Court dismissed tax appeal, ruling property status valid due to owner's failure to prove facade defects.

Lieta Nr.A420146123

Lietas arhīva Nr. AA43-0147-25/18

ECLI:LV:ADAT:2025:0423.A420146123.11.S

Administratīvā apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025.gada 23.aprīlī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Anita Šteinberga, tiesneši Māris Birzgalis un Valters Poķis

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona D/ pieteikumu par

Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja 2023.gada 17.marta lēmuma Nr. RD-23-54-ap atcelšanu daļā

par nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātās likmes piemērošanu periodā no 2023.gada 1.janvāra līdz 2023.gada

28.februārim, sakarā ar /Persona D/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 28.februāra

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija 2022.gada 16.septembrī klasificēja būvi /Adrese A/,

kadastra apzīmējums /numurs/, (turpmāk – būve) kā vidi degradējošu (turpmāk – lēmums par degradējošu būvi vai

klasificēšanas lēmums).

Pieteicējam /Persona D/ pieder dzīvoklis /Adrese C/, kura sastāvā ietilpst dzīvoklis un zemes domājās daļas

(turpmāk – nekustamais īpašums), līdz ar to ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes (turpmāk – dome)

Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) 2023.gada 29.janvāra maksāšanas paziņojumu Nr.PIPN-23-

169700-mp/ PIP-23-169663-AL/5-7 (turpmāk – 2023.gada 29.janvāra maksāšanas paziņojums) pieteicējam

aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis 2023.gadam, attiecībā uz dzīvokli piemērojot paaugstināto likmi, proti, 3

% apmērā no dzīvokļa kadastrālās vērtības.

Ar pārvaldes 2023.gada 20.februāra lēmumu Nr.PIP-23-4251-ap (turpmāk – pārvaldes lēmums) maksāšanas

paziņojums tika atstāts negrozīts.

Ar domes priekšsēdētāja 2023.gada 17.marta lēmumu Nr.RD-23-54-ap

(turpmāk – lēmums) pārvaldes lēmums tika atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem

apstākļiem.

[1.1] Ar komisijas lēmumu ēka atzīta par vidi degradējošu būvi. Pieteicējs nav norādījis, kāda ēkas ārējā

izskata pazīme fiksēta nepareizi, kā arī nav norādījis uz neatbilstošas Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo

noteikumu Nr.146 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi”

(turpmāk – Būvju uzturēšanas noteikumi) normas piemērošanu, nav norādījis uz novērstajiem trūkumiem, ka arī

nav vērsies domes Īpašuma departamentā ar lūgumu atcelt ēkai noteikto statusu. Līdz ar to ēka ir vidi degradējoša

būve un, pamatojoties uz likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 1.4 daļu un Būvju uzturēšanas

noteikumu 10.punktu, pieteicējam pamatoti aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par ēkā esošo dzīvokli par

2023.gadu 3% apmērā no dzīvokļa kadastrālās vērtības.

[1.2] Komisijas lēmums ir starplēmums, nevis administratīvais akts, tādējādi pretēji pieteicēja norādītajam

to iespējams apstrīdēt tikai kopā ar galīgā lēmuma par nekustamā īpašuma nodokli apstrīdēšanu. To apstiprina arī

Senāta judikatūra. Līdz ar to pieteicējs nepamatoti iebildis, ka pārvalde nebija tiesīga izdot un nosūtīt maksāšanas

paziņojumu.

[1.3] Pieteicēja viedokļa uzklausīšana pirms pārvaldes lēmuma izdošanas nevarēja novest pie tā, ka tiktu

pieņemts citāds lēmums, turklāt pieteicēja viedoklis ticis pausts 2023.gada 30.janvāra apstrīdēšanas iesniegumā.

Tādējādi minētais apstrīdēšanas iesniegums izskatīts atbilstoši pārvaldes kompetencei un tiesību normās noteiktajai

kārtībai.

[2] Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem

apsvērumiem.

[2.1] Saskaņā ar Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr.148 „Par nekustamā īpašuma

nodokli Rīgā” (turpmāk – Nekustamā īpašuma nodokļa noteikumi) 15. un 16.punktu komisijas lēmums ir

administratīvais akts. Tātad domei bija jāpaziņo pieteicējam komisijas lēmums un pieteicējam bija tiesības to

apstrīdēt un pārsūdzēt.

Pat tad, ja komisijas lēmums ir starplēmums, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas

3.apakšpunktu tas ir pārsūdzams, jo skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses vai būtiski apgrūtina to

īstenošanu. Ja komisijas lēmums būtu pārsūdzams, ēkas īpašniekiem nerastos tūlītējs pienākums veikt nekustamā

īpašuma nodokļa samaksu saskaņā ar paaugstinātu nodokļa likmi. Tas dotu iespēju veikt darbības ēkas fasādes

atjaunošanai un novērst pamatu paaugstinātas nodokļa likmes piemērošanai.

[2.2] Pārvalde ir Finanšu departamenta pakļautībā, savukārt Vidi degradējošu būvju komisija ir tiešā Rīgas

domes priekšsēdētāja pārraudzībā. Tādējādi pārvaldei nav kompetences vērtēt, vai ēkas stāvoklis ir vidi

degradējošs. Līdz ar to, izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, pārvaldei nebija kompetences vērtēt komisijas

lēmumu.

[2.3] Ēkai nepastāv tāds objektīvi nozīmīgs vidi degradējošs stāvoklis, kura dēļ tā būtu klasificējama kā vidi

degradējoša būve, tostarp salīdzinājumā ar daudzām citām būvēm pašvaldības teritorijā, līdz ar to pārsūdzētais

lēmums nav samērīgs. Komisijas lēmums ir nekonkrēts, tas nesatur konkrētu faktisko apstākļu vērtējumu un

motivētu pamatojumu, tostarp konstatēto trūkumu būtiskuma un lēmuma samērīguma apsvērumus.

