Court fully allows small claims action for unpaid property management fees and court costs.

Lietas arhīva Nr. C-4410-17/16

ECLI:LV:RLPT:2017:1030.C29441017.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 30.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese V. Gailīte, rakstveida procesā, izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra

prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu, un

konstatēja:

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2017.gada 13.jūnijā iesniegts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) prasības pieteikums

maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvojamo māju /adrese/ (turpmāk - Dzīvojamā māja), ar 05.07.2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

līgumu Nr.RD-11-910-lī un 2016.gada 8.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-16-418-lī Rīgas pilsētas pašvaldība nodeva SIA ,,Rīgas

namu pārvaldnieks", reģ.Nr.40103362321 pārvaldīšanā.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā /pers. A/, personas kods /personas kods/, 2016.gada 5.februārī nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli

/adrese/ (turpmāk - Dzīvoklis).

2016.gada 8.februarī atbildētāja ar prasītāju noslēdza Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk - Līgums). Ar tā 1.punktu prasītāja

apņēmās pārvaldīt Dzīvokļa kopīpašumā esošo daļu un atbildētāja apņēmās segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus (obligātos izdevumus un

citus ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītos izdevumus) proporcionāli Dzīvokļa platībai un kopīpašuma domājamai daļai atbilstoši līguma

noteikumiem, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem un normatīvajiem aktiem.

Līguma 7.3.punktā Puses vienojās par to, ka savstarpējie strīdi tiks izšķirti tiesā pēc Dzīvokļa atrašanās vietas. No minētā izriet, ka atbilstoši

Civilprocesa likuma 30.pantam puses ir vienojušās par līgumisko piekritību.

Līguma 4.2.1.apakšpunktā noteikts, ka atbildētājas pienākums ir rēķinā norādītajā termiņā veikt ikmēneša maksājumus par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, pakalpojumiem, kas saistīti ar Dzīvokļa lietošanu, un citiem Līgumā noteiktiem maksājumiem. Līguma 5.punktā precizēta norēķinu kārtība,

5.6.punktā vienojoties, ka maksājumu kavējuma gadījumos par katru nokavēto dienu atbildētāja maksā nokavējuma procentus 0,1% apmērā no kavētā

maksājuma summas par katru nokavēto dienu.

Prasītāja saskaņā ar savu pilnvarojumu un atbilstoši normatīvajiem aktiem veica dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, norēķinājās ar

pakalpojumu sniedzējiem par atbildētājai sniegtajiem pakalpojumiem, bet atbildētāja pilnā apmērā nenorēķinājās ar prasītāju. Saskaņā ar Civillikuma

1651.pantu parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs no vilcinājums.

2017.gada 22.martā prasītāja atbildētājai nosūtīja atgādinājumu par parāda saistību dzēšanu. Atbildētāja to nesaņēma, un parāda samaksa netika

veikta.

Ņemot vērā 2017.gada 15.maija rēķinu Nr.17259293/05941, prasības summa (piedzenamā summa) ir 338,88 EUR, kas sastāv no:

1) pamatparāda 316,56 EUR par periodu 01.12.2016.-01.06.2017.;

2) nokavējuma procentiem 22,32 EUR par periodu 01.01.2017.-06.06.2017., kas aprēķināti, pamatojoties uz Līguma 5.6.punktu.

Mediācija strīda risināšanā pirms vēršanās tiesā nav izmantota. Prasītāja informējusi tiesu, ka arī tiesvedības procesā mediācijas izmantošanai

nepiekrīt.

