Court dismissed tenant's appeal, upholding landlord's debt claim for maintenance and utility arrears.

Lietas Nr. C30820112

Lietas arhīva Nr. CA-2913-13/27

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2013.gada 6.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Zaļā

tiesneši I.Stuberovska, N.Riņķis,

ar sekretāriem E.Jurkevicu, J.Lagzdiņu

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. F/,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. G/ par parādapiedziņu,

sakarā ar /pers. G/apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 18.aprīļa spriedumu.

Motīvu daļa

[1] 2012.gada 12.decembrī SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iesniedzis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. G/ par

parāda piedziņu.

Prasītājs lūdz piedzīt no /pers. G/ par labu prasītājam parādu Ls 2904,19, kā arī tiesāšanās izdevumus un līdz sprieduma izpildes dienai

(izsoles dienai), piedzīt no /pers. G/ par labu prasītājam likumiskos 6% gadā.

Prasībā norādīts, ka saskaņā ar 2000.gada 6.novembra pirkuma līgumu /pers. G/ ir dzīvokļa īpašuma adrese, īpašniece. 2001.gada 2.janvārī

starp atbildētāju, kā dzīvokļa īpašnieci, un Rīgas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizāciju N/P ,,P” kā apsaimniekotāju, tika noslēgts

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, pamatojoties uz kura apsaimniekotājs apņemas apsaimniekot un uzturēt kārtībā

māju, tās komunikācijas un iekārtas, kurā atrodas atbildētājai piederošais dzīvoklis. Savukārt atbildētāja apņemas segt ar šo apsaimniekošanu

saistītos izdevumus atbilstoši līguma un normatīvo tiesību aktu noteikumiem.

No 2010.gada 29.decembra n/p „Purvciems” tiesību un saistību pārņēmēja ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”.

Prasībā norādīts, ka sākot no 2001.gada marta mēneša(ieskaitot) līdz 2012.gada 15.novembrim atbildētājai ir izveidojies apsaimniekošanas

un Dzīvokļa komunālo pakalpojumu parāds pret SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” par kopējo summu Ls 2838,49, ko veido parāds par

apsaimniekošanas izdevumiem Ls 562,11 apmērā, parāds par ūdeni un kanalizāciju Ls 413,09 apmērā, parāds par apkuri Ls 521,12, parāds par

ūdens uzsildīšanu Ls 737,70, parāds par citiem pakalpojumiem Ls 517,38, kā arī 2012.gada novembra maksājums par apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem Ls 152,79, atskaitot no kopējās summas saņemto maksājumu Ls 65,70.Atbildētājai katru mēnesi tika izsniegts

apsaimniekošanas un komunālo maksājumu rēķins, ar kuru atbildētājai katru mēnesi tika atgādinātas kopējās parādsaistības pret prasītāju.

[2] 2013.gada 21.janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja

parāda summu atzīst, taču atbildētājas ģimenei ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss un līdz ar to visus prasītāja piestādītos rēķinus atbildētāja

samaksāt pilnā apmērā nevar.

[3] 2013.gada 18.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemti prasības pieteikuma precizējumi, kuros prasītājs norāda, ka

atbildētājas parāda apmērs uz 2013.gada martu sastāda Ls 2934,88.

[4] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 18.aprīļa spriedumu nosprieda prasību apmierināt. Piedzīt no /pers. G/ par

labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu, komunālo maksājumu parādu Ls

2934,88 apmērā, valsts nodevu Ls 197,60 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, pavisam kopā piedzenot Ls 3135,78

apmērā.

Atzītas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. G/ likumiskos procentus 6 % gadā no simts no summas Ls 2934,88 par

laiku līdz sprieduma izpildes dienai.

Spriedums pamatots uz šādiem argumentiem.

[4.1.] Pirmās instances tiesa atzina, ka prasība apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, kas nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums

uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei

tiesību atkāpties no līguma.

[4.2.] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā (1.punkts);

segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā (2.punkts); norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) (3.punkts); maksāt uz

dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus (4.punkts). Savukārt minētā likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, kadzīvokļa īpašnieks, atbilstoši viņa

dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram, sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus

obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

[4.3.] Tiesa, atzina prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā (Civillikuma 1765.pants) no summas Ls 2934,88 par laiku līdz

sprieduma izpildei.

[5] Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 18.aprīļa spriedumu atbildētāja iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot

spriedumu pilnā apmērā.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka rēķinos virkne pozīciju nav pamatotas, jo neatbilst faktiskajai situācijai. No rēķiniem ir redzams, ka

katru mēnesi sistemātiski tiek prasīta samaksa par remontu darbiem, avārijas remontu darbiem, kā arī plānotajiem remontu darbiem. Norāda, ka

māja gadiem nav remontēta, t.sk., nav remontēta kāpņu telpa, kuru atbildētāja lieto. Līdz ar to nav saprotams, uz kāda pamata tiek piestādīti šāda

satura rēķini. Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus par remontdarbu izpildi.

Norāda, ka tiesa nepamatoti ir piedzinusi parādu par apkuri, jo atbildētājai piederošā dzīvokļa virtuvē ziemā gaisa temperatūra nepārsniedz

15 grādus, kas pilnībā neatbilst normāliem sadzīves apstākļiem.

