Legislator Case Law & Legislation
C30678417 / CA-0189-21 ECLI:LV:LAAT:2021:0722.C30678417.26.S AI generated

Court orders defendants to pay land rent arrears, interest, and legal costs to landowner in Latvia.

Case Number C30678417 / CA-0189-21
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The Court of Appeal fully supported the landowner's claim for unpaid land rent, interest, and legal fees against two co-owners of a shared apartment. Defendants argued against the debt, but the court confirmed their obligation based on established lease terms and the Civil Procedure Law. Consequently, the judgment ordered both parties to pay specific sums including arrears, interest, and court costs to the plaintiff.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law; Civil Law: The court established that co-owners of a shared dwelling are liable for land maintenance rent and must pay accrued interest and legal costs when the claim is partially or fully satisfied.

Keywords

AI generated
land rent arrears co-ownership liability interest on debt legal costs award Civil Procedure Law

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law 432. panta
Civil Procedure Law 433. panta pirmo daļu
Civil Procedure Law 450. panta
Civil Procedure Law 454. panta pirmo daļu
Civil Law 2141. panta
Civil Law 2142. panta otro teikumu
Civil Procedure Law 44. panta otrajā daļā
Civil Procedure Law 44. panta pirmās daļas 1. punkta “b” apakšpunktā
Civil Procedure Law 42. panta pirmās daļas
Civil Procedure Law 204.1 panta
Law on Overcoming the Consequences of the Spread of the COVID-19 Infection 21. panta otrajai daļai

Cited Case Law

AI generated
Civillieta Nr. C04212600 /pers. D/ prasībā pret Latvijas Republikas Centrālo zemes komisiju
ECLI:LV:LAAT:2021:0722.C30678417.26.S
Court orders defendants to pay land rent arrears, interest, and legal costs to landowner in Latvia.
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. CA-0189-21

ECLI:LV:LAAT:2021:0722.C30678417.26.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2021. gada 22. jūlijā

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesnese referente Silvija Vasiļevska,

tiesnese Ludmila Mežale,

tiesnesis Jurijs Vasiļkovskis

izskatīja rakstveida procesā civillietu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību un /pers. B/ un /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2019. gada 27. jūnija spriedumu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par zemes nomas maksas parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/, būdama zemesgabala /adrese/ (kadastra apzīmējums /numurs A/) īpašniece, 2017. gada 9. novembrī cēla prasību pret /pers. B/ un

/pers. C/, kuriem vienādās daļās pieder dzīvokļa īpašums Nr. 35, daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā /adrese/, kas atrodas uz viņai piederošā zemesgabala,

lūdzot no katra atbildētāja piedzīt zemes nomas maksas parādu 2 204,61 euro, kas izveidojies laika posmā no 2010. gada janvāra līdz 2018. gada

1. februārim, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 251,14 euro un nokavējuma procentus 747,58 euro.

Pienākums norēķināties par zemesgabala daļas, kas nepieciešama daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, uzturēšanai, nomu, atbildētājiem izriet

no likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta un likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta.

Pušu starpā pastāv zemes piespiedu nomas attiecības, kuru būtiskās sastāvdaļas – nomas priekšmets (dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie

2861 m2) un maksa, atbildētājiem visā nomas attiecību pastāvēšanas laikā līdz 2018. gada 1. februārim, kad prasītājas īpašuma tiesības dzēstas, bija

zināmas. Par to liecina civillieta Nr. C04212600 /pers. D/ (/pers. D/) prasībā pret Latvijas Republikas Centrālo zemes komisiju, Rīgas domi, Rīgas

pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisiju, Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālo nodaļu, Latvijas Republikas Izglītības un

zinātnes ministriju par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, Centrālās zemes komisijas lēmuma daļēju atcelšanu un zemesgrāmatu ierakstu dzēšanu. Šajā

tiesvedībā piedalījās arī /pers. B/ un /pers. C/ kā trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem.