Pamatojoties uz Civillikuma 1402.pantu, 1753., 1764., 1651., 1587.pantu, likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"

50.panta astoto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta ,,a" apakšpunktu, 35.panta pirmās

dalās 1.punktu, 39.pantu, 41.panta pirmo daļu, 128., 195.pantu prasītāja lūdz tiesu piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA

,,Rīgas namu pārvaldnieks", reģ.Nr.40103362321, pamatparādu 316,56 EUR, nokavējuma procentus 22,32 EUR, kopā 338,88 EUR, kā arī visus

samaksātos tiesāšanās izdevumus, tai skaitā valsts nodevu 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos 3.30 EUR, samaksu veicot uz bankas norēķinu

kontu: AS “DNB Banka”, LV63RIKO0002013197596, kā arī, lūdz atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr.40103362321, tiesības saņemt no

/pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus, kas ir 6% (seši procenti) gadā no piespriestās pamatparāda summas līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 2017.gada 16. jūnijā uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma

noraksts, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi,

noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2017.gada 17.jūlijam.

2017.gada 7.jūlijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību atzīst daļēji,

proti, 27.79 EUR apmērā (rēķins par novembri) un nolīgtos vai likumiskos procentus 1.31 EUR apmērā.

Paskaidrojumos atbildētāja norāda, ka 2016.gada 25.novembrī tika saņemta vēstule no būvvaldes Nr. BV-16-8884-ap, par to, ka māja ir avārijas

stāvoklī un māja jāatbrīvo. Ja ēka netikšot atbrīvota, tiks noteikta piespiedu nauda par to, ka dzīvo ēkā. 2016.gada 29.novembrī atbildētāja esot

izvākusies no dzīvokļa, un tas stāv tukšs. Atbildētāja norāda, ka kāpēc ir jāmaksā komunālie maksājumi par dzīvokli, kurā nav iespējams dzīvot, jo ēka ir

avārijas stāvoklī. Norāda arī to, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” decembrī rīkojis sapulci mājas pagalmā, kurā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”

darbinieki esot teikuši, ka mājai jānovelk līdz 2020.gadam, pēc tam tikšot veikta mājas nojaukšana. Atbildētāja norāda, kāpēc būtu jāmaksā 31 EUR

mēnesī par remontdarbiem un pēc tam vēl apmēram 9000 EUR (apm. 300 EUR m2) par ēkas remontdarbiem, kas pēc diviem gadiem tiks nojaukta.

Atbildētājas paskaidrojumiem pievienot Obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un

izdevumu tāmes kopsavilkums 2017.gadam, kā arī 2016.gada 1.decembra rēķins Nr.M471-1216.

Atbildētājas paskaidrojumi 2017.gada 10.jūlijā nosūtīti prasītājai, par pienākumu uzliekot līdz 2017.gada 1.septembrim sniegt atsauksmi par

saņemtajiem paskaidrojumiem.

2017.gada 30.augustā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta prasītājas atsauksme par atbildētājas paskaidrojumiem, kuros norādīts,

ka saskaņā ar 2016.gada 25.novembra Rīgas pilsētas būvvaldes vēstuli Nr.BV-16-8884-ap būvvalde cita starpā nolēma:

1) uzlikt par pienākumu kopīpašniekiem nodrošināt dzīvojamās mājas /adrese/ (turpmāk - Dzīvojamā māja), ekspluatācijas pārtraukšanu līdz

bīstamības novēršanai;

2) uzdot kopīpašniekiem līdz 2017.gada 28.februārim veikt Dzīvojamās mājas konservāciju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādājot un

iesniedzot būvvalde atbilstošu būvniecības dokumentāciju.

Pamatojoties uz 2016.gada 23.decembra Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu Nr.01, mājas kopīpašnieki, tai

skaitā Atbildētāja /pers. A/, nolēma:

1) noteikt Dzīvojamās mājas ekspluatācijas pārtraukšanu (dzīvokļu īpašumu atbrīvošanu) un konservācijas projekta izstrādi līdz Dzīvojamās mājas

atjaunošanas būvprojekta izstrādei un atjaunošanas darbu veikšanai;

2) veikt Dzīvojamās mājas atjaunošanas tehniskā projekta izstrādi ar orientējošām izmaksām 2238,50 EUR. Piešķirt Prasītājam pilnvarojumu ar

pārpilnvarojuma tiesībām dzīvokļu īpašnieku vārdā valsts un pašvaldību iestādēs iesniegt visu nepieciešamo dokumentāciju tehniskā projekta izstrādei un

ar to saistītās dokumentācijas saskaņošanu un saņemšanu;

3) uzsākt veidot dzīvojamās mājas uzkrājumu palielināšanu, nosakot maksu 1,00 EUR apmērā par vienu kvadrātmetru.

