Court orders defendants to pay land rent arrears, interest, and legal costs to landowner in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal fully supported the landowner's claim for unpaid land rent, interest, and legal fees against two co-owners of a shared apartment. Defendants argued against the debt, but the court confirmed their obligation based on established lease terms and the Civil Procedure Law. Consequently, the judgment ordered both parties to pay specific sums including arrears, interest, and court costs to the plaintiff.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law; Civil Law: The court established that co-owners of a shared dwelling are liable for land maintenance rent and must pay accrued interest and legal costs when the claim is partially or fully satisfied.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0189-21
ECLI:LV:LAAT:2021:0722.C30678417.26.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2021. gada 22. jūlijā
Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:
tiesnese referente Silvija Vasiļevska,
tiesnese Ludmila Mežale,
tiesnesis Jurijs Vasiļkovskis
izskatīja rakstveida procesā civillietu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību un /pers. B/ un /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2019. gada 27. jūnija spriedumu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par zemes nomas maksas parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. A/, būdama zemesgabala /adrese/ (kadastra apzīmējums /numurs A/) īpašniece, 2017. gada 9. novembrī cēla prasību pret /pers. B/ un
/pers. C/, kuriem vienādās daļās pieder dzīvokļa īpašums Nr. 35, daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā /adrese/, kas atrodas uz viņai piederošā zemesgabala,
lūdzot no katra atbildētāja piedzīt zemes nomas maksas parādu 2 204,61 euro, kas izveidojies laika posmā no 2010. gada janvāra līdz 2018. gada
1. februārim, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 251,14 euro un nokavējuma procentus 747,58 euro.
Pienākums norēķināties par zemesgabala daļas, kas nepieciešama daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, uzturēšanai, nomu, atbildētājiem izriet
no likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta un likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta.
Pušu starpā pastāv zemes piespiedu nomas attiecības, kuru būtiskās sastāvdaļas – nomas priekšmets (dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie
2861 m2) un maksa, atbildētājiem visā nomas attiecību pastāvēšanas laikā līdz 2018. gada 1. februārim, kad prasītājas īpašuma tiesības dzēstas, bija
zināmas. Par to liecina civillieta Nr. C04212600 /pers. D/ (/pers. D/) prasībā pret Latvijas Republikas Centrālo zemes komisiju, Rīgas domi, Rīgas
pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisiju, Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālo nodaļu, Latvijas Republikas Izglītības un
zinātnes ministriju par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, Centrālās zemes komisijas lēmuma daļēju atcelšanu un zemesgrāmatu ierakstu dzēšanu. Šajā
tiesvedībā piedalījās arī /pers. B/ un /pers. C/ kā trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem.
Pamatojoties uz Civillikuma 2141. pantu (nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot
maksājumus, viņam jāmaksā nokavējuma procenti) un 2142. panta otro teikumu (ja līgums noslēgts uz gadu vai ilgāku laiku, tad minētā maksa
samaksājama par katru pusgadu uz priekšu), par zemes nomas maksas kavējumu katram atbildētājam ir pienākums samaksāt zemes īpašniecei ne
tikai zemes nomas maksas parādu, bet arīdzan nokavējuma procentus 747,58 euro.
[2] Atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ rakstveida paskaidrojumos par prasību norādījuši, ka to neatzīst pilnībā.
Atbildētāji neatzīst nomas attiecību pastāvēšanu starp pusēm. Daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai /adrese/ nav noteikts zemes piespiedu nomas
priekšmets jeb funkcionāli nepieciešamais zemesgabals un prasītāja nav pierādījusi, ka atbildētāji lieto viņai piederošo zemesgabalu. Tādēļ attiecīgi nav
pamatots prasītājas prasījums par nomas maksas parāda un no tā izrietošie blakus prasījumi, tostarp nokavējuma procentu piedziņa.
[3] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 27. jūnija spriedumu prasība apmierināta daļēji: 1) no katra atbildētāja prasītājas
labā piedzīts zemes nomas maksas parāds 2 204,61 euro un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija 251,14 euro; 2) noraidīta prasība daļā par
pievienotās vērtības nodokļa 462,97 euro un nokavējuma procentu 747,58 euro piedziņu.
Pirmās instances tiesas spriedums daļā par nokavējuma procentu piedziņu pamatots ar šādiem motīviem.