Pamatojoties uz Civillikuma 2141. pantu (nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot

maksājumus, viņam jāmaksā nokavējuma procenti) un 2142. panta otro teikumu (ja līgums noslēgts uz gadu vai ilgāku laiku, tad minētā maksa

samaksājama par katru pusgadu uz priekšu), par zemes nomas maksas kavējumu katram atbildētājam ir pienākums samaksāt zemes īpašniecei ne

tikai zemes nomas maksas parādu, bet arīdzan nokavējuma procentus 747,58 euro.

[2] Atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ rakstveida paskaidrojumos par prasību norādījuši, ka to neatzīst pilnībā.

Atbildētāji neatzīst nomas attiecību pastāvēšanu starp pusēm. Daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai /adrese/ nav noteikts zemes piespiedu nomas

priekšmets jeb funkcionāli nepieciešamais zemesgabals un prasītāja nav pierādījusi, ka atbildētāji lieto viņai piederošo zemesgabalu. Tādēļ attiecīgi nav

pamatots prasītājas prasījums par nomas maksas parāda un no tā izrietošie blakus prasījumi, tostarp nokavējuma procentu piedziņa.

[3] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 27. jūnija spriedumu prasība apmierināta daļēji: 1) no katra atbildētāja prasītājas

labā piedzīts zemes nomas maksas parāds 2 204,61 euro un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija 251,14 euro; 2) noraidīta prasība daļā par

pievienotās vērtības nodokļa 462,97 euro un nokavējuma procentu 747,58 euro piedziņu.

Pirmās instances tiesas spriedums daļā par nokavējuma procentu piedziņu pamatots ar šādiem motīviem.

[3.1] Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1. panta 16. punktu dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai

ir tiesisko un organizatoriski tehnisko darbību kopums, kas jāveic, lai noteiktu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu un reģistrētu šo

māju vai māju un zemi zemesgrāmatā līdz dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanai. Dzīvojamai mājai /adrese/, funkcionāli nepieciešamais zemesgabals

noteikts ar Rīgas pilsētas zemes komisijas 1998. gada 5. oktobra lēmumu, ar kuru apstiprināts zvērināta mērnieka izgatavotais zemes robežu plāns ēku un

būvju īpašuma tiesību nostiprināšanai.

Tā kā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšana kā privatizācijas procesa sastāvdaļa ir izpildīta līdz ar dzīvojamās mājas /adrese/

privatizācijas pabeigšanu, lietā nevar būt strīda par to, ka zemesgabals 2861 m2 platībā atbilstoši zemes robežu plānam nodots lietošanā privatizētās

dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, tostarp atbildētājiem, un prasītājai kā zemes īpašniecei nebija iespējams to izmantot pēc saviem ieskatiem.

[3.2] Neskatoties uz faktu, ka starp prasītāju kā zemesgabala īpašnieci un atbildētājiem kā dzīvokļa, kas ietilpst dzīvojamā mājā, kas atrodas uz

attiecīgā zemesgabala, kopīpašniekiem, pastāvēja zemes piespiedu nomas attiecības, prasība par nokavējuma procentu piedziņu, kas celta, pamatojoties

uz Civillikuma 2141. pantu, noraidāma, jo pastāvot piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, iztrūkst pušu labprātīgas vienošanās elements, zemes nomas

līgums starp pusēm nekad nav ticis noslēgts, un piespiedu nomas attiecībām ir tikai nosacīta līdzība ar nomas jeb līgumiskām attiecībām.

Apstākļos, kad atbildētāji neatzīst nomas attiecību pastāvēšanu, nav iespējams prasību daļā par nokavējuma procentu piedziņu apmierināt arīdzan

uz Civillikuma 1759. panta 1. punkta (nokavējuma procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, ja pieļauts samaksas

nokavējums, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs) pamata, jo prasītāja nav pierādījusi, ka starp pusēm bija noslēgts zemes nomas

līgums, prasītāja būtu informējusi atbildētājus par katra mēneša nomas maksu, brīdinājusi par parāda esību un noteikusi termiņu tā samaksai, proti, ka

nomas maksājumiem iestājies nokavējums.