[2.4] Pirms maksāšanas paziņojuma izdošanas iestāde nav noskaidrojusi pieteicēja viedokli un argumentus,

līdz ar to iestāde ir pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 61.panta pirmo daļu.

[2.5] Lai gan maksāšanas paziņojums ir izdots, pamatojoties uz komisijas lēmumu, maksāšanas paziņojumā

nav tiešas norādes nedz uz pašu komisijas lēmumu, nedz uz tā pamatojumu un pārsūdzības kārtību. Līdz ar to ir

pārkāptas arī Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 6. un 9.punktā ietvertās tiesību normas. Turklāt

maksāšanas paziņojums noformēts, izmantojot apzināti samazinātu burtu lielumu. Šādā veidā maksāšanas

paziņojums rada šķietamību, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir neapstrīdams.

[3] Paskaidrojumā dome pieteikumu neatzīst un lūdz noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā

ietvertajiem un turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Lai ēku klasificētu kā vidi degradējošu būvi, ir jākonstatē vismaz viena no Būvju uzturēšanas

noteikumu 13.punktā norādītajām pazīmēm. Tādējādi, lai ēku klasificētu kā vidi degradējošu būvi, pietiek ar būves

fasāžu un citu ārējo konstrukciju vizuālā stāvokļa raksturojošo pazīmju konstatējumu konkrētajā dienā.

[3.2] Komisijas lēmumu var atzīt par administratīvo aktu tikai tad, ja tas atbilst Administratīvā procesa

likuma 1.panta trešajā daļā ietvertajai administratīvā akta definīcijai. Konkrētajā gadījumā tajā trūkst administratīvā

akta pazīmes.

[3.3] Pieteicējs nepamatoti iebildis, ka komisijas lēmumam ir jāsatur būtiskuma un samērīguma apsvērumi.

Lēmuma, ar kuru būve tiek atzīta par vidi degradējošu saistībā ar būves ārējā izskata nepilnībām, samērīgums ir

vērtēts Būvju uzturēšanas noteikumu izdošanas posmā, nevis piemērojot šo noteikumu normas. Tas izriet no

likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” anotācijā norādītā.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 28.februāra spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedumā

norādīti šādi motīvi.

[4.1] Lietā ir strīds par to, vai ēka pamatoti atzīta par vidi degradējošu būvi un vai nekustamā īpašuma

nodoklis par ēkā esošo dzīvokli pamatoti aprēķināts, piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 % apmērā.

[4.2] Atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmajai daļai nekustamā īpašuma

nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 % no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos

saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim. Nekustamā īpašuma nodokļa

likmi, kas pārsniedz 1,5 % no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja

nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Šā likuma 3.panta 1.4daļa

noteic, ka vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa

likmi 3 % apmērā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas

gada 1.novembrim, no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības: 1) būvei piekritīgās zemes kadastrālās

vērtības; 2) būves kadastrālās vērtības.

Nekustamā īpašuma nodokļa noteikumu (šeit un turpmāk redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzētā lēmuma

pieņemšanas brīdī) 10.punkts noteic, ka būvei, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību

apdraudoša, ar nākamo mēnesi pēc būves klasificēšanas attiecīgajā būvju kategorijā piemēro nekustamā īpašuma

nodokļa likmi 3 % apmērā no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības (būvei piekritīgās zemes kadastrālās

vērtības vai būves kadastrālās vērtības).

Tātad, kā izriet no likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās un 1.4 daļas, kā arī Nekustamā

īpašuma nodokļa noteikumu 10.punkta, lai piemērotu paaugstināto nodokļa likmi, ir pietiekami konstatēt, ka būve

ir vidi degradējoša.

[4.3] Būvju uzturēšanas noteikumi noteic kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijā uzturamas tajā

esošās būves, tostarp prasības būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim un ārējam izskatam.

Atbilstoši minēto noteikumu 13.punktam saistošo noteikumu 3.punktā minētās personas būvju fasādes un

citas ārējās konstrukcijas uztur tādā tehniskajā stāvoklī un ārējā izskatā, kas nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo

ainavu, proti: būvju apdares materiālu plaisāšanas, nodrupšanas, erozijas vai trupes gadījumā veic apdares

atjaunošanu (13.11.apakšpunkts); būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju krāsojuma izbalēšanas, nolupšanas,

noskalošanas vai arī daļējas neesamības gadījumā veic krāsojuma atjaunošanu (13.12.apakšpunkts). Savukārt

minēto noteikumu 13.1 punkts paredz, ka būvi, kuras tehniskajā stāvoklī vai ārējā izskatā konstatē vismaz vienas šo

noteikumu 13.punktā norādītās prasības neievērošanu, klasificē kā vidi degradējošu būvi. Kā izriet no iepriekš

minētajām tiesību normām, būve ir klasificējama kā vidi degradējoša arī tad, ja tās apdares materiāli ir saplaisājuši

vai nodrupuši.

Šādas būves nepilnības 2022.gada 12.septembrī bija konstatējamas arī ēkai, ko apliecina domes Īpašumu

departamenta 2022.gada 12.septembra vizuālās apskates aktam pievienotie ēkas fotoattēli (lietas 1.sējuma 50.–

52.lapa). Tajos redzams, ka ēkas apdares materiāli ir saplaisājuši un krāsojums ir nolupis. Tādējādi tiesa atzina, ka

ēku, kurā atrodas pieteicēja dzīvoklis, Vidi degradējošu būvju komisija pamatoti klasificēja kā vidi degradējošu

būvi. Un, ņemot vērā, ka ēka bija vidi degradējoša būve, attiecībā uz ēkā esošo dzīvokli pamatoti piemērota

paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme.

[4.4] Pieteicējs ir iebildis, ka, atzīstot ēku par vidi degradējošu, Vidi degradējošu būvju komisija nav

izdarījusi lietderības apsvērumus un nav ņēmusi vērā apstākli, ka Rīgas valstspilsētas teritorijā ir ievērojams skaits

ar ēkām, kuru fasādēm ir nolietojuma pazīmes, bet kuras nav kvalificētas kā vidi degradējošas. Tiesa norādīja, ka

šie pieteicēja iebildumi nav pamatoti.

