Court allows debt claim against guarantors, awarding interest from 2013 but rejecting post-filing statutory interest.

Lietas Nr. C29557716

Lietas arhīva Nr. C-0566-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ludzā 2017.gada 20.jūnijā

Rēzeknes tiesas tiesnese Inta Marnauza izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “PlusPlus Baltic Re”, reģ.Nr.

40103739704, maza apmēra prasībā pret /pers. B/, personas kods personas kods, un /pers. C/, personas kods personas kods, par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 31.maijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) “PlusPlus Baltic Re” (turpmāk – prasītāja) iesniedza Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ (turpmāk – atbildētāji) par naudas piedziņu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 32.1pantu, civillieta ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas D.Vilsones

rezolūciju nodota izskatīšanai Rēzeknes tiesai un lieta pieņemta tiesneses tiesvedībā, par ko pusēm paziņots.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 17.07.2007. starp atbildētāju /pers. B/ un AS ,,GE ??n??” tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr. 1210157911,

atbilstoši kuram AS “GE ??n??” piešķīra atbildētājam 4166.67 LVL (5928.64 euro) apmērā. Aizdevuma līgumā noteikto saistību nodrošināšanai

17.07.2007. starp atbildētāju /pers. B/ un AS “GE ??n??” tika noslēgts Komercķīlas līgums Nr., saskaņā ar kuru atbildētājs no Aizdevuma līguma

izrietošo saistību pilnīgas izpildes nodrošināšanai ieķīlāja automašīnu VW TL nosaukums/, šasijas nr./šasijas numurs/, 1998. izlaiduma gads.

17.07.2007. saistību pastiprināšanai starp AS “GE Money“ un /pers. C/ noslēgts Galvojuma līgums Nr. GA1210157911. Galvojuma līgums

nosaka, ka galvinieks atbild par klienta saistību pret prasītāju, kas izriet no Aizdevuma līguma pilnā galvenā parāda, tā blakus prasījumu, klienta vainas vai

nokavējuma dēļ nodarīto zaudējumu un tiesas izdevumu apmērā. Galvinieks neatsaucami uzņemas atbildēt kā pats parādnieks par klienta parādu, kas

varētu rasties no Aizdevuma līguma galvojuma summas apmērā.

2013.gada 5.jūnijā starp AS ,,GE ??n??” un Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, noslēgts cesijas

līgums. AS „GE ??n??” cedēja PlusPlus Baltic OU filiālei un PlusPlus Baltic OU filiāle pieņēma no Aizdevuma līguma izrietošas prasījumu tiesības.

Aizdevuma līguma 6.3 punkts paredz, ka par aizdevuma līgumā noteikto maksājumu termiņa neievērošanu tiek aprēķināts līgumsods 10% (desmit

procenti) apmērā no ikmēneša maksājuma neatmaksātās summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu.

2015.gada 2.aprīlī Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā noslēdza Cesijas līgumu ar SIA “PlusPlus Baltic Re”, reģ.Nr./reģistrācijas

numurs/, saskaņā ar kuru prasījuma tiesības tika nodotas SIA “PlusPlus Baltic Re”.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu, ir aprēķinājusi līguma nokavējuma procentus (6 procenti gadā), par laika periodu no līguma

beigu termiņa 15.07.2013. līdz prasības sagatavošanai 15.05.2016., kopā - 34 mēneši no neatmaksātās pamatsummas 1266.23 euro. Nokavējuma

procenti ir 215.26 euro.