[4] Prasītāja/pers. A/ iesniedza apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 27. jūnija spriedumu, pārsūdzot to

daļā, ar kuru noraidīta prasība par nokavējuma procentu piedziņu un daļā par prasītājas tiesībām saņemt likumiskos 6 % gadā no piespriestās, bet

nenomaksātās pamatparāda summas.

Apelācijas sūdzība daļā par nokavējuma procentu piedziņu pamatota ar šādiem argumentiem.

[4.1] Tiesa nepamatoti secināja, ka starp pusēm nav noslēgts zemes nomas līgums. Speciālie likumi jau ir definējuši zemes nomas līguma būtiskās

sastāvdaļas: iznomātājs ir zemes īpašnieks, bet nomnieks ir privatizētā objekta jeb dzīvojamās mājas īpašnieks (likuma “Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 3. punkts, 54. panta pirmā daļa); nomājamo zemesgabala platību (likuma “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1. panta 16. punkts); nomas maksas apmēru (likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 54. panta otrā daļa, likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. pants, Satversmes tiesas likuma 32. panta

otrā daļa, Satversmes tiesas 2011. gada 27. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-22-01, 13.3. punkts).

Zemesgabala, kas konkrētai dzīvojamai mājai noteikts kā funkcionāli nepieciešamais zemesgabals, robežas un platība kļūst saistošas gan personām,

kas iegūst īpašumā dzīvokli, gan zemes īpašniekiem (Senāta 2019. gada 27. marta spriedums lietā Nr. SKC-125/2019), un ēkas īpašniekam (arī

dzīvokļu īpašniekam) ir tiesība lietot zemi zem ēkas un pienākums samaksāt zemes īpašniekam par zemes lietojumu (nomas maksu) (Senāta 2019. gada

8. februāra spriedums lietā Nr. SKC-5/2019).

Tas liecina, ka ar dzīvokļu privatizācijas dienu, gan mājas kopīpašnieks, gan zemes īpašnieks saistīti zemes nomas attiecībās un uzskatāms, ka

automātiski noslēguši zemes nomas līgumu Civillikuma 2124. panta izpratnē.

[4.2] Ja lietā tiek konstatēts, ka starp prasītāju un zemes nomnieku jeb atbildētāju ir notikusi kāda tiesvedība, kurā tiesa ir noteikusi zemes

nomājamo priekšmetu un maksu, tiek atzīts, ka līgums ir noslēgts, un vairs nav nepieciešams slēgt nekādu citu rakstveida aktu jeb rakstveida zemes

nomas līgumu. Tas savukārt nozīmē, ka piemērojami Civillikuma 2142. panta nosacījumi par nomas maksas samaksas kārtību (sk. Senāta Civillietu

departamenta 2019. gada 27. marta spriedumā lietā Nr. SKC-125/2019 (C29451816)).

Starp prasītāju un dzīvojamās ēkas /adrese/ apsaimniekotāju – biedrību “/Nosaukums/” ir notikusi tiesvedība par zemes nomas līguma būtiskajām

sastāvdaļām. Saskaņā ar spriedumu civillietā Nr. C30314805, kas stājās likumīgā spēkā 2008. gada 2. oktobrī, ir noteikta nomājamā zemesgabala

platība 2861 m2 un nomas maksa nosakāma atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrajai daļai. Turklāt

dzīvokļu īpašnieku biedrībai (apsaimniekotājai) tika uzlikts pienākums noslēgt ar /pers. A/ zemes nomas līgumu.

Minētais spriedums ir saistošs visiem dzīvojamās mājas /adrese/ īpašniekiem, tostarp atbildētājiem. Tādējādi atbildētāju iebildumi, ka viņiem nav

jāmaksā nokavējuma procenti, jo starp pusēm ir strīds par nomas priekšmetu un nomas attiecību pastāvēšanu, ir nepamatoti.