Tiesiskās vienlīdzības princips nerada tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, ja salīdzināmā situācija ir

prettiesiska (Senāta 2021.gada 14.maija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-427/2021 17.punkts). Tādēļ, vērtējot,

vai būvi kvalificēt kā vidi degradējošu, nav nozīmes, vai šāds statuss ir noteikts arī visām pārējām pašvaldības

teritorijā esošajām ēkām, kuras šim statusam faktiski atbilst.

Savukārt saistībā ar pieteicēja iebildumu par lietderības apsvērumu neizdarīšanu tiesa atkārtoti norādīja, ka

gadījumā, ja būve atbilst kaut vienai no Būvju uzturēšanas noteikumu 13.punkta apakšpunktos minētajām

pazīmēm, tā atbilstoši minēto noteikumu 13.1 punktam ir atzīstama par vidi degradējošu būvi. Lietderības

apsvērumu izdarīšanu attiecībā uz šāda atzinuma izdarīšanu tiesību normas neparedz. To, vai būves atzīšana par

vidi degradējošu ir lietderīga, ja attiecībā uz būvi ir konstatējamas Būvju uzturēšanas noteikumu 13.punkta

apakšpunktos minētās nepilnības, dome ir vērtējusi, jau izdodot minētos noteikumus.

[4.5] Pieteicējs, atsaucoties uz Nekustamā īpašuma nodokļa noteikumu 15. un 16.punkta regulējumu, ir

norādījis, ka komisijas lēmums ir pārsūdzams administratīvais akts un ka maksāšanas paziņojums varēja tikt izdots

tikai pēc tam, kad šis administratīvais akts būtu kļuvis neapstrīdams vai būtu beidzies par to izdota augstākas

iestādes administratīvā akta pārsūdzības termiņš un tas nebūtu pārsūdzēts.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma nodokļa noteikumu 15.punktam vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku

drošību apdraudošu būvju klasificēšanu nodrošina un administratīvos aktus par būvju klasificēšanu, kā arī

administratīvos aktus par zemes vienību atzīšanu par tādām, kas netiek uzturētas atbilstoši normatīvajos aktos

noteiktajai kārtībai, izdod Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija atbilstoši savai kompetencei. Kā izriet no

minētās tiesību normas, tā noteic Vidi degradējošu būvju komisijas kompetenci izdot administratīvos aktus par

būvju klasificēšanu. Tomēr no minētās tiesību normas neizriet, ka pilnīgi visi komisijas lēmumi, kas attiecas uz

būvju klasificēšanu, ir vērtējami kā administratīvie akti.

Administratīvā akta definīcija un tā pazīmes ir skaidrotas Administratīvā procesa likuma 1.panta trešajā

daļā, tādēļ komisijas lēmums būtu vērtējams kā administratīvais akts vien tad, ja tas atbilstu visām minētajā tiesību

normā norādītajām pazīmēm. Saskaņā ar šo tiesību normu administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko

iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot,

konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Administratīvais akts nav

starplēmums (tostarp procesuāls lēmums) administratīvā procesa ietvaros, izņemot gadījumu, kad tas pats par sevi

skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu (3.punkts). Kā izriet no

minētās tiesību normas, viens no administratīvā akta pamatelementiem ir tiesiskās sekas, kas nozīmē, ka lēmums,

kas atzīstams par administratīvo aktu, saistoši ietekmē kādas tiesiskas attiecības un līdz ar to skar kādas personas

tiesības vai tiesiskās intereses (Senāta 2006.gada 15.marta lēmuma lietā Nr.SKA-123/2006 11.punkts).

Lai gan Nekustamā īpašuma nodokļa noteikumu 15.punkts noteic Vidi degradējošu būvju komisijas

kompetenci izdot arī administratīvos aktus, komisijas lēmums tāds nav, jo tas nenodibina, negroza, nekonstatē vai

neizbeidz pieteicēja tiesiskās attiecības, proti, nerada pieteicējam nekādas tiesiskas sekas (sal. Senāta 2015.gada

14.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-576/2015, A420543212, 8.punkts).

Tiesa norādīja, ka administratīvajā procesā, kas ir noslēdzies ar administratīvo aktu, ar kuru pieteicējam

aprēķināts maksājamais nekustamā īpašuma nodoklis, komisijas lēmums ir vērtējams kā starplēmums. Taču pretēji

pieteicēja sniegtajām norādēm pats par sevi tas būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses neskar un būtiski

neapgrūtina to īstenošanu, tādēļ komisijas lēmums nav vērtējams kā administratīvais akts arī atbilstoši

Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas 3.punktam.

Pieteicējs ir norādījis, ka gadījumā, ja komisijas lēmums būtu starplēmums ar būtisku ietekmi, proti, ja tas

būtu administratīvais akts, tad pieteicējs to varētu apstrīdēt un tādējādi atlikt paaugstināta nodokļa maksāšanas

pienākumu vai varbūt pat novērst pamatu šāda paaugstināta nodokļa piemērošanai. Tiesa norādīja, ka apstāklis, ka

pieteicējs vēlas apstrīdēt komisijas lēmumu atsevišķi un atlikt galīgā administratīvā akta izdošanu, neliecina par to,

ka starplēmumam ir būtiska ietekme uz pieteicēja tiesībām vai tiesiskajām interesēm. Tādēļ pieteicēja norādes par

komisijas lēmuma tiesisko dabu nav pamatotas.

Tiesa atzina, ka nav pamatotas arī pieteicēja norādes uz Nekustamā īpašuma nodokļa noteikumu 16.punktu.

