Legislator Case Law & Legislation
C29575716 / C-0257-17 AI generated

Court fully allowed landlord's claim for unpaid property management fees and statutory interest against tenant.

Case Number C29575716 / C-0257-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the property management company's claim for unpaid fees and statutory interest against the tenant. The tenant failed to submit any written explanations or objections to the claim. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff based on the established facts and applicable civil law provisions.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1402, 1587, 1651, 1759, 1762, 1765; Civil Procedure Law 41, 193, 195, 204.1: A court must fully support a plaintiff's claim for property management fees and statutory interest when the defendant fails to provide written defenses or objections.

Keywords

AI generated
property management fees statutory interest civil procedure default landlord tenant dispute unpaid services claim

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1402
Civil Law 1587
Civil Law 1651
Civil Law 1759
Civil Law 1762
Civil Law 1765
Law on Privatization of State and Municipal Housing 50
Housing Ownership Law 10
Housing Ownership Law 13
Civil Procedure Law 41
Civil Procedure Law 193
Civil Procedure Law 195
Civil Procedure Law 204.1
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C29575716

Lietas arhīva Nr. C-0257-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Talsu rajona tiesa

tiesnesis A. Jēkabsons

ar tiesas sēdes sekretāri R.Feldmani

2017.gada 21.februarī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu, tiesa

konstatēja :

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”(turpmāk – prasītāja) prasībā pret /pers. A/(turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasībā norādīts, ka dzīvojamā māja /adrese/, ar 04.04.2000. Pilnvarojuma līgumu Nr.128 Par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu nodota Rīgas

pašvaldības bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Pļavnieku nami” apsaimniekošanā. Ar 02.11.2004. Rīgas pašvaldības bezpeļņas

organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,Pļavnieku nami”, pamatojoties uz 19.10.2004. Rīgas domes lēmumu Nr.3557, tika reorganizēta par Rīgas

pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību ,,Pļavnieku nami”. Ar 29.12.2010. Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,Pļavnieku nami” tika

reorganizēta, saplūšanas ceļā apvienojoties ar citām komercsabiedrībām, un reģistrēta komercreģistrā par SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”. Saskaņā ar

Komerclikuma 351.panta pirmo daļu SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” atbild par visām Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu

atbildību “Pļavnieku nami” un Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Pļavnieku nami” saistībām. Ar 20.04.2011. Papildvienošanos Nr.DI-11-

258-lī pie noslēgtajiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumiem tika pagarināts 04.04.2000. Pilnvarojuma līguma Nr.128 Par nekustamā

īpašuma apsaimniekošanu termiņš, līdz 05.07.2011. tika noslēgts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, ar ko prasītāja uzņēmās pārvaldīt

dzīvojamo māju /adrese/. Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā atbildētājai, 25.07.2003. nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/.

Atbildētājas Dzīvokļa īpašuma tiesības izbeidzās 30.05.2014., jo šajā datumā stājās spēkā tiesas lēmums, pamatojoties uz ko Dzīvokļa īpašuma tiesības

zemesgrāmatā nostiprinātas citai personai. 05.08.2003. atbildētāja ar prasītāju noslēdza Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu. Lūdz

tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu 2286,29 EUR, likumiskos procentus 41,77 EUR, tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītājai tiesības

saņemt no atbildētājas likumiskos procentus, tas ir, 6% gadā no piespriestās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasība pamatota uz Civillikuma 1402., 1587., 1651., 1759.panta 1.punktu, 1762.pantu, 1765.panta pirmo daļu, likuma “Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astoto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu.

Atbildētāja nav iesniegusi tiesai rakstveida paskaidrojumus un iebildumus par prasību.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, bet iesniegumā lūdz lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes un apmierināt prasību.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies un nav informējusi par neierašanās iemesliem, neskatoties uz to, ka par tiesas sēdes laiku un vietu viņai

paziņots likumā noteiktā kārtībā.

Tiesa uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez prasītājas pārstāvja un atbildētājas klātbūtnes, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 209. un 210.panta, nav

pamats lietas izskatīšanu atlikt.

Tiesa, novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu pilnīgi.

