Court allows creditor's debt collection claim against debtors despite their insolvency proceedings history.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendants' request to exempt the plaintiff from bearing court costs and fully allowed the creditor's claim for debt collection. Although the defendants had previously undergone bankruptcy proceedings, the court ruled that the Civil Procedure Law does not provide exceptions for exempting costs when a claim is substantively upheld. Consequently, the plaintiff was ordered to collect the debt and associated court expenses from the defendants jointly and severally.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 93, 96, 190, 193, 194, 204.1; The court must order the losing party to pay court costs even if the claimant has incurred expenses, as the right to litigate remains the sole means to protect interests when debt is unpaid.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29480720
Lietas arhīva Nr. C-2154-21/27
ECLI:LV:RLPT:2021:1117.C29480720.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021.gada 17.novembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,
tiesnesis Uldis Apsītis,
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “B2Kapital” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2020.gada 16.decembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts prasītāja SIA “B2Kapital” (turpmāk arī – prasītājs) prasības
pieteikums pret atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ (turpmāk arī – atbildētāji) par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2003.gada 26.septembrī starp AS “Māras banka” un atbildētājiem noslēgts kredīta līgums Nr.MB-23/2306,
saskaņā ar kuru atbildētājiem piešķirts kredīts 12000,00 USD.
2003.gada 29.septembrī tika noslēgta vienošanās Nr.01/2909 par grozījumiem 2003.gada 26.septembra noslēgtajā kredīta līgumā, ar kuru jaunā
redakcijā izteica kredīta līguma 4.1.punktu.
Uz 2004.gada 20.augustu atbildētāju parāds bija 17152,24 USD apmērā (Bankas noteiktajam valūtas kursam 9313,67 LVL apmērā).
Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesneses S.Meliņas 2004.gada 30.augusta lēmumu lietā Nr.3-121380/5-2004.g. tika apmierināts AS “Māras
banka” pieteikums pret /pers. A/ un /pers. B/ par saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un piedzīta valsts nodeva 100 LVL apmērā.
Kredīta nodrošinājums ticis atsavināts nu daļēji dzēsts atbildētāju parāds.
2004.gadā Somijas Sampo Pankki Latvijā iegādājas 1996.gadā dibināto AS “Māras banka” , 2008.gadā reorganizēta par Danske Bank AS, ko
Latvijā pārstāv Danske Bank AS Latvijas filiāle.
2017.gada 17.maijā ar Rīgas rajona tiesas spriedumu civillietā Nr.C33456412 atbildētājam /pers. A/ pasludināts maksātnespējas process,
Danske Bank AS iesniegtais kreditora prasījums 4608,61 EUR apmērā tika atzīts pilnā apmērā. Ar 2017.gada 5.decembra Rīgas rajona tiesas lēmumu
atbildētājam /pers. A/, tika izbeigts maksātnespējas process, nepiemērojot saistību dzēšanas procedūru.
2017.gada 16.novembrī ar Rīgas rajona tiesas spriedumu civillietā Nr.C29543617 atbildētājai /pers. B/ pasludināts maksātnespējas
process, Danske Bank AS iesniegtais kreditora prasījums 4608,61 EUR apmērā tika atzīts pilnā apmērā. Ar 2018.gada 12.jūnija Rīgas rajona tiesas
lēmumu atbildētājai /pers. B/, tika izbeigts maksātnespējas process, nepiemērojot saistību dzēšanas procedūru.
2018.gada 30.novembrī starp Danske Bank AS un SIA “B2Kapital” noslēgts kredītportfeļa cesijas līgums, saskaņā ar kuru prasītājs ieguva
prasības tiesības pret atbildētājiem. Par cesijas faktu 2019.gada 25.martā atbildētājiem nosūtīts paziņojums.
Atbildētāji saistības neizpildīja, līdz ar to prasītājs 2020.gada 28.maijā nosūtīja atbildētājiem pirmstiesas brīdinājumu, aicinot līdz 2020.gada
28.augustam dzēst parādu, vienlaicīgi informēja par iespēju izteikt pamatotus iebildumus 60 dienu laikā.