[3.1] Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1. panta 16. punktu dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai
ir tiesisko un organizatoriski tehnisko darbību kopums, kas jāveic, lai noteiktu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu un reģistrētu šo
māju vai māju un zemi zemesgrāmatā līdz dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanai. Dzīvojamai mājai /adrese/, funkcionāli nepieciešamais zemesgabals
noteikts ar Rīgas pilsētas zemes komisijas 1998. gada 5. oktobra lēmumu, ar kuru apstiprināts zvērināta mērnieka izgatavotais zemes robežu plāns ēku un
būvju īpašuma tiesību nostiprināšanai.
Tā kā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšana kā privatizācijas procesa sastāvdaļa ir izpildīta līdz ar dzīvojamās mājas /adrese/
privatizācijas pabeigšanu, lietā nevar būt strīda par to, ka zemesgabals 2861 m2 platībā atbilstoši zemes robežu plānam nodots lietošanā privatizētās
dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, tostarp atbildētājiem, un prasītājai kā zemes īpašniecei nebija iespējams to izmantot pēc saviem ieskatiem.
[3.2] Neskatoties uz faktu, ka starp prasītāju kā zemesgabala īpašnieci un atbildētājiem kā dzīvokļa, kas ietilpst dzīvojamā mājā, kas atrodas uz
attiecīgā zemesgabala, kopīpašniekiem, pastāvēja zemes piespiedu nomas attiecības, prasība par nokavējuma procentu piedziņu, kas celta, pamatojoties
uz Civillikuma 2141. pantu, noraidāma, jo pastāvot piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, iztrūkst pušu labprātīgas vienošanās elements, zemes nomas
līgums starp pusēm nekad nav ticis noslēgts, un piespiedu nomas attiecībām ir tikai nosacīta līdzība ar nomas jeb līgumiskām attiecībām.
Apstākļos, kad atbildētāji neatzīst nomas attiecību pastāvēšanu, nav iespējams prasību daļā par nokavējuma procentu piedziņu apmierināt arīdzan
uz Civillikuma 1759. panta 1. punkta (nokavējuma procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, ja pieļauts samaksas
nokavējums, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs) pamata, jo prasītāja nav pierādījusi, ka starp pusēm bija noslēgts zemes nomas
līgums, prasītāja būtu informējusi atbildētājus par katra mēneša nomas maksu, brīdinājusi par parāda esību un noteikusi termiņu tā samaksai, proti, ka
nomas maksājumiem iestājies nokavējums.
[4] Prasītāja/pers. A/ iesniedza apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 27. jūnija spriedumu, pārsūdzot to
daļā, ar kuru noraidīta prasība par nokavējuma procentu piedziņu un daļā par prasītājas tiesībām saņemt likumiskos 6 % gadā no piespriestās, bet
nenomaksātās pamatparāda summas.
Apelācijas sūdzība daļā par nokavējuma procentu piedziņu pamatota ar šādiem argumentiem.
[4.1] Tiesa nepamatoti secināja, ka starp pusēm nav noslēgts zemes nomas līgums. Speciālie likumi jau ir definējuši zemes nomas līguma būtiskās
sastāvdaļas: iznomātājs ir zemes īpašnieks, bet nomnieks ir privatizētā objekta jeb dzīvojamās mājas īpašnieks (likuma “Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 3. punkts, 54. panta pirmā daļa); nomājamo zemesgabala platību (likuma “Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1. panta 16. punkts); nomas maksas apmēru (likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju” 54. panta otrā daļa, likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. pants, Satversmes tiesas likuma 32. panta
otrā daļa, Satversmes tiesas 2011. gada 27. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-22-01, 13.3. punkts).
Zemesgabala, kas konkrētai dzīvojamai mājai noteikts kā funkcionāli nepieciešamais zemesgabals, robežas un platība kļūst saistošas gan personām,
kas iegūst īpašumā dzīvokli, gan zemes īpašniekiem (Senāta 2019. gada 27. marta spriedums lietā Nr. SKC-125/2019), un ēkas īpašniekam (arī
dzīvokļu īpašniekam) ir tiesība lietot zemi zem ēkas un pienākums samaksāt zemes īpašniekam par zemes lietojumu (nomas maksu) (Senāta 2019. gada
8. februāra spriedums lietā Nr. SKC-5/2019).
Tas liecina, ka ar dzīvokļu privatizācijas dienu, gan mājas kopīpašnieks, gan zemes īpašnieks saistīti zemes nomas attiecībās un uzskatāms, ka
automātiski noslēguši zemes nomas līgumu Civillikuma 2124. panta izpratnē.