[4.3] Ievērojot minēto, apelācijas sūdzībā lūgts piedzīt no katra atbildētāja prasītājas labā nokavējuma procentu parādu 747,58 euro.

[5] Apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 27. jūnija spriedumu iesniedza arī atbildētāji, pārsūdzot to

prasības apmierinātajā daļā.

[6] Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2020. gada 21. februāra spriedumu /pers. A/ prasību apmierināja daļēji: 1) no katra

atbildētāja par labu prasītājai piedzina zemes nomas maksas parādu 2 204,61 euro, nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 251,14 euro, tiesas

izdevumus 202,45 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 736,73 euro; 2) noraidīja prasību daļā par nokavējuma procentu piedziņu.

[7] Ar Senāta 2021. gada 10. maija spriedumu atcelts Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020. gada 21. februāra spriedums daļā, ar

kuru noraidīta prasība par nokavējuma procentu piedziņu un piedzīti tiesas izdevumi. Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Latgales apgabaltiesā.

Pārējā daļā Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2020. gada 21. februāra spriedums stājies likumīgā spēkā.

[8] Prasītājas/pers. A/ pārstāvis zvērināts advokāts Erlends Baļķēns 2021. gada 20. maijā iesniedza apelācijas sūdzības papildinājumu, kurā sakarā

ar pieaugumu lūdz piedzīt no katra atbildētāja prasītājas labā nokavējuma procentu parādu 930,44 euro, kas aprēķināts par laika periodu no 2012. gada

29. februāra līdz 2020. gada 6. jūlijam, tiesas izdevumus 408,79 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1 015,86 euro, kopā 2 355,09 euro.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus un apelācijas sūdzības motīvus, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka ir

apmierināma /pers. A/ prasība daļā par nokavējuma procentu piedziņu par laika posmu no 2012. gada 29. februāra līdz 2020. gada 6. jūlijam atbilstoši

Civilprocesa likuma 426. panta pirmās daļas noteikumiem un apelācijas instances tiesā iesniegtajam aprēķinam sakarā ar procentu pievienošanu.

[9.1] Ar spēkā stājušos Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020. gada 21. februāra spriedumu /pers. A/ labā ir piedzīts zemes nomas

maksas parāds par laika posmu no 2010. gada 22. janvāra līdz 2018. gada 1. februārim – 2 204,61 euro no katra atbildētāja.

Tātad nav apstrīdams fakts, ka šajā periodā starp zemes īpašnieci /pers. A/ un dzīvokļa īpašniekiem /pers. B/ un /pers. C/ pastāvēja zemes

piespiedu nomas tiesiskās attiecības par zemesgabala /adrese/ (kadastra apzīmējums /numurs A/), nomu 2861 m2 platībā.

Šādā situācijā, kā tas pamatoti norādīts apelācijas sūdzībā, zemes nomas līguma būtiskās sastāvdaļas noteic speciālie likumi: iznomātājs ir zemes

īpašnieks, bet nomnieks – privatizētā objekta jeb dzīvojamās mājas īpašnieks (likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

50. panta pirmās daļas 3. punkts, 54. panta pirmā daļa); nomājamo zemesgabala platību (likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 1. panta 16. punkts); nomas maksas apmēru (likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrā

daļa, likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. pants, Satversmes tiesas 2011. gada 27 .janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-

22-01 13.3. punkts).

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 5. punkts dzīvokļa īpašniekam uzliek pienākumu maksāt nomas maksu par zemes

lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. panta pirmo daļu, 6. panta otrās daļas 4. punktu un 7. pantu līguma par piesaistītā

zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku ir obligāti veicamā pārvaldīšanas darbība, kuru nodrošināt un segt šos izdevumus ir dzīvojamās

mājas īpašnieka pienākums.