Minētais punkts noteic kārtību, kādā maksāšanas paziņojums ir nosūtāms nodokļa maksātājam, ja iepriekš pieņemts

administratīvais akts, ar kuru būve klasificēta kā vidi degradējoša. Tomēr, kā tiesa secināja iepriekš, konkrētajā

gadījumā ēka par vidi degradējošu būvi atzīta nevis ar administratīvo aktu, bet ar administratīvā procesa ietvaros

pieņemtu starplēmumu. Tādēļ noteikumu 16.punkts lietā nav piemērojams.

[4.6] Pieteicējs norādījis, ka pārvalde ir Finanšu departamenta pakļautībā, savukārt Vidi degradējošu būvju

komisija ir tiešā Rīgas domes priekšsēdētāja pārraudzībā. Tiesa norādīja, ka konkrētajā gadījumā šai norādei nav

būtiskas nozīmes, jo pārsūdzēto lēmumu ir pieņēmis domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, kas atbild par

domes darbu kopumā.

[4.7] Tiesa norādīja, ka arī pieteicēja iebildums, ka maksāšanas paziņojumā ir izmantots pārāk mazs burtu

izmērs un ka tajā nav sniegta pilnīgāka informācijas par komisijas lēmumu un tā pārsūdzības iespējām, nav

pamatots. Tiesa nekonstatēja, ka maksāšanas paziņojuma saturs vai noformējums būtu liedzis pieteicējam saprast

iestādes apsvērumus, nosakot konkrēto nodokļa apmēru. Turklāt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 81.panta

piektajai daļai apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts

lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Tādēļ administratīvais akts, ar kuru pieteicējam noteikts nodokļa

maksāšanas pienākums, savu galīgo noformējumu ir ieguvis ar pārsūdzēto lēmumu, par kuru iepriekš minētos

iebildumus pieteicējs nav izteicis.

[4.8] Pieteikumā pieteicējs norāda, ka pirms maksāšanas paziņojuma izdošanas nav noskaidrots pieteicēja

viedoklis.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, lemjot par tāda administratīvā akta

izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta viedokli un argumentus šajā

lietā. Lūdzot pārskatīt ar maksāšanas paziņojumu aprēķināto nodokļa apmēru un apstrīdot pārvaldes lēmumu,

pieteicējs ir izteicis savus argumentus un iebildumus gan par lietas faktiskajiem apstākļiem, gan tiesību

jautājumiem. Un, ņemot vērā, ka pārsūdzētajā lēmumā šie pieteicēja argumenti un iebildumi ir vērtēti, būtiskus

procesuālus pārkāpumus saistībā ar pieteicēja neuzklausīšanu tiesa nekonstatēja.

[4.9] Ievērojot visu iepriekš noradīto, tiesa secināja, ka būve pamatoti atzīta par vidi degradējošu un

pieteicēja nekustamajam īpašumam pamatoti piemērota nekustamā īpašuma nodokļa likme 3 % apmērā. Tādējādi

pārsūdzētais lēmums ir tiesisks, bet pieteikums noraidāms.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 28.februāra spriedumu pieteicējs

iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā un vēlāk sniegtajā papildinājumā norādīti turpmāk minētie

argumenti.

[5.1] Tiesa ir pārkāpusi Administratīvā procesa 247.panta pirmo daļu. Tiesa lietas būtiskos aspektus

vērtējusi nepareizi vai nav vispār vērtējusi pieteicēja pieteikumā ietverto juridisko un faktisko pamatojumu. Tiesa ir

pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 251.panta piekto daļu.

[5.2] Tiesa ir nepareizi secinājusi, ka uz šo lietu nav attiecināms tiesiskās vienlīdzības princips.

[5.3] Lēmums izdots, neievērojot Nekustamā īpašuma nodokļa noteikumu 15. un 16.punktā paredzētos

priekšnoteikumus, proti, to, ka jābūt Vidi degradējošu būvju komisijas patstāvīgam un neapstrīdamam

administratīvajam aktam, ar kuru būve kvalificēta kā vidi degradējoša.

Tiesa nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, kas ir spēkā un kuras piemērošanas priekšnosacījumi ir

iestājušies.

[5.4] Lēmums par degradējošu būvi aizskar pieteicēja būtiskas tiesības un tiesiskās intereses, kā arī būtiski

apgrūtina to īstenošanu. No tā, vai minētais lēmums ir patstāvīgi pārsūdzams administratīvais akts, ir atkarīgi

priekšnosacījumi, pie kuriem pārvalde var izdot savu administratīvo aktu, proti, nekustamā īpašuma nodokļa

maksāšanas paziņojumu, un laiks, no kura sākas pieteicēja pienākums maksāt paaugstināto nekustamā īpašuma

nodokli, kā arī iespēja apturēt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojuma darbību, apstrīdot to iestādē un

tiesā.

[5.5] Pārvaldes rīcība, uzliekot pieteicējam tūlītēju un turpinātu paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa

pienākumu, pamatojoties uz apstrīdamu Vidi degradējošu būvju komisijas starplēmumu, faktiski apgrūtina arī

iespējas privātpersonai labprātīgi veikt ēkas renovācijas darbus, jo ir nesamērīgi liels – septiņkārtīgi palielinātais

nekustamā īpašuma nodokļa turpinātais maksājums uzliek nesamērīgu finanšu slogu, ierobežojot iespējas

nodrošināt finanšu līdzekļus renovācijai.

[5.6] Lēmums par degradējošu būvi pamatots ar subjektīvu un formālu konstatējumu, ka pieļauta būves

apdares materiālu plaisāšana, nav veikta būves fasādes apdares atjaunošana, konstatēta būves ārējo konstrukciju

izbalēšana un nolupšana, nav veikta krāsojuma atjaunošana.

Pašvaldības teritorijā ir ievērojams skaits ēku, tostarp pašvaldības īpašumā esošu, uz kuru fasādes

nolietojumu vai krāsojuma bojājumiem būtu attiecināms lēmuma par degradējošu būvi pamatojums, bet kurus Vidi

degradējošu būvju komisija nav klasificējusi kā vidi degradējošas būves. Turklāt ne visos gadījumos ēkas ar

fasādes krāsojuma bojājumiem pilsētvides degradējošā ietekme ir redzama katrai saprātīgai fiziskai personai,

nevērtējot salīdzinoši šādu bojājumu raksturu un apjomu.