Tiesa secina, ka pamatojoties uz ierakstu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr. /numurs/ atbildētājai no

2003.gada 25.jūlija reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/, ar kadastra apzīmējumu Nr. /numurs A/(l.27.lpp.). Īpašuma tiesība izbeigusies

2014.gada 30.maijā.

No lietas materiāliem izriet, ka prasītājai uz līguma pamata nodotas dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanas un pārvaldīšanas tiesības

(l.11/18.lpp.).

No prasības pieteikumam pievienotās LR Uzņēmumu reģistra 30.12.2015. izziņas Nr.7-3-237591 (l.10.lpp.) redzams, ka LR Uzņēmumu reģistrā

29.12.2010. reģistrēta reorganizācija, kuras rezultātā izveidota SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, apvienojot vairākas Rīgas pašvaldības sabiedrības ar

ierobežotu atbildību.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai

izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Ņemot vērā, ka atbildētāja īpašuma tiesības uz dzīvokli ieguva 2003.gadā, parāda summa aprēķināta no 2013.gada 1.februāra, strīda izskatīšanai

piemērojamas tiesību normas, kas bija spēkā atbildētājas saistību rašanās brīdī.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 01.01.2011.) 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu

mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Likuma 12.panta pirmā, ceturtā un piektā daļa noteica, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus,

kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu. Minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai

izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (stājās spēkā ar 01.01.2011.) 10.panta 1.-5. un 8.punktu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos

nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības

pieņemtos lēmumus.

Lietā nav strīda par to, ka prasītāja ir apsaimniekojusi un uzturējusi dzīvojamo māju /adrese/, kā arī atbildētāja ir saņēmusi prasītājas sniegtos

pakalpojumus, kas norādīti atbildētājai izsniegtajā rēķinā(l.31.lpp.), jo atbildētāja minētos apstākļus neapstrīdēja, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma

96.panta piektajai daļai pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei uz likuma pamata bija pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli par ēku proporcionāli domājamo daļu apmēram, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem –

ūdensapgāde un kanalizācija, koplietošanas elektroenerģija, atkritumu izvešana, siltumenerģija.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Prasītājas izrakstītajos rēķinos ir noteikts izpildījuma laiks, proti, rēķina apmaksas termiņš.

2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 4.2.1.punktā noteikts, ka pārvaldniekam ir pienākums rakstiski informēt katru dzīvokļa īpašnieku

par pakalpojumu apmaksas kārtību.

Atbilstoši Civillikuma 1828.pantā noteiktajam, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma. Likums neparedz Atbildētājam tiesības saņemt apsaimniekošanas un

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, bez maksas.

Prasītājs prasības pieteikumā norādīja, ka atbildētāja nepildīja saistības no 2013.gada 1.februāra līdz 2014.gada 29.maijam, un par norādīto periodu

atbildētājai izveidojies pamatparāds par apsaimniekošanu un pakalpojumiem 2286.29 EUR apmērā.

Ievērojot minēto prasība par pamatparāda piedziņu par laika periodu no 2013.gada 1.februāra līdz 2014.gada 29.maijam apmierināma prasītāja

aprēķinātajā apmērā, t.i., 2286.29 EUR apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 6% apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 19.martam

41.77 EUR apmērā.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta otrajā daļā noteiktajam,

likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Likumiskie nokavējuma procenti 41.77 EUR par periodu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 19.martam aprēķināta atbilstoši Civillikuma 1765.panta

otrās daļas nosacījumiem.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no paša

kapitāla (Civillikuma 1765.pantā noteiktie likumiskie procenti).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 327.86 EUR un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 4.70 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193.pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

Prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, parādu 2286.29

EUR, likumiskos procentus 41.77 EUR, valsts nodevu 327.86 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70 EUR, kopā 2660.62

EUR(divus tūkstošus sešsimt sešdesmit euro 62 centus).

Noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasītājas bankas norēķinu konts: AS “Citadele banka”, LV83PARX0013044380019; AS “DNB banka”, LV63R1KO0002013197596.

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20(divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Talsu rajona tiesā.

Tiesnesis A. Jēkabsons