Zemesgabala, kas konkrētai dzīvojamai mājai noteikts kā funkcionāli nepieciešamais zemesgabals, robežas un platība kļūst saistošas gan personām,

kas iegūst īpašumā dzīvokli, gan zemes īpašniekiem (sk. Senāta 2019. gada 27. marta spriedumu lietā Nr. SKC-125/2019), un ēkas īpašniekam (arī

dzīvokļa īpašniekam) ir tiesība lietot zemi zem ēkas un pienākums samaksāt zemes īpašniekam par zemes lietojumu (nomas maksu) (sk. Senāta

2019. gada 8. februāra spriedumu lietā Nr. SKC-5/2019).

No minētā normatīvā regulējuma un judikatūras atziņām izriet, ka ar privatizācijas dienu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki un zemes

īpašnieks ir saistīti zemes nomas tiesiskajās attiecībās un zemes nomas līgums uzskatāms par noslēgtu Civillikuma 2124. panta izpratnē.

Līdz ar to atbildētājiem nav tiesiska pamata noliegt nomas attiecību pastāvēšanu starp pusēm un atteikties maksāt zemes nomas maksu un ar to

saistītos blakus prasījumus, tostarp nokavējuma procentus.

[9.2] Civillikuma 1753. panta izpratnē procenti ir atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu

vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu (Civillikuma 1756. pants).

Pirmās instances tiesas secinājums, ka izskatāmajā lietā nav iestājies parādnieka nokavējums, ir kļūdains. Pie šāda secinājuma tiesas nonākusi,

ievērojot apstākļus, ka starp pusēm nav bijis noslēgts zemes nomas līgums, ka prasītāja nav informējusi atbildētājus par katra mēneša nomas maksas

maksājumu, nav brīdinājusi viņus par parāda esību un noteikusi termiņu tā samaksai.

Tiesas kolēģija uzskata, ka atbildētāji nav atsvabināmi no procentu, kas aprēķināti par laika posmu no 2012. gada 29. februāra līdz 2020. gada

6. jūlijam, maksāšanas pienākuma.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procentus jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu un tos sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt šā likuma 1765. panta pirmā daļa paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai

darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši no simts gadā.

Kā jau tika norādīts iepriekš, starp pusēm pastāv piespiedu nomas tiesiskās attiecības, taču atbildētāji nav pildījuši likumā noteikto pienākumu

maksāt zemes nomas maksu.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2008. gada 21. maija spriedumu lietā Nr. C30314805 apmierināta /pers. A/ prasība pret

dzīvojamās mājas iepriekšējo apsaimniekotāju – dzīvokļu īpašnieku nodibinātu biedrību “/Nosaukums/” – par zemes nomas līguma noslēgšanu un nomas

maksas parāda piedziņu. Šajā spriedumā zemes nomas priekšmets faktiski ir konstatēts un netiešā veidā uzlikts pienākums dzīvojamās mājas dzīvokļu

īpašniekiem kā biedrības “/Nosaukums/” pilnvarotājiem Civillikuma 2289. panta izpratnē pildīt savas likumā noteiktās saistības pret zemes īpašnieci

(prasītāju), t.i., maksāt par viņai piederošās zemes lietošanu.

Savukārt no Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2015. gada 9. novembra sprieduma lietā Nr. C04212600 izriet, ka dzīvokļu īpašnieki, tostarp

atbildētāji, lūdza atzīt viņiem īpašuma tiesības uz prasītājai piederējušā zemesgabala daļu 2861 m2 platībā.

Ja lietā tiek konstatēts, ka starp prasītāju un zemes nomnieku jeb atbildētāju ir notikusi kāda tiesvedība, kurā tiesa ir noteikusi zemes nomājamo

priekšmetu un maksu, tiek atzīts, ka līgums ir noslēgts, un vairs nav nepieciešams slēgt nekādu citu rakstveida aktu jeb rakstveida zemes nomas līgumu.

Tas savukārt nozīmē, ka piemērojami Civillikuma 2142. panta nosacījumi par nomas maksas samaksas kārtību (sk. Senāta Civillietu departamenta

2019. gada 27. marta spriedumu lietā Nr. SKC-125/2019).