[5.7] Atbildētāja apzināti un sistemātiski realizē prettiesisku praksi attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par

būvju kvalifikāciju kā vidi degradējošu un paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu, pārkāpjot

atbildētāja izdotos un spēkā esošos noteikumus, liedzot pieteicējam procesuāli taisnīgi realizēt lēmuma par

degradējošu būvi apstrīdēšanu iestādē un tiesā.

[5.8] Papildus sniegtajos paskaidrojumos pieteicējs norāda, ka uztur prasījumu saistībā ar paaugstinātas

nodokļa piemērošanu par periodu no 2023.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 1.martam, saistībā ar ko pieteicējs faktiski

veica nodokļa maksājumus.

[6] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā par apelācijas sūdzību norāda, ka attiecībā uz pieteicēja apelācijas

sūdzībā izteiktajiem argumentiem skaidrojums ir sniegts lēmumā. Spriedums ir tiesisks un pamatots, savukārt

pieteicēja apelācijas sūdzība ir noraidāma.

Motīvu daļa

[7] Izskatāmajā lietā ar domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2023.gada 29.janvāra maksāšanas

paziņojumu Nr.PIPN-23-169700-mp/PIP-23-169663-AL/5-7 pieteicējam aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis

2023.gadam, attiecībā uz dzīvokli piemērojot paaugstināto likumi 3 % apmērā no dzīvokļa kadastrālās vērtības

(kadastrālā vērtība 83 890,61 euro, piemērotais nodoklis 2516,72 euro). Minētais maksāšanas paziņojums atstāts

negrozīts ar pārvaldes 2023.gada 20.februāra lēmumu un domes priekšsēdētāja 2023.gada 17.marta lēmumu.

Attiecīgi pirmās instances tiesa lietu ierosināja un izskatīja par 2023.gada 17.marta lēmuma atcelšanu.

Tomēr, ievērojot atbildētāja apgabaltiesai papildus sniegto informāciju, noskaidrots, ka ar domes Pilsētvides

attīstības un kvalitātes komisijas 2023.gada 24.februāra sēdes protokola Nr.PAKK-23-4-pro 1.1.apakšpunktu „Par

būvi /Adrese A/” (lietas 1.sējuma 198.lapa) no 2023.gada 24.februāra līdz 2023.gada 31.decembrim tika apturēts

domes Vidi degradējošu būvju komisijas 2022.gada 16.septembra lēmums (protokola Nr.VDBK-22-10-pro

4.3.apakšpunkts), ar kuru būve tika klasificēta kā vidi degradējoša būve.

Attiecīgi ar domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2023.gada 28.marta maksāšanas paziņojumu Nr.PIPN-

23-286087-mp/PIP-23-169663-AL/5-7 (lietas 1.sējuma 38.lapa) pieteicējam veikts nekustamā īpašuma nodokļa

pārrēķins, nosakot par 2023.gadu maksājamā nodokļa apmēru 909,14 euro, proti, nepiemērojot paaugstinātu

nodokļa likmi par periodu no 2023.gada 1.marta līdz 2023.gada 31.decembrim. Pieteicējs attiecīgi ir samaksājis

2023.gada 28.marta maksāšanas paziņojumā norādīto nodokļa summu 909,14 euro.

Attiecīgi pieteicējs apliecināja (lietas 1.sējuma 254.lapa), ka lūdz izvērtēt nekustamā īpašuma nodokļa

paaugstinātās likmes piemērošanu.

Līdz ar to pieteikuma priekšmets ir precizējums kā prasījums par domes priekšsēdētāja 2023.gada 17.marta

lēmuma Nr. RD-23-54-ap atcelšanu daļā par nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātās likmes piemērošanu

periodā no 2023.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 28.februārim.

[8] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā,

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms.

[9] Pirmās instances tiesa ir atzinusi, ka bija konstatējami likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta

pirmās un 1.4 daļas, kā arī Nekustamā īpašuma nodokļa noteikumu 10.punktā norādītie priekšnoteikumi (būve

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bija atzīta par degradējošu), lai piemērotu nekustamā īpašuma nodokļa likmi

3 % apmērā.

Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus,

identificējusi un piemērojusi tiesību normas, kā rezultātā ir taisījusi pareizu spriedumu. Līdz ar to, pamatojoties uz

Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, apgabaltiesa pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma

motivācijai (sk. šā sprieduma 4.punktu) un to neatkārto.

[10] Pieteicējs uzskata, ka nepastāvēja obligāts lēmuma izdošanas priekšnoteikums – patstāvīgs un

neapstrīdams administratīvais akts, ar kuru būve kvalificēta kā vidi degradējoša.

Taču lietā nav strīda, ka pirms nodokļa maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas pašvaldības kompetentā iestāde

– Vidi degradējošu būvju komisija 2022.gada 16.septembrī bija pieņēmusi lēmumu, ar kuru Būvju uzturēšanas

noteikumos paredzētajā kārtībā bija klasificējusi būvi kā vidi degradējošu (proti, C kategorijas) būvi. Līdz ar to bija

iestājušies Nekustamā īpašuma nodokļa noteikumu 10.punktā paredzētie priekšnoteikumi paaugstinātas nekustamā

īpašuma nodokļa likmes piemērošanai.

Pirmās instances tiesa ir pamatoti vērtējusi būvju klasificēšanas lēmuma tiesisko dabu un, atsaucoties arī uz

Senāta judikatūru, ņēmusi vērā, ka gadījumos, kad persona iebilst pret nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātās

likmes piemērošanu vidi degradējošai, sagruvušai vai cilvēku drošību apdraudošai būvei, apstrīdams un

pārsūdzams ir administratīvais akts par nekustamā īpašuma nodokli, savukārt būvju klasificēšanas lēmums ir

vērtējams vienīgi kā starplēmums. Vērtējot administratīvā akta par nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātās

likmes piemērošanu vidi degradējošai, sagruvušai vai cilvēku drošību apdraudošai būvei pamatojumu, proti, vai

pamatoti piemērota paaugstināta nodokļa likme, tiesai arī jāvērtē, vai attiecīgā būve atbilst tiesību normā minētajam

statusam.

