arī Administratīvās

apgabaltiesas 2005.gada 10.marta sprieduma lietā AA 609-05/8 15.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka /pers. D/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar

iepriekš konstatētajiem faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka /pers. D/ ir izdarījis Latvijas APK 175.pantā

paredzētu administratīvo pārkāpumu, proti, protokolā norādītajā laikā un vietā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām

prasībām.

/pers. D/ vaina Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar administratīvās lietas

materiāliem kopumā, proti, administratīvā pārkāpuma protokolu DC Nr.300781, 2013.gada 6.decembra lēmumu par lietvedības

uzsākšanu, Ozolnieku NPP inspektoru G.Lukjanova, K.Rozīša un R.Indriksona ziņojumiem, /pers. I/, /pers. J/ un /pers. K/

paskaidrojumiem, IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem un citiem lietā

esošajiem rakstveida pierādījumiem.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā, /pers. D/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 175.pantā

paredzētās soda sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, vainas pakāpi un

mantisko stāvokli, proti, algotu darbu nestrādā, administratīvi sodīts, apgādājamo nav. Atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti, bet

par atbildību pastiprinošu apstākli tiek atzīts, ka pārkāpums ir izdarīts alkoholisko dzērienu iespaidā. Ņemot vērā /pers. D/ personību

un izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķa sasniegšanai

viņam piemērojams administratīvais arests, kas ir samērīgs ar izdarītā pārkāpuma raksturu un smagumu. Piemērojot bargāko sodu,

tiesnese ņem vērā, ka personai ir ļoti daudzi spēkā esoši administratīvie sodi un līdz šim piemērotie naudas sodi nav izpildīti un nav

atturējuši personu no likumpārkāpumu izdarīšanas, tādējādi liecina par viņa bezatbildīgo attieksmi pret soda izpildi un nevēlēšanos

ievērot sabiedrībā vispārpieņemtās uzvedības normas.

Latvijas APK 31.pantā noteiktie apstākļi, kas nepieļauj administratīvā aresta piemērošanu, administratīvajā lietā nav konstatēti.

Atbilstoši Latvijas APK 317.pantam, lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas

kārtībā ir beidzies un lēmums nav pārsūdzēts, bet ja ir iesniegta sūdzība, lēmumu izpilda pēc tam, kad lietu izskatījusi apelācijas

instances tiesa, ja tā lēmumu nav atcēlusi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 213., 244., 268. 1., 270., 272., 274., 289.6 - 289.7 , 289.13 .,

289.16 -289.18 un 317.pantu, tiesnese

nosprieda

1. 1. Atzīt par vainīgu /pers. D/, personas kods:/personas kods/Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm.

2. Administratīvā aresta izpildi uzsākt pēc nolēmuma stāšanās spēkā. Aresta termiņu skaitīt no personas aizturēšanas brīža.

3. Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknim.

Pilns nolēmums sastādīts 2014.gada 8.janvārī.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas ir tiesības pārsūdzēt Zemgales

apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Tiesnese I.Salaka