Atbildētājs kopš 2013.gada 5.jūnija, kad tika noslēgts cesijas līgums, nav interesējies par savām parāda saistībām un uz sūtītajām vēstulēm nav

sniedzis atbildes vai iebildumus.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717.pantu, 1720.panta pirmo un otro daļu, 1753., 1756., 1764., 1811., 1828., 1934. un

1943.pantu.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/ par labu prasītājai nesamaksāto aizdevuma pamatsummu 1266.23 euro, līgumiskos procentus par

aizdevuma lietošanu 22.44 euro, likumiskos procentus 215.26 euro, līgumsodu 63.67 euro, samaksāto valsts nodevu 235.14 euro, kā arī ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 7.83 euro apmērā, kopā 1810.57 euro. Piedzīt no galvotājas /pers. C/ prasītājas labā tajā gadījumā, ja piedziņa daļēji vai

pilnīgi nebūs iespējama no galvenā parādnieka /pers. B/. Lūdza noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no kopējās

neatmaksātās parāda summas no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Prasītāja nevēlējās, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

2016.gada 11.augustā atbildētājiem uz deklarēto dzīvesvietu ierakstītā vēstulē tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, uzliekot par pienākumu

30 dienu laikā iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumu (lietas 50.lapa).

Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta pirmajai daļai tika izskaidrotas procesuālās tiesības.

2016.gada 28.novembrī puses informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei (lietas 60.lapa).

Ar tiesneses 2016.gada 28.novembra rezolūciju lietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2017.gada 20.jūnijā, par ko pusēm saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu savlaicīgi paziņots (lietas 60.lapa).

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Tiesa noskaidroja, ka 2007.gada 17.jūlijā AS „Ge Money” un atbildētājs /pers. B/ noslēdza aizdevuma līgumu Nr.1210157911. Saskaņā ar tajā

norādīto 72 mēnešu laikā, t.i., līdz 2013.gada 15.jūlijam, atbildētājam bija jāveic aizdevuma pamatsummas LVL 4166.67 (LVL 4000 pamatsumma +

LVL 166.67 komisijas maksa) un aizdevuma lietošanas procentu LVL 2275.00 atmaksa. Saskaņā ar aizdevuma līguma pielikumu – maksājumu grafiku -

ikmēneša maksājums bija LVL 89.47 (lietas 11.-15.lapa).

Iepriekš minēto līgumu ir parakstījušas abas puses, tas atbilst Civillikuma 1511., 1934.pantam, proti, ka līgums ir vairāku personu savstarpējs ar

vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību. Savukārt ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu

nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Atbildētājs saskaņā ar Civilprocesa likuma

93.panta pirmo daļu to nav apstrīdējis (lietas 11.-15.lapa).

Ar lietā esošo maksājuma uzdevumu apstiprinās, ka aizdevēja saistības ir izpildītas, pārskaitot līgumā minēto summu atbildētāja kontā (lietas

48.lapa).

Turklāt 2007.gada 17.jūlijā AS „Ge Money” un atbildētājs /pers. B/ noslēdza komercķīlas līgumu Nr.1210157911 nolūkā nodrošināt no

aizdevuma līguma izrietošās saistības, ieķīlājot transportlīdzekli VW TL nosaukums/ (lietas 16.-19.lapa).

2007.gada 17.jūlijā atbildētāja /pers. C/ uzņēmās atbildēt par /pers. B/ saistībām, kas izriet no aizdevuma līguma Nr.1210157911, kā par galveno

parādu tā arī par blakus prasījumiem, kā pats parādnieks (lietas 20.lapa). Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums

atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Tādējādi tiesa secina, ka prasītāja pamatoti lūdz, piedziņas

neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā no atbildētāja, piedziņu vērst pret galvotāju.

2013.gada 5.jūnijā starp AS ,,GE Money Bank” un Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā tika noslēgts cesijas līgums, ar kuru AS

,,GE Money” cedēja PlusPlus Baltic OU filiālei un PlusPlus Baltic OU filiāle pieņēma prasījumus, kas radušies cedenta veiktās komercdarbības rezultātā,

saskaņā ar līguma pielikumu Nr.1 (lietas 21., 29.lapa). Savukārt 2015.gada 2.aprīlī Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā kā cedents

noslēdza Cesijas līgumu ar SIA “PlusPlus Baltic Re” kā cesionāru, saskaņā ar kuru prasījuma

tiesības pret atbildētājiem tika nodotas SIA “PlusPlus Baltic Re”, t.i. prasītājai (lietas 28.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, un saskaņā ar

Civillikuma 1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā.

Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina ir redzams, ka atbildētāja neizpildītās saistības uz cesijas līguma noslēgšanas brīdi bija:

pamatparāda summa 1266.23 euro, procenti par aizdevuma lietošanu 22.44 euro un līgumsods 63.67 euro (lietas 47.lapa).

Civillikuma 1828.pants nosaka, ka ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, (…).

Savukārt Civillikuma 1832.pants paredz, ka izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. un 1811.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Katra saistības tiesība

izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar

samaksu. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājs nav apstrīdējis savu samaksas pienākumu pret prasītāju, parāda summu un tā aprēķinu, nav cēlis nekādus iebildumus pret prasību, kā

arī neuzskatīja par savu pienākumu sniegt paskaidrojumus tiesai. Līdz ar ko, tiesa uzskata par pierādītu, ka atbildētāja no aizdevuma līguma izrietošās

parādsaistības jeb parāda pamatsumma ir 1266.23 euro.

Prasītāja lūdz piedzīt ar cesijas līgumu pārņemtos un neatmaksātos aizdevuma lietošanas procentus 22.44 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā. Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par

aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti. Saskaņā ar līguma nosacījumiem un maksājuma grafikā norādīto, atbildētājam bija pienākums

par aizdevuma lietošanu maksāt procentus (lietas 11., 15.lapa). Līdz ar to no atbildētāja piedzenami ar cesijas līgumu pārņemtie pielīgtie pilnā apmērā

nenomaksātie aizdevuma lietošanas procenti 22.44 euro apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt ar cesijas līgumu pārņemto līgumsodu par saistību savlaicīgu neizpildi 63.67 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja

līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Tiesa konstatē, ka aizdevuma līguma 6.3.punkts nosaka aizņēmēja pienākumu maksāt līgumsodu sakarā ar saistību savlaicīgu nepildīšanu. Līdz ar

ko ir pamatots prasītājas lūgums par līgumsoda piedziņu 63.67 euro apmērā, kas ir samērīgs un sastāda aptuveni 5% no parāda pamatsummas.

Prasītāja aprēķināja un lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentu par laika periodu no līguma beigu termiņa - 2013.gada 15.jūlija līdz prasības

sagatavošanai – 2016.gada 15.maijam 215.26 euro apmērā.

Civillikuma 1759. un 1765.pants nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem; ja likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā augstākminēto, tiesa uzskata, ka ir pamats likumisko procentu piedziņai 215.26 euro apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no

2013.gada 15.jūlija līdz 2016.gada 15.maijam.

Prasītāja lūdz tiesu noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma pilnai izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā sākot ar 31.05.2016.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2016. gada 29. janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 ir norādījis, ka

stājoties spēkā nolēmumam par naudas summas piedziņu, par piedziņas juridisko pamatu kļūst spriedums, kura labprātīga nepildīšana rada nokavējumu

Civillikuma 1759.panta izpratnē. Savukārt nokavējums dod pamatu likumisko procentu maksāšanai. To pamato apstāklis, ka sprieduma nepildīšana,

citam pienākošās summas paturēšana pie sevis, nozīmē sveša kapitāla lietošanu, par ko pēc likuma pienākas procentu samaksa. Valstij ir pienākums

nodrošināt likumīgā spēkā stājušos spriedumu izpildi. Minētā pienākuma izpilde, kas ir valsts uzdevums publisko tiesību jomā, tiek panākta ar dažādiem

tiesību instrumentiem, institūtiem un mehānismiem. Ievērojot minēto, apstāklis, ka likumdevējs pieļāvis civilprocesā publiskām tiesībām raksturīgo

regulējumu, varētu norādīt uz to, ka šajā gadījumā tiesības uz likumiskiem procentiem ir vērstas uz sprieduma izpildes stimulēšanu, t.i., ka minētās tiesības

ir sasaistē ar nokavējumiem, kas var rasties sprieduma izpildes procesā.