Apgabaltiesa ņem vērā, ka attiecīgās judikatūras atziņas palikušas nemanīgas arī pēc normatīvo aktu

grozījumiem, uz kuriem atsaucas pieteicējs, proti, identisku regulējumu tam, kādu pašlaik paredz Nekustamā

īpašuma nodokļa noteikumu 16.punkts, iepriekš paredzēja arī Rīgas domes 2012.gada 7.janvāra saistošo noteikumu

Nr.161 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā 2012.gadā” (turpmāk – noteikumi Nr.161) 13.punkts (maksāšanas

paziņojumu par būvi, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, pārvalde nosūta

nodokļa maksātājam viena mēneša laikā no dienas, kad administratīvais akts par būves klasificēšanu attiecīgajā

kategorijā ir kļuvis neapstrīdams vai ir beidzies termiņš augstākās iestādes izdotā administratīvā akta, ar kuru

atstāts spēkā sākotnējais lēmums, pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts). Senāts to ņēma vērā, norādot: kā secināms

no saistošo noteikumu Nr.161 13.punkta un pārsūdzētajā lēmumā norādītās pārsūdzības kārtības, Rīgas domes

ieskatā, lēmums par būves klasificēšanu kā cilvēku drošību apdraudošu un vidi degradējošu nekustamā īpašuma

nodokļa administrēšanas vajadzībām ir administratīvais akts. Šādam uzskatam nevar piekrist, jo pārsūdzētais

lēmums pats par sevi pieteicējai nekādas tiesiskās sekas nerada. Tiesiskās sekas rada administratīvais akts par

nekustamā īpašuma nodokli, savukārt lēmumu par ēkas klasificēšanu var uzskatīt par starplēmumu šajā procesā, jo

ar to netiek sasniegts mērķis, kura dēļ attiecīgais nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas process ir uzsākts,

proti, konkrētā būve netiek aplikta ar paaugstinātu nodokļa likmi. Arī kā starplēmums tas pats par sevi neskar

būtiskas pieteicējas tiesības vai tiesiskās intereses (sk. Senāta 2015.gada 14.oktobra kopsēdē pieņemtā sprieduma

lietā Nr.SKA-576/2015 (Nr.A420543212) 8.punktu).

Turklāt konkrētajā lietā jāņem vērā, ka pieteicējam kā dzīvokļa īpašniekam nemaz nebūtu subjektīvo tiesību

apstrīdēt un pārsūdzēt būves klasifikācijas lēmumu – ņemot vērā, ka atbilstoši Būvju uzturēšanas noteikumiem, ja

nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu māja, nekustamā īpašuma kopšanu nodrošina daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas pārvaldnieks (3.3.apakšpunkts), un tieši viņam ir pienākums nodrošināt Būvju uzturēšanas

noteikumu 13.punkta prasību ievērošanu, tad tieši daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks varētu noteiktos

gadījumos būves klasifikācijas lēmumu pārsūdzēt, kā arī lūgt šī lēmuma darbības apturēšanu (13.3punkts).

Nav pamatots pieteicēja viedoklis, ka būves klasificēšanas lēmums kā starplēmums pats par sevi skar

būtiskas pieteicēja tiesības vai tiesiskās intereses, jo nodokļa maksāšanas pienākums radās nekavējoties un nebija

iespējas panākt klasifikācijas lēmuma darbības apturēšanu, savukārt lieta tiesā var tikt skatīta ilgstoši. Kā pamatoti

norādīja pirmās instances tiesa, pieteicējs savu tiesību aizstāvībai varēja izmantot Administratīvā procesa likuma

185.panta piektajā daļā un 185.1pantā paredzētos līdzekļus – lūgt tiesu apturēt pārsūdzētā administratīvā akta

darbību. Un pretēji pieteicēja paustajam viedoklim šāda lūguma izskatīšanas rezultātā tiktu pārbaudīts arī tas, vai

attiecīgā būve atbilst tiesību normā minētajam statusam (sk. Senāta 2015.gada 14.oktobra kopsēdē pieņemtā

sprieduma lietā Nr.SKA-576/2015 (Nr.A420543212) 8.punktu).

Līdz ar to nav pamatots arī apelācijas sūdzības arguments, ka, neparedzot pieteicējam iespēju atsevišķi

pārsūdzēt būves klasificēšanas lēmumu, ir pārkāptas pieteicēja tiesības uz taisnīgu tiesu.

[11] Pieteicējs uzskata par nepareizu pirmās instances tiesas secinājumu, ka pieteicējam konkrētajā

gadījumā (ņemot vērā, ka arī citām ēkām var konstatēt fasādes krāsojuma nolietojumu un citus vizuālus defektus,

tomēr šīs ēkas nav klasificētas kā vidi degradējošas) nav tiesību atsaukties uz vienlīdzīgas attieksmes pārkāpumu.

Pieteicējs uzsver, ka tiesa, argumentējot savu viedokli, atsaukusies uz judikatūru, kas radusies citas kategorijas

lietās – par soda piemērošanu.

No procesuālo tiesību viedokļa vienlīdzības princips nosaka, ka, pastāvot vienādiem faktiskajiem un

tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai

tiesiskajiem lietas apstākļiem – atšķirīgus lēmumus). Šādā nozīmē vienlīdzības princips ir nostiprināts

Administratīvā procesa likuma 6.pantā. Vienlīdzības princips aizsargā personas tiesības tikai tad, ja salīdzināmā

situācija ir tiesiska. Princips „vienlīdzība nedarbojas prettiesiskumā” tiek piemērots gan administratīvo pārkāpumu

lietās (sk., piemēram, Senāta 2007.gada 8.oktobra spriedumu lietā Nr.SKA-400/2007), gan administratīvajās lietās

(sk., piemēram, Senāta 2013.gada 22.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-492/2013 8.punktu).