Saskaņā ar 2017.gada 17.februāra Aktu par apsekošanu un 2017.gada 7.jūnija Aktu par apsekošanu prasītāja apsekoja Dzīvojamo māju,

konstatējot, ka atbildētai piederošais, dzīvoklis Nr.20 nav atbrīvots un tiek faktiski apdzīvots.

Prasītāja norāda, ka no Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13. panta, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta izriet, ka atbildētājai ir

jānorēķinās ar prasītāju par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, ņemot vērā dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmumus, jo atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmajai daļai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana

(tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums, bet Dzīvokļa

īpašuma likuma 15.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos.

Norāda, ka 2016.gada 8.februārī starp pusēm noslēgtā Dzīvojamas mājas pārvaldīšanas līguma Nr.6-13/726 3.1.1.punktā noteikts prasītājas

pienākums pārvaldīt Dzīvojamo māju atbilstoši līguma nosacījumiem, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem un normatīvajiem aktiem, nodrošinot

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteikto obligāto pārvaldīšanas darbību izpildi. Tieši tāpēc arī prasītāja likumā noteiktajā kārtībā organizē apjomīgu

remonta darbu veikšanu mājai, bet tam ir nepieciešams finansējums, kas jāiekasē no dzīvokļu īpašniekiem.

Prasītāja paskaidro, ka, atbilstoši tās rīcībā esošajai informācijai, Dzīvojamās mājas nojaukšana nav paredzēta, tieši otrādi, pamatojoties uz

dzīvokļu īpašnieku kopības 2016.gada 23.decembra lēmumu Dzīvojamās mājas ekspluatācija jāpārtrauc, jāizstrādā tās konservācijas projekts līdz ēkas

atjaunošanas būvprojekta izstrādei un ēkas atjaunošanas darbu veikšanai.

Prasītāja norāda uz apstākli, ka atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adrese ir strīdus dzīvoklī /adrese/. Tātad atbildētāja izmanto sev piederošo

dzīvokļa īpašumu, apmeklē Dzīvojamo māju, lai saņemtu korespondenci. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvesvietas

maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas

iestādē. Atbildētāja to nebija izdarījis, tieši otrādi, šajā adresē saņēma tiesas sūtīto korespondenci. Tātad atbildētāja izmanto dzīvokļa īpašumu /adrese/,

par ko viņai ir pienākums norēķināties ar Prasītāju.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot

2017.gada 2.oktobra lēmuma norakstu.

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

tālāk norādīto

motīvu dēļ:

2016.gada 8.februārī atbildētāja ar prasītāju noslēdza Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu Nr. 6-13/726.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietā nav strīda, ka mājas, kas atrodas /adrese/, apsaimniekotāja ir prasītāja.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt

minētā panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1014 “Kārtība kādā aprēķināma maksa par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.”

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.”

Lietā nav strīda, ka atbildētāja nav samaksājis par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Atbildētāja daļēji atzinusi prasību, 27.79 EUR apmērā galveno parādu un 1.31 EUR apmērā nolīgtos vai likumīgos procentus.

Atbilstoši “Dzīvokļu īpašuma likuma” 10.panta pirmās daļas 1. un 3.punkta noteikumiem, dzīvokļa īpašnieka pienākums: ir piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt “Dzīvokļu īpašuma likuma” 13.panta pirmā un otrā daļa noteic: Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti

veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma

pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina

optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz:

1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;

2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu atgādinājumu, bet saskaņā ar

Civillikuma 1838.pantā noteikto, samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Līdz ar to atbildētājas pienākums ir segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai

nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši

norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus tas ir, seši procenti no simta gadā.