Noteiktajā termiņā iebildumi no atbildētājiem netika saņemti un parāds netika dzēsts.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587.pantu, 1589.pantu, 1651.pantu, 1670.pantu, 1672.pantu, 1673.pantu, 1716.pantu, 1720.pantu,
1753.pantu, 1756.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo un otro daļu, 1805.pantu, 1811.pantu, 1828.pantu, 1934.pantu, 1943.pantu un
1946.pantu.
Prasītājs lūdz tiesu piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ par labu prasītājam no kredīta līguma Nr.MB-23/2306 izrietošo parādu
4608,61 EUR, piedzīt solidāri samaksātos tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītājam tiesības saņemt no atbildētājiem solidāri par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt 6 % gadā no neatmaksātās parāda summas.
[2] 2021.gada 25.janvārī tiesā saņemti atbildētājas /pers. B/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja prasītāja celto prasību atzīst par parāda
esamību, taču nepiekrīt parādam piemērot likumiskos sešus procentus gadā, kā arī piedzīt tiesas izdevumus, jo parādu atzīst un par to nav strīds.
Papildus paskaidrojumos norādīts, ka atbildētājai /pers. B/ ir vairāki kreditori un tiesu izpildītāji piemēro likumiskās rīcības, lai piedzītu parādu no
ienākošās naudas kontos, kā rezultātā nav papildus līdzekļi, lai dzēstu parādu.
2020.gadā bija reģistrēta kā bezdarbniece, kā arī ir likumiskā aizbildne mātei, kas traucē atrast darbu un gūt papildus ienākumus.
[2.1] Atbildētājs /pers. A/ rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav iesniedzis.
[3] 2021gada 18.februārī tiesā saņemta prasītāja atsauksme, kurā norādīts, ka atbildētāja paskaidrojumos norādījusi, ka prasību atzīst. Kaut arī
atbildētāja norādījusi uz sarežģītu finansiālu situāciju, nav sniegti pierādījumi, kas apstiprinātu norādītos faktus, lai atbildētāja tiktu atbrīvota no tiesas
izdevumu samaksas.
Papildus prasītājs norādā atsauksmē, ka saskaņā ar likumu prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos 6% no aizdevuma pamatsummas, kā to noteic
Civillikuma 1765.pants, līdz ar to prasītājs uztur savus lūgumus prasības pieteikumā norādītāja apmērā.
[4] Pamatojoties Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu, lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.
Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā lietas dalībniekiem paziņots, 2021.gada 30.jūnijā nosūtot paziņojumu atbildētājam /pers. A/ uz deklarēto
dzīvesvietas adresi /adrese/ un 2021.gada 1.jūlijā nosūtot paziņojumu prasītājam uz prasības pieteikumā norādīto elektroniskā pasta adresi un atbildētājai
/pers. B/ uz paskaidrojumos norādīto elektroniskā pasta adresi. Vienlaikus lietas dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, kā arī izskaidrotas
tiesības papildu paskaidrojumu iesniegšanai un procesuālo lūgumu pieteikšanai.
Papildus pierādījumi, paskaidrojumi un noraidījumi tiesā netika saņemti un ievērojot Civilprocesa likuma 56.1 pantā nostiprināto prezumpciju,
secināms, ka lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā.
Motīvu daļa
[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme
lietas izspriešanā.
Civilprocesa likuma 190.panta otrā daļa nosaka, ka tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
[6] Lietā nav strīda, ka 2003.gada 26.septembrī starp AS “Māras banka” kā aizdevēju un /pers. A/ un /pers. B/ noslēgts Kredīta līgums Nr.MB-
23/2306 par aizdevuma 12000,00 USD izsniegšanu. Aizdevuma saistības atbildētāji uzņēmušies solidāri. 2003.gada 29.septembrī starp AS “Māras
banka” un /pers. A/ un /pers. B/ noslēgta vienošanās Nr.01/2909 par grozījumiem Kredīta līgums Nr.MB-23/2306 (lietas 12.-14.lapa).
Aizdevuma izsniegšanas faktu 12000,00 USD apmērā apstiprina konta izraksts (lietas 15.lapa).