[4.2] Ja lietā tiek konstatēts, ka starp prasītāju un zemes nomnieku jeb atbildētāju ir notikusi kāda tiesvedība, kurā tiesa ir noteikusi zemes
nomājamo priekšmetu un maksu, tiek atzīts, ka līgums ir noslēgts, un vairs nav nepieciešams slēgt nekādu citu rakstveida aktu jeb rakstveida zemes
nomas līgumu. Tas savukārt nozīmē, ka piemērojami Civillikuma 2142. panta nosacījumi par nomas maksas samaksas kārtību (sk. Senāta Civillietu
departamenta 2019. gada 27. marta spriedumā lietā Nr. SKC-125/2019 (C29451816)).
Starp prasītāju un dzīvojamās ēkas /adrese/ apsaimniekotāju – biedrību “/Nosaukums/” ir notikusi tiesvedība par zemes nomas līguma būtiskajām
sastāvdaļām. Saskaņā ar spriedumu civillietā Nr. C30314805, kas stājās likumīgā spēkā 2008. gada 2. oktobrī, ir noteikta nomājamā zemesgabala
platība 2861 m2 un nomas maksa nosakāma atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrajai daļai. Turklāt
dzīvokļu īpašnieku biedrībai (apsaimniekotājai) tika uzlikts pienākums noslēgt ar /pers. A/ zemes nomas līgumu.
Minētais spriedums ir saistošs visiem dzīvojamās mājas /adrese/ īpašniekiem, tostarp atbildētājiem. Tādējādi atbildētāju iebildumi, ka viņiem nav
jāmaksā nokavējuma procenti, jo starp pusēm ir strīds par nomas priekšmetu un nomas attiecību pastāvēšanu, ir nepamatoti.
[4.3] Ievērojot minēto, apelācijas sūdzībā lūgts piedzīt no katra atbildētāja prasītājas labā nokavējuma procentu parādu 747,58 euro.
[5] Apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 27. jūnija spriedumu iesniedza arī atbildētāji, pārsūdzot to
prasības apmierinātajā daļā.
[6] Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2020. gada 21. februāra spriedumu /pers. A/ prasību apmierināja daļēji: 1) no katra
atbildētāja par labu prasītājai piedzina zemes nomas maksas parādu 2 204,61 euro, nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 251,14 euro, tiesas
izdevumus 202,45 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 736,73 euro; 2) noraidīja prasību daļā par nokavējuma procentu piedziņu.
[7] Ar Senāta 2021. gada 10. maija spriedumu atcelts Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020. gada 21. februāra spriedums daļā, ar
kuru noraidīta prasība par nokavējuma procentu piedziņu un piedzīti tiesas izdevumi. Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Latgales apgabaltiesā.
Pārējā daļā Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2020. gada 21. februāra spriedums stājies likumīgā spēkā.
[8] Prasītājas/pers. A/ pārstāvis zvērināts advokāts Erlends Baļķēns 2021. gada 20. maijā iesniedza apelācijas sūdzības papildinājumu, kurā sakarā
ar pieaugumu lūdz piedzīt no katra atbildētāja prasītājas labā nokavējuma procentu parādu 930,44 euro, kas aprēķināts par laika periodu no 2012. gada
29. februāra līdz 2020. gada 6. jūlijam, tiesas izdevumus 408,79 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1 015,86 euro, kopā 2 355,09 euro.
Motīvu daļa
[9] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus un apelācijas sūdzības motīvus, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka ir
apmierināma /pers. A/ prasība daļā par nokavējuma procentu piedziņu par laika posmu no 2012. gada 29. februāra līdz 2020. gada 6. jūlijam atbilstoši
Civilprocesa likuma 426. panta pirmās daļas noteikumiem un apelācijas instances tiesā iesniegtajam aprēķinam sakarā ar procentu pievienošanu.
[9.1] Ar spēkā stājušos Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020. gada 21. februāra spriedumu /pers. A/ labā ir piedzīts zemes nomas
maksas parāds par laika posmu no 2010. gada 22. janvāra līdz 2018. gada 1. februārim – 2 204,61 euro no katra atbildētāja.
Tātad nav apstrīdams fakts, ka šajā periodā starp zemes īpašnieci /pers. A/ un dzīvokļa īpašniekiem /pers. B/ un /pers. C/ pastāvēja zemes
piespiedu nomas tiesiskās attiecības par zemesgabala /adrese/ (kadastra apzīmējums /numurs A/), nomu 2861 m2 platībā.