Nav izslēdzama iespēja, ka iestādes prettiesiskā prakse var sasniegt arī tādu apmēru un pastāvīgumu, kad

pret atsevišķu personu izturēties atšķirīgi kļūtu netaisnīgi. Izvērtējot iestādes prakses vienveidību un pastāvību, var

ņemt vērā ne tikai iestādes faktiski pieņemtos lēmumus, bet arī situācijas, kurās iestādei lēmums būtu bijis

jāpieņem, taču iestāde to nav darījusi (sk. Senāta 2012.gada 4.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-28/2012, 2020.gada

sprieduma lietā Nr.SKA-120/2020, ECLI:LV:AT:2020:0604.A420259116.4.S, 6.punktu).

Taču pieteicējs ne apstrīdēšanas iesniegumā, ne pieteikumā un apelācijas sūdzībā nav norādījis ne uz vienu

konkrētu, salīdzināmu gadījumu, kad iestāde, viņa ieskatā, pastāvot tādiem pat faktiskajiem un tiesiskajiem

apstākļiem, būtu rīkojusies citādi (nav ēku klasificējusi kā vidi degradējošu un attiecīgi nav piemērojusi

paaugstinātu nodokļa likmi). Pieteicējs vienīgi norādījis, ka ar konkrētajā gadījumā norādīto pamatojumu par vidi

degradējošām varētu tikt atzīts ievērojams skaits citu pašvaldības teritorijā esošu (arī pašvaldībai piederošu) ēku ar

fasādes nolietojumu un citiem vizuāliem defektiem. Taču šādi vispārīgi apsvērumi nav pārbaudāmi.

[12] Savukārt, vērtējot, vai konkrētajā gadījumā lēmums ir samērīgs, tostarp ievērojot pieteicēja

apsvērumus par to, ka paaugstinātas nodokļa likmes piemērošana apgrūtina iespēju personai labprātīgi veikt

renovāciju (jo tam paredzētā nauda jānovirza nodokļa samaksai), apgabaltiesa ņem vērā, ka par attiecīgo situāciju

pieteicējs pirmo reizi neuzzināja tikai no lēmuma.

Kā izriet no lietas materiāliem, jau 2017.gada 10.augustā Būvju sakārtošanas pārvalde informēja

/Organizācija A/ par būves /Adrese A/, 2017.gada 12.jūlija apsekošanā konstatēto (nav novērstas plaisas būves

sienās, pieļauta būves apdares materiālu plaisāšana un nodrupšana, nav nodrošināta būves flīžu un citu ārējo

konstrukciju savlaicīga atjaunošana un krāsošana) un uzdeva iesniegt būves tehniskās apsekošanas atzinumu, lai

pārliecinātos par būves telpisko noturību ilgtermiņā. Papildus tam pārvalde informēja gan par iespēju pieņemt

lēmumu par būves klasifikāciju atbilstoši Būvju uzturēšanas noteikumu 14.punktā noteiktajam, gan arī par iespējām

pieteikties uz līdzfinansējuma saņemšanu būves saglabāšanai. Attiecīgā informācija tika nosūtīta arī dzīvokļu

īpašniekiem, tostarp pieteicējam (lietas 1.sējuma 107.-108.lapa).

Uz minēto tika saņemta /Organizācija A/ 2017.gada 27.septembra atbilde, ka fasādes renovācijas darbus

(ievērojot dzīvokļu īpašnieku vēlmes) provizoriski varētu uzsākt 2018.gada maijā, un lūgts nepieņemt lēmumus par

ēkas klasifikāciju un paaugstinātas nodokļu likmes piemērošanu (lietas 1.sējuma 109.lapa), savukārt 2017.gada

26.oktobrī iesniegts 2017.gada 20.septembra līgums par dzīvojamās mājas fasādes vienkāršo atjaunošanu, kā arī

/Organizācija B/ 2017.gada 24.oktobra izziņa (lietas 1.sējuma 110.-115.lapa). Minētajā izziņā (kurai pievienota arī

fotofiksācija) norādīts, ka fasādes atjaunošanas darbi vēl nav uzsākti. Ēkas fasādes tehniskais stāvoklis kopš

iepriekšējās pārbaudes nav pasliktinājies. Ēkas fasādes arhitektoniskajiem elementiem, tai skaitā koka elementiem,

visā fasādes apjomā ir būtisks apdares nolietojums. Nepastāv no fasādes atdalījušos elementu nokrišanas risks.

2018.gada 26.aprīlī /Organizācija A/ informēja, ka darbi pie fasādes un jumta atjaunošanas tiks uzsākti līdz

2019.gada maijam, lai dzīvokļu īpašniekus iespējami maksimāli censtos atbrīvot no finanšu sloga, piesakoties

2019.gadā organizētajam līdzfinansējuma konkursam, līdz ar to lūdza atlikt lēmuma par ēkas klasificēšanu un

paaugstinātas nodokļu likmes piemērošanu pieņemšanu (lietas 1.sējuma 116.lapa).

2018.gada 8.maija vēstulē Būvju sakārtošanas pārvalde apliecināja, ka neiebilst vēstulē minētajam būves

sakārtošanas uzsākšanas termiņam (lietas 1.sējuma 124.lapa), turklāt 2018.gada 5.decembra vēstulē mudināja

piedalīties informatīvajā seminārā par līdzfinansējuma saņemšanu būves atjaunošanai (lietas 1.sējuma 125.lapa).