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses 2004.gada 30.augusta lēmumā lietā Nr.3.12-1380/5-2004.g. konstatēts, ka ir iestājušies apstākļi, kas
dod tiesības AS “Māras banka” prasīt nekavējošu visu tai pienākošos naudas summu atmaksu.
Lai nodrošinātu no Kredīta līguma izrietošās saistības starp AS “Māras banka” un atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ noslēgts ķīlas līgums, saskaņā
ar ko atbildētāji ieķīlājuši tam piederošo nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemes gabala ar kopējo platību 1,91 ha, uz kura atrodas dzīvojamā ēka un
trīs palīgceltnes, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs/. Lietā nav strīda, ka nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā atbildētāju saistības ir segtas
daļēji.
Lietā nodibināts un nav strīda, ka ar Rīgas rajona tiesas 2017.gada 17.maijā spriedumu civillietā Nr.C33456412 atbildētājam /pers. A/ pasludināts
maksātnespējas process, Danske Bank AS iesniegtais kreditora prasījums 4608,61 EUR apmērā tika atzīts pilnā apmērā un ar Rīgas rajona tiesas
2017.gada 5.decembra lēmumu atbildētājam /pers. A/, tika izbeigts maksātnespējas process, nepiemērojot saistību dzēšanas procedūru.
Kā arī lietā nodibināts un nav strīda, ka ar Rīgas rajona tiesas 2017.gada 16.novembra spriedumu civillietā Nr.C29543617 atbildētājai /pers. B/
pasludināts maksātnespējas process, Danske Bank AS iesniegtais kreditora prasījums 4608,61 EUR apmērā tika atzīts pilnā apmērā un ar Rīgas rajona
tiesas 2018.gada 12.jūnija lēmumu atbildētājai /pers. B/, tika izbeigts maksātnespējas process nepiemērojot saistību dzēšanas procedūru.
[7] Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punkta noteikumiem prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska
darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Savukārt 1801.pants noteic, ka cesijas līgumu starp
prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums
vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to
savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
No lietas materiāliem redzams, ka 2018.gada 30.novembrī starp Danske Bank AS un SIA “B2Kapital”, noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru
Danske Bank AS kā pārdevējs pārdod un SIA “B2Kapital”, kā pircējs pieņem prasību portfeli, kas izriet no noslēgtā līguma Nr.MB-23/2306 izrietošās
prasījuma tiesības pret atbildētājiem (lietas 28.lapa)
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītājs ir ieguvis prasījuma tiesības pret atbildētājiem, kas izriet no līguma Nr. MB-23/2306.
[8] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1934.pantā noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošanu īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Atbilstoši Civillikuma 1943.pantam aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds
pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbilstoši lietā prasības pieteikumā norādītajam prasītājs aprēķinājis atbildētāju parādu 4608,61 EUR apmērā, ko lūdz piedzīt no atbildētajiem.
Atbildētāji parāda aprēķinu nav apstrīdējuši, pierādījumus, ka parāds būtu pilnībā samaksāts, atbildētāji nav iesnieguši. Savukārt atbildētāja /pers.
B/ paskaidrojumos atzina parāda esamību.
Atbildētāji arī pasludinātajos maksātnespējas procesos atzinuši parādsaistības pret Danske Bank AS 4608,61 EUR apmērā, kuru prasības
tiesības nodotas prasītājam.
Tādējādi tiesa atzīst, ka prasība par parāda 4608,61 EUR apmērā piedziņu no atbildētājiem ir pamatota un apmierināma.
[9] Civillikuma 1672.pantā noteikts, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.
Tā kā atbildētāji ar 2003.gada 26.septembrī Kredīta līgumu uzņēmušies kopīgu nedalītu saistību, tad saskaņā ar Civillikuma 1672.panta
nosacījumiem, viņiem iestājas solidāra izpildījuma atbildība.
Tādējādi tiesa atzīst, ka neatmaksātā aizdevuma pamatsumma prasītāja aprēķinātajā apmērā piedzenama solidāri.
[10] Atbildētāja /pers. B/ lūgusi nenoteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.