Šādā situācijā, kā tas pamatoti norādīts apelācijas sūdzībā, zemes nomas līguma būtiskās sastāvdaļas noteic speciālie likumi: iznomātājs ir zemes
īpašnieks, bet nomnieks – privatizētā objekta jeb dzīvojamās mājas īpašnieks (likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”
50. panta pirmās daļas 3. punkts, 54. panta pirmā daļa); nomājamo zemesgabala platību (likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju” 1. panta 16. punkts); nomas maksas apmēru (likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrā
daļa, likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. pants, Satversmes tiesas 2011. gada 27 .janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-
22-01 13.3. punkts).
Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 5. punkts dzīvokļa īpašniekam uzliek pienākumu maksāt nomas maksu par zemes
lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. panta pirmo daļu, 6. panta otrās daļas 4. punktu un 7. pantu līguma par piesaistītā
zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku ir obligāti veicamā pārvaldīšanas darbība, kuru nodrošināt un segt šos izdevumus ir dzīvojamās
mājas īpašnieka pienākums.
Zemesgabala, kas konkrētai dzīvojamai mājai noteikts kā funkcionāli nepieciešamais zemesgabals, robežas un platība kļūst saistošas gan personām,
kas iegūst īpašumā dzīvokli, gan zemes īpašniekiem (sk. Senāta 2019. gada 27. marta spriedumu lietā Nr. SKC-125/2019), un ēkas īpašniekam (arī
dzīvokļa īpašniekam) ir tiesība lietot zemi zem ēkas un pienākums samaksāt zemes īpašniekam par zemes lietojumu (nomas maksu) (sk. Senāta
2019. gada 8. februāra spriedumu lietā Nr. SKC-5/2019).
No minētā normatīvā regulējuma un judikatūras atziņām izriet, ka ar privatizācijas dienu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki un zemes
īpašnieks ir saistīti zemes nomas tiesiskajās attiecībās un zemes nomas līgums uzskatāms par noslēgtu Civillikuma 2124. panta izpratnē.
Līdz ar to atbildētājiem nav tiesiska pamata noliegt nomas attiecību pastāvēšanu starp pusēm un atteikties maksāt zemes nomas maksu un ar to
saistītos blakus prasījumus, tostarp nokavējuma procentus.
[9.2] Civillikuma 1753. panta izpratnē procenti ir atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu
vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu (Civillikuma 1756. pants).
Pirmās instances tiesas secinājums, ka izskatāmajā lietā nav iestājies parādnieka nokavējums, ir kļūdains. Pie šāda secinājuma tiesas nonākusi,
ievērojot apstākļus, ka starp pusēm nav bijis noslēgts zemes nomas līgums, ka prasītāja nav informējusi atbildētājus par katra mēneša nomas maksas
maksājumu, nav brīdinājusi viņus par parāda esību un noteikusi termiņu tā samaksai.
Tiesas kolēģija uzskata, ka atbildētāji nav atsvabināmi no procentu, kas aprēķināti par laika posmu no 2012. gada 29. februāra līdz 2020. gada
6. jūlijam, maksāšanas pienākuma.
Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procentus jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu un tos sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt šā likuma 1765. panta pirmā daļa paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai
darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši no simts gadā.
Kā jau tika norādīts iepriekš, starp pusēm pastāv piespiedu nomas tiesiskās attiecības, taču atbildētāji nav pildījuši likumā noteikto pienākumu
maksāt zemes nomas maksu.
Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2008. gada 21. maija spriedumu lietā Nr. C30314805 apmierināta /pers. A/ prasība pret
dzīvojamās mājas iepriekšējo apsaimniekotāju – dzīvokļu īpašnieku nodibinātu biedrību “/Nosaukums/” – par zemes nomas līguma noslēgšanu un nomas
maksas parāda piedziņu. Šajā spriedumā zemes nomas priekšmets faktiski ir konstatēts un netiešā veidā uzlikts pienākums dzīvojamās mājas dzīvokļu
īpašniekiem kā biedrības “/Nosaukums/” pilnvarotājiem Civillikuma 2289. panta izpratnē pildīt savas likumā noteiktās saistības pret zemes īpašnieci
(prasītāju), t.i., maksāt par viņai piederošās zemes lietošanu.
Savukārt no Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2015. gada 9. novembra sprieduma lietā Nr. C04212600 izriet, ka dzīvokļu īpašnieki, tostarp
atbildētāji, lūdza atzīt viņiem īpašuma tiesības uz prasītājai piederējušā zemesgabala daļu 2861 m2 platībā.