Konstatējot, ka būves dzīvokļu īpašnieku kopība 2019.gada konkursa nolikumā noteiktajā kārtībā nav

iesniegusi būves saglabāšanas darbu projektu līdzfinansējuma saņemšanai, Būvju sakārtošanas pārvalde veica

atkārotu būves vizuālo apskati 2020.gada 15.janvārī, konstatējot, ka būve joprojām netiek uzturēta atbilstoši Būvju

uzturēšanas noteikumu 13.punktā noteiktajām prasībām – tiek pieļauta apdares materiāla plaisāšana, nodrupšana,

nav veikta apdares atjaunošana, pieļauta fasādes krāsojuma izbalēšana un nolupšana, nenodrošinot krāsojuma

atjaunošanu. Līdz ar to jautājumu par būves klasificēšanu nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām

ir pamats nodot izskatīšanai Vidi degradējošu būvju komisijas sēdē. Par minēto 2020.gada 22.janvārī tika informēta

gan /Organizācija A/, gan dzīvokļu īpašnieki, tostarp pieteicējs (lietas 1.sējuma 126.-127.lapa).

/Organizācija A/ 2020.gada 17.februārī informēja Būvju sakārtošanas pārvaldi par to, ka ar attiecīgu

paziņojumu iedzīvotāji ir informēti par turpmākajām darbībām saistībā ar ēkas fasādes atjaunošanu un jumta

remontu. 2020.gada 17.februārī ir izsludināts konkurss par fasādes atjaunošanu (lietas 1.sējuma 128.lapa).

2020.gada 8.augustā Būvju sakārtošanas pārvalde nosūtīja vēstuli gan /Organizācija A/, gan dzīvokļu

īpašniekiem, kurā lūdza informēt par būves fasādes atjaunošanas procesa virzību līdz 2020.gada 4.septembrim

(lietas 1.sējuma 132.lapa), bet saņēma informāciju tikai par to, ka 2020.gada 17.septembrī tiks organizēta dzīvokļu

īpašnieku kopsapulce (lietas 1.sējuma 134., 135.lapa).

Visbeidzot 2022.gada 5.augustā Būvju sakārtošanas pārvalde lūdza /Organizācija A/ un dzīvokļu īpašniekus

līdz 2022.gada 31.augustam informēt par būves fasāžu sakārtošanu saprātīgā termiņā, brīdinot arī par iespējamām

sekām – būves klasificēšanu un nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu (lietas 1.sējuma 130.-130.lapa).

Atbilde netika saņemta.

Attiecīgi 2022.gada 16.septembrī Vidi degradējošu būvju komisija būvi klasificēja kā vidi degradējošu.

Tikai 2022.gada 2.novembrī tika saņemts dzīvokļu īpašnieku iesniegums par klasificēšanas lēmuma

apturēšanu, apņemoties iespējami drīzākā laikā sagatavot nepieciešamos dokumentus ēkas fasādes atjaunošanas

darbu veikšanai (lietas 1.sējuma 144.-145.lapa), uz ko Būvju sakārtošanas pārvalde 2022.gada 30.novembrī

sniedza atbildi, informējot par prasībām, kādas jāievēro, lai Būvju uzturēšanas noteikumos paredzētajā kārtībā tiktu

skatīts jautājums par klasificēšanas lēmuma darbības apturēšanu (lietas 1.sējuma 146.lapa).

Izskatot /Organizācija A/ 2022.gada 30.decembrī, 2023.gada 6. un 17.februārī iesniegtos dokumentus (lietas

1.sējuma 148.-156., 193.lapa), ar domes Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisijas 2023.gada 24.februāra

lēmumu tika apturēts 2022.gada 16.septembra klasificēšanas lēmums uz laiku no 2023.gada 24.februāra līdz

2023.gada 31.decembrim. Pieņemot minēto lēmumu, tika ņemts vērā, ka ir noslēgts 2023.gada 30.janvāra būvdarbu

līgums ar būvdarbu izpildes termiņu līdz 2023.gada 15.septembrim un ir iesniegts būves tehniskās apsekošanas

atzinums, kurā būves būvkonstrukcijas ir raksturotas kā tādas, kuras atbilst Būvniecības likuma 9.pantā minētajām

prasībām mehāniskajai stiprībai, stabilitātei un lietošanas drošībai.

No minētā izriet, ka jau vismaz 2017.gada jūlijā ticis konstatēts, ka ēkas fasāde netiek uzturēta atbilstoši

Būvju uzturēšanas noteikumu 13.11. un 13.12.apakšpunkta prasībām, par ko vairākkārt informēti arī dzīvokļu

īpašnieki, dodot saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai (attiecīgo termiņu vairākkārt arī pagarinot), mudinot

pieteikties līdzfinansējuma saņemšanai būves atjaunošanai, kā arī brīdinot par iespējamām sekām, ja attiecīgās

neatbilstības netiks novērstas. Tādējādi dzīvokļu īpašniekiem jau vismaz piecu gadu periodā pirms pārsūdzētā

lēmuma pieņemšanas bija iespēja ieguldīt nepieciešamos finanšu līdzekļus fasādes atjaunošanai. Ievērojot minēto,

lēmums ir uzskatāms par samērīgu un lietderīgu, jo iestādei nebija pamata uzskatīt, ka attiecīgo mērķi - panākt šī

īpašuma sakārtošanu – iespējams panākt ar citiem līdzekļiem.

Savukārt, tiklīdz kā iestādē tika iesniegti dokumenti, kas apliecina, ka nepieciešamie darbi būves

sakārtošanai ir uzsākti, klasificēšanas lēmuma darbība tika apturēta un veikts nekustamā īpašuma nodokļa

pārrēķins.

[13] Ievērojot minēto, kā arī pievienojoties pirmās instances tiesas secinātajam, Administratīvā apgabaltiesa

pieteikumu atzīst par nepamatotu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā

apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /Persona D/ pieteikumu par Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja 2023.gada

17.marta lēmuma Nr. RD-23-54-ap atcelšanu daļā par nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātās likmes

piemērošanu periodā no 2023.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 28.februārim.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese Tiesnesis Tiesnesis

A.Šteinberga M.Birzgalis V.Poķis