Minēto faktu kopums ļauj izdarīt secinājumu, ka prasītājs nav pienācīgi izpildījis savas apsaimniekošanas līguma saistības, līdz ar to pārkāpis

gan apsaimniekošanas līguma, gan Civillikuma 1587.panta nosacījumus.

[6] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis apelācijas sūdzību neatzina, uzturēja prasību, paskaidrojot, ka katra gada sākumā dzīvokļu īpašnieki var

iepazīties ar nākamā gadā paredzētajiem remontdarbu un ar tiem saistīto izdevumu tāmi. Atbildētāja nav izteikusi iebildumus sagatavotajiem

aprēķiniem. Remontdarbi tiek veikti atbilstoši saņemtajiem maksājumiem.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. 2013.gada 23.oktobrī saņemts iesniegums no atbildētājas pilnvarotās pārstāves /pers. H/ ar

lūgumu atlikt lietas izskatīšanu.

Civillietu tiesu kolēģija, izvērtējot /pers. H/ lūgumu, atzīst, ka tajā nav norādīti apstākļi un iesniegti pierādījumi, kuri, atbilstoši Civilprocesa

likuma 209.un 210.panta nosacījumiem, būtu par pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai.

Savukārt zvērināta advokāta /pers. I/ lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu, Civillietu tiesu kolēģija atzīst par nekorektu, jo, kā redzams no

iesniegumam pievienotā ordera, vienošanos ar atbildētāju /pers. G/ /pers. I/ noslēdzis 2013.gada 21.oktobrī, t.i., divas dienas pirms nozīmētās

tiesas sēdes, apzinoties, ka uz tiesas sēdi viņš nevarēs ierasties.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, Civillietu tiesu kolēģija uzskata par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētājas

pārstāves klātbūtnes.

Motīvu daļa

[7] Civillietu tiesu kolēģija, uzklausot prasītājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē un izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, atzīst, ka

prasība ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa nosaka, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai.

Šādā gadījumā Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka šajā lietā pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un

tiesiskie apstākļi un uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi, un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams. Līdz ar

to Civillietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajai motivācijai un atkārtoti tos pašus apsvērumus nenorāda.

[8] Sakarā ar iesniegto apelācijas sūdzību Civillietu tiesu kolēģija uzskata par nepieciešamu dot novērtējumu tajā norādītajiem argumentiem.

[8.1.] Attiecībā par remontdarbiem, kuri atbildētājas ieskatā nav veikti mājā adrese, kopīpašumā esošajā daļā. Civillietu tiesu kolēģija

atbildētājas iebildumus šajā jautājumā atzīst par formāliem un nepamatotiem, jo nav iesniegti pierādījumi, ka prasītājs šādus remontdarbus būtu

ieplānojis un to izpildei iekasējis nepieciešamos līdzekļus. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajai daļai, dzīvojamās mājas

pārvaldnieks nodrošina obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, kurās neietilpst kāpņu telpu remontdarbi. Šādu darbu veikšanai, atbilstoši

minētā panta trešajai daļai, nepieciešamos izdevumus nodrošina dzīvokļu īpašnieki.

Ņemot vērā, ka atbildētāja jau ilgstošu laika periodu neveic pilnā apmērā izdevumu apmaksu, kas saistīti ar obligāti veicamo

apsaimniekošanas darbību nodrošināšanu, nav nekāda pamata prasīt, lai apsaimniekotājs veiktu arī citus pienākumus, kuru izpildei nav

nodrošināti naudas līdzekļi.

[8.2.] Civillietu tiesu kolēģija atzīst par nepamatotu un nepierādītu atbildētājas apgalvojumu, ka viņai piederošajā dzīvoklī ziemas mēnešos

gaisa temperatūra nepārsniedz 15 grādus, jo sūdzības par šādu faktu atbildētāja prasītājam nav sniegusi. Līdz ar to nav iespējams pārliecināties

par šo apgalvojumu patiesumu un apstākļiem, kuri, iespējams, izraisa šādas zemas temperatūras rašanos atbildētājai piederošajā dzīvoklī.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasītāja ir izpildījusi 2001.gada 1.februārī noslēgtā Dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līguma nosacījumus, bet atbildētāja no šā pienākuma izpildes izvairās.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīt, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi par prasības pieteikuma iesniegšanu Ls 197,60

un nomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumu Ls 3,30 apmērā, kopā Ls 200,90 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās brīža.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 , 432.-434.pantu, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. G/, p.k., par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr, parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

maksu, komunālo maksājumu parādu Ls 2934,88 apmērā, tiesas izdevumus Ls 200,90, pavisam kopā piedzenot Ls 3135,78 (trīs tūkstoši viens

simts trīsdesmit pieci lati un 78 santīmi) apmērā.

Atzīt, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. G/ likumiskos procentus 6 % gadā no simts no summas Ls 2934,88 (diviem

tūkstošiem deviņiem simtiem trīsdesmit četriem latiem un 88 santīmiem) par laiku līdz sprieduma izpildes dienai.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā noteikt /pers. G/ 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, iesniedzot šajā termiņā, Rīgas

apgabaltiesas kancelejā maksājumus apliecinošus dokumentus.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2013.gada 25.novembra Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Zaļā

Tiesneši I.Stuberovska

N.Riņķis