Arī juridiskajā literatūra atzīts, ka likumiskie procenti līdz tiesas sprieduma izpildei pēc satura ir cita veida prasījums, tas vairs nav prasījums par

uzturlīdzekļa maksāšanas, kredīta neatdošanas, preču vai pakalpojumu samaksas kavējuma sekām, bet gan prasījums sakarā ar tiesas sprieduma

izpildīšanas kavējumu, tātad nepakļaušanos kompetentās tiesu institūcijas spriedumam, kura izraisījusi nepieciešamību vērsties pie tiesu izpildītāja ar

pieteikumu par piespiedu izpildi (sk. Torgāns K. Likumisko procentu aprēķināšana. Tiesību efektivitāte postmodernā sabiedrībā. Latvijas

Universitātes 73.zinātniskās konferences rakstu krājums, 2015).

Līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta, Civillikuma 1759.panta nosacījumiem un Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteiktajām par

likumisko procentu apmēru 6% (seši procenti no simta gadā), ar spriedumu ir nosakāmas prasītājas tiesības par laiku no sprieduma stāšanas likumīgā

spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas un līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos procentus no neatmaksātās

pamatparāda summas. Saskaņā ar Civillikuma 1763.panta 1.punktu procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

kapitāla lielumu. Tādejādi procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā galvenā parāda apmēru.

Prasītājas prasījums noteikt tai tiesības saņemt likumiskos procentus (6% gadā) par laiku no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas nav pamatots,

jo prasītājai ir procesuālās tiesības par visu nokavējuma laiku uz sprieduma sastādīšanas dienu pašai aprēķināt atbildētājam likumiskos nokavējuma

procentus un pieteikt atbilstošu prasījumu izlemšanai tiesā uz izskatīšanas dienu, taču prasītāja nav izmantojusi savas tiesības.

Līdzīgu atziņu ir paudis arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2016. gada 29. janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-

1331/2016, norādot, ka ar saistības pārkāpumu saistītie likumiskie procenti pieprasāmi, prasītājam izvirzot attiecīgu prasījumu pirmās instances tiesā.

Līdz ar to, nav pamata noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus (6% gadā) par laiku no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Ar lietas materiāliem pievienotajiem maksājuma uzdevumiem apstiprinās, ka prasītāja konkrētajā lietā nomaksāja valsts nodevu 235.14 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7.83 euro apmērā (lietas 8.-10.lapa).

Tā kā prasība tiek apmierināta pilnā apmērā, tiesa secina, ka prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam /pers. B/ nosakāms piecu dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Euro ieviešanas kārtības likumā norādīto, nolēmumā norādītās summas latos nolēmumā norādītas arī euro, konvertējot tās

saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1euro=0,702804 lati).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 191., 192., 193., 250.25, 250.27pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods personas kods, bet piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā, piedzīt no /pers. C/, personas

kods personas kods, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “PlusPlus Baltic Re”, reģ. Nr. 40103739704,

pamatparādu 1266.23 euro apmērā,

līgumiskos aizdevuma lietošanas procentus 22.44 euro apmērā,

līgumsodu 63.67 euro apmērā,

likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 15.jūlija līdz 2016.gada 15.maijam 215.26 euro apmērā, kā arī valsts nodevu 235.14 euro

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7.83 euro apmērā, pavisam kopā 1810.57 euro (viens tūkstotis astoņi simti desmit euro 57 centi),

samaksu veicot kontā Nr.LV07HABA0551037623572.

Atzīt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “PlusPlus Baltic Re” tiesības saņemt likumiskos procentus - 6 (sešus) procentus gadā no neatmaksātā

aizdevuma pamatparāda summas (1266.23 euro) līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikumā noteikto procentu pieauguma

aprobežojumu.

Noteikt atbildētājam /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei piecas dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no tā sastādīšanas dienas - 2017.gada 20.jūnija var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no

Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rēzeknes tiesā Ludzā.

Tiesnese I.Marnauza