Court fully allowed landlord's claim for unpaid property management fees and statutory interest against tenant.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the property management company's claim for unpaid fees and statutory interest against the tenant. The tenant failed to submit any written explanations or objections to the claim. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff based on the established facts and applicable civil law provisions.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1402, 1587, 1651, 1759, 1762, 1765; Civil Procedure Law 41, 193, 195, 204.1: A court must fully support a plaintiff's claim for property management fees and statutory interest when the defendant fails to provide written defenses or objections.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29575716
Lietas arhīva Nr. C-0257-17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Talsu rajona tiesa
tiesnesis A. Jēkabsons
ar tiesas sēdes sekretāri R.Feldmani
2017.gada 21.februarī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu, tiesa
konstatēja :
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”(turpmāk – prasītāja) prasībā pret /pers. A/(turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu.
Prasībā norādīts, ka dzīvojamā māja /adrese/, ar 04.04.2000. Pilnvarojuma līgumu Nr.128 Par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu nodota Rīgas
pašvaldības bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Pļavnieku nami” apsaimniekošanā. Ar 02.11.2004. Rīgas pašvaldības bezpeļņas
organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,Pļavnieku nami”, pamatojoties uz 19.10.2004. Rīgas domes lēmumu Nr.3557, tika reorganizēta par Rīgas
pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību ,,Pļavnieku nami”. Ar 29.12.2010. Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,Pļavnieku nami” tika
reorganizēta, saplūšanas ceļā apvienojoties ar citām komercsabiedrībām, un reģistrēta komercreģistrā par SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”. Saskaņā ar
Komerclikuma 351.panta pirmo daļu SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” atbild par visām Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu
atbildību “Pļavnieku nami” un Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Pļavnieku nami” saistībām. Ar 20.04.2011. Papildvienošanos Nr.DI-11-
258-lī pie noslēgtajiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumiem tika pagarināts 04.04.2000. Pilnvarojuma līguma Nr.128 Par nekustamā
īpašuma apsaimniekošanu termiņš, līdz 05.07.2011. tika noslēgts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, ar ko prasītāja uzņēmās pārvaldīt
dzīvojamo māju /adrese/. Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā atbildētājai, 25.07.2003. nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/.
Atbildētājas Dzīvokļa īpašuma tiesības izbeidzās 30.05.2014., jo šajā datumā stājās spēkā tiesas lēmums, pamatojoties uz ko Dzīvokļa īpašuma tiesības
zemesgrāmatā nostiprinātas citai personai. 05.08.2003. atbildētāja ar prasītāju noslēdza Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu. Lūdz
tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu 2286,29 EUR, likumiskos procentus 41,77 EUR, tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītājai tiesības
saņemt no atbildētājas likumiskos procentus, tas ir, 6% gadā no piespriestās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Prasība pamatota uz Civillikuma 1402., 1587., 1651., 1759.panta 1.punktu, 1762.pantu, 1765.panta pirmo daļu, likuma “Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astoto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu.
Atbildētāja nav iesniegusi tiesai rakstveida paskaidrojumus un iebildumus par prasību.
Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, bet iesniegumā lūdz lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes un apmierināt prasību.
Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies un nav informējusi par neierašanās iemesliem, neskatoties uz to, ka par tiesas sēdes laiku un vietu viņai
paziņots likumā noteiktā kārtībā.
Tiesa uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez prasītājas pārstāvja un atbildētājas klātbūtnes, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 209. un 210.panta, nav
pamats lietas izskatīšanu atlikt.
Tiesa, novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu pilnīgi.
Tiesa secina, ka pamatojoties uz ierakstu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr. /numurs/ atbildētājai no
2003.gada 25.jūlija reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/, ar kadastra apzīmējumu Nr. /numurs A/(l.27.lpp.). Īpašuma tiesība izbeigusies
2014.gada 30.maijā.