Izvērtējot prasības pieteikumā norādīto nokavējuma procentu aprēķinu, tiesa secina, ka prasītājai ir tiesības saņemt no atbildētājas nolīgtos vai

likumiskos procentus 22.32 EUR apmērā.

Saskaņā ar prasītājas iesniegto parāda aprēķinu, atbildētājas parāds prasītājai sastāda 338.88 EUR, ko sastāda galvenais parāds 316,56 EUR,

nolīgtie vai likumiskie procenti 22,32 EUR.

Atbildētāja parāda apmēru ir apstrīdējis, atzīstot parādu 27.79 EUR un 1.31 EUR apmērā.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes vēstuli Nr. BV-16-8884-ap, konstatēts, ka dzīvojamai mājai /adrese/ ir galveno nesošo konstrukciju (pamatu,

sienu, pārsegumu, jumta elementu) tehniskais stāvoklis nenodrošina būves pietiekamu stabilitāti un nesošo konstrukciju nestspēju. Dzīvojamās ēkas

kopējais nolietojums ir 50% un Ēkas kopējais nolietojums ir 60%, kas nozīmē, ka ēka nav derīga ekspluatācijai. Būvvalde cita starpā nolēma uzlikt par

pienākumu kopīpašniekiem nodrošināt dzīvojamās mājas /adrese/, ekspluatācijas pārtraukšanu līdz bīstamības novēršanai.

Atbildētāja paskaidrojumos norādījusi, ka dzīvokli /adrese/, atbrīvojusi 2016.gada 29. novembrī, taču, saskaņā ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks

2017.gada 17.februāra apsekošanas aktu Nr. 14-8/6139 un 2017.gada 7.jūnija apsekošanas aktu Nr. 14-8/22801, konstatēts, ka dzīvoklis Nr.

/numurs/, /adrese/, nav atbrīvots. Atbildētāja minētos apsekošanas aktus nav apstrīdējusi. Atbildētāja paskaidrojumiem pievienojusi 2016.gada

1.decembra rēķinu Nr.M471-1216, no kura varētu noprast, ka atbildētāja ir noslēgusi telpu nomas līgumu, bet pašu līgumu atbildētāja tiesā nav

iesniegusi, un arī paskaidrojumos par to nav minējusi.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams parāds 338.88 EUR apmērā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts nosaka: procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu,

kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1762 .pantu pienākums

maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos. Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka likumisko procentu apmēru, kas ir seši

procenti no simta gadā. Pamatojoties uz minēto, prasītājai ir tiesības piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus. Līdz ar to un saskaņā ar

Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus,

kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir 6% no simta gadā, no neatmaksātās aizdevuma, ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta

noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas, kas sastāda 316,56 EUR, par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi, ko veido valsts nodeva par prasības pieteikumu 71.14 EUR

un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3.30 EUR, kas kopā sastāda 74.44 EUR.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3.30 EUR. Kopsummā lietā ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi ir 4.02 EUR, līdz ar, ko no atbildētājas valsts labā ir piedzenami 0.72 EUR ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas nav apmaksāti, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.panta

pirmo daļu ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu, spriedums labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu, maksājumu dokumenti par tiesāšanās izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties

iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā, 105.kabinetā.

Pamatojoties uz minēto un civilprocesa likuma 43., 39., 41.panta pirmo daļu, 97, 190., 192., 193., 195., 204.1, 250.25., 250.27., 417., 440.2 un

440.3 pantu, tiesa

nosprieda:

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, parādu 316.56

EUR un nolīgtos vai likumiskos procentus 22.32 EUR, bet pavisam kopā 338.88 EUR.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, samaksāto

valsts nodevu 71.14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3.30 EUR, kopā 74.44 EUR.

Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma 6% gadā par piespriesto, bet

nesamaksāto parāda summu.

Parāda summa ieskaitāma: AS “DNB banka”, konta Nr. LV63RIKO0002013197596.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0.72 EUR, kas iemaksājami –

saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000,

iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C29441017 (C-4410-17/16).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu valsts labā 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt

apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas – 2017.gada 30.oktobrī, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese V. Gailīte