Ja lietā tiek konstatēts, ka starp prasītāju un zemes nomnieku jeb atbildētāju ir notikusi kāda tiesvedība, kurā tiesa ir noteikusi zemes nomājamo
priekšmetu un maksu, tiek atzīts, ka līgums ir noslēgts, un vairs nav nepieciešams slēgt nekādu citu rakstveida aktu jeb rakstveida zemes nomas līgumu.
Tas savukārt nozīmē, ka piemērojami Civillikuma 2142. panta nosacījumi par nomas maksas samaksas kārtību (sk. Senāta Civillietu departamenta
2019. gada 27. marta spriedumu lietā Nr. SKC-125/2019).
Minētais nozīmē, ka atbildētājiem nebija objektīva iemesla atteikties maksāt prasītājai par konkrētās zemes platības lietojumu. Izskatāmajā lietā ir
konstatējama nokavējuma iestāšanās, tādēļ atbildētājiem ir jāmaksā likumiskie nokavējuma procenti – 6 % gadā par laika posmu no 2012. gada
29. februāra (kad atbildētājiem saskaņā ar 2012. gada 17. janvāra atgādinājumu bija jāsamaksā nomas maksas parāds) līdz 2020. gada 6. jūlijam
(Senāta rīcības sēdes lēmums, ar kuru atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar atbildētāju kasācijas sūdzību).
Atbilstoši apelācijas instances tiesā iesniegtajam aprēķinam sakarā ar procentu pievienošanu sākotnējai prasībai (lietas 4.sējuma 190.-192.lapa)
prasītājas labā ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti – 930,44 euro no katra atbildētāja.
[10] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu par prasību 586,54 euro (atbilstoši prasības summai 7 332,60 euro + 1 860,30 euro = 9 193,48 euro),
valsts nodevu par prasības nodrošināšanu 71,14 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,34 euro un valsts nodevu par apelācijas sūdzību
112,14 euro, kopā tiesas izdevumus 777,16 euro (lietas 1.sējuma 18.-20., 74.-76., 155.lapa, 2.sējuma 169. lapa, 4.sējuma 190.-192.lapa).
/pers. A/ prasība apmierināta pilnā apmērā, tāpēc viņas labā no atbildētājiem piedzenami samaksātie tiesas izdevumi 777,16 euro jeb 388,58 euro
no katra atbildētāja.
[11] Civilprocesa likuma 44. panta otrajā daļā noteikts, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa
prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji [..].
Prasītājai radušies izdevumi advokāta palīdzības samaksai 2 208,96 euro (lietas 1.sējuma 278.lapa, 4.sējuma 27., 28., 193., 194.lapa).
Minētā summa nepārsniedz Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta “b” apakšpunktā noteikto ierobežojumu, tāpēc prasītājas labā no
atbildētājiem piedzenami izdevumi advokāta palīdzības samaksai to faktiskajā apmērā 2 208,96 euro jeb 1 104,48 euro no katra atbildētāja.
[12] Nesamaksātie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu apelācijas instances tiesā ir 5 euro (lietas 4.sējuma
183.lapa), kas atbilstoši Civilprocesa likuma 42. panta pirmās daļas noteikumiem ir piedzenami valsts labā no atbildētājiem vienādās daļās, jo ir
apmierināta prasība daļā par nokavējuma procentu piedziņu.
[13] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21. panta otrajai daļai atbildētājiem
nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432. pantu, 433. panta pirmo daļu, 450. pantu un 454. panta pirmo daļu Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģija
nosprieda
apmierināt /pers. A/ prasību.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā likumiskos nokavējuma procentus
930,44 euro, tiesas izdevumus 388,58 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1 104,48 euro, kopā 2 423,50 euro.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā likumiskos nokavējuma procentus
930,44 euro, tiesas izdevumus 388,58 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1 104,48 euro, 2 423,50 euro.
Naudas summas ieskaitāmas /pers. A/ norādītajā kontā Nr. /numurs/ AS “/bankas nosaukums/”.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,50 euro.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,50 euro.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi kontā – saņēmēja: Tiesu administrācija, NMR: 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, konta
Nr. LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, lieta Nr. C30678417, CA-0189-21.
Noteikt /pers. B/ un /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2021. gada 22. jūlija – Senāta Civillietu
departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu 300 euro kontā – saņēmēja: Latvijas Republikas
Augstākā tiesa, reģistrācijas Nr. 90000068892, saņēmēja banka: Valsts kase, konta Nr. LV83TREL8280010000000, ekonomiskās klasifikācijas kods:
F22010010, norādot lietas numuru un personas datus.
Tiesnese S. Vasiļevska
Tiesnese L. Mežale
Tiesnesis J. Vasiļkovskis