No lietas materiāliem izriet, ka prasītājai uz līguma pamata nodotas dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanas un pārvaldīšanas tiesības
(l.11/18.lpp.).
No prasības pieteikumam pievienotās LR Uzņēmumu reģistra 30.12.2015. izziņas Nr.7-3-237591 (l.10.lpp.) redzams, ka LR Uzņēmumu reģistrā
29.12.2010. reģistrēta reorganizācija, kuras rezultātā izveidota SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, apvienojot vairākas Rīgas pašvaldības sabiedrības ar
ierobežotu atbildību.
Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai
izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Ņemot vērā, ka atbildētāja īpašuma tiesības uz dzīvokli ieguva 2003.gadā, parāda summa aprēķināta no 2013.gada 1.februāra, strīda izskatīšanai
piemērojamas tiesību normas, kas bija spēkā atbildētājas saistību rašanās brīdī.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 01.01.2011.) 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu
mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Likuma 12.panta pirmā, ceturtā un piektā daļa noteica, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa
īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus,
kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa
īpašuma lietošanu. Minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai
izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (stājās spēkā ar 01.01.2011.) 10.panta 1.-5. un 8.punktu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās
mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos
nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības
pieņemtos lēmumus.
Lietā nav strīda par to, ka prasītāja ir apsaimniekojusi un uzturējusi dzīvojamo māju /adrese/, kā arī atbildētāja ir saņēmusi prasītājas sniegtos
pakalpojumus, kas norādīti atbildētājai izsniegtajā rēķinā(l.31.lpp.), jo atbildētāja minētos apstākļus neapstrīdēja, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma
96.panta piektajai daļai pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei uz likuma pamata bija pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un
apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli par ēku proporcionāli domājamo daļu apmēram, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem –
ūdensapgāde un kanalizācija, koplietošanas elektroenerģija, atkritumu izvešana, siltumenerģija.
Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Prasītājas izrakstītajos rēķinos ir noteikts izpildījuma laiks, proti, rēķina apmaksas termiņš.
2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 4.2.1.punktā noteikts, ka pārvaldniekam ir pienākums rakstiski informēt katru dzīvokļa īpašnieku
par pakalpojumu apmaksas kārtību.
Atbilstoši Civillikuma 1828.pantā noteiktajam, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet
tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma. Likums neparedz Atbildētājam tiesības saņemt apsaimniekošanas un
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, bez maksas.
Prasītājs prasības pieteikumā norādīja, ka atbildētāja nepildīja saistības no 2013.gada 1.februāra līdz 2014.gada 29.maijam, un par norādīto periodu
atbildētājai izveidojies pamatparāds par apsaimniekošanu un pakalpojumiem 2286.29 EUR apmērā.
Ievērojot minēto prasība par pamatparāda piedziņu par laika periodu no 2013.gada 1.februāra līdz 2014.gada 29.maijam apmierināma prasītāja
aprēķinātajā apmērā, t.i., 2286.29 EUR apmērā.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 6% apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 19.martam
41.77 EUR apmērā.
Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut
arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta otrajā daļā noteiktajam,
likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.
Likumiskie nokavējuma procenti 41.77 EUR par periodu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 19.martam aprēķināta atbilstoši Civillikuma 1765.panta
otrās daļas nosacījumiem.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no paša
kapitāla (Civillikuma 1765.pantā noteiktie likumiskie procenti).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 327.86 EUR un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 4.70 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
Prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, parādu 2286.29
EUR, likumiskos procentus 41.77 EUR, valsts nodevu 327.86 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70 EUR, kopā 2660.62
EUR(divus tūkstošus sešsimt sešdesmit euro 62 centus).
Noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Prasītājas bankas norēķinu konts: AS “Citadele banka”, LV83PARX0013044380019; AS “DNB banka”, LV63R1KO0002013197596.
Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20(divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Talsu rajona tiesā.
Tiesnesis A. Jēkabsons