Minētais nozīmē, ka atbildētājiem nebija objektīva iemesla atteikties maksāt prasītājai par konkrētās zemes platības lietojumu. Izskatāmajā lietā ir

konstatējama nokavējuma iestāšanās, tādēļ atbildētājiem ir jāmaksā likumiskie nokavējuma procenti – 6 % gadā par laika posmu no 2012. gada

29. februāra (kad atbildētājiem saskaņā ar 2012. gada 17. janvāra atgādinājumu bija jāsamaksā nomas maksas parāds) līdz 2020. gada 6. jūlijam

(Senāta rīcības sēdes lēmums, ar kuru atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar atbildētāju kasācijas sūdzību).

Atbilstoši apelācijas instances tiesā iesniegtajam aprēķinam sakarā ar procentu pievienošanu sākotnējai prasībai (lietas 4.sējuma 190.-192.lapa)

prasītājas labā ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti – 930,44 euro no katra atbildētāja.

[10] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu par prasību 586,54 euro (atbilstoši prasības summai 7 332,60 euro + 1 860,30 euro = 9 193,48 euro),

valsts nodevu par prasības nodrošināšanu 71,14 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,34 euro un valsts nodevu par apelācijas sūdzību

112,14 euro, kopā tiesas izdevumus 777,16 euro (lietas 1.sējuma 18.-20., 74.-76., 155.lapa, 2.sējuma 169. lapa, 4.sējuma 190.-192.lapa).

/pers. A/ prasība apmierināta pilnā apmērā, tāpēc viņas labā no atbildētājiem piedzenami samaksātie tiesas izdevumi 777,16 euro jeb 388,58 euro

no katra atbildētāja.

[11] Civilprocesa likuma 44. panta otrajā daļā noteikts, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa

prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji [..].

Prasītājai radušies izdevumi advokāta palīdzības samaksai 2 208,96 euro (lietas 1.sējuma 278.lapa, 4.sējuma 27., 28., 193., 194.lapa).

Minētā summa nepārsniedz Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta “b” apakšpunktā noteikto ierobežojumu, tāpēc prasītājas labā no

atbildētājiem piedzenami izdevumi advokāta palīdzības samaksai to faktiskajā apmērā 2 208,96 euro jeb 1 104,48 euro no katra atbildētāja.

[12] Nesamaksātie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu apelācijas instances tiesā ir 5 euro (lietas 4.sējuma

183.lapa), kas atbilstoši Civilprocesa likuma 42. panta pirmās daļas noteikumiem ir piedzenami valsts labā no atbildētājiem vienādās daļās, jo ir

apmierināta prasība daļā par nokavējuma procentu piedziņu.

[13] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21. panta otrajai daļai atbildētājiem

nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432. pantu, 433. panta pirmo daļu, 450. pantu un 454. panta pirmo daļu Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģija

nosprieda

apmierināt /pers. A/ prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā likumiskos nokavējuma procentus

930,44 euro, tiesas izdevumus 388,58 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1 104,48 euro, kopā 2 423,50 euro.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā likumiskos nokavējuma procentus

930,44 euro, tiesas izdevumus 388,58 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1 104,48 euro, 2 423,50 euro.

Naudas summas ieskaitāmas /pers. A/ norādītajā kontā Nr. /numurs/ AS “/bankas nosaukums/”.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,50 euro.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,50 euro.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi kontā – saņēmēja: Tiesu administrācija, NMR: 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, konta

Nr. LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, lieta Nr. C30678417, CA-0189-21.

Noteikt /pers. B/ un /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2021. gada 22. jūlija – Senāta Civillietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu 300 euro kontā – saņēmēja: Latvijas Republikas

Augstākā tiesa, reģistrācijas Nr. 90000068892, saņēmēja banka: Valsts kase, konta Nr. LV83TREL8280010000000, ekonomiskās klasifikācijas kods:

F22010010, norādot lietas numuru un personas datus.

Tiesnese S. Vasiļevska

Tiesnese L. Mežale

Tiesnesis J. Vasiļkovskis