Minētā tiesību norma ir imperatīva un tajā nav paredzēti gadījumi, kad tiesa, taisot spriedumu par prasības apmierināšanu, varētu nepiemērot šīs
normas noteikumus. Citiem vārdiem, atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem, taisot spriedumu par prasības apmierināšanu, tiesai ir jānosaka prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus.
Bez tam tiesa nekonstatē, ka jau 2004.gadā būtu taisīts tiesas spriedums par parāda piedziņu no atbildētājiem, kā to paskaidrojumā norādījusi
atbildētāja.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, prasītājam nosakāmas tiesības saņemt solidāri no atbildētājiem
likumiskos nokavējuma procentus 6% apmērā gadā no galvenā parāda summas (4608,61 EUR) par laiku no nākamās dienas pēc sprieduma labprātīgai
izpildei noteiktā termiņa izbeigšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.pantu, ka procentu pieaugums apstājas,
kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu (sk. arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 29.janvāra
lēmuma lietā Nr.C28283311, SKC-1331/2016).
[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Vēršoties tiesā ar prasību, prasītājs ir samaksājis tiesas izdevumus 427,55 EUR (lietas 10. - 11.lapa) – valsts nodevu 418,98 EUR, ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 8,57 EUR.
Atbildētāja paskaidrojumos lūgusi noraidīt prasītāja prasību daļā par tiesas izdevumu piedziņu.
Puse, kura zaudējusi procesā, atzīstama par tādu, kas nepamatoti izvairījusies no citas personas tiesību ievērošanas un izraisījusi nepieciešamību
griezties tiesā. Tādēļ ir loģiski, ka tai jānes ar to saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi, ko segusi puse, kuras labā taisīts spriedums, uzskatāmi par viņas
zaudējumiem to plašākā izpratnē (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28.nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Prof.K.Torgāna
vispārējā zinātniskā redakcijā.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016.gads, 146.lpp.).
Valsts nodevas atlīdzināšanas mērķis ir nodrošināt, ka personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, tiktu atjaunots tāds pats stāvoklis, ja tiesību
aizskārums nebūtu noticis. Tādējādi lietas dalībniekam ir jānodrošina iespēja saņemt atpakaļ līdzekļus, kas tam bijuši nepieciešami, lai likumā noteiktā
kārtībā aizsargātu savas aizskartās tiesības. Minēto nemaina apstāklis, ka atbildētāja celto prasību atzīst, jo prasības celšana tiesā ir vienīgais līdzeklis, kā
prasītājs var aizstāvēt savas intereses, ja parāds netiek labprātīgi samaksāts.
Atbildētāja /pers. B/ norādījusi uz iemesliem, kuru dēļ viņai pašlaik nav iespējams samaksāt esošo parādu.
Civilprocesa likumā nav paredzēti izņēmumi, kad tiesa varētu nepiedzīt tiesas izdevumus no atbildētāja, ja celtā prasība tiek apmierināta, ņemot
vērā, ka prasītājam šie izdevumi ir radušies. Tādēļ tiesas izdevumu nepiedzīšanai no atbildētājiem par labu prasītājam nav likumīga pamata.
Tā kā tiesa prasību apmierina pilnībā, no atbildētājiem solidāri par labu prasītājam piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi 427,55 EUR
apmērā.
[12] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 96., 190., 193., 194. un 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “B2Kapital”,
reģistrācijas Nr.40103645131, parādu 4608,61 EUR apmērā un tiesas izdevumus 427,55 EUR, kopā sastādot 5036,16 EUR apmēru (pieci tūkstoši
trīsdesmit seši euro un 16 centi).
Noteikt SIA “B2Kapital”, reģistrācijas Nr.40103645131, tiesības saņemt no solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/,
personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus 6% apmērā gadā no galvenā parāda summas (4608,61 EUR) par laiku no nākamās
dienas pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa izbeigšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Samaksa veicama SIA “B2Kapital”, reģistrācijas Nr.40103645131, norēķinu kontā LV77PARX0019108960001, AS ,,Citadele Banka”.
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit)
dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas
dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnesis U.Apsītis